Vladimirs Kuklins, Krievija

ENERĢIJU ATŠĶIRŠANA,

JEB

PAR AVOTU ATPAZĪŠANU

Analītisks garīgās informācijas apskats

Sveicu jūs jaunajā, 2015. gadā.

Informācijas avotu patiesuma atpazīšanas tēma laiku pa laikam tiek ierosināta garīgajā literatūrā. Tā bija aktuāla ilgi līdz šodienai, un tāda paliks vēl ilgu laiku, par cik vienmēr ir tie, kuri tikko sāk savu garīgo ceļu, un tie, kuri ir pavirzījušies diezgan tālu. Pirmajiem šis raksts būs noderīgs kā sākuma instrukcija, otrajiem – kā iespēja salīdzināt ar savu noformējušos pārliecību, varbūt pasmelt kaut ko jaunu, bet, iespējams, arī kritiski novērtēt savu attieksmi pret aplūkojamo tēmu.

Dažādas garīgas skolas izmanto dažādus informācijas patiesuma kritērijus, bet mēs pamēģināsim šo procesu aplūkot no ezotēriskām pozīcijām.

Sākumā novērtēsim tēmas uzstādījuma pamatotību. Vai mēs varam apspriest atpazīšanas jautājumus, jo termins “atpazīšana” taču paredz kaut kā attiecināšanu uz vienu no kategorijām, kuras izveidotas, pielietojot “sadalīšanu” kādam objektu, priekšmetu, parādību kopumam? Zinot, ka “sadalīšana” ir veco dualitātes enerģiju raksturojums, vai mēs esam pārliecināti, ka nenolaižamies līdz šo enerģiju līmenim, aplūkojot šo tēmu? Šīs šaubas būtu pamatotas, ja mēs atpazīšanu lietotu “sprieduma” izteikšanai ar sekojošu duālas attieksmes pret atpazīšanas priekšmetu formēšanu. Bet mēs atpazīšanu izmantojam, lai neiesaistītos tajās enerģijās, kuras šajā etapā nav mums noderīgas. Galu galā runa ir par atšķirību starp “nosodījumu” un “apspriešanu” nianšu apgūšanu, kuras rezultātā mēs nonākam pie nepieciešamības atteikties no sprieduma par labu atšķiršanai.

Sākotnēji raksts bija iecerēts kā noteikumu kopums, kurš ļauj atšķirt čenelingu informāciju, nākošu no Gara, no citiem čenelingu informācijas avotiem. Taču raksta tēmu var aplūkot nedaudz plašāk nekā vienkārši avotu ticamības atšķiršanu. Mēs zinām, ka viss ir enerģija, tajā skaitā: visi iemiesotie cilvēki, neiemiesotās būtības, smalkās enerģijas, kā arī dažāda veida informācija, nākoša no daudziem avotiem. Katram avotam piemīt tikai viņam raksturīga enerģētika, tāpēc jebkurš vēstījums satur to nosūtījušā enerģētisko nospiedumu. Enerģijai piemīt dzīves būtnes īpašības, un katru reizi, stājoties mijiedarbībā ar informācijas avotiem tieši vai netieši – lasot grāmatas, skatoties filmas, telepārraides, apmeklējot tīmekļa vietnes, piedaloties semināros, vebināros utt., mēs stājamies enerģētiskā mijiedarbībā. Tādas mijiedarbības rezultāts būs vai nu saskaņa, saskanīgs skanējums (konsonanse), vai arī nelabskanība, nesaskanīgs skanējums (disonanse) Cilvēka līmenī konsonanse un disonanse tiek uztvertas emociju – pozitīvu vai negatīvu – formā.

Taču būtu kļūdaini domāt, ka rezultāti jūsu mijiedarbībai ar enerģijām, nākošām pārsvarā no gaišajiem spēkiem, izraisīs pozitīvas emocijas, bet ar enerģijām, kuru avots pārsvarā ir tumšie spēki – negatīvas emocijas. Patiesībā visu nosaka tikai tas, ar kādu frekvenci vibrējam mēs paši – konsonanse vai disonanse liecina tikai par to, cik lielā mērā avota vibrācijas sakrīt ar mūsu pašu vibrācijām. Bet mūsu vibrācijas veido ne tikai tiekšanās uz Gaismu, tās satur nospiedumu no tā, cik daudz mūsos vēl ir palicis neatstrādātu karmisko mezglu, duālu piesaistījumu, daudzveidīgu Ego pieķeršanos, kas notur mūsu kustību uz Gaismu. Un tas viss bieži ir kļūdu cēlonis, atpazīstot informāciju. Atskatoties atpakaļ, katrs no mums var ieraudzīt, cik bieži mēs esam patiesi maldījušies, par patiesības meklējumiem uztverot domubiedru, kuri piekrīt mūsu pasaules uzskatam, meklējumus.

Cita lieta, ja atpazīstot tiek izmantota Sakrālā Sirds. Katram mums Sakrālajā Sirdī ir klātesoša Dievišķība, un, ja atpazīšana tiek izpildīta, balstoties uz viņu, tad tā ir garantija, ka, novērtējot enerģētiskās informācijas avotu, tiek ņemts vērā, cik patiešām noderīgs viņš jums būs. Par to, kā atrast ceļu uz savu Sakrālo sirds telpu, ir aprakstīts [4].

Jebkurā gadījumā, uztverot informāciju no kaut kāda avota, vajag pieklausīties pie tām emocijām, kuras jums rodas. Ja šīs emocijas ir negatīvas, tad ir vērts aizdomāties, kas tās izraisa. Šeit iespējami divi varianti. Pirmais variants – avots patiešām nav tā vērts, lai viņu lasītu, jo ved prom no patiesības. Šajā gadījumā, izmantojot zemāk sniegtos loģiskos kritērijus, mēs noteikti atradīsim tam apstiprinājumu. Otrais variants – avots ir cienījams, taču mēs pagaidām neesam gatavi tam, lai pieņemtu tās patiesības, kuras tas ietver (piemēram, Jēzus Kristus saviem apustuļiem teica: “Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.” [Jāņa 16:12]) Tad ir jēga, neizsakot spriedumu, atlikt kontaktu ar šo informāciju, un atgriezties pie tās vēlāk.

Bībele viltus praviešu atšķiršanai iesaka:

“No viņu augļiem jums tos būs pazīt... Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. ” [Mateja 7:16-17]

Ar “augļiem” šeit var saprast enerģijas, kuras ir cilvēka vai informācijas avota iekšējās būtības raksturojumi. Kādas emocijas mūsos rodas, piemēram, lasot čenelingu vēstījumus? Vēstījums iedvesmo, spārno mūs, dod mums spēku; mēs jūtam uz mums plūstošo Mīlestību, jeb arī mēs lasot jūtam bailes, nepilnvērtības sajūtu no apsūdzībām nepilnībā, izjūtam vainas sajūtu kā sekas aicinājumiem uz nožēlu vai dusmas no savu trūkumu, nolaidības, nepabeigto lietu sajūtas? Pietiekoši attīstītam un jutīgam cilvēkam sajūtas, kuras rodas no kontakta ar informāciju, un emocijas spēj pateikt ļoti daudz:

“Smalkās enerģijas var tikai just, sajust, izjūtot viņu pozitīva vai negatīvās iedarbības uz uztvērēja apziņu un visu organismu kopumā kvalitāti. Jo enerģētiskajai informācijai vienmēr ir savi parametri jeb gradācijas. Tās ir: krāsa, smarža, garša, vibrācijas sajūtās un sajušanā, skaņa... Cilvēks it kā uztver enerģētisko informāciju ar visu savu būtību un sarežģīto organismu, laižot viņas plūsmu caur savu “Es”. Tur piedalās viss viņa ķermenis (blīvais jeb fiziskais, un smalkie). Cilvēks – tas ir ļoti spēcīgs uztvērējs, līdzīgs kondensatoram (uzkrājējs), transformatoram (pavājinošam vai pastiprinošam); visu Dzīvības telpu jebkuru enerģiju transmutētājs, magnetizētājs.

Jebkura enerģija savā darbībā ir apzinīga un nes sevī informāciju, viņa ir arī visur iekļūstoša, patstāvīga un visuresoša! Ar viņu var pat sazināties...

Vadošo lomu šeit ieņem sajūtu intuitīvā zināšana jeb pareizāk – jūtu zināšana, tā ir īpaši izteikta pie mediatora smalka organisma, labi attīstītas Sirds un paplašinātas apziņas...

Tumsas spēki jums arī vēstīs par savu Mīlestību, daudzvārdība un apliecinājumi – tas ir viņu “zirdziņš”. Taču pieņemošais neko augstāk par izklāstīto nesajutīs, jeb arī viņš sajutīs iekšēju aukstumu, pat negatīvu nepieņemšanas, atgrūšanas sajūtu, reizēm – līdz nelabumam, ja šeit izpaužas skaidri meli un liekulība... Reizēm, izlasot tekstu vien, jutīgs un attīstīts cilvēks jūt slazdus, viltu un negatīvas jūtas (emocijas), ko izraisa intuīcija. Tas ir pats pirmais un ļoti svarīgais!” [7]

Tātad pats drošākais un nekļūdīgākais atpazīšanas paņēmiens – izmantot Sirds viedumu, jo “Ar sirds acīm redzam esamību” (Origens, II-III gs.). Sirds noteikti jutīs Mīlestības enerģijas vēstījumā no Gaismas Spēkiem, tam nav nepieciešami daudzvārdīgi apliecinājumi mīlestībā un uzticībā. Taču diemžēl ne visiem tāda jutība ir pietiekoši attīstīta, un to vajag mācīties. Turklāt nepieredzējis cilvēks var pieņemt sava Ego reakciju par Sirds balsi, kā visbiežāk arī mēdz būt. Ego īpatnība – sava atsevišķuma, tajā skaitā arī no Dievišķās Vienotības, apzināšanās. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas to, kas viņam “patīk”, neapzinoties, ka tā ir Ego balss, tad visbiežāk viņš izvēlas ne tuvu labāko variantu.

Viena no apziņas attīstības īpatnībām Dualitātes Eksperimenta laikmetā – loģiskā Saprāta attīstība. Tur cilvēki ir guvuši diezgan lielas sekmes. Tāpēc kā Sakrālās Sirds klausīšanās alternatīvu var lietot atpazīšanu (nosauksim to par loģisko atpazīšanu), izmantojot dažus kritērijus. Daļu no šiem kritērijiem ir sniedzis Krajons [5].

Uz ko balstās loģiskās atpazīšanas lietošana? Apvienojot divus faktorus: attīstītu apziņu un atbilstošas zināšanas. Zināšanas tīrā veidā ir nedzīvas, tikai apziņa spēj visu zināšanu elementu kopumu sasaistīt vienotā nepretrunīgā ainā, kur katrs atsevišķais gabaliņš ir saistīts ar visiem pārējiem, papildinot un paskaidrojot cits citu. Dažādos apziņas līmeņos, atgrūžoties no vienām un tām pašām zināšanām, var radīt dažādas realitātes izskaidrojuma koncepcijas, taču, jo attīstītāka ir apziņa, jo mazāk baltu plankumu paliek vienotajā ainā un jo blīvāka, monolītāka un viengabalaināka kļūst šī aina. Taču, lai radītu šo vispārējo ainu, ir daudz jāzina. Bet, lai zinātu, sākumā jāpārliecinās par zināšanu atsevišķu elementu patiesumu. Iznāk noslēgts aplis. Autors savā laikā rīkojās sekojoši. Pirmais ezotēriskais avots, kurš nonāca viņa redzeslokā un kuru uzreiz pieņēma dvēsele, izrādījās Krajona “Līdzības”. Izlasīju visas Krajona grāmatas (caur Lī Kerolu), kuras bija tajā laikā. Tajās atradu norādi uz Stīva Rotera darbiem. Izlasīju viņa grāmatas, tajās atradu norādes uz nākamajiem avotiem utt. Vēlāk, kad vispārējā aina jau vairāk vai mazāk bija noformējusies un bija parādījusies prasme atšķirt avotus, sāku pats patstāvīgi meklēt Internetā. Pēdējā laikā sakarā ar ātri mainošamies notikumiem uz Zemes, vibrāciju frekvences ātrām izmaiņām utt. dodu priekšroku iegūt informāciju pārsvarā no čenelingiem – tie sniedz operatīvākus datus, nepieciešamus pašreizējā momentā.

Vispārējai ainai ir jāsniedz atbildes uz visiem globālajiem jautājumiem – kas ir Dievs? Kas tie tādi esam mēs, cilvēki? Kas ir tumšie un gaišie spēki, kāda ir viņu loma? Kāds ir Radījuma mērķis un būtība, kāda ir mūsu vieta viņā? Kas ir radīšanas cikls? Kāda ir Spēles ar nosaukumu Zeme īpatnība? Kas ir augšupejošais un lejupejošais evolūcijas atzarojums? Kas jādara, lai pārliecināti virzītos pa Augšupcelšanās ceļu? Jautājumu uzskaitījumu, protams, var turpināt...

Cilvēces apziņa aug pakāpeniski, samērā ar jauno zināšanu, kuras mēs uzskatām par ticamām, sasaistīšanu ar mūsu izveidojušos individuālo pasaules sapratni. Tāda veida informācija mums katram arī ienāk pakāpeniski, samērā ar to, kā mēs kļūstam gatavi būvēt dziļāku sapratni. Tāpēc vispārējo ainu nākas likt pa kripatiņām, no dažādiem avotiem. Mācību grāmatu pagaidām nav, kaut gan pēdējos gados ir parādījušās grāmatas, kuras aplūko plašu loku tēmu par pasaules-ēku to evolucionārā vienotībā. Ir jāatzīmē, ka pilnu ainu mums nekad nav lemts radīt, Pasaules un Radītāja izzināšana turpināsies pastāvīgi, kamēr mēs pilnībā nesaplūdīsim ar Vienoto.

Pasaules ezotēriska sapratne paredz visas Pasaules-ēkas izskaidrojumu, vēršoties sava “Es” iekšienē, savā Sakrālajā Sirdī (Uz Delfu tempļa Senajā Grieķijā bija rakstīts: “Cilvēk, visu, ko vajag – meklē sava “Es” iekšienē”). Daudzi, pat ne ezotēriķi, piekrīt, ka Dievs ir mūsu iekšienē. Taču pat ne visi ezotēriķi var pilnībā pieņemt, ka Dievs – tie esam mēs, un cita Dieva nav. Šajā rakstā sniegtie atšķiršanas un atpazīšanas kritēriji pēc būtības ir sekas paplašinātai sapratnei par to, ka Dievs – tie esam visi mēs.

Kas ir šo loģiskās atpazīšanas kritēriju pamats? Par cik atpazīšanā mūs interesē, kuram avotam – Gaismai vai Tumsai – ar lielāku varbūtību pieskaitīt jaunu enerģētisku informāciju, tad pirmkārt mums ir jāsaprot atšķirības starp Gaismu un Tumsu. Un tādēļ ir nepieciešams zināt, kas ir Gaisma un Tumsa, kādi ir to mērķi, eksistēšanas principi un darbības paņēmieni. Detalizētāk uzskaitītie jautājumu tiks atklāti vienā no nākošiem rakstiem, bet pašlaik atzīmēsim tikai pašu galveno, nepieciešamo atšķiršanas loģisko kritēriju jēgas saprašanai.

Tumsu var definēt kā pasaules-ēkas zemu vibrāciju apgabalus ar izkropļotu ieciklotu enerģijas cirkulāciju. Kā mūsu fiziskās realitātes melnajos priekšmetos enerģiju absorbcija redzamajā diapazonā ievērojami dominē pār to izstarojumu, tā arī Tumsa ir iemācījusies eksistēt uz enerģiju, iegūtu uz zemāk atrodošos vibrāciju dimensiju, rēķina, neatdodot enerģijas dimensijām, kuras atrodas augstāk, tas ir, nepiedaloties Radītāja enerģiju vienotajā cirkulācijā. Lai eksistētu, viņa tā pārvalda zem viņas nokļuvušās būtības, lai tās ģenerētu viņai vajadzīgās neuzticēšanās, aizdomīguma, naida, agresijas, niknuma un tml. enerģijas. Viņas aktīvs “partneris” un balsts tur ir Zemākais cilvēka Ego, kura eksistēšanas pamatprincips tāpat kā tumsai ir Sadalītība [3]. Tumsa lieliski ir izpētījusi visas Zemākā Ego vājās puses un prasmīgi tās izmanto, piebarojot Ego un pastiprinot Sadalītību. Viņas darbību mērķis – saglabāt un nostiprināt eksistējošo stāvokli. Bez Zemākā Ego piebarošanas viņas ierocis tā sasniegšanai ir arī meli, analfabētisma saglabāšana cilvēkos par Radītāju, Radījumu un Mīlestību.

Gaisma, pretēji, ir ieinteresēta jebkuras dvēseles atbrīvošanā no kaut kādām ietekmēm un veicina atbrīvoto dvēseļu kā apzinātas Visa Esošā Vienotības individuālu Radītāju patstāvīgu attīstību. Turklāt Gaismas Spēki darbojas ar Mīlestību un Zināšanām. Un, ja Mīlestības enerģijas bieži izrādās bezspēcīgas agresijas un tirānijas pasaulēs, par cik aprepējušās dvēseles nespēj tās uztvert, tad Zināšanas, kuras veicina lēnu, bet pareizu individuālo apziņu attīstību un paplašināšanos, ar laiku padara tās spējīgas sajust Mīlestību.

Šo galveno Gaismas un Tumsas atšķirību sapratne ļauj definēt dažus enerģētiskās informācijas avotu loģiskās atpazīšanas kritērijus, kurus mēs tad arī sniedzam zemāk. Katrs, virzoties pa apziņas paplašināšanas ceļu, var tos papildināt, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām.

1. Garīgs avots nekad nepaziņos, ka viņš ir vienīgais, sevišķais garīgais avots.

Vēl vairāk, Gaismas Spēki vienmēr saka, ka pilnas ainas iegūšanai nepieciešams salīdzināt datus, iegūtus no dažādiem avotiem. Garam ir daudz Kanālu, un viņi visi dod saskanīgu informāciju, kura veido vienotu ainu, – tas īpaši attiecas uz pašreizējo laiku. Informācija, ejot caur Cilvēku-Kanālu “iekrāsojas” ar viņa individualitāti – informācijas pieņemšanā var runāt par “raidītāja” un “uztvērēja” kopīgu jaunradi. Tāpēc informācija, ejot caur cilvēka apziņas prizmu, var nedaudz kropļoties atkarībā no tā, cik precīzi čenelers pārtulko viņam translētās domas vārdos un cik elastīga ir viņa apziņa pilnas ainas pārvadīšanai:

“Neviens nav tik liels, lai ietilpinātu to visu. Caur čenelingu atnāk tās ziņas, kuras ir saņēmējam visderīgākās no pārraidošā redzes viedokļa, un tās mēdz būt izteiktas valodā, kāda pierasta čeneleram un saprotama auditorijai.” [9]

No šejienes seko, ka tēmas labākai izpratnei ir derīgi iepazīties, kā tā atklājas dažādos čenelinga materiālos.

Apgalvojums par ekskluzīvām tiesībām uz patiesību vai norādījums, ko ir vērts lasīt un ko nē, liecina par mēģinājumiem ierobežot pieeju informācijai, kas ir raksturīgi Tumsas spēkiem. Cilvēkus, kuri ierobežoti informācijas avotos, ir vieglāk turēt neziņā un melos.

2. Dati no garīga avota nav pretrunā informācijai, kuru piedāvā citi garīgi avoti.

Ir jāatzīmē, ka šīs nepretrunīgums nenozīmē absolūtu sakrišanu. Nepretrunīgums ir galvenajā, otršķirīgais var atšķirties. Pat tādu atšķirību cēloņiem [9] ir teikts tā:

“...tā forma, kurā mēs (neiemiesotās būtības – V.K. piez.) izpaužamies, daudzējādā ziņā ir atkarīga no Kanāla zemapziņas satura. Vairums kolektīvo būtņu liberāli pieiet Kanāla zemapziņas satura izmantošanai, jo tas atvieglo darbu un daudz ko māca Kanālam. Vēl vairāk, arī klausošies ietekmē materiālu – mēs izmantojam arī to, ko atnes viņi. Galu galā mums kaut kas ir jāizmanto, mēs nekontaktējamies angliski vai jebkurā citā cilvēku valodā tajā līmenī, kur mēs atrodamies. Turklāt runāt tā, lai citi mūs varētu saprast, – tas ir pieklājības likums, kuru jūs arī neapšaubāmi ievērojat.”

Lai pārliecinātos par pētāmā kanāla nepretrunīgumu, ir jābūt jau kaut kādai izkārtotai ainai, koncepcijai. Tas ir līdzīgi mozaīkas likšanai, kad iepriekš ir zināms, ka ne visi gabaliņi pieder šai mozaīkai. Katrs jauns gabaliņš ir jāpārbauda, vai tas iederas jau izveidotajā ainā pēc formas, izmēra, vietas, materiāla, faktūras, krāsas... Un, jo pilnīgāka vispārējā aina jums ir salikta, jo vieglāk ir atpazīt – vai gabaliņš iederas, vai tas ir jāatmet. Šis kritērijs ir cieši saistīts ar iepriekšējo kritēriju – Tumsas spēki nav ieinteresēti pasaules-ēkas vienotas nepretrunīgas ainas radīšanā, jo tajā viņiem nav vietas. Tāpēc viņi ierobežo pieeju informācijai un izkropļo patiesību, mēģinot saglabāt savu varu pār viņu ietekmē nonākušajām dvēselēm.

3. Informācija, kuru sniedz garīgi avoti, kā likums, ir jauna.

“Sargieties no “kanāliem”, kuri vienkārši pārstāsta jau zināmus datus, jo to vienīgais avots ir cilvēka ego.” [5]

Čenelinga galvenais uzdevums ir jaunas informācijas piegādāšana. Bet, ja tā nav, padomājiet par to, kādus vēl mērķus var spraust informācijas avots. Izmantojiet visus loģiskās atpazīšanas kritērijus kopumā: iespējams, ka vēstījuma mērķis ir vienkārši koķetēšana ar Ego.

4. Čenelinga informācijai ir jāsniedz to vai citu jautājumu garīgi risinājumi.

Informācijai nevis vienkārši jābūt jaunai, vēstījuma mērķis – dot tādu informāciju, kura palīdzēs atrisināt vitāli svarīgas problēmas, saistītas ar notiekošajām izmaiņām uz Zemes.

5. Garīgi avoti nekad neiedveš jums bailes, šausmas vai līdzīgas negatīvas emocijas.

Mīlestības pretstats – bailes (un nevis naids, kā uzskata vairums; naids ir tikai mīlestības ēna). Dievs – tā ir Mīlestība. No šejienes seko: ja mēs izjūtam bailes, drūmumu, depresiju, tad mēs šajos momentos esam tāli no Dievišķības. Bailes cilvēce ieguva samērā ar attālināšanos no Dieva, iegremdējoties ceturtās-trešās dimensijas blīvajos slāņos, un tās ir mūsu darbību virzošais spēks dualitātes enerģijās. Augšupceļoties uz piekto dimensiju, viens no mūsu uzdevumiem ir atbrīvoties no visām bailēm, tajā skaitā arī personīgajām (klaustrofobijas, bailēm no augstuma...), balstot dzenuļus un nodomus uz Mīlestību.

Ja pamanījāt, ka informācija tiek padota tādā veidā, ka notiek nedrošības, baiļu kultivēšana (pirms priekšā stāvošiem pārbaudījumiem, katastrofām, kataklizmām, neziņas, mīļu un tuvu cilvēku nāves, slimībām...), vēstījums iedveš šausmas, ved drūmumā, mudina rīkoties baiļu vadībā – šis vēstījums NAV no Gaismas Spēkiem! Tādi vēstījumi ir orientēti, lai nostiprinātu Ego, caur kuru tad arī barojas Tumsa.

Informācijai ir jāpalīdz jums noticēt savām iespējām! Meklējiet tādus vēstījumus, kuri iedvesmo, iedveš jūsos ticību paša spēkiem.

6. Garīgi avoti mudina uz darbību nevis uz pašapmierinātību.

Otra Tumsas darbību galējība, salīdzinot ar baiļu kultivēšanu, ir vēlme izraisīt lasošajā pašapmierinātību. Viņi apgalvo, ka viss jau ir beidzies, Pāreja ir noslēgusies, uz Zemi nāk jaunas enerģijas, kuras pārveido mūsu ķermeņus, attīra mūs, aizvācot un izgaisinot visas negatīvās enerģijas. Bet mums, cilvēkiem, neko darīt vairs nevajag, viņi mazgā mūsu kājas un nepacietīgi ar mīlestību un prieku gaida tikšanos ar mums.

Ar ko ir bīstamas tādas “rozā brilles”, tāds dvēseli ieskaujošs salds sīrups? Uzņemot “nomierinošā” devu, cilvēks neatbrīvojas no savām bailēm un blokiem, bet tikai apspiež tos, izspiežot uz zemapziņu. Pasniedzot vēlamo kā īstenību, tādi vēstījumi cilvēkiem formē emocionālu atkarību no kārtējās “šķebīgi maigās ieaijāšanas” porcijas, vedot dvēseli slinkuma un bezdarbības stāvoklī. Un tātad nav kustības uz Gaismu, kas tad arī tumšajiem ir vajadzīgs.

Jā, jaunās enerģijas nāk uz Zemi plašā straumē, turklāt palielinās to daudzums un paaugstinās to kvalitāte. Taču tās neko nespēs izdarīt, ja cilvēks nav gatavs tās uztvert. Dvēselei ir jāpūlas, strādājot pie Ego harmonizēšanas, paplašinot apziņu, pastāvīgi virzoties uz priekšu pa arvien lielākas Savienošanās ar Pasaules-ēku ceļu. Pats galvenais darbs, kurš mums jādara – tas ir darbs ar sevi, tikai tad mēs ieraudzīsim izmaiņas arī uz planētas. Un tādēļ mums ir jāsaprot un jāredz, ka priekšā stāv vēl ļoti daudz darba, un Gaismas Spēki to nekad nav slēpuši un neslēpj.

7. Garīgi avoti nekad nerunā par viņu vēstījumus lasošo izredzētību vai unikalitāti.

Viena no Zemākā Ego eksistēšanas īpatnībām ir pastāvīgā nepieciešamība apstiprināt personīgo Pašnozīmīgumu, tādā veidā pastiprinot Sadalītību. Tumsas spēki ar to prasmīgi spēlē, smalki, bet dažreiz arī atklāti, savos vēstījumos slavinot un cildinot lasošo tikumus, apgalvojot, ka šis vēstījums paredzēts tikai ierobežotai izredzēto (garīgo skolotāju, dziednieku) grupai, cienīgai to uztvert. Dažreiz arī viņi garīgo ceļu sācējus pievilina ar kādu labumu, garīgu vērtību, velšu, apbalvojumu, personīgu privilēģiju utt. apsolījumiem. Vispār izredzētības, unikalitātes zīme ir tumšo iemīļots triks, lai piesaistītu uzmanību saviem vēstījumiem.

Bet “MUMS VISIEM ir Dievišķa izcelsme, un esam radīti PĒC RADĪTĀJA TĒLA UN LĪDZĪBAS, ...un VISI brīvprātīgi un vienlīdzīgi ir IZVĒLĒTI piedalīties šajā eksperimentā uz Zemes.” [7] Mēs visi esam Vienotā daļas, tāpēc informācija, kura nāk no Gaismas Spēkiem, ir noderīga visai cilvēcei un katram atsevišķam indivīdam.

“Tas ir sens pravietojums... Jūs zināt par to... Atcerieties vārdus: “DAUDZ IR AICINĀTU, BET MAZ IZREDZĒTU...” (Mateja evaņģēlijs, 20. nod., 16. pants – S.K. piezīme). Tos iztulkoja kā paredzējumu par to, ka uz PARADĪZI pasauks daudzus, bet nedaudzi spēs turp pāriet... Daži mūsdienu ezotēriķi pasteidzās iedot vecajai nozīmei jaunu jēgu: sak’, uz piekto dimensiju ies TIE, KAS IR IZREDZĒTI. Tie, kas ir gatavi... Sak’, augšupcelsies tikai šie izredzētie...

NĒ! SENĀ PAREĢOJUMA JĒGA PATIESĪBĀ IR CITĀ! “DAUDZ AICINĀTU” – TIE IR TIE, KO GAISMAS ĢIMENE AICINA UZ AKTĪVU GARĪGU DARBU. BET IZREDZĒTIE – TIE IR TIE, KURI IR AICINĀTI IZDARĪT GODPILNU DARBU... NU, DRAUGI, JŪS JAU SAPRATĀT, PAR KĀDU DARBU IR RUNA? JĀ! IZREDZĒTAJIEM, TAS IR, NEDAUDZIEM (ATTIECĪBĀ PRET CILVĒKU VAIRĀKUMU) UZTICĒTS ATBRĪVOT CILVĒKUS NO KARMAS. ATBRĪVOT NO KARMAS VISUS CILVĒKUS! VISU CILVĒCI! VIENKĀRŠI MĪLESTĪBAS ENERĢIJAI IR JĀBŪT TIK STIPRAI UN TIK TĪRAI, KA TĀ SPĒS IZDARĪT TO. UN IR JĀBŪT ŠO AICINĀTO UN IZREDZĒTO TĪRAM NODOMAM. JŪSU, GAISMAS DARBINIEKI.” [6]

8. Garīgi avoti nesatur dualitātes, sadalītības enerģijas.

Ego kardināla atšķirība no Gara – tā ir Sadalīšana. Tā ir tā pati Sadalītība, un tā dzīvo uz Sadalīšanas rēķina. Tā absolūti visu dala pretējās polaritātes: labi-slikti, skaisti-kroplīgi, derīgi-kaitīgi, Gaisma-Tumsa, labs-ļauns, draugi-ienaidnieki... Cilvēks, dzīvojošs no Ego, savu “Es” liek pasaules-ēkas centrā, bet visu apkārtējo vērtē no personīgā izdevīguma, derīguma skatpunkta. Un tā kā tādā vai citādā mērā tā rīkojas visi cilvēki, tad rodas interešu konflikts. No šejienes – nesapratnes, pārestības, strīdi, kautiņi, ļaunums, slepkavības, kari.

Bet tas nenozīmē, ka Ego nav vajadzīgs. Ja viņa nebūtu, mēs nespētu just savu atsevišķumu no pārējiem cilvēkiem, nespētu iziet dažāda veida mācības, pārbaudījumus. Problēma ir tāda, ka mums nav jādzīvo no sava Ego, viņam nav mūs jākomandē, bet ir jābūt mūsu Sirds vadāmam, Ego un Sirds ir aicināti dzīvot harmonijā.

Pretstatā Ego, Dievs – tā vienmēr ir Vienotība, iecietība, Mīlestība. Dievā nav nekādas Sadalītības, tas Jēzum Kristum ļāva teikt: “Es un Tēvs, mēs esam viens.” [Jāņa 10:30] Savienošanās ar Dievu procesu dažreiz raksturo kā lāses saplūšanu ar okeānu. Bet turklāt mēs saglabājam savu individualitāti. Tie, kuri paši ir izgājuši caur šo burvīgo pieredzi, vēsta, ka, “lai cik paradoksāli tas neliktos, sajūtu... var raksturot, sakot, ka okeāns kaut kādā veidā ieplūst lāsē!”[8]

Tātad, ja avotā ir Sadalītības enerģijas, kuras pārliecina mūs, ka “tā ir labi, bet, lūk, tā ir slikti”, baro mūsu Ego – tas nozīmē, ka mums mēģina uzspiest dzīves turpināšanu dualitātes enerģijās, kas ir nesavienojami ar Gaismas Spēku vēstījumiem.

9. Garīgi avoti nekad nenosoda un nekritizē.

Šis kritērijs pēc būtības ir iepriekšējā turpinājums. Dualitātē Sadalīšana paredz sekojošu spriedumu ar mērķi izvēlēties vienu pretstatu un noraidīt otru. Piemēram, ļoti bieži var dzirdēt, ka kustība uz Gaismu ir laba, bet palikt dualitātē – slikti. Būt bezgrēcīgam – labi, grēkot – slikti. Bet kas tas ir – grēks? Tas nav vairāk kā rezultāts Sadalītībai un to uzdevumu nesaprašanai, kurus mēs pildām uz Zemes. Dievam tāda jēdziena nav. Grēka jēdzienu ieviesa baznīca, bet baznīca (reliģija) un Dievs – tās ir dažādas lietas, un mūsu laikā baznīca bieži neved pie Dieva, bet ved prom viņa.

Par cik Gaismas Spēki ved uz Savienošanos caur Mīlestību, tad viņi neuzņemsies nekādu kritiku un vienmēr pret visu izturēsies iecietīgi. No šejienes – “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” [Mateja 7:1]

10. Garīgi avoti nekad neaicina mūs cīnīties pret kaut ko vai par kaut ko.

Dualitātes enerģijās cīņa bija mūsu dabiskais stāvoklis. Izmantojot Sadalīšanu, mēs izvēlējāmies mums izdevīgu vienu polaritāti no kaut kā un cīnījāmies par tās realizēšanu, vienlaikus noraidot otru polaritāti, cīnoties pret to.

Augstākajās dimensijās nav Sadalījuma, tātad nav arī cīņas. Ja mēs izvēlamies Augšupcelšanos, tad mums ir jāatsakās no jebkuras cīņas. Piemēram, nedrīkstam cīnīties pret smēķēšanu, dzeršanu, narkomāniju, terorismu, nedrīkstam atbalstīt bargākus likumus pret noziedzniekiem utt. Daudziem tas skan dīvaini, bet tas patiešām tā ir. Lieta tā, ka, mēģinot cīnīties pret kaut ko, mēs ne tikai radām savu ienaidnieku, mēs vēl arī barojam šo ienaidnieku ar savu enerģiju – ar to, ka koncentrējam uzmanību uz cīņas priekšmetu. Vēl vairāk, piedaloties cīņā, mēs paši automātiski nolaižamies uz dualitātes enerģiju līmeņa. To tad arī grib Tumsas spēki, aicinot mūs uz dažāda veida “taisnīgu cīņu”, pazemoto un apvainoto aizsargāšanas nepieciešamību, uz cīņu ar malumedniekiem, dabu indējošām noziedzīgām korporācijām utt.

Alternatīva cīņai ir jaunas realitātes radīšana, balstoties uz Mīlestību, ar mums sākotnēji piemītošās Dievišķības spēku. Tā dēļ sākumā vajag atteikties no cīņas. Bet tādēļ savukārt vajag atteikties no Sadalīšanas. Taču Sadalīšanas cēlonis slēpjas Ego. Ko mums ar viņu darīt? Protams, ka nekādā gadījumā necīnīties pret viņu. Jāatzīst Ego nepieciešamība, jāpateicas viņam par to, ka viņš ir palīdzējis mums iegūt novērtējamu pieredzi iepriekšējos iemiesojumos. Vajag nevis cīnīties pret Ego, bet harmonizēt viņu. Harmonizēt Ego (Bībelē to sauc par “lēnprātību”) nozīmē, ka mums jādzīvo no Sirds (bet Sirds, kā zināms, ir saistīta ar mūsu Augstāko “Es”), jāizmanto prāts un loģika kā instrumenti, bet mūsu Ego ir jākļūst par “novērotāju”. Harmonizēts Ego nemēģina ņemt varu savās rokās, pakāpeniski pēc pieredzes apzinājies, ka, ja pakļaujas Sirdij, tad caur sinhronismu viņš saņems tikai labumu visās nozīmēs. Tas ir, dzīvos pastāvīga prieka stāvoklī. Starp citu, pretstatā “dzīvot no Sirds”, jēdziens “dzīvot no prāta” praktiski nozīmē “dzīvot no Ego”, par cik neharmonizēts, nesabalansēts Ego ir saistīts nevis ar Sirdi, bet ar prātu.

Pie šiem pašiem principiem būtu jāturas, ja mēs gribam atbrīvoties no kaut kādām nevēlamām, mums piemītošām īpašībām. Nevis cīnīties, bet atzīt tās; saprast, ka tās mums savā laikā kaut kādu iemeslu dēļ ir bijušas vajadzīgas, ja mēs tās pieļāvām; un atzinušiem pateikties un atlaist tās. Turklāt palīdz meditācija, pārveidošanas un transmutācijas Violetās Liesmas piesaukšana. Gaismas Darbinieku uzdevums ir nevis cīnīties pret negatīvām izpausmēm, bet veidot, radīt Jauno Realitāti, kur negatīvām izpausmēm nav vietas. Tajā skaitā – nav vietas kaitīgiem ieradumiem, cilvēku dalīšanai sociāli nevienlīdzīgos, konfliktiem, kariem.

11. Garīgi avoti nekad neaiztiks jūsu izvēles brīvību.

Pagājušos laikos cilvēki ļoti bieži savu radītāja spēku atdeva citiem, brīvprātīgi (un bieži akli) pakļaujoties visāda veida vadoņiem un autoritātēm (politiskām, reliģiskām, zinātniskām...). Tiek uzskatīts, ka šie laiki ir aizgājuši līdz ar Hitlera un Staļina aiziešanu. Bet arī līdz šim laikam tā atbalsis bieži izpaužas tā, ka daudzi meklē pamācīšanas, norādījumus, padomus, “spērienus”. Tas nav nekas cits, kā mēģinājums noņemt personīgo atbildību par savām neveiksmēm, slimībām, nelaimēm utt. Ir laiks saprast, ka ir pienācis laiks uzņemties personīgo atbildību absolūti par visu, kas ar mums notiek. Nevis kāds ir vainīgs, nevis mūsu apkārtne un apstākļi, bet tikai mēs paši esam atbildīgi par savu likteni, tāpat kā par mūsu planētas nākotni. Un savu likteni mēs radām pirmkārt nevis ar darbiem, bet ar mūsu nodomiem, domām, emocijām. Darbi ir tikai izpausme fiziskajā plānā tam, kas radīts augstākos plānos (emocionālajā, mentālajā, garīgajā). Un šī radīšana notiek, balstoties uz mūsu gribas brīvību.

Tieši tāpēc garīgajos avotos nav un nevar būt nekādu mēģinājumu piespiest mums rīkoties pretēji mūsu pārliecībai, ticībai, uzspiest mums kaut kādus pienākumus, ievest mūs kaut kādos ierobežojumos, uzstādīt kaut kādus ietvarus (pat morāles ietvarus, lai cik dīvaini tas neskan!). Brīva griba ir pamats mūsu pieredzei uz Zemes, par cik Zeme ir vienīgā brīvās gribas planēta mūsu Telpas-Laika kontinuumā.

Rodas jautājums – cik pilnīga var būt mūsu brīvība? Ja mēs – tas ir Dievs, bet Dievs ir absolūti brīvs, tad absolūti brīviem ir jābūt arī mums. Bet tūlīt pat rodas cits jautājums – bet vai tāda absolūta brīvība visiem nevedīs pie pilnīga haosa, nekārtībām un patvaļas? Jautājums risinās vienkārši: ja mūsu “Es” tronī sēž Zemākais Ego, tad tāda brīvība patiešām būs nekārtības un patvaļa, bet, ja mēs rīkojamies atbilstoši savai Sirdij, tad mūsu dzīves pamats ir Mīlestība. Un, ja mēs vadāmies pēc Mīlestības, tad mums nav vajadzīgi nekādi ietvari, tajā skaitā arī morāles ietvari. Morāle cilvēces vēsturē radās tad, kad cilvēku savstarpējās attiecībās nomira Mīlestība. Morāle – tas ir mēģinājums aizsargāt cilvēkus citu no cita. Un ne velti Jēzus Kristus aizstāja dekalogu (desmit baušļus, kuri tolaik pārstāvēja morālo kodeksu) tikai ar vienu bausli – Mīlestību. Brīvās gribas apstākļos pienākumus nomaina izvēles brīvība, balstoties uz Mīlestību.

Bet, ja mēs atzīstam tiesības saviem “Es” būt brīviem, tad, vai mēs varam nosodīt citus, ka viņi realizē viņu tiesības uz brīvo izvēli, tajā skaitā arī izvēli virzīties uz Gaismu vai turpināt dzīvi dualitātes enerģijās? Jebkurš no šiem variantiem nav ne labs, ne slikts, tā vienkārši ir katra brīvā izvēle. Lai to saprastu, jāņem vērā, ka mēs esam Lielās Centrālās Saules Eņģeļi, bet mūsu Augstākie “Es” – Dieva daļa. Mēs bijām Dievā sākotnēji, pirms tika radīts mūsu Visums. Tas ir, mūsu Augstākajiem “Es” piemīt visas Dieva zināšanas un iespējas. Bet tad rodas jautājums – kas tad ir tās mācības un pārbaudījumi, kurus mēs izejam uz Zemes? Ar kādu mērķi mēs gājām tiem cauri, ja mums pietika atcerēties, kas mēs esam? Vai garīgai izaugsmei ir jēga, ja mēs tāpat esam Dievs? Lieta tā, ka pārbaudījumi, caur kuriem mēs gājām – tie nav pārbaudījumi mums, bet enerģiju izmēģinājumi. Dievs nepaliek nemainīgs, viņš pastāvīgi mainās, evolucionē, un šī evolūcija realizējas caur mums, Viņa atsevišķajām daļiņām. Iegremdējoties trešās-ceturtās dimensijas blīvajos slāņos, izjūtot dzīvi atdalītības no Dieva ilūzijā, izdzīvojot daudz iemiesojumu, katrā no kuriem spēlējot tās vai citas lomas, izmēģinot tās vai citas enerģijas, krājot un atstrādājot karmu, – mēs izejam personīgo evolūciju. Atrodot galu galā Dievu savā Sirdī un savienojoties ar saviem Augstākajiem “Es”, bagātinot viņus ar jaunu pieredzi. Un, kad mūsu Augstākie “Es” saplūdīs ar Vienoto, bagātināsies pats Dievs.

Tādejādi, mūsu darbs ir izmēģināt enerģijas, gūt un krāt vispusīgu pieredzi. Vai mēs šajā gadījumā varam kādu nosodīt par to, ka viņš (sava Augstākā “Es” līmenī) izlemj, ka vēl nav izmēģinājis visas iespējas individuālās pieredzes gūšanā un izvēlas turpināt šo pieredzi gūt? Tās ir viņa brīvās izvēles tiesības, un tas galu galā veicina viņa kā Dieva daļas un paša Dieva evolūciju. Pie šīs pozīcijas savu jēgu zaudē arī grēka jēdziens. Grēks neeksistē – eksistē tikai dažādu enerģiju izmēģināšanas pieredze.

Ja tālāk turpina pārdomas par brīvības tēmu, mēs nonākam pie paradoksāla secinājuma: brīvība nevar būt daļēja – tā vai nu ir, vai nav. Bet tas nozīmē, ka ir jābūt arī brīvībai no Dieva!

“Brīvība no kā? Nu ko, pēc būtības – brīvība no Gara. Brīvība no Mājām. Brīvība no Dieva. Brīvība no Mūžīgā. Saprotiet, kā Dieva bērni mēs visi nonākam pie punkta, lai atlaistu pat to...

Kad jūs savu brīvību pieņemat bez “ja”, “un”, “bet” un “es-nezinu”... – tad tajā momentā jūs savu Garu integrējat savā “Es”. Noslēdzošā saplūšana, noslēdzošā apvienošanās.

No šī brīža jūs vairs nekad, nekad nenovietosiet Garu kaut kur tur – ārpusē, augšā, tālumā vai vēl kaut kur – bet tikai savā “Es”.”[1]

Tāpēc Gars nekad nepārraida jums vēstījumus ar aicinājumu atteikties no savas brīvās gribas. Un vēstījumi no Gara ir uzbūvēti tā, lai neietekmētu brīvās gribas paušanu tiem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl nav izdarījuši personīgās evolūcijas ceļa galīgo izvēli:

“Gars nekad neaicina cilvēku rīkoties pretēji saviem ticējumiem un pārliecībai, savai sirdsapziņai. Mēs godājam jūsu pašu domas. Gars nemāna un nepierunā. Vēstījums nedrīkst vērsties pret jūsu viengabalainumu. Tam ir jāiedveš komforta sajūta un jāizraisa patiesa atskaņa sirdī.” [5]

Bet, ja enerģētiskā informācija satur vardarbības elementus pār gribas brīvību, uzspiešanas, piespiešanas, spiedienus, kaut kādu pienākumu, zvērestu pildīšanas prasības – šis vēstījums nav no Gaismas Spēkiem. Tā rīkojoties, viņi mēģina jūs noturēt Zemākā Ego enerģijās, bet viņš vienmēr ir ārēju apstākļu gūsteknis, lai kā nemēģinātu apgalvot pretējo.

12. Garīgi avoti nekad nenoniecina un nepakļauj šaubām mūsu radītāja spēku.

Kā visvarenā Dieva daļām mums piemīt Viņa kā Radītāja spēks. Turklāt neatkarīgi no tā, vai cilvēks vispār atzīst Dieva eksistences faktu, viņš pastāvīgi atrodas radīšanas stāvoklī. Ar savām gaidām, nodomiem, sapņiem, pārliecību mēs pastāvīgi radām savu likteni. Viss, kas ar mums notiek (kā patīkamais, tā arī nepatīkamais), mūsu veselība, labklājība... – tas viss daudzējādā ziņā ir mūsu radīšanas rezultāts. Cilvēki ir pieraduši vainot ārējus apstākļus, apgalvos, ka viņi, piemēram, nekādi nav varējuši radīt to šausmīgo autokatastrofu, kurā nonāca – vainīgs bija pretim braucošās mašīnas piedzērušais vadītājs. Taču tomēr tas tā ir – eksistē Visuma likumi, kuriem mēs visi pakļaujamies. Šo likumu vidū – Atspulga Likums, Pievilkšanas Likums un Apzinīgas Radīšanas Likums. Šo likumu darbība un to apzinātas pielietošanas īpatnības labi ir izklāstītas, piemēram, “Ābrahama Mācībā” [10].

Saskaņā ar šiem likumiem radīšanas rezultātu nosaka tās vibrācijas, kuras mēs izstarojam. Ja mēs izstarojam trūkuma pēc kaut kā zemfrekvences vibrācijas, tad tieši šo iztrūkumu mēs visu laiku saņemsim, un otrādi. No šejienes, starp citu, seko, kāpēc mēs nedrīkstam cīnīties ar narkomāniju un terorismu – pastāvīga koncentrēšanās uz cīņas objektu tikai padziļinās problēmu, enerģētiski piebaros to.

Tādā pat veidā kā cilvēces kopīgā apziņa mēs radām savu nākotni, Zemes nākotni. Jo lielāka daļa cilvēku sapņo par gaišu nākotni, jo vairāk enerģijas saņem Zeme tādas nākotnes radīšanai. Tāpēc garīgie avoti nekad nesāks jums iedvest šausmas, bailes nākotnes priekšā, nedrošību par saviem spēkiem vai pārliecināt jūs, ka no jums nekas nav atkarīgs. Otrādi, viņi nostiprina mūsu kā līdz-radītāju apziņu, uzsverot, ka tikai mēs paši spējam radīt savu sapni. Tas izskaidro, kāpēc pašlaik ir ļoti sarežģīti pareģot nākotni, jo mēs to radām katru dienu un turklāt nodrošinām arvien maigāku un maigāku pāriešanu piektās dimensijas enerģijās.

Ir ļoti labs teiciens: “mūsu spēks līdzsvarojas ar mūsu atbildību”. Tas nozīmē, ka, jo lielāku personīgo atbildību mēs uzņemamies par visu, kas notiek ar mums un mūsu planētu, jo lielāks radītāja spēks mums piemīt. Šis spēks var būt līdzīgs Jēzus Kristus iespējām un pat lielāks.

Mēs visi vienlaikus esam gan radījums, gan radītājs. Viss atkarīgs no tā, cik stipra mūsos ir ticība, lai pieņemtu, ka Dievs – tie esam mēs, un no tā, no kā mēs dzīvojam – no Zemākā Ego vai Sakrālās Sirds. Ja mēs esam radītāja pozīcijā, tad mēs esam Dievi, un šajā gadījumā grēks mums zaudē savu jēgu, mēs esam brīvi, pārliecināti par sevi, uzņemamies atbildību par visu, kas notiek ar mums un ap mums, un ar prieku radām savu laimīgo nākotni. Taču, ja mēs esam radījumi, tad tas nozīmē, ka mēs dzīvojam ar vecajām dualitātes enerģijām, esam atdalīti no Augstākajiem “Es”, nebrīvi, pilni daždažādu baiļu, neesam pārliecināti par savu nākotni, nevaram ietekmēt savu likteni. Un turpinām tālāk radīt saviem “Es” tādu pašu nākotni. Taču tieši to tad arī grib no mums Tumsas spēki, tāpēc, ja vēstījumā tiek pazemināta vai izslēgta mūsu spēja būt atbildīgiem par nākotni un radīt to, ziniet – šis vēstījums nav no Gaismas Spēkiem.

Noslēgumā atzīmēsim, ka pašreizējā laikā “Aizsegs” ir gandrīz izzudis, un samērā ar mūsu garīgo attīstību arvien vairāk pastiprinās saikne ar Augstākajiem “Es”. Bet tas nozīmē, ka mēs jau spējam saņemt patiesības no iekšienes, it kā “atceroties” tās. Tajā, lai mēs paši iemācītos atpazīt informācijas avota patiesumu, nevis vadītos pēc kādu padomiem, ir ieinteresēti arī Gaismas Spēki. Katram mums, kā Bībeles Ādamam un Ievai, ir jānobauda auglis no Laba un Ļauna izzināšanas koka, lai iemācītos atšķiršanu: “Jums jāattīsta savas intuitīvās spējas, lai saņemtu Kosmiskās Gaismas Padomes viedumu. Šis viedums neatnāks pie jums no ārpuses. Tas būs būt atslēga no jūsu paša Svētā Saprāta un Svētās Sirds.” [2]

Par to pašu tiek runāts arī [9]:

“Ja kaut kas pateikts rezonē ar jums, tad jums ir iespēja pārbaudīt... tā patiesumu vai vismaz noderīgumu jums. Ja jūs nejūtat, ka tas ir jūsu, tad nav nozīmes, kas tieši runā – kaut pats Dievs Kungs. Jebkurā gadījumā jums jāpārbauda teiktā patiesums.

Mēs piedāvājam jums sekojošu pieeju visam, ko jūs dzirdat vai lasāt: neizdariet, balstoties tikai uz avotu, secinājumu par kaut kā patiesumu vai nepatiesumu. Papūlieties, ja jums ir interesanti, noskaidrot tā patiesumu, balstoties uz savu pieredzi.

...Patiesība atrodas jūsos. Patiesība – tā ir īstenā jūsu patiesās būtības būtība. Samērā ar apzināšanos, kas jūs esat, jūs varat sākt pārbaudīt, ja vēlēsieties, visu, ko jūs dzirdat.”

2014.11.20.

IZMANTOTIE AVOTI

1 Adamuss Sen-Žermens caur Džefriju Hoppe. Sārtā loka materiāli. Sērija brīvība. 1. Šouds (Geoffrey Hoppe) (Адамус Сен­Жермен через Джеффри Хоппе. Материалы алого круга. Серия свобода. Шоуд 1) http://www.shaumbra.ru/2012/10/260/

2. Ercenģelis Mihaēls caur Ronnu Hermanu. Ercenģeļa Mihaēla vēstījums uz februāri (Архангел Михаил через Ронну Герман. Послание Архангела Михаила на февраль) http://my.mail.ru/community/ciopaforewor/4A037000C02DA0D7.html

3. Vladimirs Kuklins. Ego: harmonizācijas jautājumi (Владимир Куклин. Эго: вопросы гармонизации. /Журнал "Мировой ченнелинг: духовные сообщения", 2014г. №2.)

4. Drunvalo Melhisedeks. Dzīvo sirdī (Друнвало Мельхиседек. Живи в сердце) http://www.klex.ru/1lv

5. Krajons caur Lī Kerolu. 6. grāmata. Partnerība ar Dievu (Крайон через Ли Кэрролла. Книга 6. Партнёрство с Богом) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Kniga_6_-_Partnerstvo_s_Bogom_Prakti.aspx

6. Krajons caur Segeju Kanaševski. Krajons no Krievijas. Moluska spožā sirds (Jautājumi Krajonam) (Крайон через Сергея Канашевского. Крайон из России. Блестящее сердце моллюска (Вопросы к Крайону). /Журнал "Мировой ченнелинг: духовные сообщения", 2014г. №2.)

7. N.J. Remizova-Babuškina. Enerģētiskās informācijas kanāla patiesuma atšķiršana (Н.Ю. Ремизова­Бабушкина. Распознавание истинности энергоинформационного канала связи. /Журнал "Мировой ченнелинг: духовные сообщения", 2014г. №3.)

8. P.D. Uspenskis. Tertium organum: Atslēga pasaules noslēpumiem (Успенский П.Д. Tertium organum: Ключ к загадкам мира) http://www.klex.ru/ku

9. Mihaēla Mācība. VII Čenelings (Учение Михаила. Ченнелинг VII) http://ezobookslibrary.ru/news/kosmologija_mikhaila_chenneling_xiii/2010-03-03-177

10. Estere un Džerijs Hikss. Grāmatu sērija “Ābrahama Mācība” (Esther un Jerry Hicks) (Эстер и Джерри Хикс. Серия книг "Учение Абрахама") http://naturalworld.ru/kniga_uchenie-abrahama-tom-1-glavi.htm

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 1. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe