20:12 CEĻOJUMI ĀRPUS ĶERMEŅA | |
Vladimirs Kuklins, Krievija CEĻOJUMI ĀRPUS ĶERMEŅAAnalītisks garīgās informācijas apskatsSveicināti, dārgie! Mūsu pasaule strauji mainās: to cilvēku skaits, kuri redz auru, savas pagātnes un nākotnes dzīves, atklāj sevī spējas uz čenelingu, uz telepātiju, lēšams jau miljonos. Un arvien vairāk cilvēku konstatē, ka šie apbrīnojamie fenomeni pāriet kvalitatīvi jaunā stadijā: “Mūs aptverošā pasaule strauji kļūst nelineāra. Aiz Ņūtona Universa iezīmējas kvantu daudzdimensionāls Multiversums.” [16] Šodien mēs skarsim tādu izmaiņu ļoti interesantu komponenti – ceļojumus ārpus ķermeņa. Internetā pēdējo gadu laikā ir parādījies ievērojams skaits vietņu, kuras saistītas ar ceļojumiem ārpus ķermeņa. Eksistē dažādi klubi, skolas, institūti, tiek izstrādātas visdažādākās ceļojumu metodes, paņēmieni, tehnoloģijas, par šo tēmu tiek organizēti semināri, konferences, tiek izdotas grāmatas. Sākumā par izmantoto terminoloģiju. Tā dažādās skolās nav vienāda. Atšķiras arī ārpusķermeņa pieredzes pašu iespēju teorētiskais pamatojums, tās mērķi un metodes. Runa ir kā par ārpusķermeņa ceļojumiem, tā arī par ārpusķermeņa pieredzi, ārpusķermeņa pārdzīvojumiem, astrālajiem ceļojumiem, astrālajām projekcijām, ceļojumiem uz paralēlajām pasaulēm, eksteriorizāciju, apzinātiem sapņiem u.c. Uzskaitītajā grupā ir nonākušas kā tehnikas, kuru mērķis ir dažu ceļojumu ārpus ķermeņa īstena veikšana, tā arī ar ceļojumiem nesaistītas kaut kādas ārpusķermeņa pieredzes iegūšanas tehnikas. Visas tās apvieno viens – kādas darbību un pārdzīvojumu bez fiziskā ķermeņa pieredzes iegūšana ar apziņu. Stingri sakot, definējumi “ārpusķermeņa” vai “ārpus ķermeņa” nav gluži pareizi, jo jebkurš ceļojums – tas ir, pārvietošanās kādas telpas iekšienē, paredz apziņas nesēja, tas ir, ķermeņa, esamību. Tāds ķermenis ir arī aplūkojamajos gadījumos, bet runa ir par nefizisku ķermeni. Cilvēka Daudzdimensionālajā Ķermeņu Kompleksā ir dažādi materiālie ķermeņi, un ceļojumi ir iespējami katrā no tiem. Ir iespējami, piemēram, ceļojumi astrāli-mentālajā ķermenī, ēteriskajā ķermenī utt. Tāpēc bieži izmantotais vispārinošais termins “astrālie ceļojumi” arī nav gluži pareizs. Tas ir jāņem vērā, lasot šo rakstu, bet mēs pieturēsimies pie to avotu terminoloģijas, uz kuriem atsaucamies. Tātad pamēģināsim tikt skaidrībā šajā jautājumā. Sāksim ar terminu “eksteriorizācija”. Psiholoģijā tas apzīmē iekšējas psihiskas darbības pārvēršanās procesu ārējā darbībā. Taču reizēm šo terminu izmanto, lai raksturotu dvēseles iziešanas no ķermeņa procesu. Ne vienreiz vien medicīnā aprakstītie kā spontānas, tā arī apzinātas apziņas iziešanas aiz fiziskā ķermeņa ietvariem gadījumi ļāva zinātnei šo faktu atzīt, kaut arī ne gluži pareizi to izskaidrot. Tomēr vēlāk tas ļāva izstrādāt apziņas apzinātas iziešanas no ķermeņa tehnoloģijas. Ne vienmēr šīs tehnoloģijas tiek izmantotas labumam, dažreiz mērķis ir manipulēšana ar cilvēkiem, personiska egoistiska labuma gūšana uz cilvēku gribas paušanas ietekmēšanas smalkajos plānos rēķina vai caur piekļūšanu konfidenciālai informācijai. Piemēram, eksteriorizācijas metodes tiek lietotas tādās no morāles skatpunkta šaubīgās mācībās kā dianētika un scientoloģija. Virkne pētnieku šīs mācības raksturo kā destruktīvus psihokultus, Krievijā to aģitācija un izmantošana veselības aizsardzībā ir aizliegta. Ja aplūkojam tikai cilvēces vēstures pēdējās tūkstošgades, kuru laikā ilga Lielā Eksperimenta noslēdzošais etaps, tad var teikt, ka informācija par ārpusķermeņa ceļojumiem bija tikai iesvētītajiem. Plašas cilvēku masas par tiem sāka uzzināt tikai, sākot no pagājušā gadsimta vidus. Šo laiku Gaismas Spēki nebija izvēlējušies nejauši – tuvojās Eksperimenta nobeigums, bija nepieciešamas cilvēku apziņas sagatavot jaunām iespējām. Ne mazu lomu tajā nospēlēja Lobsanga Rampas grāmatas. Stāsts par šo cilvēku ir ļoti interesants un ir piemērs tam, kā darbojas Gaismas Spēki, lai izplatītu zināšanas pa visu Zemi. Saskaņā ar Vikipēdiju
Vienā no savām astoņpadsmit grāmatām Hoskins stāsta, kā notika šī garīgā aizstāšana. Reiz viņš nokritis no baltegles dārzā un, atrazdamies bez samaņas, ieraudzījis budistu mūku safrāna mantijā, kurš apspriedis ar viņu iespēju Rampam ieņemt viņa ķermeni (kas bija iespējams ar sena slepena rituāla palīdzību, bet tikai ar Hoskina piekrišanu). Un anglis, kurš nebija apmierināts ar savu dzīvi, piekritis šim eksperimentam. Gara nomaiņa notika vairākos etapos un aizņēma gandrīz divus gadus, kuru laikā viņš divreiz mainīja vārdu, pārstāja kontaktēties ar visiem saviem paziņām un radiniekiem, vairākas reizes mainīja dzīvesvietas adresi, bet galīgā garīgā aizstāšana notika 1949. g. 13. jūnijā. Pēc tam, kad viņa pirmās grāmatas – “Trešā acs” – rokrakstu bija noraidījušas vairākas britu izdevniecības, un tā beidzot ieraudzīja dienasgaismu, tā kļuva par pasaules bestselleru. Savās grāmatās, atklājot slepenās zināšanas, Lobsangs Rampa ir pieskāries daudziem esamības jautājumiem, kuri šokē rietumu lasītāju. Konkrēti, viņš rakstīja, ka katrs no mums veic astrālus ceļojumus, pat tie, kuri to uzskata “galīgiem niekiem”. Astrālie ceļojumi ir tikpat dabīgi kā elpošana, vairumā cilvēki tos veic miega laikā un tāpēc neko par tiem nezina, kamēr nebūs tam sagatavoti: “Kad cilvēks liekas atpūsties, viņa fiziskais ķermenis nomierinās. Turklāt fizioloģiskie procesi, kuri viņā norit, palēninās, bet cilvēka astrālā būtība – tas ir, viņa dvēsele, ego jeb atmans – iziet aiz ķermeņa ietvariem uz astrālajiem līmeņiem. Var sniegt tādu salīdzinājumu: liekoties gultā, mēs novelkam un liekam sev blakus apģērbu, kuru nēsājām pa dienu. Tieši tāpat mūsu astrālais ķermenis nomet no sevis fizisko ķermeni un dodas pastaigāties uz citām pasaulēm... Tas, kurš prot veikt astrālos ceļojumus, var nonākt pašās attālākajās malās ne tikai mūsu pasaulē, bet arī daudzās citās pasaulēs, kuras atrodas citos esamības līmeņos... Jo augstāks ir personības garīgās attīstītības līmenis, jo labāk viņš spēj veikt astrālos ceļojumus... Pat dzīvnieki spēj veikt astrālos ceļojumus. Vēl vairāk, dzīvnieki var paust slieksmi uz gaišredzību un telepātiju.” [11] Savās grāmatās Lobsangs Rampa ir ļoti daudz uzmanības veltījis astrālajiem ceļojumiem, sīki izanalizējis nepieciešamos apstākļus, mērķus, noskaņojumus un prakses. Piemēram, ārpusķermeņa pieredzes iegūšanas metodiku viņš sīki ir izklāstījis [10]. Runājot par ārpusķermeņa ceļojumiem, nevar nepieminēt izcilo smalkās pasaules pētnieku Robertu Allenu Monro (1915. – 1995.), kurš profesionāli nodarbojās ar astrālajiem ceļojumiem apmēram četrdesmit gadus. Viņa grāmatas [13 – 15] ir ārpusķermeņa pieredzes pētnieka klasika. Kad Monro dibinātā radio kompānija ķērās pie skaņu viļņu ietekmes uz cilvēka apziņu efektu pētīšanas, testējumu liekāko daļu Monro veica pats uz sevis un reiz, pilnīgi negaidīti, viņš piedzīvoja stāvokli, kurā viņa apziņa bija atdalīta no fiziskā ķermeņa. Nodarbojoties ar sekmīgu radiopārraižu biznesu, Monro sāka eksperimentēt ar savu apziņu. Viņš strādāja pie jaunu apziņas stāvokļu rašanās kontroles metožu un stimulācijas laboratorijas apstākļos izstrādāšanas. 1974. gadā viņš nodibināja Monro institūtu, bezpeļņas organizāciju, kura deklarēja mērķi pētīt izmainītus apziņas stāvokļus un piedāvāja apziņas vadības tehniku apmācības kursus. Institūts strādā vēl šodien.
Par Programmas “Dzīves līnija” galvenajiem mērķiem kļuvuši sekojošie: - atbrīvoties no jebkurām bailēm, kuras saistītas ar fizisko nāvi; - iepazīties ar citādiem apziņas stāvokļiem, bet pēc tam apgūt tos tikmēr, kamēr “priekšstatus nenomainīs Patiesības”; - stāties savstarpējās attiecībās un saziņā ar citiem Cilvēka saprātiem, kuri darbojas citādos apziņas stāvokļos; - iemācīties apzināti un neapzināti izmantot iegūtās zināšanas parastajā dzīvē; - pārliecināties par to, ka pēc fiziskās eksistences pārtraukšanas cilvēka apziņa bez aiztures pāriet pie citām eksistences formām; Visi šie mērķi tika sasniegti. Monro Institūta darbinieki veica virkni veiksmīgu ekspedīciju Saules sistēmas ietvaros, kur viņi meklēja saprātīgas dzīvības izpausmes. Viņi uzzināja, kā izskatās Mēness otra puse, vēl pirms NASA izdevās izdarīt tās pirmos uzņēmumus. Tālākajā viņi meklējumu zonu paplašināja aiz Saules sistēmas robežām, viņu saprātīgās dzīvības meklējumi un vēlēšanās sazināties ar ne cilvēka būtnēm vainagojās ar sekmēm. Ļoti lielu darbu Monro Institūta darbinieki veica arī mirušo dvēseļu pavadīšanā uz tiem smalkās pasaules apgabaliem, kur viņas gaidīja nākamo iemiesojumu. Roberts Monro ārpusķermeņa pārdzīvojumu definē sekojošā veidā: “Ārpusķermeņa pārdzīvojums ir tāds stāvoklis, kad cilvēks izrādās ārpus sava materiālā ķermeņa pilnā apziņā un saglabā spēju uztvert un darboties tā, it kā būtu palicis fiziskajā ķermenī, – ar dažiem izņēmumiem. Viņš var pārvietoties telpā un laikā kā lēni, tā arī ar ātrumu, kurš skaidri pārsniedz gaismas ātrumu. Viņš var novērot apkārt notiekošo, piedalīties dažādos notikumos un pieņemt apzinātus lēmumus, kuri balstās uz to, ko viņš redz un dara. Viņš spēj iet cauri fiziskai matērijai: sienām, tērauda loksnēm, betonam, zemei, okeāna ūdeņiem un gaisam. Viņš bez mazākās piepūles un jebkāda riska var pat ieiet atomreaktorā. Tāds cilvēks, ja viņam ienāks prātā, var pētīt Mēnesi, Saules sistēmu un visu Galaktiku. No otras puses, viņš gūst iespēju iekļūt citās realitātēs, kuras tikai daļēji ļaujas uztverei un izskaidrojumam mūsu priekšstatu par telpu un laiku ietvaros. Turklāt subjekts jūt, ka viņa saprāts jeb pašapzināšanās atdalās no materiālā ķermeņa, kā arī dzīvi un ticami jūt, ka notiekošais pilnīgi atšķiras no sapņa.” [13] Ārpusķermeņa pieredzes laikā cilvēku neapgrūtina ierobežojumi, kuri eksistē realitātē. Viņš var apmeklēt neparastas vietas, kā reāli eksistējošas, tā pilnīgi “nereālas”, zemapziņas untuma radītas; satikt reāli eksistējošu cilvēku “kopijas” turklāt šo “kopiju” uzvedība var būt tieši tāda pati kā viņu reālajiem prototipiem; modelēt jebkuras situācijas, vai tā būtu parasta pastaiga pa ielu, vai lidojums kosmosā; un daudz ko citu. Turklāt galvenā īpatnība ir pārdzīvojumu reālisms. Izejot apmācību, jebkurš cilvēks spēs atvērt savā priekšā pasaules izzināšanas jaunus horizontus caur ārpusķermeņa ceļojumiem. Tagad viņš pilnīgi ticami uztverē spēs sazināties ar nepieejamiem cilvēkiem, tajā skaitā – mirušiem, apmeklēt vietas, kuras vienmēr ir likušās nepieejamas, ietekmēt savu organismu ar pilnīgi jaunu metodi, iegūt informāciju no spēcīgās zemapziņas, ceļot pa apbrīnojamām modelētām pasaulēm, attīstīt savas spējas un vienkārši pārdzīvot elementāru ārpusķermeņa pieredzi, kura pati par sevi ir apbrīnojams pārdzīvojums [5]. Ārpusķermeņa ceļojumus neierobežo arī laika ietvari – var ceļot kā pagātnē, tā arī nākotnē. Cilvēks, kurš interesējas par vēsturi, var izsekot visiem civilizācijas attīstības etapiem, pabūt dažādos vēsturiskos laikmetos un uzzināt vēstures glabātos noslēpumus. Ne mazums labuma var pasmelt no tikšanās ar izcilām pagātnes personībām: piemēram, var patērzēt ar Kristoforu Kolumbu. Astrālajā līmenī jūs varēsiet brīvi sarunāties ar jebkuras tautas un kultūras pārstāvjiem, nedomājot par valodas barjeru. Ja starp jums un jūsu mirušajiem radiniekiem vai draugiem ir palicis kaut kas līdz galam nepateikts, var doties pagātnē un atrisināt šo jautājumu [3]. Var ceļot arī nākotnē. Pieņemsim, jums gribas uzzināt, kas ar jums notiks pēc pieciem vai desmit gadiem. Domās noskaitiet gadus un dodieties ceļojumā. Ja redzētais jūs neapmierina, uzdodiet jautājumu par nepieciešamajām izmaiņām tagadnē. Tas ļaus efektīvāk pārvaldīt savu nākotni. Šajā nozīmē astrālajam ceļotājam ir skaidra priekšrocība, salīdzinot ar citiem cilvēkiem, kuriem nav pieejas nepieciešamo pasākumu redzējumam likteņa labvēlīgai pārmaiņai. Ceļojumi nākotnē var pat kļūt par materiālo labumu avotu. Piemēram, [9] Klauss Džouls apraksta, kā viņš kādu laiku pelnījis iztiku ar to, ka devies netālā nākotnē, uzzinājis sporta sacensību rezultātus un izmantojis tos spēlei totalizatorā. Viņš atzīmē, ka dati, kuri bija tādā veidā iegūti, izrādījās ticami ne par simts procentiem, jo nākotne nav absolūti noteikta, mēs to radām katrā pašreizējā momentā. Tamlīdzīgas pārvietošanās laikā ir absolūti drošas – atgriezties tagadnē var jebkurā momentā. Vairumā gadījumu cilvēks atgriežas fiziskajā ķermenī ātrāk, nekā viņam gribētos. Ne mazāk aizraujoša par ceļojumiem laikā ir jūsu spēja radīt brīnumus – jebkuru iespēju, kuru jūs varat iztēloties, ir viegli realizēt! Gaišredzība, domu lasīšana, priekšmetu pārvietošana ar prāta spēku un savu pagātnes un nākotnes dzīvju aplūkošana – visas šīs spējas jums atklāsies ārpus fiziskās pasaules [4]. Bet pats apbrīnojamākais ir tas, ka ar laiku neparastās spējas, kuras jums piemīt astrālajā plānā, sāk iekļūt arī parastajā dzīvē! Ir jāatzīmē, ka astrālā pieredze un to pavadošie pārdzīvojumi ir stingri individuāli, jo iegūtās informācijas interpretācija notiek, balstoties uz ceļotāja apziņas un pasaules uzskata individuālā līmeņa. Daži cilvēki, dodoties astrālā ceļojumā, izmanto kādus “palīgus”, kuru uztvere arī ir ļoti individuāla. Bieži rodas jautājumi par mīlestības attiecībām astrālajā plānā [3]. Astrāla mīlestība ir iespējama, un tai ir pašas dažādākās formas. Tuvas attiecības, kuras pārtraukusi viena partnera nāve, var turpināt astrālajā plānā, atrodoties šķirti no kaisles objekta. Ir jāņem vērā, ka astrālie intīmie sakari daudzējādā ziņā atšķiras no zemes sakariem. Astrālā stāvokļa laikā notiek zināma enerģētiska apmaiņa, kura noslēdzas ar ekstāzes sajūsmas sajūtu. Vajag turēt prātā, ka jebkuras pastāvīgas attiecības nozīmē kaut ko vairāk par seksu. Iemantojuši viens otru, jūs varēsiet kopā ceļot uz vietām, pazīstamām no iepriekšējās dzīves, un vadīt laiku nākotnē. Astrālajam seksam ir ne mazums priekšrocību, salīdzinot ar zemes attiecībām. Pirmām kārtām, tas ir drošs. Atšķirībā no fiziskās pasaules, jūsu attiecības neaizēnos ģimenes nesaskaņas un sabiedrības viedoklis. Astrālais partneris ir pacietīgs un uzticams. Roberts Monro atzīmē arī, ka astrālajā pasaulē ārkārtīgi skaidri un prasīgi izpaužas visi cilvēka pirmatnējie dzinuļi, pirmām kārtām – tieksme uz seksuālu apmierinājumu. Pilnīgi saprotams, ka astrālajā pasaulē nav jutīguma, kuru uzbudina partnera ārējais izskats un situācija, nav tabu, kuri darbojās uz Zemes. Partneri saskaras visā savā pilnībā – atoms pie atoma, elektrons pie elektrona: “Lieta tā, ka dzimuma darbības un fiziskās pasaules reakcijas, salīdzinot ar astrālo plānu, izskatās kā bāla ēna, nožēlojams atdarinājums no tās neparastās tuvības formas, kuru grūti uzskatīt par “seksu” vispārpieņemtajā nozīmē. Ja runā par fizisko tieksmi uz seksuālu tuvību, tad rodas iespaids, ka mēs neskaidri atceramies jūtu sprādzienu, kurš rodas starp cilvēkiem “ārpus fiziskā ķermeņa”, un mēģinām to iemiesot fiziskajā dzimumaktā. Ja pretēji lādēti elektriskie poli varētu “just”, tad, tuvojoties viens otram, visdrīzāk justu vajadzību savienoties. Šo vilkmi nav iespējamas vājināt ar šķēršļiem, tā pastiprinās samērā ar to, kā samazinās attālums. Noteiktā līmenī pievilšanās kļūst nepārvarama, visu pārņemoša, un, ja attālums ir vēl mazāks, vajadzība tuvināties sasniedz neticamu spēku, divi pretstati traucas viens pie otra un saplūst vienā. Šajā pašā mirklī rodas saprātu (dvēseli?) satriecoša savstarpēja apmaiņa ar elektroniem, starpība lādiņos izzūd, atjaunojas mierīgums, apmierināts līdzsvars, un abi poli gluži kā iegūst jaunu spēku pieplūdumu. Tas viss notiek momentāni, taču liekas, ka tāda saplūšana ilgst veselu mūžību, pēc tam sākas mierīga, rāma atdalīšanās.” [15] Visus ārpusķermeņa pieredzes pētījumus galvenokārt veic entuziasti – tie, kam ir iespēja to reāli praktiski pārdzīvot. Ārpusķermeņa ceļojumi diemžēl pagaidām vēl nav akadēmiskās zinātnes pētījumu mērķis – tā vēl tikai gatavojas atzīt pasaules daudzdimensionalitāti un smalko dimensiju realitāti. Tāpēc no zinātnes skatpunkta astrālās projekcijas eksistēšana nav pierādīta. Pētījumus bremzē zinātnieku iespējamie “reputācijas zaudējumi”, neiespējamība reģistrēt “nemateriālas” būtības ar fiziskām ierīcēm, daudzdimensionalitātes vienotas koncepcijas trūkums. Laikam vienīgais izņēmums, kad ārpusķermeņa pieredze tiek izmantota lietišķiem mērķiem valsts mērogā, ir tās izmantošana no militāristu un specdienestu puses. [6] vēsta, ka pēdējo 20 gadu laikā (dati pēc 2007. gada stāvokļa) ASV militāristi ir saņēmuši 70 miljonus dolāru gadā ārpusķermeņa ceļojumu izmantošanai un pētīšanai. To saturs un rezultāti, dabiski, ir slepeni, taču fragmentāras ziņas par distances novērojumu militāriem mērķiem reālajiem rezultātiem dažreiz noplūst. Ar tamlīdzīgiem pētījumiem pastiprināti nodarbojas arī Krievijas un Ķīnas specdienesti, turklāt ķīniešu sasniegumi ir visai iespaidīgi – daži no viņiem spēj lasīt dokumentus aizslēgtos seifos. Kas attiecas uz Krieviju, tad oficiālu ziņu nav, bet 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā Veriščagins D. S. (Верищагин Д. С.) publicēja virkni grāmatu par TEIA (“Tālākā Enerģētiski Informatīvā Attīstība”) (ДЭИР ("Дальнейшее ЭнергоИнформационное Развитие")). Autors, bijušais Krievijas specdienestu darbinieks, kurš piedalījies “psihotrono ieroču” izstrādāšanā, ir sapratis, ka iegūtās zināšanas par ārpusķermeņa pārdzīvojumiem ir pārāk svarīgas un spēj dot cerību visai cilvēcei, un tāpēc ir izklāstījis dažus šo zināšanu pamatus savās grāmatās [7]. Kas attiecas uz pašu ārpusķermeņa pieredzi, tad saskaņā ar [1] klasiskā priekšstatā tā notiek vairākos etapos: - “Noņemšanas” etaps. Mijiedarbība ar fizisko pasauli stipri vājinās. Pavājinās plūsma no pieciem maņu orgāniem, un fiziskais ķermenis tiek pārvests uz automātiskas eksistēšanas režīmu. - Katalepsijas etaps. Ķermeņa daļu pārvaldīšana ir stipri apgrūtināta, iestājas paralīze. Parādās alternatīvi (fantomi) sensorie signāli – skaņa, vibrācijas, gaisma acu priekšā. - Sadalīšanās etaps. Ar zināmām pūlēm, pārbīdot uztveres punktu sāņus, var sasniegt “apziņas sajušanu ārpus ķermeņa”. - Brīvās pārvietošanās etaps. Atdaloties no fiziskā ķermeņa, pastiprinās kontrole pār Otro ķermeni (Monro klasifikācija). Vizuālās un psihiskās sajūtas var stipri variēties no “akluma” līdz pilnīgai “skaidrībai”. - Atgriešanās etaps. Pamazām vēlēšanās atgriezties kļūs arvien stiprāka, un nāksies atgriezties. Iespējama zināma spiediena sajūta, Otro ķermeni atgriežot fiziskajā. Praksē iespējams kāda no šiem etapiem iztrūkums. Konkrēti, Roberts Monro pakāpeniski pārstāja just dažas stadijas un robežu starp tām, bet sāka just zināmu “pārbīdi” apziņā. Monro šo procesu salīdzināja ar pāriešanu no vienas stacijas uz otru, skaņojot radio. Ārpusķermeņa ceļojumi iespējami kā mūsu fiziskajā pasaulē, tā arī citās pasaulēs, tajā skaitā arī mazāk blīvās. Monro atzīmē, ka eksistē divi galvenie astrālo ceļojumu veidi, kuri atšķiras atbilstoši apmeklējamām pasaulēm. Viņš nosacīti tos nosaucis “Lokāls-1” un “Lokāls-2”. “Lokāla-1” pasaulēm ir fiziskās pasaules ārējās iezīmes. Otrajā gadījumā cilvēkam ir darīšana ar iegremdēšanos citu dimensiju mistiskā realitātē, kuru visi aspekti kardināli atšķiras no fiziskajiem raksturojumiem. Savā laikā astrālais plāns tika nosaukts par “tēlaino priekšstatu valstību”. Taču vairums cilvēku izvairās no pasaulēm, kuras nav līdzīgas zemes pasaulei. To, kādās pasaulēs iespējami ārpusķermeņa ceļojumi, lielā mērā nosaka pakāpe, kādā ceļojošais ir piesaistīts materiālajai pasaulei, apziņas attīstītības līmenis, viņas spēja eksistēt augstākās vibrācijās, kā arī pašu ceļojumu mērķi. Pieredzējuši ceļotāji brīdina, ka astrālo iziešanu egoistiski un zemiski mērķi izraisa smagas sekas un pievelk sev infernālas būtnes, ar kurām ir pārpilna astrālā pasaule. Apakšējā astrālā nonāk cilvēki ar smagu astrālā ķermeņa enerģētiku, ar slieksmi uz agresiju, nepamierinātie, ļaunie vai arī tādi, kuri necienīgi attiecas pret apkārtējo pasauli. Tā ir sava veida Elle, tur mājo enerģētiski vampīri un visāda veida mošķi. Tie, kas atgriežas no apakšējā astrāla, stāsta murgus par ieraudzīto ņirgāšanos, kautiņiem, iebiedēšanām, itin bieži pēc tāda ceļojuma viņi jūt nogurumu un tukšumu. Garīgi attīstīti cilvēki, kuru astrālais ķermenis satur augstfrekvences enerģijas, nonāk augšējā astrālā, Paradīzes līdziniekā – lieliskā pasaulē, ar skaistām formām, labvēlīgām būtnēm, no kuras viņi atgriežas prieka, baudas stāvoklī [4]. Aplūkosim jautājumu par nosacījumiem, kuri ļauj iegūt ārpusķermeņa pieredzi. Ja ņem vērā, ka ārpusķermeņa pieredze ir viens no apziņas izmainītiem stāvokļiem, tad vispārējā pieeja, lai to sasniegtu, ir ieiešana tādā stāvoklī, kuru raksturo saiknes ar materiālo pasauli vājināšanās, kad ego zaudē savu aktivitāti un atvieglo apziņas iziešanu uz smalkākiem plāniem. Tādu apziņas izmainītu stāvokļu sasniegšanas metodikas ir pazīstamas kopš seniem laikiem un plaši tiek izmantotas līdz šim laikam. Piemēram, saskaņā ar [2], Aleksandrs Svijašs (Александр Свияш) (rakstnieks, Pozitīvās psiholoģijas centra “Saprātīgais ceļš” ("Разумный путь") vadītājs) sniedz sekojošas metodikas: - badošanās; - halucinogēnu līdzekļu lietošana; - intensīva vai ierobežota elpošana; - izolācija pilnīgā klusumā un tumsā; - apzināti sapņi; - tantriskas un daoistiskas seksuālās enerģijas pārvaldīšanas metodes. Burvji un šamaņi ieiešanai transā izmanto speciālu maisījumu smēķēšanu, ritmisku bungu mūziku un dančus, skatiena fiksēšanu uz noteiktiem punktiem. Bieži paranormālas spējas sāk izpausties pēc traumām, īpaši galvaskausa rajonā. Lobsangs Rampa [12] stāstīja par speciālu gaišredzības atklāšanas metodiku Tibetas klosteros, saistītu ar cauruma izurbšanu galvaskausā. Izrakumi, kuri veikti senās kapu vietās Ēģiptes, Tuvo Austrumu, Amerikas teritorijās, pierāda, ka tamlīdzīgas operācijas senajām civilizācijām bija pazīstamas jau sen pirms Kristus Dzimšanas. Taču visas tamlīdzīgas metodes ne tuvu nav nevainīgas un drošas. Tās negarantē sekmīgu ieiešanu izmainītā apziņas stāvoklī, jo galvenais šeit tomēr ir apziņas attīstītības līmenis, cieši saistīts arī ar organisma enerģētiku. Enerģētikas attīrīšanai iesaka ierobežojumus barībā (īpaši gaļas barībā), šķīstumu, vientulību un pārdomas. Nepieciešams savu apziņu paplašināt līdz gatavības saziņai ar citām pasaulēm pakāpei, atbrīvoties no sava svarīguma sajūtas varas, iegūt kontroli pār savām jūtām un rīcību, nostāties uz “sirds ceļa”, kā Karlosu Kastaņedu mācīja dons Huans Matuss un citi magi no viņa vienības. Ārpusķermeņa pārdzīvojumi var rasties arī, neesot augstāk uzskaitītajiem faktoriem, spontāni vai mērķtiecīgā meditācijā. Šo pārdzīvojumu sasniegšanas meditatīvas tehnikas guva plašu popularitāti pēc Roberta Monro grāmatas “Ceļojums ārpus ķermeņa” iznākšanas 1971. gadā, un pēc citām viņa grāmatām, kuras attīsta to pašu tēmu. Cik droši ir ārpusķermeņa ceļojumi? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem – nākamajā numurā.
IZMANTOTIE AVOTI 1. http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/418626 2. http://esotericnews.ru/vnetelesnye-puteshestviya-tayat-v-sebe-opasnost.html 3. http://nlo-mir.ru/son/19850-astralnye-puteshestvija.html 4. http://samopoznanie.ru/schools/astralnye_puteshestviya/ 5. http://school.aing.ru/o_shkole/ 6. http://tanat.info/astralnye-puteshestvija-roberta-monro-28-12-2013.html 7. http://www.koob.ru/verishagin/ 8. Aleksandrs Bronfmans. Dzīve nāves tajā pusē (Александр Бронфман. Жизнь по ту сторону смерти) http://www.booksreader.org/books/bronfman-aleksandr/inobytie#.VcOvB6E9_MQ 9. Klauss Džouls. Vēstnesis (Клаус Джоул. Посланник) http://naturalworld.ru/kniga_poslannik.htm 10. Lobsangs Rapma. Mans ceļojums uz Aghartu (Лобсанг Рампа. Моё путешествие в Агхарту) http://rampatells.ru/moe-puteshestvie-v-agxartu/staryj-drug/ 11. Lobsangs Rapma. Seno viedums (Лобсанг Рампа. Мудрость древних) http://вседуховное.рф/%D0%BB%D0%BE%D0%B1%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF%D0%B0-%D0%BC%D1%83%D0%B4%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8C-%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D1%85/ 12. Lobsangs Rapma. Trešā acs (Лобсанг Рампа. Третий глаз) http://вседуховное.рф/%D0%BB%D0%BE%D0%B1%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF%D0%B0-%D1%82%D1%80%D0%B5%D1%82%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B7/ 13. Roberts Monro. Tālie ceļojumi (Роберт Монро. Далёкие путешествия) http://вседуховное.рф/%D0%BC%D0%BE%D0%BD%D1%80%D0%BE-%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%82-%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B5%D1%88%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F/ 14. Roberts Monro. Galīgais ceļojums (Роберт Монро. Окончательное путешествие) http://вседуховное.рф/%D0%BC%D0%BE%D0%BD%D1%80%D0%BE-%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%82-%D0%BE%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%87%D0%B0%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE%D0%B5-%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B5%D1%88%D0%B5%D1%81/ 15. Roberts Monro. Ceļojums ārpus ķermeņa (Роберт Монро. Путешествия вне тела) http://вседуховное.рф/%D0%BC%D0%BE%D0%BD%D1%80%D0%BE-%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%82-%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B5%D1%88%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%BD%D0%B5-%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B0/ 16. Roberts Vilsons. Un sabruka siena (Роберт Уилсон. И обрушилась стена) http://www.gramotey.com/books/1269017995.htm
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 5. numurs. Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/ Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru Tulkoja Jānis Oppe | |
|
| |
“Sirils Henrijs Hoskins bija vienkāršs angļu santehniķis, kurš nekad nebija bijis Tibetā, toties apgalvoja, ka viņa ķermenī ir iemitināta tibetiešu mūka dvēsele, kuras fiziskais ķermenis bija kļuvis nederīgs japāņu iekarotāju daudzo spīdzināšanu, kā arī pārdzīvotās Hirosimas bombardēšanas ar atombumbu dēļ. Tādejādi, visas Hoskina grāmatas tika uzrakstītas tibetiešu Lamas Lobsanga Rampas vārdā, kura uzdevums bija līdz rietumu lasītājiem aiznest slepenās zināšanas, daudzas tūkstošgades ilgi sargātas grūti sasniedzamos augstkalnu klosteros.”
[8] vēsta, ka kopš 1991. gada Monro Institūts ir realizējis programmu “Dzīves līnija”, par kuras dalībniekiem kļuvuši ārsti, psihologi, inženieri, psihiatri, rakstnieki, biznesmeņi, juristi, pasniedzēji, mediķi, mūziķi, mākslinieki utt. Dalībnieku sastāvs ticis formēts tā, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu biogrāfiju, interešu, dzīvesveidu utt. diapazonu.| Komentāru kopskaits: 0 | |