Izdziedināšana ar Mīlestību, vai
Zelta Atslēdziņas Trīs pagriezieni

Svētais Nikolajs Brīnumdarītājs
caur Marinu Shults, Latvija
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 6(24) 2015., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 09.02.2016.

Sen-Žermena Skola "Veseluma Iemantošana"
Marina Shults: Kādā no augusta dienām, es biju Rīgas pareizticīgo Katedrālā. Izlēmu sazināties ar Nikolaju Brīnumdarītāju. Nekad Viņam neko neprasu. Pretēji, apsriežos, kā pašai izpildīt uzdevumu. Šoreiz Viņš teica, ka grib kaut ko pastāstīt Sen-Žermena Skolas klausītājiem. Un ļoti maigi jautāja, vai es piekrītu no Viņa pieņemt informāciju? Protams, es piekritu. Pēc tā, Viņš pasmaidījis teica, ka darbs tas - priekš diviem: priekš manis un Tamāras Knusles. Sniedzu jums mūsu sarunu ar Nikolaju Brīnumdarītāju.

Mīļotie mani! Sirds prieku nesu visiem cilvēkiem, Dieva bērniem. Neaizverot acis, visu dzīvi klausos cilvēciskus stāstus par sadzīves bēdām, arī neārstējamām slimībām. Cenšos visiem palīdzēt no visas sirds. Taču vienu nevaru saprast - kā jūs vēl paši nesapratāt, ka visa dziedināšana rokās jūsu; sirdīs jūsu, jūsu nodomos nelokāmi būt dziedinātiem. Priecājos, kad kāds lūdz iemācīt dziedināšanu cilvēcīgu - vai sevis vai citu cilvēku. Un tādu kļūst arvien vairāk un vairāk! Slava Visaugstajam! Iet cilvēki uz personīgā spēka un Dievišķās varenības saprašanu. Tomēr, mīļotie bērni, tagad jūsu PAŠDZIEDINĀŠANAI ir vislielākā nozīme, bet ne veselības izlūgšanās no Svētajiem un Dieva. Protams, mīlam mēs jūs bezmēra, palīdzam no visa spēka. Taču - redz Dievs! - daži savām rokām iznīcina mūsu sarūpēto. Bet žēl... Sirds dažreiz vaid dēļ bezspēka jums palīdzēt. Jūsos pašos slēpjas bezgalīgs spēks un varenība palīdzēt... Arī sadzīves lietās tā. Daudz ko paši varat izplānot un izveidot vislabākajā veidā. Kā gan jums, mīļie, nepietiek, lai paši kļūtu brīnišķīgi dziednieki un savu personīgo likteņu īstenotāji? Par to arī gribu ar jums parunāt, uz Gaismas ceļa nolikt. Teiksiet - lūk, jau nu jaunumu Nikolajs Brīnumdarītājs pavēstīja. Mēs to no daudziem Skolotājiem dzirdējām! Dzirdēt jau dzirdējāt, bet ejat iemītās takas uz Tempļiem un lūdzat mūs palīdzēt. Bet vajadzīgs zināt pašiem, kā izdziedināties, kā pasauli savu izdziedināt. Un par gaismunesošu piemēru citiem kļūt. Bet ar mums - sadarboties sākt. Nekādus noslēpumus tagad no jums neturam. Ar visu gatavi dalīties. Tikai nāciet un ņemiet, Dieva mīļotie bērni!
Sākšu ar to, kas izbrīnīs daudzus bez mēra. Teikšu, ka Patiesu Mīlestību vēl nesasniedzāt. Bet viņa, Mīlestība, arī ir mūsu galvenais instruments, ar kuru ārstējam un palīdzam lietās dažādās, un vēl bērniņus sūtam jūsu ģimenēs, kad jūsu sirdis atveras viņu izpausmei.
Nesteidzaties manus vārdus atteikt, nedusmojieties par pamācībām vērtīgām. Lūk arī uzzināsim, kas tad tā ir - MĪLESTĪBA, kā bez mēra dziedinošs spēks, ko arī jums vajadzēs apgūt un arī pasauli ar viņu radīt un laimi pasaulē šajā. Bet ja pasauli laimīgu radīsiet, tad arī paši iepriecināsieties un dziedināsieties! Saprotiet, mani mīļotie bērni, ka Svētie rada Mīlestības Brīnumus, bet ne ar maģiskām formulām nodarbojas. Lūk, arī domājiet: vai ir vērts saprast, kas tad ir - tā dziedinošā un radošā Mīlestība?
Sākšu ar to, kas jums droši vien zināms. Par Mīlestību daudz skaista pateikts. Bet tagad runāju ne par to mīlestību, kas laulību pārus savieno, kaut arī tā spējīga brīnumus radīt. Es gribu jums parādīt citu Mīlestību, kas no mūsu Dieva iziet, Vienīgā un Visuvarenā. Bet varens Viņš tieši ar savu Mīlestību! Teiksiet: arī par to mēs zinām, viņu par Beznosacījumu Mīlestību dēvē. Jā, manas sirds prieks, Dieva bērni! Radītāja Mīlestība, protams, nekādus noteikumus neizvirza. Viņa ne tikai Beznosacījumu. Viņa, visdrīzāk, nosacīta, taču citā jūsu uztveres jēgā. Nevedīšu jūs maldos. Un taisnība, Beznosacījumu Mīlestība plašā straumē līst uz Zemi un visās viņas dzīvības/dzīves izpausmēs. Taču priekš tam lai viņa kļūtu Beznosacījumu Dziedinoša un jūsu dzīvību/dzīvi sargājoša, ir viens nosacījums, kuru ievērot nepieciešams. Lūk, par to noteikumu arī parunāsim.
Tagad ne par cilvēku mīlestību savstarpējo runāt sākšu; bet par mīlestību uz savu "Es", tā - ļoti svarīga tēma. Iemīlēt savu "Es" vajadzīgs ļoti - un dedzīgi, un bez nosacījumiem, un neskatoties uz citiem, un nodzīvotiem iemiesojumiem. Bet tieši šajā mīlestībā uz savu "Es" arī iezīmējas tas noteikums, par kuru gribu jums pastāstīt. Mīlestība uz savu "Es" taču dažāda var būt. Tā var būt egoistiska un virspusēja un apstiprināta tikai mūsu domām. Var būt arī vienkārši emociju uzplaiksnījums, kad iegribējāt ko grandiozu savā dzīvē iesākt, bet pēc tam šos nodomus atstājāt uz "pēc tam". Bet kādēļ tā notiek? Tikai tādēļ, ka vairāk no prāta dzīvojiet, tā jau pieradāt dzīvot. Un nav tur nekā nosodāma. Pārāk ilgi jūs mācīja, bet jūs trenējāties dzīvot ar zemāko prātu. Nav labi tas tagad, kad pienāca laiks dzīvot ar sirdi un arī Dvēselei dot izeju pasaulē apkārtējā. Kad atbildības apzināšanās par visu pasauli un par vienošanos ar to, jūsu apziņās notiek. Bet no apzināšanās nepieciešams virzīties uz savu vēlmju izpildīšanu, bet to, lūk, jūs dažkārt nedarāt, tādēļ, ka nepietiek jums mīlestības uz savu "Es". Jā, jā, jā, un pasauli apkārt, un planētu, un cilvēkus vajag mīlēt, izejot no mīlestības uz savu "Es" daudzdimensionālo. Tā arī augat - katrs pa sevīm, un visi kopā; un par mīlestību daudz runājiet; un mācaties piepildīt ar viņu pasauli un savu dzīvi. Bet kaut kā jūsu dziedināšana nenotiek, jā, un arī pasaule apkārt vēl vaid no bēdām, neiepriecinot jūsu sirdis. Tad kādēļ viss tas, mani dārgie? Bet tādēļ, ka Patiesu Mīlestību neiepazināt pilnībā. Vieniem tas notiek lie-ielā mērā, citiem - mazākā, bet daļa pat necik neizbaudīja Radītāja Patiesas Mīlestības dziedinošo spēku. Bet taču nekādi aizliegumi vairs neeksistē! Jūsu sirdis un ķermeņi gatavi viņas pieņemšanai. Vēl vairāk, viņa klauvējas, klauvējas, klauvējas pie jums tik uzstājīgi, ka nedzird tik tie, kuri noslēdzas prātā, aizbarikādē sirdis, mazina savas Paša Dieva Radītāja iespējas. Bet šo Dieva Patieso Mīlestību nepieciešams pieņmt, citādi neizdziedināsiet savu "Es" daudzdimensionalitātē, arī viengabalainību neīstenosiet, kuru jums jūsu Skolotāji māca. Kā redzat, viss tik smalki savstarpēji saistīts, ka es jūs jautāju: vai neieraudzījāt paši savstarpējo saikni ar šo slēpto Radītāja Mīlestību savās struktūrās? Patiesi tā, saku, patiesi tā!
Lūk arī sākšu tagad, nemulsinot jūsu prātu, bet modinot jūsu sirdis, stāstīt, kur un no kurienes plūst pie jums Patiesa Mīlestība. Jūs tagad kļuvāt daudzzinoši. Un pārsteigt jūs ar atklāsmēm par jūsu šūnu uzbūvēm necentīšos. Un tomēr atgādināšu, ka katrā jūsu ķermeņa šūnā ir pats Dievs. Un ne tikai kā potenciāla klātbūtne, bet pilnīgi reāls spēks, izpaudošies tieši tanī pašā Patiesajā Radītāja Mīlestībā, par kuru stāstu jums. Jā, iedomājaties, tieši caur jūsu genomu plūst šī brīnišķīgā Patiesas Mīlestības Enerģija. Un atkal dzirdu izbrīna izsucienus, ka it nemaz jūs nepārsteidzu. Taisnība jūsu. Taču tikai, kur šī Mīlestība nonāk? Kā jūs uzņemat? Neatteicāt viņu, neatzīstot par bezvērtīgu Radītāja Velti? Vai iemācījāties to izmantot? Jums daudz dažādu metožu Mīlestības izprašanai. Taču atklāt izmantošanai Patiesās Mīlestības avotu, jūs tā arī nevarējāt. Bet tādēļ, ka, vai nu neapzinājāties, vai arī neizpildījāt to pašu NOTEIKUMU, bez kura jūsos Beznosacījumu Mīlestība nenostrādās! Kalamburs? Vai kaut kāda sevišķa likumsakarība? - jautāsiet jūs. Ne viens, ne otrs. Tas - tā pati Zelta Atslēdziņa no pasakas par Buratīno, spējīga atvērt burvju durvis, kuras neatzina par burvju, domājot, ka tās nekur neved (maigs Svētā Nikolaja smaids). Taču arī durvis vajag atrast, un, galvenais, Atslēdziņu pareizi ielikt. Tas arī ir noteikums - durvju un Zelta Atslēdziņas vienošanā.
Neapgrūtināšu jūs, mani dārgumi, neapgrūtināšu... Vienkārši padomājiet par to, kas jūs, īstenībā, esat. Aizdomājaties lēnām, nesteidzoties. Pie tam, vēršaties pie visām savām šūniņām, visiem ķermeņiem, visiem saviem fragmentiem, būtībām... Nesteidzaties... Nesteidzaties,citādi jūs nesadzirdēsiet atsauksmi, atbildi, daudzbalsību, kādā ieskanēsies jūsu īstenā izcelšanās... Priekš tā, lai to dzirdētu, neieslēdziet savus prātus. Tie jums patraucēs, tas neapšaubāmi. Lai skan Sirds, dzied Dvēsele, traucas kosmiskās tālēs jūsu Gars. Un galvenais, piesauciet Radītāju parunāt ar jums, caur visām jūsu daudzdimensionālā ķermeņa šūnām... Lūk, tagad, tikai tagad, pie tāda noskaņojuma, jūs varēsiet sajust kādu kustību visās šūnās... Viņas pakāpeniski pāraugs Patiesā Radītāja Mīlestības plūsmā... Bet kā tad citādi! Radītāja Mīlestība jau sen pārpilda visas jūsu daudzdimensionālā Kermeņa šūnas. Viņa prasās uz āru, apkārtējā pasaulē... Un līdz šim brīdim jūs viņai nedevāt nekādu izeju... Jūs varat paprasīt Radītāju dot tagad sevišķu skanējumu Patiesas Mīlestības Enerģijai, rakturīgai tieši priekš jums, jūsu "Es". Jā, lai tas jūs neizbrīna! Tā arī ir! Katram savas apgūšanas īpatnības, šīs Mīlestības izmantošanai! Piepildiet ar šo mīlestību visus savus ķermeņus. Vajag viņus piepildīt, burtiski piesātināt un nogremdēt šajā Mīlestībā... Sagriezt virpulī apkārt savam "Es", sablīvēt visos slimajos un veselajos jūsu ķermeņu orgānos; aizpildīt visas jūsu sociālās esības nišas, kur tās nepietiek... Un pieblīvēt ar viņu visus materiālos priekšmetus jums apkārt... Lai jūs skaidri sajustu, cik tas neparasti un kaut kas jauns priekš jums. Jā, daudzreiz, Skolotāju un savu Augstāko "Es" vadībā jūs izsaucāt uz sadarbību Beznosacījumu Mīlestību. Tomēr neizdevās daudz ko izmainīt savā dzīvē, bet sevišķi - veikt dziedināšanu, sevis vai citu dzīvības formu. Un es negribu teikt, ka nederīgs viss, ko jūs darījāt līdz šim. Taču darbības beidzās, bet jaunais stāvoklis kaut kur pazuda. Un vēlamā dziedināšana bieži vien nenotika. Bet kādēļ? Ne viekārši tādēļ, ka izmantojāt citu Mīlestības formu. Bet tādēļ, ka neizpildījāt vienu svarīgu noteikumu, kas atvērtu Patiesas Mīlestības ceļu - Dziedinošo un Radošo Mīlestību, kas ir pats Radītājs; kas ir PATIESAIS JŪS! Lūk, šis noteikums arī ir tā Zelta Atsēdziņa, bez kuras jūs nesasniegsiet patiesu un vispusīgu izdziedināšanu ne savus "Es", ne jūs aptverošo pasauli.
Izskatīšu šo noteikumu detalizētāk. Ceru, jūs vēl neizšļakstinājāt Patiesās Mīlestības plūsmu, kuru atklājāt caur savām personīgajām šūniņām. Tas tagad svarīgi - pastāvīgi atrasties, dzīvot šajā plūsmā. Tad mani vārdi ieguls kā nepārvērtējami krikumiņi jūsu sirdīs, jūsu šūniņās. Tagad jūs noskaņoti uz savu šūnu līmeni. Domājiet tikai ar šūnām un sirdi. Dodiet uzstādījumu visu saprast ar visu ķermeni un sirdi. Prāts atpūšas. Citādi nesajutīsiet Radītāja Svētlaimi un visu patieso radniecību ar Viņu. Bet tas svarīgi! Ļoti svarīgi! Radītājs un Viņa Patiesa Beznosacījumu Mīlestība arī ir tās burvju durvis, kas jāatver ar noteikumu - Zelta Atslēdziņu. Oh,cik tas svarīgi!
Lūk, un dodam visām šūniņām prasību-pavēli - atklāt jūsu patieso diženumu, jūsu Dievišķīgumu. Piesātināt ar šo burvju Enerģiju radošu visu Pasaulesēku vareno, visu jūsu genomu. Lai ieskanētos viss jūs sastādošais un saplūstu daudzveidību Vienotībā. Lai jūs reali sajustu savu Dievišķīgo izcelšanos. No šīs sarunas ar šūniņām savām, izplūst liela Mīlestība uz savu "Es". Jūs sākat saprast visu savu nedievišķību; savu saikni ar visām Dieva pasaulēm, ar Zemi, mūsu Māti un mūsu barotāju. Sajūtiet kāda Vienotība ar visām Pasaulēm izplūst pa visu jūsu būtību. To neaizmirst nekad, ja jūs līdz šim stāvoklim iegremdēsieties... Un atkal runāju: nesteidzaties, nesteidzaties... Jo ilgāk jūs noturēsiet Mīlestības plūsmu, jo vieglāk jums ar viņu saplūst un saplūst biežāk. Uz to arī aicinu jūs, mani mīļotie!
Un ne tukšvārdus es jums runāju, ne tukšvārdus. Kādreiz pats izdzīvoju līdzīgu ieiešanu Dieva plūsmā. Bet bija viss tā...
Jauns biju, bet ar Dievu kopš bērnības nešķīros. Un visi apkārt runāja, ka cilvēkus no likstām izdziedināt spējīgs. Bet pats taču jutu, ka nenotiek manī kaut kas galvenais. Cilvēki tiecās pēc palīdzības un palīdzēju es, un dziedināju. Bet viņi atkal nāca. Bieži ar vēl lielākām bēdām. Aizdomājos es par to, Pie Svētiem Tēviem meklēju mierinājumu un izskaidrojumu. Taču visi tikai teica: "Lūdzies un sapņi parādīsies!" Bet ko sapņi parādīs, kad un kā, neviens neko izteikt neņēmās. Bet cilvēki gāja un gāja. Ticēja man. Bet es tik ļoti šaubījos, ka arī pats slims paliku. Tad es sapratu, ka Dievs man dod saprast kaut kādu manu neizpratni. Taču, prāta pārdomas, atbildes nedeva. Es uz laiku no cilvēku burzmas aizgāju. Un sapratu, ka ne ar to paņēmienu dziedinu. Jā, un arī prāta piepūle rezultātus nedod. Un es sāku patiesi lūgt Dievu izskaidrot man, kādēļ viss tā. Un ko es daru nepareizi. Ilgi es lūdzos vientuļā nostūrī pie dabas nevainības. Un reiz sava "Es" iekšienē izdzirdu maigu un klusu balsi. Sākumā tā skanēja kā maza putniņa dziedāšana, bet tad skanējums kļuva skaidrāks un bagātāks. Tad iedziedājās sirds. Un es pēkšņi sajutu, ka varu domāt ar sirdi! Bet ne ar prātu! Tad es pilnīgi izslēdzu savu prātu, lūdzot viņam piedošanu par to, ka uz laiku palaižu viņu [prātu] atpūtā. Sāka atbildēt uz jautājumiem maniem sirds. Man bija dīvaini runāt ar SIRDI! Bet es viņu dzirdēju arvien skaidrāk un skaidrāk. Sirds stāstīja: tikai iemīlot savu "Es", kā pašu Dievu, kā viņa daļiņu un pārstāvi manā ķermenī, es stiprināšu patieso dziedināšanu. Un galvenā atslēga personīgai un citu dzīvību dziedināšanai kļuva Vienotības saprašana ar šīs pasaules dzudzveidīgām formām. Priekš manis atvērās MANU ŠŪNU KORIS. Tas bija liels satricinājums. Jā, tas bija ļoti negaidīti un lika man aizmigt ciešā miegā, lai saglabātu spēkus pēc tāda satricinājuma. Miegā saziņa turpinājās. Es iepazinos ar katru šūniņu, katru orgānu. Runāju ar viņiem. Un sapratu, ka es - šīs lieliskās ģimenes galvenais. Un viņi visi no manis gaida, kā no ģimenes galvas, glāstus, palīdzību, un ... Mīlestību! Es atkal griezos pie sirds. Sirds mani pamodināja un teica, ka es skaidri varu visu saprast un sajust, un izdarīt. Tas - svarīgi! Bet tajā momentā man bija nespēcīgas manas kājas. Es sāku ar viņām runāt. Pārliecināt viņas par savu mīlestību, bet atvieglinājums neiestājās. Ko tad es atkal nesapratu šajā Dievišķajā nodarbē? Un atkal ierunājās visas ķermeņa šūnas; un atkal viņām rādīja sirds. Es sapratu, ka biju ieslēdzis savu prātu, ko atpūtā aizsūtīju. Un runāju savām kājām par mīlestību no prāta, bet viņas gaidīja patiesu mīlestību un glāstus. Es iegrimu iekšējā lūgšanā. O, mani bērni! Tā - īpaša lūgšana. Viņa iet no sirds, no Dvēseles. Viņa dod patiesu savienojumu ar Debesu Tēvu. Es lūdzu saprašanu par to, ko es vēl neizzināju priekš mirklīgas, brīnišķīgas dziedināšanas. Bet, ka tas iespējams - es ne mirkli nešaubījos. Mana ticība bija stingra, kā nekad. Es zināju, ka mirklīga izdziedināšana iespējama. Un tieši tur arī slēpjas, kā es pēc tam sapratu, Zelta Atslēdziņas pirmais pagrieziens, atverošs brīnumdurtiņas uz pašizdzidināšanos un citu izdziedināšanu; apkārtējās pasaules izdziedināšanu.
Un Dievs mani izdzirdēja! Viņš atbildēja man ar pēkšņu manas sirds apskaidrošanos visā ķermenī. Es sapratu, ka caur visām manām šūniņām (saprotiet, no manu šūnu iekšpuses, bet ne no ārpuses!) sāka plūst burvju enerģijas plūsma. Tādas Ne-zemes Mīlestību es vēl nekad neizbaudīju! Es peldējos šajā Mīlestībā! Es to izbaudīju! Taču tur mana sirds mani izveda sadzīves realitātē. Un pateica priekšā, ka tieši ar šo enerģiju, Radītāja Patiesās Mīlestības enerģiju, arī var sasniegt visa un visu izdziedināšanu. Un, ja cilvēks tic, tad mirklīga izdziedināšana kļūst viņa apbalvojums. Ar šo enerģiju var izdzidināt savu "Es", kā arī citus cilvēkus. Sūtīt viņu visai apkārtējai pasaulei. Dot to visās jūsu dzīves vietās priekš atveseļošanas, dziedināšanas, harmonizācijas un Dievišķās pārveidošanas, priekš evolūcijas.
Mīļotie bērniņi! Ļoti svarīgi saprast, ka šī enerģija iet no iekšienes - caur mūsu genomu, caur visu ķermeņu šūnām. Tā izdziedina jūsu ķermeni, bet pēc tam spējīga, pēc jūsu pavēles, iziet uz ārpusi un izdziedināt jūs aptverošo pasauli. Citu cilvēku izdziedināšanu jūs radat, sūtot viņiem šo Dievišķo Mīlestību un pamodinot viņu personīgo, iekšķīgo Beznosacījumu avotu, Radītāja Patiesai Mīlestībai. Un tur slēpjas otrs dziedināšanas Zelta Brīnumatslēdziņas pagrieziens.
Ko varu teikt par to, kā viss notika manā ķermenī, kad es to sapratu? Manas kājas izdziedinājās mirklīgi! Un es atkal iegremdējos iekšējā lūgšanā, prasot Dievu saglabāt man šo stāvokli. Tas ļoti svarīgi! Izrādījās, ka šī stāvokļa saglabāšana ir trešais Zelta Brīnum-Atslēdziņas pagrieziens! Brīnumdurtiņas atvērās un es iegāju Radītāja Mīlestības Telpā - neizsīkstošā, nepārejošā, pastāvīgā un vienmēr piepildītā ar Viņa Diženo Mīlestību!
To ļoti viegli saprast, kad jūs ieejat šajā telpā. No šī momenta, jūs, patiešām, mīlat visus, absolūt visus. Jums vairs nebūs jautājuma atšķirībām starp cilvēkiem. Jūs viņus pieņemsiet ar dziļu mīlestību, kā Dieva bērnus. Un nemīlēt katru - vienkārši neiespējami! Tikai šādā stāvoklī jūs kļūstat patiesi dziednieki. Tādēļ ka vienlaicīgi ar sevis izdziedināšanu un citu izdziedināšanu jūs dziediniet visu savu pasauli, visu Zemi. Tad Radītāja Mīlestības plūsmas plūdums ir pastāvīgs. Jūs dzīvojiet šajā Svētlaimē, atrodaties viņā pastāvīgi. Un jūs patiesībā sasniedziet to Beznosacījumu Mīlestību, par ko jums runā Skolotāji un jūsu Augstākie "Es".
Mīļie, mani dārgie cilvēki! Mēs visi - Dieva bērni! Un katrs akmens, katrs mazais putniņš un zālīte uz ceļa un visi cilvēki. Tik dažādie cilvēki. Tik naidīgi dažreiz un jūsu nemīlēti. Taču pasaule tikai tad atklāsies jums savā patiesā Vienotības būtībā, kad jūs iemācīsieties, sākumā, ieiet Patiesas Mīlestības plūsmā, bet pēc tam, būt tur pastāvīgi. Un no šī momenta priekš jums visi kļūs mīļoti, ticiet! Un tikai tad jūs varēsiet izdziedināt savus ķermeņus un patiesi palīdzēt izdziedināt visas dzīvības formas uz Mātes Zemes.
Dzirdu nesaprašanas balsis. Bet kā iemīlēt Atturēšanas Spēkus? Un saku jums atkal - visi Viena Dieva bērni. Un Viņa liesmas dzirkstelīti un Viņa Mīlestību var saņemt visi. Bet jūs varat atbalstīt visus pārstāvjus kļūt dievišķīgiem.
Sāciet ar to, ka saprotiet to, ko es jums pastāstīju. Svarīgi izdarīt visus trīs Zelta Atslēdziņas pagriezienus. Taču priekšā jums neviegls darbs. Oh, cik neviegls! Tomēr atceraties, mīļotie, ka Dievišķo noslēpumu atklāšana jums dota tagad pēc evolucionāro ciklu likumiem. Nekādi šķēršļi nav novērojami. Un tādēļ - atveriet savas sirdis, palaidiet prātu atpūtā un iedziļinaties savā patiesajā, Dievišķajā stāvoklī. Tajā stāvoklī, ko kura jūs aizgājāt tālajos lidojumos, kosmiskajos, uz laiku attālinoties no Debesu Tēva. Aicina Viņš jūs pamosties, bērniņi mani! Ak, kā sauc! Izdzirdiet Viņa saucienu no jūsu burvju šūnu dziļumiem! Nesteidzaties, nesteidzaties... Jums jau viss gatavs šim pasakainajam ceļojumam savu šūnu dziļumos... Un Patiesa Mīlestība gaida brīnumdurtiņu atvēršanu...
Mīļotie mani! Ar to nebeidzu. Vajag taču arī patrenēties. Un priekš tā arī ir daži piegājieni. Ceru, ka mēs tiksim galā ar Zelta atslēdziņu!

Svētais Nikolajs, sasniedzis dziedināšanu ar Mīlestību
2015. gada 13.-15. augusts.

Tēmas turpinājums: "Atveram Patiesas Mīlestības Ceļu", nākošreiz...

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 6(24) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/11.02.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 11.02.2016.