EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

               (Turpinājums; sākums Nr. 1-5 2014. g., Nr. 1-2, 4, 5 2015. g.)

Anigramu bērni sāka sevi dēvēt par RAMALIEŠIEM. Bet savu kontinentu nosauca RAMALS, kas nozīmēja “Mazā saule”. Tā viņi uzsvēra savu radniecisko sakaru ar Sauli (RA). Ramalieši uzturēja telepātiskus sakarus ar lemāriem. Noteiktā etapā viņiem savus norādījumus sāka nodot Saules Apļa lemāri. Tas nepavisam nenotika nejauši, jo anigramu bērnos iemiesojās evolūcijas lejupejošā atzarojuma pārstāvji, piektās dimensijas pārstāvji. Viņiem stāvēja priekšā izpildīt kamaliešu – no trešās dimensijas evolucionējošo cilvēku – vadītāju lomu.

Kad anigramu bērni sasniedza pietiekami augstu garīgās un intelektuālās attīstītības līmeni, notika viņu pirmā tikšanās fiziskajā plānā ar lemāriem – tiem, kuri ilgi uzstājās kā viņu Garīgie Skolotāji, telepātiski nododot savus norādījumus. Uz to laiku ramalieši bija spējuši samierināt izkliedētās kamaliešu ciltis un radījuši apvienotu valsti. Kari Ramalas (bijušās Kamalas) teritorijā izbeidzās.

Ramaliešu un lemāru pirmā tikšanās notika pirms 279 tūkstošiem gadu. Pie viņiem viesos savos transportlīdzekļos ieradās Lemārijas Mēness Apļa iemītnieki. Līdz šīs tikšanās brīdim lemāriem nebija rekomendēts ierasties vizītēs Ramalā. Bet tagad kamaliešu-ramaliešu izolētā attīstība beidzās. Planētas rietumu kontinenta iemītniekiem sākās jauns evolūcijas laikmets.

Lemāri savos transportlīdzekļos ramaliešus pārvietoja pa planētu, rādīja viņas krāšņumus, demonstrējot dabas daudzveidību. Uz to laiku klimats Ramalā bija kļuvis diezgan bargs. Sākās ilgas ziemas, krita sniegs. Sals sasniedza 35 – 50 pēc Celsija. Pierasts kļuva apģērbs no dzīvnieku mīkstās vilnas. Ramaliešus apbūra austrumu puslodes siltais klimats. Viņiem patika daudzās salas, kuras toreiz atradās pašreizējās Eiropas teritorijā. Lemāri lielai daļai ramaliešu un daļai kamaliešu lika priekšā pārceļot uz šīm salām un sākt jaunu dzīvi. Ramaliešu vairākums pieņēma šo priekšlikumu un, izmantojot lemāru palīdzību, veica pārceļošnu kopā ar dažām kamaliešu ciltīm.

Uz 27 lielām salām sāka attīstīties pārceļotāju dzīve. Lemāri viņiem sniedza lielu palīdzību. Deva tehnoloģijas mājokļu, enerģijas avotu celtniecībai, transportlīdzekļu radīšanai. Attīstīja kultūru, mākslu. Pakāpeniski visas salas izveidoja vienotu valsti, kura sākumā saucās Jaunā Ramalija, bet pēc tam ieguva nosaukumu AKADIJA (“akadija” – ārējā un iekšējā, garīgā un materiālā harmonisks apvienojums) – par godu galvenajai salai, kur dzīvoja vairums no pārceļojušajiem ramaliešiem. Akadijas iedzīvotājus sāka saukt par akadiešiem. Viņus nevajag jaukt ar akadiešiem – ceturtās Pamata Rases pēctečiem, kuri uz to laiku jau bija beiguši savu eksistenci, aizejot uz iekšējiem plāniem. Akadiešu mantojums tika salu jaunajiem iedzīvotājiem brīnišķīgas dabas un kultūras pieminekļu veidā, no kuriem dažus atrod arī Eiropas mūsdienu iedzīvotāji. Tajā skaitā tie ir mājsaimniecības piederumi un kulta piederumi.

Pakāpeniski akadieši nodibināja sakarus ar amriešiem, kuri dzīvoja Danujas kontinenta (Āfrika) ziemeļos. Ar laiku sakari starp divām tautām – akadiešiem un amriešiem kļuva arvien ciešāki. Augumā amrieši metru, pusotru bija garāki par akadiešiem. Akadiešu meitenes, savaldzinātas ne tikai ar savu kaimiņu garumu, bet arī ar skaistumu, iemīlējās amriešu jauniešos. Sāka rasties tādas ģimenes savienības, kuras nav norma mūsdienu cilvēku sabiedrībā. Lieta tā, ka daudzi amrieši pārbrauca dzīvot uz Akadiju un kļuva par trešajiem ģimenes savienības dalībniekiem. Ģimenes savienības “divi vīrieši – viena sieviete” tajā laikā bija diezgan izplatītas. Kaut gan visbiežāk bija sastopamas savienības “divas sievietes – viens vīrietis”. Tas toreiz sabiedrībā tika uzskatīts par normu. Vēl vairāk, triālās ģimenes savienības bija nepieciešamas no cilvēka ģenētiskās attīstības skatupunkta. Lieta tā, ka cilvēka, dzīvojoša tajā laikā, par kuru tiek vēstīts, genoms ievērojami atšķīrās no mūsdienu sabiedrības cilvēka genoma. Atšķirības attiecās ne tikai uz fizisko ģenētiku. Tās izpaudās augstākās, ugunīgās ģenētikas līmenī, kura ir svarīga evolūcijas programmu satece, enerģētiskās informācijas centrs. Ugunīgā ģenētikā savā veidā programmē gan acilvēka ķermeņu ēteru, gan viņa astrāli-mentālo matēriju.  Lemāru, amriešu un akadiešu laikmetā tika radīta TRIĀLĀ ĢENĒTIKA – ģenētika, balstīta uz trīs sākumiem. Tieši tāpēc ģimeni veidoja trīs cilvēki. Vīrišķie un sievišķie sākumi dažādās ģimenes savienībās bija pārstāvēti dažādā pakāpē. Vienās ģimenēs (tādu bija vairākums) divas sievietes nodrošināja sievišķā sākuma prevalēšanu. Citās – divi vīrieši nodrošināja vīrišķā sākuma prevalēšanu. Kopumā uz planētas tajos laikos dominēja sievišķā enerģija, kura ienesa harmoniju visu tautu dzīvē. Šī enerģija bija svarīga evolūcijas augšupejošā atzarojuma pārstāvju – bijušo kamaliešu – harmonizācijai. Trīs sākumu sinerģija radīja īpašu trīsvienību, kura ļāva iziet uz jaunu garīguma līmeni.

Kad sāka aktīvi veidoties ģimenes savienības starp akadiešiem un amriešiem, sākās vīrišķās enerģijas pastiprināšanās. Taču ir jāatzīmē: izveidojusies vīrišķā enerģija nenesa agresiju, netiecās dominēt pār sievišķo. Viņa stipri atšķīrās no Dualitātes laikmeta tipiskās rupjās vīrišķās enerģijas, balstītas uz ārēju spēku. Amrieši nesa vīrišķo radošo enerģiju – senu Dzīvības enerģiju, kurai bija lemts apgūt matērijas blīvos slāņus. Pakāpeniski amriešu radošā vīrišķā enerģija daudzējādā ziņā nomainīja kamaliešu veco vīrišķo enerģiju. Rezultātā akadieši kļuva par ļoti harmonisku civilizāciju ar unikālu genomu, kurā fantastiskā veidā sakrustojās daudzi evolūcijas atzarojumi. Un, lūk, kad akadieši sasniedza ļoti augstu garīgās attīstības līmeni, sākās viņu ģenētiska krustošanās ar Mēness Apļa lemāriem. Tajos laikos smaguma spēks trīs evolūcijas centru (Lemārija-Amra-Akadija) teritorijās gandrīz bija izlīdzinājies. Tikai rietumu kontinentā Ramals (bijušais Kamals) smaguma spēks bija lielāks nekā planētas pārējās vietās. Kvalitatīvi izlīdzinājās Lemārijas, Amras un Akadijas iemītnieku ģenētiskās programmas, kas ļāva veikt īpašu ģenētisku darbu šo trīs tautu apvienošanā. Sāka rasties īpašas Savienības, kuras jūsu sapratnē vairs nekādi nevar saukt par ģimeniskām. Īpašos tempļos, planētas svētajās vietās savienībās apvienojās pa deviņiem cilvēkiem – lemāri, akadieši un amrieši. Tautu pārstāvju attiecība bija visdažādākā. Smalkajā plānā realizējās JAUNA GENOMA veidošanas process, kurš balstījās uz akadiešu, amriešu un lemāru ģenētisko sinerģiju. Dabiski, šis process īstenojās ar augstāko pasauļu pārstāvju palīdzību. Tajā piedalījās ne tikai trešā Garīgā Centra iedzīvotāji, bet arī cilvēki no astotās un devītās dimensijas. Rezultātā smalkajā plānā tika radīts īpašs Genoms, kuru var apzīmēt ar sekojošiem cipariem: „4664001397833”.

Par šī Genoma pamatu kļuva lemāru genoms „640013978”, par kuru jau ir vēstīts augstāk. Pievērsiet uzmanību: šai ciparu virknei ir pievienots kods „46” – sākumā, un kods „33” – beigās. Ciparu kodu „46” apvienotajā genomā ienesa akadieši. Kodu „33” – amrieši. Kods „46” nesa pirmkārt duālā telpas-laika kontinuuma (TLK) ceturtās un sestās dimensijas enerģētisko informāciju (kamēr kods „64” jūsu pasauli apvienoja ar dabas TLK sesto dimensiju). Kods „33” saturēja no trešās dimensijas augšupejošo cilvēku enerģētisko informāciju un īpašu Starpvisumu Genoma „16-3” enerģētisko informāciju. Starpvisumu Genoma enerģētiskā informācija (otrais trijnieks skaitlī „33”) saturēja Augšupiešanas no blīvās matērijas un dažādu īpašību matērijas apvienojuma programmas. Akadiešu, amriešu un lemāru radītais Genoms  kļuva par daļu no vispārējās programmas ceturtās un sestās dimensijas daudzo pasauļu evolucionārajā pārveidošanā. Tāda pārveidošana bija nepieciešama kā duālā TLK, tā arī harmoniskā dabas TLK dimensijām. Saņemot jaunā genoma programmas, duālais TLK saņem enerģētiskās informācijas pamatu harmoniskai attīstībai. Dabas TLK ar tamlīdzīga genoma palīdzību gūst iespēju pēc POLIPASAULES principa saaugt ar duālo TLK, apvienoties un mijiedarboties ar tā pasaulēm. Turklāt dabas TLK dimensijām parādās iespēja ieiet trešās dimensijas matērijas apakšējos līmeņos.

Nav grūti pamanīt, ka genoms, par kuru runājam, saista sesto, ceturto un trešo dimensiju. Tajā nav cipara „5”, kurš simbolizē saikni ar piekto dimensiju. Tas nav nejauši. Planētas Zeme piektajā dimensijā ir izpausts tikai dabas harmoniskais TLK. Tas ir sava veida „pludiņš” trešajai, ceturtajai un sestajai dimensijai, Garīgās Dzimtenes un Garīgās Vešanas sala šīm dimensijām. Pagājušajos laikos vēl neeksistēja ģenētika, kura saistītu piekto dimensiju ar duālā TLK sesto dimensiju. Tāda ģenētika tiek radīta tikai tagad. Viņa kļūs jums pieejama attālā nākotnē.

Kad lemāru, amriešu un akadiešu Apvienotā Genoma radīšana bija pabeigta, notika to pašu portālu, caur kuriem anigrami reiz atnāca uz Kamalu, aktivizācija. Portālu atvēršanas nevarēja nepamanīt „prātu pārvaldītāji” no sestās dimensijas. Pēc kāda laika pēc portālu aktivizēšanas viņi uz jūsu pasauli nosūtīja speciālas enerģētiskās informācijas zondes, kuras bija paredzētas informācijas iegūšanai. Anigrami saprata, ka ceturtās dimensijas pasaule, kur viņiem bija izdevies iekļūt agrāk, ir izmanījusies. Un tāpēc spēra soļus tās izpētīšanā.

Mijiedarbībai ar duālā TLK sesto dimensiju tika radīta speciāla apvienota amriešu, akadiešu un lemāru vienība. Tas bija saliedēts un labi sagatavots kolektīvs no Gaismas Meistariem, kuri atradās augstā garīgās attīstītības līmenī. Viņi aktīvi mijiedarbojās ar Gaismas Meistaru kolektīviem no dabas TLK piektās un sestās dimensijas. Anigramu zondēs, kuras ieradās jūsu ceturtās dimensijas pasaulē, tika ienestas speciālas programmas anigramu evolucionārajai attīstībai. Par šo programmu daļu kļuva tikko radītās ģenētiskās programmas. Kad zondes, kuras pēc būtības bija smalkmateriālu struktūru komplekss, atgriezās pie anigramiem, portāli starp pasaulēm atkal tika aizvērti. Anigramu pieeja ceturtās dimensijas cilvēkiem kļuva neiespējama. Tajā momentā, kad zondes atgriezās sestās dimensijas pasaulē, sākās programmu atpakošana un to adaptēšana anigramu pasaulei. Bet pēc tam sākās evolūcijas programmu harmoniska ieiešana anigramu smalkmateriālajās ģenētiskajās struktūrās. Šis notikums bija saskaņots ar anigramu Augstākajiem Es, kuri mīt astotās dimensijas augstākajos apakšlīmeņos. Pašreizējā laikā anigrami ir sākuši, pagaidām gan ne pārāk aktīvi, bet tomēr evolucionāri attīstīties. Viņu vidē dzimst jauns sākums – Garīgais. Viņu vidū parādās tie, kuri meklē jaunus attīstības ceļus, kuri meklē ceļu pie Dieva-Radītāja...

Uz to laiku, par kuru runāju (zondes ar programmām anigramiem tika nosūtītas pirms 270 tūkstošiem gadu), ievērojami bija harmonizējusies dzīve kontinenta Ramals iemītnieku vidū (bijušo kamaliešu vidū). Lielā kontinenta teritorijā tika radīts daudz valstu – uz bijušo cilšu pamata. Valstu skaits dažādos laikos mainījās. No 11 valstīm – tajā momentā, kad ramalieši pārceļoja uz ziemeļu puslodes salām, līdz 73 – uz momentu, kad sākās notikums ar anigramu zondēm. Vēlāk valstu skaits samazinājās. Bijušie kamalieši nogāja lielu evolūcijas ceļu. Bet tuvu ne vienmēr šajā kontinentā cilvēku sabiedrība attīstījās harmoniski. Nereti bijušās ciltis atkal sāka naidoties, vēlāk savā starpā naidojās veselas valstis. Cilvēkiem reizēm trūka enerģijas mājokļu apsildīšanai, dažreiz trūka barības. Protams, progresīvākie akadieši, amrieši un lemāri trūkumcietējiem sniedza palīdzību. Taču bieži piegādātos materiālos labumus sagrāba stiprākie kaimiņi. Aktīvi iejaukties ramaliešu vēstures gaitā viņu evolucionāri attīstītākajiem laikabiedriem nebija tiesību. Civilizācijas augšupejošajam atzarojam bija jāiziet visi etapi, jāattīstās pašam. Un tas daudzējādā ziņā izdevās. Pirms 270 tūkstošiem gadu Ramalā galīgi izbeidzās kari, kaut arī vēl palika militāri formējumi. Valstis savā starpā konkurēja, taču šī konkurence lielākā mērā pārgāja uz ekonomikas sfēru. Sāka uzlaboties ciešākas attiecības kultūras sfērā. Ramaliešu vidū sāka dzimt tie, kur izrādījās spējīgi pēc iemiesojuma beigšanās augšupcelties uz piekto dimensiju. Taču ramaliešu vairākums pēc iemiesojumiem četrdimensiju pasaulē gatavojās nākamajiem iemiesojumiem speciālā telpā-laikā, kurš atradās ceturtās-piektās dimensijas sadurē.

Pagaidām jums nekas nav vēstīts par dzīvi Āzijas teritorijā cilvēces Piektās Rases ceturtā attīstības etapa laikā. Un tas nav nejauši. Lieta tā, ka Āzijas teritorijā dzīvoja... būtnes, kuras nekādi nevarēja pieskaitīt Zemes cilvēces Piektajai Rasei. Āzija tajā laika intervālā kļuva par unikālu teritoriju, kura nospēlēja īpašu lomu planētas attīstībā. Daudzu tūkstošu gadu garumā viņa bija cilvēkiem nepieejama zona. Apkārt šai teritorijai mutuļoja dzīve, mainījās paaudze aiz paaudzes. Un no paaudzes uz paaudzi tika nodotas leģendas par to, ka austrumos eksistē milzīga zeme, kur cilvēkiem ieeja aizliegta. Šajā zemē dzīvo dievi, kuri ir norobežojušies no cilvēkiem, lai vadītu savas lietas, pildītu savus Dievišķos plānus. Par kādiem dieviem patiesībā gāja runa? Un kādus plānus viņi pildīja?

Dievu plānos sākotnēji bija iesvētīti Centrālā Apļa lemāri. Viņi pat piedalījās tā plāna izpildīšanā, kuru pildīja dievi pašreizējās Āzijas teritorijā, norobežojušies no cilvēkiem ar neredzamām barjerām. Kaut arī... barjeras kā tādas nebija. Nebija fizisku norobežojumu un pat nebija enerģētiskas lauku struktūras, kuras dažreiz zemes evolūcijā tikai izmantotas, lai vienas teritorijas atdalītu no citām. Āzijas teritorijā bija radīta īpaša telpa-laiks. Matērija te vibrēja citā, augstākā frekvencē. Āziju lemāri sauca par “sakrālo autonomo apgabalu, harmonizējošu pasauli” – SAMBALU. Sambalā, četrdimensionalitātes augstākajos apakšlīmeņos, izpaudās tie, kurus jūs tagad saucat par Galaktisko Laertu Dienestu. Sagatavots Gaismas Meistaru Kolektīvs, sapulcēts no dažādiem mūsu Galaktikas Piena Ceļš stūrīšiem, realizēja projektu, kurš vēlāk jums kļuva zināms ar nosaukumu “ZEME – GALAKTISKĀ BIBLIOTĒKA”. Šis projekts kļuva par daļu no Lielā Eksperimenta Zemes planētu sistēmā. Tā būtība ir tāda, ka uz vienas planētas koncentrējas enerģētiskā informācija no dažādām Galaktikas vietām. Šī enerģētiskā informācija ir mūsu Galaktikas būtības koncentrēta izteiksme. Par enerģētiskās informācijas nesējiem kļuva īpaši kristāliski veidojumi, kuri spēj ne tikai uzkrāt, glabāt daudzdimensionālu enerģētisku informāciju, bet arī vajadzīgajā momentā izvērst un transformēt to jaunā realitātē. Citādi sakot, ar “Galaktiskās bibliotēkas”, kura savākta uz Zemes, palīdzību var izvērst jaunu galaktiku jaunā realitātē. Šī galaktika nekļūs par Piena Ceļa pilnīgu kopiju, tāpēc ka viņa dzims jaunā Visumā. Kāds būs šis Visums? Jūs jau zināt, ka mēs, kā galaktiskā Gaismas Ģimene, aktīvi piedalāmies 16-dimensiju Visuma radīšanā. Tāpēc runa ir par to, ka Piena Ceļš gatavojas iztaisīt izvērsumu citā Visumā. Un Zeme nav vienkārši atbalsta Punkts šajā izvērsumā, bet īpašs NULLES PUNKTS, kurš GALAKTIKAS IZVĒRSUMA laikā nodod viņai īpašu enerģētisku informāciju, nepieciešamu tālākai evolūcijai jaunajā Visumā. Savukārt Galaktika Piena Ceļš kļūst par starpgalaktisku Nulles Punktu, caur kuru savu izvērsumu jaunajā Visumā taisa daudzas citas galaktikas. Jums, mūsdienu Gaismas Meistariem, ir svarīgi saprast: viss notiek režīmā “šeit un tagad”, laika sfēriskumā. Tāpēc var teikt tā: mēs radām jaunu 16-dimensiju Visumu, bet 16-dimensiju Visums rada mūs. Lūk, kāpēc laika sfēriskumā planētu sistēmas Zeme Nulles Punkts jau darbojas. Jau darbojas Piena Ceļa Lielais Nulles Punkts. Un pa šo Piena Ceļu uz jauno Visumu aiztraucas daudzas galaktikas. Turklāt viņas neizzūd šeit, šajā Visumā, bet, otrādi, pāriet uz jaunu esības līmeni, saņemot pretī enerģētisko informāciju no 16-dimensiju Visuma galaktikām.

Galaktiskais Laertu Dienests darbojas mūsu Visuma visu dimensiju dažādos līmeņos. Bet, runājot par Sambalu, izpaustu Āzijas teritorijā cilvēces Piektās Rases ceturtā attīstības etapa laikā (pirms 289 – 261 tūkst. gadu), mēs stāstām par Laertu darbību tieši četrdimensionalitātes līmenī, jūsu dimensijā. Īpašās četrdimensiju kristāliskās struktūras radīšana “Galaktiskajai Bibliotēkai” sākās nevis laika periodā, par kuru vēstām, bet daudz agrāk – no tā brīža, kad uz Zemi atnāca Mēness Cilvēce. Konkrētajā etapā, par kuru runāju, uz “Galaktisko Bibliotēku” tika nesta tieši ceturtās dimensijas Piena Ceļa enerģētiskā informācija. Un pirmām kārtām – informācija par dzīvības formām, kuras tā vai citādi ir saistītas ar humanoīdu dzīvības formām. Zeme tieši šajā telpas-laika intervālā bija ne tikai gatava pieņemt tādu enerģētisko informāciju, bet arī nodot savu enerģētisko informāciju par dažām dzīvības formām (ne tikai humanoīdu) uz dažādiem Galaktikas stūrīšiem. Neapšaubāmi, tika izmantota īpašu Nulles Punktu un Portālu sistēma. Taču ir jāatzīmē, ka uz planētu faktiski nāca arī paši Piena Ceļa dažādu zvaigžņu sistēmu pārstāvji. Tajā skaitā – arī lidaparātos, kurus var saukt par kosmiskiem kuģiem, zvaigžņu kuģiem. Nekad pirms tam un pēc tam jūsu četrdimensiju Zeme nepieņēma tādu lielu viesu skaitu no Kosmosa. Dažādos četrdimensionalitātes līmeņos tika uzbūvētas speciālas konstrukcijas, kuras var saukt par kosmiskajām ostām – kosmodromiem. 23 tipu kosmodromi funkcionēja apkārt planētai un uz viņas virsmas. To kopējais skaits sasniedz 79. Katrs kosmodroms bija īpašs, varēja pieņemt vienus vai otrus zvaigžņu kuģu tipus. Jums ir tiesības painteresēties: kādēļ uz planētu vizītēs nāca viesi no tuva un tāla kosmosa? Tie bija nevis vienkārši viesi, bet cilvēki, humanoīdi, kuri nesa uz Zemi savu enerģētisko informāciju “Galaktiskajai Bibliotēkai”. Vēl vairāk, viņi piedalījās to enerģētiskās informācijas pakešu pieņemšanā, kuras nāca no viņu planētām caur galaktiskajiem portāliem un Nulles Punktiem. Viņi dekodēja enerģētisko informāciju, pārveidoja viņu un deva savu ieguldījumu četrdimensionalitātes “Galaktiskās Bibliotēkas” radīšanā.

Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka nosaukums “Galaktiskā Bibliotēka” ir nosacīts. Jo pat kristāliskie nesēji arī ir tikai globāla Projekta daļa. Viņi ir daļa no galaktiskās enerģētiskās informācijas pārveidošanas vispārējās Sistēmas, vērstas uz jaunas Realitātes radīšanu jaunā Visumā.

Jūsu pasaules vēsture, cilvēces vēsture – tā nav izolētas planetāras rases vēsture. Tieši otrādi – Zemes cilvēce ir viena no planetārām rasēm, kura vienmēr ir cieši kontaktējusi un turpina kontaktēt ar ļoti daudzām citām planetārām un galaktiskām rasēm. Turklāt vienmēr ir jāatceras, ka cilvēce – tā ir daudzdimensionāla rase. Un, ja kaut kādā attīstības etapā vienā pasaulē, vienā dimensijā īstenojas evolūcija relatīvas izolācijas apstākļos, tas noteikti notiek intensīva apmaiņa ar kosmosu citās pasaulēs, kur attīstās tā pati cilvēce, tikai izpausta nedaudz citādāk.

Cilvēces Piektās rases ceturtajā attīstības etapā jūsu pasaulē bija radīti speciāli evolūcijas apstākļi. Kamēr lemāri, amrieši, kamalieši, ramalieši, akadieši radīja jaunu ģenētiku, kosmiskie Laerti radīja kristāliskas struktūras dzīvības turpmākai attīstībai. Tāpēc “Galaktiskās Bibliotēkas” veidošanas gaitā mainījās pati Zeme, kļuva citāda. Caur īpašiem sakrāliem centriem uz planētu nāca dvēseles no dažādām zvaigžņu sistēmām, izteikušas vēlmi piedalīties Lielā Eksperimenta tālākā īstenošanā. Dziļajā līmenī viņu ģenētiskā enerģētiskā informācija apvienojās ar uz Zemes jau dzīvojošo cilvēku ģenētisko enerģētisko informāciju. Turpināja rasties jauna ģenētika – līdz tam Visumā neeksistējusi. Katrs dzīvības veids Apvienotajā Genomā ienesa savu, unikālu enerģētiskās informācijas daļu. Un šis Apvienotais Genoms turpināja un turpina savu attīstību.

Kosmiskie Laerti pirms vairāk nekā divsimt tūkstoš gadiem nevarēja pagaidām reāli nolaisties līdz jūsu pasaules matērijas līmenim. Tāpēc ka viņiem stāvēja priekšā aktīvi darboties ceturtās dimensijas augšējos apakšlīmeņos un reizēm pat – piektās dimensijas sākuma līmeņos. Taču turklāt viņiem bija svarīgi sazemēt, enkurot enerģētisko informāciju jūsu pasaules matērijā. Lūk, kādēļ Laertiem bija jāizolē planētas teritorijas daļa un uz laiku jāpadara tā neapdzīvojama cilvēkiem, taču apdzīvojama... dažām citām saprātīgām būtnēm. Ne lemāriem, ne amriešiem, ne akadiešiem nepiemita polipasaules īpašības. Viņi nevarēja strādāt uzreiz gan savā apakšlīmenī, gan ceturtās dimensijas augstākajos apakšlīmeņos un vēl jo vairāk – vienlaicīgi arī piektajā dimensijā. Tieši tāpēc Āzijas teritorijā ieradās cilvēku radinieki – no Sīriusa. Milzīgs skaits augsti garīgu un augsti saprātīgu Delfīnu no Sīriusa caur īpašiem Portāliem atnāca uz Zemi un apmetās daudzās Āzijas upēs un ezeros, jo šeit viņiem bija radīti īpaši apstākļi. Atnākušie Delfīni barībā nelietoja zivis. Viņi barojās ar prānu speciālos enerģētiskos centros zem ūdens, kurus viņiem radīja galaktiskie Laerti. Šie enerģētiskie centri bija saistīti ar Iekšējo Centrālo Sīriusa Sauli caur Iekšējo Centrālo Zemes Sauli. Delfīni uz laiku aizstāja cilvēkus, kļūstot par tām būtnēm, kuras izpildīja svarīgu darbu galaktiskās enerģētiskās informācijas pieņemšanā, vispār ceturtās dimensijas un tajā skaitā – jūsu pasaules “Galaktiskās Bibliotēkas” radīšanā. Iztēlojieties milzīgu saulespuķi, kura ir radīta no daudzām sēklām. Katra sēkliņa ir īpaša, tas ir viens no galaktiskās dzīvības veidiem. Saulespuķe balstās uz spēcīga stumbra. Zem zemes – viņas saknes. Saknes veido vienotu sfēru, kura ir Apvienotais Genoms. Delfīnu kolektīvs, ieradies jūsu pasaulē Āzijas teritorijā, pildīja enerģētiskās informācijas “stumbra” – īpaša kanāla, caur kuru gāja enerģētiskā informācija, lomu. Paši Delfīni kļuva par specifiskām stumbra šūnām. Tamlīdzīgas šūnas spēj pārnest unikālu enerģētisku informāciju, veidot jaunu matēriju. Delfīni, izpildījuši unikālu gaismas darbu, ne tikai bagātināja planētu, bet bagātinājās arī paši, vēlāk aiznesot uz Sīriusu ļoti svarīgu enerģētisko informāciju, kuru Galaktikas Garīgais Centrs pieņēma ar lielu pateicību.

Turpinot stāstu par Sambalu, nevar nepieminēt gadījumu... agresīvu citplanētu zvaigžņu viesu iebrukumu. Lieta tā, ka pirms 269 tūkstošiem gadu Āzijas teritorijā piezemējās (burtiski – piezemējās uz planētas virsmas) atnācēji no Drakona zvaigznāja, no tā telpas-laika apgabala, kur dažas civilizācijas iegūst Dualitātes pieredzi – kaut kur līdzīgu Zemes pieredzei, kaut kur – atšķirīgu. PAITIEŠI (ПАЙТЯНЕ), planētas Paits (zvaigžņu sistēma Drakona beta) iemītnieki, bija saņēmuši informāciju, ka eksistē planēta, uz kuru traucas daudzi dažādu civilizāciju zvaigžņu kuģi. Viņus bija atvedusi daļēji zinātkāre, daļēji – vēlme iedzīvoties iespējamos dārgumos. Paitiešu parādīšanās uz Zemes bija paredzēta Eksperimenta Plānā. Tāpēc Galaktisko Laertu Dienests ielaida viņus uz Zemi un caur īpašu portālu izpauda Āzijas teritorijā – tur, kur dzīvoja tikai Delfīni. Tajos laikos Āzijas teritorijā nebija ne augu, ne dzīvnieku valstības pārstāvju. Zeme rādījās kā virsma, pārklāta ar dzelteni zaļu “lavu” – speciālu aizsargslāni, radītu no īpašas matērijas. Daudzie ezeri un upes bija iekrāsoti nespodrā violetā krāsā (ūdens bija īpašā veidā strukturizēts). Paitieši, izsēdušies uz planētas virsmas, ilgi to pārlūkoja daudzus simtus kilometru tālu. Un paraustīja plecus – tāpēc ka neko vērtīgu nekonstatēja ne zem zemes, ne uz tās virsmas. Neatrada pat Delfīnus, tāpēc ka tie bija izlikuši speciālus aizsargekrānus. Beiguši planētas izpēti, paitieši nolēma to pamest. Taču to izdarīt viņiem neizdevās. Neaicināto viesu kosmiskā izlūkkuģa dzinēji bija pārstājusī funkcionēt. Visa vienība divu tūkstošu atnācēju sastāvā izrādījās izolēta no kosmosa, bija zaudējusi iespēju atgriezties dzimtenē. Nekādus signālus par notikušo viņi uz savu planētu noraidīt nespēja, tāpēc ka viņiem nebija nepieciešamās tehniskās iespējas. Pazudušās vienības meklējumos no Paita devās citi kuģi, taču viņi... neatrada pat planētu Zeme. Priekš viņiem, kā izrādījās, tāda planēta vairs neeksistēja...

Ir jāatzīmē, ka paitieši ir humanoīdu dzīvības formas pārstāvji, un viņiem ir cilvēkam ļoti līdzīga ģenētika. Taču viņiem ir viena īpatnība. Paitiešu pasaulē fiziskais ķermenis pēc nāves momentāni dematerializējas. Aiziet no ķermeņa dvēsele – uzreiz pārstāj eksistēt ķermenis. Planētas Paits pārstāvjiem piemīt iedzimta ģenētiska spēja pārnest uz augstākajām pasaulēm savu fizisko ķermeni ar īpašas transformācijas programmu palīdzību. Tieši pateicoties šai savai spējai, paitieši guva iespēju atnākt uz Zemi – Lielā Eksperimenta Zonā.

Atnācēju vienība, zaudējusi visas cerības salabot savu kosmosa kuģi, devās uz dienvidrietumiem, ieklausoties savā intuīcijā. Protams, ne jau kājām. Ekspedīcijas rīcībā bija speciāli tehniski līdzekļi, kuri viņiem ļāva diezgan ātri pārvietoties pa planētas virsmu. Pēc kāda laika paitieši, izejot caur speciāli viņiem sagatavotu portālu, izrādījās otrā pusē „barjerai”, kura atdalīja Sambalu no pārējās Zemes pasaules. Un šeit viņus sagaidīja Mēness Apļa Lemāri, kuri bija iepriekš informēti par viņu ierašanos. Vēl vairāk, Amras teritorijā bija sagatavota speciāla apmetne atnācējiem no zvaigznēm. Pēc diezgan ilgstoša reabilitācijas un adaptācijas kursa daži no kosmiskajiem viesiem sāka brīvi dzīvot Amras teritorijā. Daži no viņiem pat guva iespēju iestāties triālajās savienībās. Tā paitiešu ģenētika sakrustojās ar zemes ģenētiku, un izveidojās jauns gēns, kuru Gaismas Ģimene ienesa Apvienotajā Genomā. Pateicoties šim Gēnam, dzima un tagad turpina pilnveidoties jauns Transformācijas Gēns, kurš relatīvi netālā nākotnē daudziem cilvēkiem ļaus veikt augšupcelšanās tipu – AUGŠUPCELŠANOS KOPĀ AR ĶERMENI. Kā jūs saprotat, runa ir tieši par augšupcelšanos kopā ar fizisko ķermeni. Evolūcijas periodā vairāk nekā divsimt tūkstoš gadu laikā šis Gēns ir attīstījies un, pateicoties savām sākotnējām programmām, ieguvis jaunas spējas. Viņš ir kļuvis par pamatu modernizētam Polipasaules Gēnam, kad transformācija ir iespējama kā, pārejot no zemākas pasaules uz augstāku, tā arī, pārejot atpakaļ.

Pirms 267 tūkstošiem gadu sākās aktīvs jūsu pasaules cilvēces Vienotās rases formēšanās process. Šo vienotību veidoja lemāri, amrieši, akadieši um ramalieši. Uz planētas visur (izņemot Āziju-Sambalu) smaguma spēks kļuva vienāds. Saules Apļa un Centrālā Apļa lemāri augšupcēlās, tāpēc ka vairs nevarēja dzīvot apstākļos, kad smaguma spēks ievērojami palielinājās. Kontinentā Lantija (nākamā Austrālija) palika dzīvot tikai Mēness Apļa iemītnieki, kuri pakāpeniski asimilējās ar pārējiem Zemes iedzīvotājiem. Ir jāatzīmē, ka Zemes iedzīvotāju skaits uz to laiku bija ievērojami samazinājies (salīdzinot ar Piektās Rases ceturtā attīstības etapa sākuma fāzi). Pirms 267 tūkstošiem gadu tas sastādīja mazāk nekā 1.5 miljardus cilvēku. Pirms 264 tūkstošiem gadu cilvēces vienotā rase bija radīta. Vairs neeksistēja nekādu atšķirību, kādas bija novērojamas agrāk. Cilvēku garums nepārsniedza trīs metrus. Visi cilvēki bija ļoti skaisti, graciozi. Mīlestība valdīja visur. Iestājās MĪLESTĪBAS UN MATERIĀLO LABUMU PĀRPILNĪBA. Kaut kādā cilvēku sabiedrības etapā cilvēkiem sāka likties, ka… VISI MĒRĶI IR SASNIEGTI. Dvēseles zināja, ka viņu mērķis šajā etapā bija vienotas ģenētikas radīšana. Un šis mērķis bija sasniegts. Augšupejošās dvēseles bija izgājušas vienā līmenī ar evolūcijas lejupejošā atzarojuma pārstāvjiem. Un arī šis svarīgais mērķis bija sasniegts. Cilvēki iemācījās augšupcelties uz augstāko pasauli tad, kad uzskatīja, ka visus uzdevumus šajā pasaulē ir izpildījuši. Un arī tā bija svarīga mērķa realizēšana. Tiesa, viņi nevarēja augšupcelties kopā ar fizisko ķermeni. Fizisko ķermeni bija pieņemts atstāt bēguma laikā okeāna krastā, kurš pēc paisuma paņēma to savā Lielajā Klēpī. Taču daudzas dvēsele pat nejuta, ka augšupcelšanās kopā ar fizisko ķermeni ir viņu mērķis. Arī bez tā bija sasniegts daudz mērķu. Visu uzdevumu izpildīšana, mērķa sasniegšana garīgā sabiedrībā parasti ved aiz sevis citu uzdevumu noteikšanu un jauna augsta mērķa sasniegšanu. Bet ar cilvēci tajā attīstības etapā tā nenotika. Ne jauni uzdevumi, ne jauni mērķi neparādījās. Cilvēkiem arvien biežāk un biežāk radās jautājums: „KĀDĒĻ MĒS DZĪVOJAM ŠAJĀ PASAULĒ?” Jo visi cilvēki taču zināja, ka eksistē augstāka, harmoniskāka pasaule, uz kuru varēja pāriet bez īpašām pūlēm, aizlidojot līdz okeāna krastam un veicot īpašu meditāciju.

Lūk, tad arī parādījās grupa cilvēku, kuri vērsās Pasaules Padomē ar priekšlikumu – PĀRIET UZ AUGSTĀKO PASAULI VISIEM UN UZREIZ.

Kā jūs domājat: kas notika pēc tam? Vai visi cilvēki no šīs pasaules aizgāja uz augstāko pasauli? Jeb tomēr tika atrasts jauns mērķis, kura dēļ bija vērts palikt un dzīvot tālāk?

2016. gada 1.–4. janvāris

TURPINĀJUMS SEKOS

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2016., 1. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe