ALEKSANDRS PUŠKINS
NEMIRSTĪBA - impulss optimismam un jaunradei

caur Tatjanu Potapovu (Svireļ)
2014. gada 7. septembrī plkst. 20:43 minūtēs.
Par poēziju, literatūru un mākslu piektajā dimensijā.

Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(17) 2014, latviskoja intuitīvi, tikai pēc izjūtu uztveres, Eslauma 15.11.2014.

SVIREĻ: Dārgais Aleksandr Sergejevič! Svireļ vēršas pie Jums Žurnāla "Mirovoi čenneling: Duhovnije soobščeņija" redkolēģijas uzdevumā ar lūgumu - atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas skar poēzijas un mākslas sfēru Piektajā Dimensijā. Redzams, tas saskaņots ar Jums. Un es lūdzu Jūs atsaukties!
ALEKSANDRS SERGEJEVIČS PUŠKINS: Draugi mani! Dārgie mani tautieši! Es griežos pie visiem, kuriem ir iespēja ņemt rokās žurnālu "Mirovoi čenneling"! Atsaucos ar lielu prieku, tādēļ ka tas dod iepēju Smalkajai Pasaulei vēlreiz apstiprināt realitātē mūsu saziņu ar jums, mani pēcnācēji un laikabiedri! Dārgā Svireļ, uzdod savus jautājumus. Es klausos.
= Aleksandr Sergejevič, žurnāla lasītājus interesē: kādas jaunas iespējas paveras priekš dzejniekiem Piektajā dimensijā?
- Pirmā un galvenā iespēja - tas jaunais, ne ar ko nesalīdzināmais impulss optimismam, šeit Cilvēks acīmredzami pārliecinās par savu nemirstību. Tas Cilvēkam dod spēku paskatīties uz savu "Es" kā Dieva daļiņu, apveltītu daudzām vēl neapzinātām spējām. Otrkārt, piektās dimensijas Pasaule, radošiem cilvēkiem sniedz iespējas acīmsaskatāmi ieraudzīt un sazināties ar tām mūzām, kas no senatnes pazīstamas mums no antīkās literatūras.
Mūzas - grieķiski - domājošie. Mūza - tas ne vienkārši cilvēka iztēles auglis. Viņas reālas, redzamas, gatavas saziņai ar talantīgiem cilvēkiem; palīdz dzejniekiem, iesaistoties ar viņiem radošā savienībā. Lieta tik tā, lai meistars pats būtu gatavs sazināties ar viņiem.
Priekš visu veidu mākslas cilvēkiem šeit atklājas realitāte apkārtējās pasaules garu eksistēšanai. Ar silfidiem, rūķiem, elfiem var stāties tiešos kontaktos No viņiem var saņemt interesantus stāstus par Dabu. Piektajā dimensijā cilvēks pārliecinās par to, ka Pasaulē viss apgarots/одушевлено. Paši kalni, upes, lauki, meži apveltīti ar apziņu un tiecas uz saziņu ar Cilvēku. Jebkurš akmens var pastāstīt savu vēsturi, nosaukt savu vārdu, dot padomu. Ar personības priekšā stādīšanās īpašībām apveltītas zvaigznes, planētas, valstis, pilsētas.
Bez tam, savu personīgo "Es" Kosmosā iemanto, meistaru ar sirds saprātu radītie literārie daiļdarbi un šo daiļdarbu varoņi.
Viss kustas, viss domā, viss mirdz
Un par sevi dzejā runā.
Bērns-Dvēsele kļūt personība vēlas,
Enerģija apziņā deg.
Skar grāmatu, stāstu, gleznu,-
Ar harmonizētu domu uguntiņu
Augšup sauc. Un rindiņas tīmeklis
Klāj gaidošā lapā.
Šī parādība jau aprobēta un zinātnes pierādīta, pamatota uz leptonu/лептонных struktūru izzināšanu.
Sasaņā ar vibrāciju fona paaugstināšanos, salīdzinājumā ar blīvo Zemi, piektajā Dimensijā palielinās Cilvēka iespējas uztvert daudz Smalkāku Pasauli visā viņas bagātajā krāsu un skaņu paletē. Var teikt arī to, ka piektajā dimensijā Cilvēkam, tanī skaitā - dzejniekiem, atklājas spējas telepātiskiem sakariem. Šie domu sakari no sirds uz sirdi. Tādēļ rodas iespēja Līdzsadarbībai ar citām Pasaulēm. Bet radošu cilvēku Pasaule vienmēr tiecās uz apvienošanos.
= Aleksandr Sergejevič, pateicos par interesanto stāstījumu. Nākošais jautājums skan tā: "kas principiāli jauns piektās dimensijas poēzijas jaunradē?"
- Saskaņā ar objektīvi atklājošamies iespējām šajā Pasaulē, katrs Dzejnieks izpaužas atbilstoši savām personīgajām spējām. Nepieciešams zināt, ka nākotnes Poēzija paceļas uz sasniegumiem, kurus viņa iemantoja daudz blīvākā Pasaulē. Kosmiskā poēzija ar savām saknēm aiziet antīko Dzejnieku ģeniālo minējumu dziļumos, ņemot vērā sasniegto harmoniju Dzejnieku Pasaules jaunradē.
Šī poēzija arī apkopos dažādu paaudžu pieredzi - "Prāta auksti vērojumi arī sirdīs skumjas samanīs"/"Ума холодных наблюдений и сердца горестных замет" (Rindiņa no "Jevgeņija Oņegina").
Jāsaka, ka piektajā dimensijā šodien dzīvo un strādā daudzi poēzijas Ģēniji, kuri arī uz Blīvās Zemes bija Dieva adepti. Starp viņiem F. Tučevs, A. Feds, A. Ahmatova, S.Jeseņins, V. Šekspīrs, V. Gēte un daudzi citi.
Viņi izpildīja un izpilda viņiem Radītāja izvirzīto uzdevumu: iedvesmot cilvēku Dvēseles, pacelt viņas augstāk, pāri sadzīvei, pamodināt viņās vislabvēlīgākās jūtas, sniegt cilvēkiem palīdzību evolūcijā un savu "Es" izzināšanā.
Dzejnieks Piektajā Dimensijā, turot Gara vertikāli, pārdomājot savu attieksmi pret Pasaules bēdām, jau pa jaunam novērtē traģiskos apstākļus, viņu sasniegušus iepriekšējā dzīvē.
Spriežot par Poēziju, nepieciešams apstiprināt izvirzīto tēzi ar konkrētām dzejiskām rindām.
Runājot par Poēziju tikai prozā - lieta nepateicīga, Lūk, tā, piemēram, jau dzīvojot Smalkajā Pasaulē Mihails Ļermontovs pārdomā savu agro, traģisko pārejas faktu no Blīvās Zemes notikušā dueļa rezultātā:
Es atceros
Es visu atceros: kūpošo Mašuku/Машук,
Aizu, gaidošu sašķelto ķermeni.
Manī dzīvo pēdējais kliedziens un skaņa
Uzlidojošās Dvēseles, kas jauna atkal kļuva.
Mani nebaida sašautā miesa.
Viņu atlaidu es bez nožēlas.-
Trauks izsīka, un vajag saskaldīt,
Ja jau iedvesmas mieru nesatur.
Es atceros visu. Arī smagās beigas
Jau nesatur priekš manis traģēdiju.
Plaukstošā pavasarī sajūsmas vainagu
Nes Dzejnieks caur tūkstošgadīgām zvanu saņām.
Piektajā Dimensijā Dzejnieks, vispār, kā jebkurš cilvēks, atklāj sevī savu iepriekšējo iemiesojumu nozīmi. Par to runā savā kosmiskajā dzejolī Anna Ahmatova:
Krievu jautājums
MĪLESTĪBAS graudiņā, kripatiņā mazā
Mani uz Krievzemi Dievs aiznesa,
Lai kopā ar Krievzemi atrisinātu
Izsenis mūsu krievisko jautājumu.
Taču nest šo nastu pilnā augumā,-
Priekš tā spēku nepietika.
Es jautājumu risinot to,
Mīlestības Ugunī aizdegos.
Piektās dimensijas Pasaulē cilvēkiem kļuva saprotama Fjodora Ivanoviča Tjučeva poētiskā formula: "Viss manī un es visā". Paskaidrojot kādā veidā Poētiskai apziņai kļuva pieejama šī doma, F.Tjučevs savā kosmiskajā dzejolī saka:
Manī Dievs atklājās visā:
Ūdeņu kustībā, debesu zīmē,
Par ko ne reizi vien es biju satricināts,
Arī saules dižā Skatā.
Dievs - ne tālumā, uz zvaigžņotiem mākoņiem,-
Viņš šeit, tevī, Dvēseles dziļumā.
Steidzies Viņu atklāt, saprast steidzies.
Steidzies, mans draugs, kamēr par vēlu vēl nav!
Piektajā dimensijā dzīvojošie Dzejnieki, alkst garīgo sakaru ar viņu atstāto blīvo Zemi, skumst pēc viņas, sūta viņai savus vēstījumus. Tā Afanasijs Feds savā dzjolī traucas pie jums, mani draugi, cerot uz sirsnīgu atsaucību:
Vēstule no tālienes:
Skumstu es pēc mūsu jaunās tikšanās...
Kā dzīvo tu, mans baloniņš gaišzilais?
Man dārga saruna tīrā krievu valodā.
Draugs mans, parunāsimies ar tevi!
Jā, šeit Fets, tavs starojošais dīvainis,
Telpā pazaudējies Dzejnieks.
Mirdz kupols sidrabotai baznīcai,
Kurai ne ar ko salīdzinājuma nav.
Taču pat mazas baznīciņas kupols
Dārgāks man par visiem sapņu kupoliem,
Par cik šeit līdzšim dzīvo Puškins
Poētiskā skaistuma telpā.
Piektās dimensijas poētiskās jaunrades pasaulē atzīts, ka par Dzejnieku var kļūt jebkurš Cilvēks, kurš savā sirdī paplašina Mīlestības telpu. Par dzejnieku var kļūt vecenīte, zaudējusi dēlu citā Pasaulē. Dzejniece var kļūt meitene ar atvērtu eņģelisku dvēseli.
Jā, šajā iekodētā Pasaulē,
Ar Mīlestību, cerībām apveltīts,
Cālītis jebkurš var Dzejnieks kļūt,
Lūgšanā uz Dievu gaišu vaigu ģērbis!
Tādēļ, neskatoties uz Dzejnieku eksistēšanu - Dieva atzītu adeptu, šeit nav izplatīts nosaukums "Profesionāls Dzejnieks"; - šīs domas apstiprinājums nedaudz pazemina iespējas jebkuram atklāt sevī poētiskās veltes.
Atceroties/памятуя, ka jebkura mākslinieciskā izpausme - kopumā, kāda meistara jaunradei, atsevišķai nozīmīgai grāmatai, jebkuram epohālam daiļdarbam - ir savs personīgais "Es", Dejnieks, izejot uz vibratīvo vienotību ar priekšmetu, rada sēriju oriģinālu poētisku ekzersisu/экзерсисов.
Došu virkni poētisku piemēru, kuri iegāja mūsu Kosmiskajā albūmā.
Ļ. N. Tolstojs "Karš un Miers" runā par sevi:
Es - neskaitāmu apziņu atbalss
Mīlestības vēlējumiem ievietotu Ģēnijā,
Pasaule vīrišķības, pasaule skaistuma un zināšanu,
Ēru pārbaudīta asinīm.
N. Gogoļa jaunrade runā par viņu pašu:
Uz krievzemes druvas ukraiņu karavīrs,
Lielkrievs kļuvis uz gadsimtiem,
Viņš cieņas un mīlestības cienīgs,
Viņa taka arī tagad augsta!
Mūza F. Tjučeva par pašu Dzejnieku:
Viņš Dieva acīm skatījās
No Debesīm uz Zemi.
Viņš Krievzemi aptvēra ērgļa lidojumā.
Viņa pērkondārdošais Geda/Геда kamols,
Smejoties, uz mūsu laiku izlija.
Jaunrades un rakstnieka ģeniālās darbības un pašaizliedzīgā ārsta Antona Pavloviča Čehova Egregors teica par viņu:
Kā cars, kā Krievzemes valdonis, kā krievu kņazs,
Lai būtu Tēvzemei vajadzīgs un noderīgs
Viņš Sahalīnu apbrauca, nebaidoties
Ne viņu - "svešo", ne personīgo slimību.
Viņš iekļuva viņu dzīvē. Viņš visus pārrakstīja.
Viņš deva ciešanu un dzīves analīzi
Krievijas apakšām. Sirdsapziņas vārdu teica
Uz visiem gadsimtiem - troņiem par mācību!
Jeseņiniešu jaunrade par pašu Jeseņinu:
Jā, viņš Dzejnieks ne priekš vienas Rjazaņas,
Līdz Puškinam aiziet sapņojošs Dzejnieks.
Ciešanām līdz Dvēseles dziļumiem ievainots,
Viņš kopā ar Puškinu jau aiz gadu robežas.
I. A. Buņina pašatzīta jaunrade par viņu pašu:
Viņš elitārs, smalks, lepns un mīlošs.
Viņa sonāte - sniegotā augstumā.
Viņš atklāj kā Ameriks Vespuči
Dabu pirmreizējā skaistījumā.
V.Visocka jaunrades Egregors par viņu pašu:
Viņa dzeja asa, kā satīriķa spalva,
Smejošās par Pasaules grēkiem.
Viņa Dvēsele vienmēr maiga, kā Lira.
Tagad jau visa Pasaule - dzīvoklis viņa.
= Aleksandr Sergejevič, bet kādas īpatnības literatūras attīstībai kopumā piektajā dimensijā?
- Pirmkārt, literatūra kas uz Blīvās Zemes skaitas fantastiska, pāriet reālistiskās prozas grupā. Otrkārt, pateicoties telepātiskām spējām, Dzejnieki un Rakstnieki pieņem Daiļdarbus no mākslinieciskā vārda meistariem citās Pasaulēs. Treškārt, Piektās Dimensijas literatūrā nav precīżu robežu starp zinātnisko un māksliniecisko literatūru. Bieži vien zinātnieki, pārvaldoši rakstniecisko meistarību, rada aizraujošus romānus, mākslinieciskā audeklā, kuros iestiprina jaunus atklājumus vai īstenības. Ceturtkārt, Piektās dimensijas literatūrā dominē Prozas un Dzejas apvienošanas žanrs. Gandrīz katrs literāts kaut kādā mērā - Dzejnieks. Tādēļ viņa rindiņas bieži pietuvinās pie tā saucamā baltā dzejoļa, līdzībā turgeņevskai miniaūrai "Cik labi, cik svaigas rozes bija". Prozaisks teksts nereti savienojas ar poetisku .../экзерсисами.
Bez tam, ļoti izplatīta tekstu ilustrēšana ar māksliniecisko daiļdarbu autoru personīgajām fotogrāfijām un zīmējumiem. Bet dažreiz tekstus pavada shēmas, attēlojošas pierādījumus Pasauļu eksistēšanai, kurās autors pabijis.
Neapstrīdami priekš mākslinieciskā vārda radītājiem šeit kļuva Patiesība: bez Mīlestības nav jaunrades. Lūk, kādēļ šeit tik augstu vērtējas iedvesma, kas arī ir Svētā Gara Iemantošana/Стяжание. Sinhronizējot savas sirds domas ar Radītāja domām, autors kļūst savdabīga zvaigzne, izstarojoša Mīlestības un Gudrības gaismu.
Augsta Dzejas vibratīvā struktūra, apveltīta ar dziedniecisku spēku. Dzeja, līdzīga lūgšanai, spējīga atveseļot organismu. Priekš jaunrades neapgāžama prasība: vārdiem jābūt šauri, bet domām plaši. Kosmiskā Poēzija apveltīta alķīmiskām īpašībām, pārveidot daudzdimensionālo ģenētisko struktūru, atgiežot viņai glābjošu nemirstības jūtu spēku un saglabāt jaunību.
Dzejoļi ir pirmais līdzeklis cilvēku siržu un prātu vienošanai, dzīvojošu dažādās Pasaulēs un Dimensijās. Dzejnieks ar savu jaunradi saaudzē personīgo atzaru uz .../Иггдрасиль Dzīvības Koka. Šis koks apvieno Cilvēku ar Dievu, visas paaudzes, senatni ar tagadni un nākotni. Mūžīgi zaļais Igdrasiļ/Иггдрасиль piesātināts ar Poēzijas dzīvinošo medu.
Ģeniāla Poēzija, uzņemot visu Pasaules skaistumu un bēdas, apmirdz sirdi ar Dievišķu mīlestību un pamodina dzīves slāpes. Sniegšu piemēru, nenosaucot dzejas autoru:
Es izgāju dārzā. Pie Pasaules pirms bezdibeņa
Mirdzēja nakts orbītu šķembām.
Un izaužot Debesīs septiņzvaigžņu jostu,
Šķita man, runā par kaut ko.
Taču balss tā apraujas, dziest,
Apsteidzot manu soļu skaņu.
Un sapratu es, ka nav Zemes brīnišķās,
Bet skumjām nav krastu.
= Dārgais Aleksandr Sergejevič, nākošais jautājums. Ņemot vērā jaunās iespējas jauradei piektajā dimensijā, ko var teikt par māksliniecisko audeklu savdabību, gleznu, mākslinieku radītām?
- Mākslinieku jaunrade šajā Pasaulē kļūst īsteni ajomīga un, pateicoties viņu attīstošamies redzējumam, daudz dziļāk ievijas apkārtējo Pasauļu paradigmā. Paplašinās sižetu palete, veltītu Dabas savdabībai. Gleznu varoņi kļūst ne tikai cilvēki, bet arī Dievi, kā arī kalnu, mežu, lauku gari, elfi, silfidi, rūķi.
Mākslinieki rada gleznas, attēlojot savus ceļojumus dažādās Pasaulēs, savu sazināšanos ar dažādām planētām.
Arī gleznas apveltītas ar dziednieciskām īpašībām. Glezniecības alternatīvie veidi, Maleviča Melnā kvadrāta tips, kontrindicēti kā graujoši cilvēka ģenētisko struktūru.
= Aleksandr Sergejevič, vai varat kaut ko teikt par jauniem mākslas veidiem piektajā dimensijā, kā arī par kinematografijas, televīzijas, mūzikas attīstību?
- Visdrīzāk var runāt par daudz dziļāku sintēzi, tas ir, par dažādu mākslas veidu savstarpējo caurvīšanos. Teātris auglīgi izmanto kinematogrāfijas sasniegumus. Kinoteātri šeit jau sen kļuva platekrānu, ar apjomīgu redzējumu. Kinoskatītājs, sēžot zālē, sajūt, ka viņš - dalībnieks notikumos, kuri attīstās uz ekrāna. Reāli var atrasties ziedošu augu dārzā, uzņemt rožu un citu puķu aromātu. Viņš var pašapcerēt plivinošos virs viņa skaistu putnu un taureni, būt savvaļas dabas vidū, neizslēdzot kaimiņos lauvas vai leopardus...
Kas attiecas uz televīziju, tad šeit, droši vien, vissvarīgākais programmu gradācijas princips un paņēmieni to pārraidīšanai pēc vecumu kategorijām. Tas darīts, lai bērnu un pusaudžu pieejamību ierobežotu šai sfērai, genofonda saglabāšanas mērķu labad. Tas pats pieņemts datoru izmantošanas sfērā - dažās Piektās dimensijas pasaulēs, kur tos turpina izmantot.
Televīzijas programmās iztrūkst pie jums tik izplatītā reklāma. Daudz filmu, ekranizājošas mūsu krievu klasiķu darbu sižetus.
Nedaudz par mūziku. Saskaņā ar pieaugošo un attīstošos muzikālās dzirdes uztveri, muzikālās mākslas Ģēniji rada jaunus bagātīga skaņu satura darbus.
Tas īstenojas ar jaunu muzikālu klaviatūru instrumentu radīšanas palīdzību, darbojošos pēc Smalkās Pasaules principa: VIENS TONIS - 16 obertoņi/обертонов.
Uz daudzdimensionālās mūzikas skaņu uztveres sistēmas pamata, tiek radītas operu, dziesmu un meditatīvā mūzika. Nebijušu vērienu šeit iemanojusi koru dziedāšana. Tas viens no galvenajiem žanriem masu mākslā. Uz tā uzlikts svarīgs uzdevums bērnu un jaunatnes tikumiskā audzināšanā. Daudziem koriem - lielā cieņā mūsu krievu komponistu garīgie skaņdarbi 18-tā un 19-tā gadsimta.
Mākslas zinātnieku, psihologu un psihiatru uzskats par jaunrades attīstību šeit viens: mākslai jākalpo galvenajam mērķim - audzināt harmonisku personību.
Sarunas noslēgumā sniegšu dzejoli, par Cilvēka vienotību ar Dabas un Mākslas pasauli:
Vienotība
Es augu saknēm Āfrikā un Krievzemē.
Un Gibraltārs, un Volga - dzīslas nāciju.
Es virs Sahāras Feniks putns traucos.
Elpoju Žiguļa dūmus akcijā.
Es Angāru apguvu, kā Ņevu.
Savu dzeju nesu virs Volgas un Urāla.
Pie sevis visas zemes es dzejā saucu,
Kaimiņos esmu ar mentālu un astrālu.
Es šeit dziedu. Ar mani lakstīgala.
Viņai dziedāt stundas atvēlu.
Bet man palīgos - skaņā Svireļ.
Viņa - mana velte Tēvzemes novadam.
Ar mīlestību pie visiem Žurnāla "Mirovoi čenneling" lasītājiem, Jūsu Aleksandrs Sergejevičs PUŠKINS. Lai ir Gaisma virs jūsu galvām.
7. septembrī 2014. g., plkst.20:43 minūtēs.

Avots: žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 5(17) 2014, El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12.
Latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/17.11.2014. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 17.11.2014.