KAS MANI SAISTĪJA AR BOĻŠEVIKIEM

NIKOLAJS OTRAIS
caur Svetlanu Dračovu
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 7(25) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 15.05.2016.

"Imperators Nikolajs II nemīlēja svinības, skaļas runas, etiķete bija viņam apgrūtinājums. Viņam nebija pa prātam ārišķības, mākslīgums, dažādas plašziņojošas reklāmas.
Pie tam, Valdniekam piemita lieliska personīgā pievilcība. Tuvās aprindās, sarunās aci pret aci, viņš mācēja savus sarunu biedrus apburt/savaldzināt, lai tie būtu augstākie ierēdņi vai strādnieki viņa apmeklētajā darbnīcā"
S.S.Oldenburgs
"Imperatora Nikolaja II valdīšana".

Sveicināti , mani dārgie pēcnācēji! Es ilgi, ļoti ilgi gaidīju mūsu tikšanos, gatavojos uz to. Pienāca mūsu sarunas laiks. Ne vienkāršas sarunas, taču nepieciešamas. Tā sāksies no visai lielas tālienes, ievērojami senāk par 19. un 20. gadsimtu, kuros es iemiesojos imperatora un pašvaldnieka {самодержца ?} lomā. Mans pilns tituls taču skanēja sekojošā veidā "Dieva pēctecības žēlastībā Nikolajs Otrais, imperators un pašvaldītājs Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novogorodskas; cars Kazaņas, cars Astrahaņas, cars Polijas, cars Sibīrijas, cars Hersonesas Tavričeskas, cars Gruzijas; valdnieks Pleskavas un lielais kņazs Smoļenskas, Lietuvas, Volinskas, Podoļskas un Somijas; kņazs Estlandes, Liflandes, Kurlandes un Semigaļskas, Samogidskas, Belostokskas, Koreļskas, Tverskas, Jugorskas, Permskas, Vjatskas, Bolgarskas un citu; valdnieks un lielais kņazs ņizovskajas zemes Hovgorodas, Čerņigovskas, Rjazanskas, Polotskas, Rostovskas, Jaroslavskas, Belozerskas, Udorskas, Obdorskas, Kondijskas, Vitebskas, Mstislavskas un visu Ziemeļu valstu pavēlnieks; un valdnieks Iverskijas, Kartalinskajas un Kabardinskajas zemju un Armenskijas apgabala; Čerkaskiešu un Gorskiešu kņazu un citu mantotāju valdnieks un īpašnieks, Turkestanskas valdnieks; Norvēģijas mantinieks, hercogs Šlezvijas-Golšteinas, Stormanskas, Ditmarsenskas un Oldenburgas un citu, un citu, un citu".
Šis tituls paredzēja atbilstību viņa, kā īpašnieka, visiem nosaukumiem un atribūtiem, kas bija ielikti viņā. Un tas - ne tikai regāliju uzskaitījums, bet vienlaicīgi arī Krievijas Valsts vēstures posmu {вех ?} liecība. Posmu {вех ?} attīstībai un valstij, un viņu apdzīvojušo tautu. Bez tam, šis tituls bija... pierādījums visai nopietnam gaismas darbam uz planētas Zeme. Jūs, droši vien, pārsteigti par mana stāsta tādu pavērsienu, taču es pakāpeniski atklājos {объясняюсь ?} un došu paskaidrojumu savam paziņojumam. Pakāpeniski...
Man negribas steigties un tūliņ pāriet pie tēmas, ar kuru es atnācu šodien uz tikšanos ar jums. Gāju es pie jums ilgi, no gadsimtu un laiku dziļuma. Tieši tādēļ man gribas vispamatotākā veidā sagatavot jūs manam stāstam un, kaut kādā mērā, grēksūdzei, par cik pienāca laiks pastāstīt par virkni notikumu, kas bija slēpti un virkne faktu, kas izlies gaismu uz notikumiem, saistītiem ar manu valdīšanu.
Mēs ar jums visi kopā iznācām no gadsimtu dziļumiem, spēlējot savas lomas-iemiesojumus, piemērojot vienas vai citas maskas, uzstājoties upura vai bendes lomā, nodevēju vai varoņu, mīlošu un maigu, sievišķīgu un nelietīgu, gudru un dižu, viltīgu un godprātīgu... Lomas bija dažādas... Mēs ar jums mainījām maskas un no iemiesojuma uz iemiesojumu nodevām viens otram nepārvērtējamu pieredzi un zināšanas. Mēs pārvietojāmies kā ceļojošu aktieru trupa, kopā no vienas dzīves citā, izspēlējot dažādus sižetus, radot jaunas pasakas un vēstījumus par kopīgo esību, Mēs, tēlaini runājot, soļojām pa neiemītiem ceļiem, ieminot jaunas takas, radot stigzīmes priekš daudziem, kuri gāja aiz mums. Nebrīnaties, es zinu, par ko es runāju. Man taču uzticēts aiznest līdz jums to energoinformāciju, bet pareizāk teikt, to energoinformatīvo paketi, kas palīdzēs katram, šīs rindas lasošam, sākt sevis atklāšanas ceļu un savu zināšanu un meistarības daļu atraisīšanu, kas palīdzēs kopējai evolucionārās attīstības lietai, visas planētas pārejai uz jauna skanējuma noti. Tas ir tas, ko uzticēts man izdarīt, par cik pienāca mūsu tikšanās laiks un laiks iepazīties, iepatikties un pieņemt {узнавания, приятия и принятия ?}.
Pēc zemes mēriem, es diezgan ilgi biju pie varas es valdīju veselus 23 gadus (numeroloģiski 2+3=5, un tas simbolisks cipars). Jūsu laikā iznāca grāmata, kurā skaitlis 23 arī identificējās ar pakāpienu skaitu, kurus es nogāju līdz nošausanas vietai*.
------
* M.K. Kasvinovs, "Divdesmit trīs pakāpieni lejup".
------
Jūs, bez šaubām interesē jautājumi: "Kādēļ es veicu tik ilgu ceļu savas valdīšanas 23 gados, lai tādā moku veidā aizietu no dzīves kopā ar savu zemes ģimeni? Kas bija par iemeslu tik nevienkāršai izvēlei? Kādēļ es nevarēju būt aiz robežas un, tādā veidā, glābt savu dzīvību un savu tuvinieku dzīvību?" Šie jautājumi manī stāvēja nevienkāršajā revolucionāro notikumu laikā Krievijā 1917. gadā. Vienas ēras lūzuma laikā un pārejā uz citu ēru. Eksperimenta un, vēl lielākas iegremdēšanās Dualitātē, laikā. Var teikt, ka 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta sākuma periods bija, no vienas puses, cilvēces aktīvas attīstības laiks, laiks revolūcijai zinātnē un tehnikā, bet no otras puses - sīvu kauju un cīņu laiks, kā politiskā arēnā, tā arī kara konfliktu arēnā. Interesants laiks pēc savas piesātinātības un tanī ielikto iespēju potenciāla. Jums stāv priekšā šo laiku vēl izzināt, cienījamie lasītāji un pamodušies Gaismas Darbinieki, par cik, tur ir tas, ko jums nāksies pieprasīt un atklāt.
Un tātad, es sāku savu nevienkāršu, bet interesantu stāstu par savu dzīvi. Dzīvi, pilnu apskaidrības un nodevības, dzīvi pilnu aizraujošu notikumu un ne mazāk sāpīgu kritienu, mīlestības un naida, labā un ļaunā, bezbailības un mazdūšības, upuru un vispiedošanu - manas dzīves laiks.
Es augu visai nevienkāršos cara galma apstākļos. Mana māte Marija Fjodorovna bija apgaismota un visai gudra sieviete. Es no viņas saņēmu mantojumā savu raksturu un savas spējas, taču vienlaicīgi es nevarēju sevī iemiesot vienu brīnišķīgu īpašību, kas bija viņai klātesoša. Es nevarēju kļūt pamodināts Eņģelis. Jā, jā, mana māte, imperatore Marija Fjodorovna, imperatora Aleksandra III sieva, bija Eņģelis. Un tas bija tas, kas viņu izcēla no visas cariskās famīlijas. Viņa bija Pamodies Eņģelis. Viss, kas notika viņas dzīvē, visi pārbaudījumi, ko viņai nācās saņemt, viņa izcieta lēnprātīgi. Viņa bija gluži dievīga un aktīvi nodarbojās ar labdarību. Par to daudz pateikts, taču nav pateikts galvenais: VIŅA TO DARĪJA APZINĀTI, NE VIENKĀRŠI KĀ BAZNĪCAS CILVĒKS. BET KĀ EŅĢELIS NO LIELĀS CENTRĀLĀS SAULES. IEMIESOJIES CILVĒKA ĶERMENĪ.
Mana māte man deva, pēc sava mātes līmeņa, ļoti svarīgas un nopietnas dievišķas zināšanas. Viņa man nodeva intuitīvas zināšanas, gan par Visumu, gan par Dievišķu pasauleskārtību. Man bija brīnišķīgi pedagogi un es saņēmu labu izglītību pēc sava laika mēriem, kaut arī mana izglītība bija mājas. Man pasniedza tā laika gaišie prāti, par ko es viņiem ļoti pateicīgs. Tieši viņu uzskati man deva to plašumu, kas palīdzēja saskatīt tuvojošos notikumus pasaulē. - kā no ārienes, tā arī valsts iekšienē.
Manai valdīšanai deva un joprojām dod pretrunīgus vērtējumus. Tomēr, es jums tagad runāju ne par savu valdīšanu, bet par to, kā es savu dzīvi nodzīvoju. Es runāju par tiem potenciāliem, kas bija manī ielikti iesākumā, no manas dzimšanas. Taču jūs, mani dārgie lasītāji, esoši iemiesoti Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules, paši zinat: jūsu potenciāli var palikt tikai potenciāli, ja jūs šajā pasaulē neatnācāt ar savu atbalsta komandu, kas jums dod iespējas ATVĒRT JŪSU POTENCIĀLUS, SAISTĪTUS AR JŪSU ZEMES UZDEVUMIEM.
Jūs jautāsiet: ko es ar to tieši domāju? Zemes ģimeni, Garīgo ģimeni, smaklmateriālo atbalsta Grupu? Es ar to domāju, vispirms, jūsu smalkmateriālo atbalsta Grupu un jūsu Zemes ģimeni, jūsu Garīgās ģimenes ieteiktu.
Ko jums dod Garīgās ģimenes pārstāvju optimāla iemiesošanās Zemes ģimenes pārstāvju ķermeņos? Jūs saņemat spēcīgu impulsu jūsu visu attīstībai! Man tanī iemiesojumā bija ļoti draudzīga un mīloša ģimene: sieva un bērni Un mēs bijām viens veselums gan bēdās, gan priekos. Taču... ne visi manas Zemes ģimenes pārstāvji atnāca no manas Garīgās dzimtas. Tas nenozīmē, ka mēs nebijām pāc Gara un asinīm. It nemaz nē. Tas tikai nozīmē, ka nebija pietiekama saskaņotu enerģiju un vibrāciju kopuma spēka priekš mūsu visu pārejas, visas ģimenes, uz jaunu attīstības līmeni. Manas dzīves laikā neizveidojās kopējais enerģētiskais impulss priekš pārejas, mūsu zemes ģimenes kopsabiedrības, uz jaunu Dievišķās radīšanas līmeni. Jautājums, uz kuru es ilgi neatradu atbildi. Man gribējās dot visai valstij iespēju sākt jaunu attīstību un augšupeju, bet sanāca, ka es radīju iespējas priekš Krievijas Valsts iegremdēšanās vēl blīvākos Duālā Eksperimenta slāņos.
Visiem zināms: tumsa sabiezē pirms rītausmas... Tad, lūk, pēc vibrāciju un enerģiju raksturojumiem, manas valdīšanas ēra sanāca vibrāciju sabiezēšanas laikā, laikā, manas valsts iziešanai uz jaunu radīšanas līmeni, kas sevī nesa jaunu iespēju dīgļus un asnus. Taču priekš tā vajadzēja noteiktā veidā pazemināt vibrācijas. Nebija runa par vibrāciju pazemināšanu visai Zemes planētai. Runa bija par vibrāciju pazemināšanu tieši teritorijai, uz kuru izplatījās mana ietekme.
Tieši iemiesojuma mērķi un uzdevumi, esoši manā priekšā, noformēja visu garīgo un materiālo instrumentu komplektu, ar kuru man bija darīšana. Viņu skaitā - mana atbalsta komanda, pirmkārt, mana zemes ģimene. Man bija iespēja izbaudīt zemes laimi, būt mīlošam un mīlētam dēlam, vīram un tāvam. Tas bija mans zemes atklāšanās līmenis. Man bija uzticami līdzgaitnieki, bija arī ienaidnieki. Manas valdīšanas laiku, atkārtošos, novērtē neviennozīmīgi, taču kolektīvā mocekļu aiziešana no zemes dzīves manai ģimenei ļāva iemiesot tās idejas, ar kurām es atnācu uz Zemi šajā iesākumu pagaidu nodalījumā. Mana aiziešana deva nopietnu impulsu. Tas bija tas maksimāli iespējamais visu mūsu, manas mīļotās zemes ģimenes vibrāciju un enerģiju kopums. Teikšu vairāk, mūsu aiziešana deva iespēju Krievijai sākt savu atdzimšanu.
Jūs tagad daudz darāt, dārgie Gaismas Darbinieki, lai turpinātu to lietu, kurai es veltīju visu savu dzīvi. Tagad jau jūs veltat savus spēkus, spējas un prasmes priekš zemes evolūcijas mērķiem. Mēs ar jums tur vienoti. Un, atgriežoties pie cipara 23 (valdīšanas laiks un pēdējo pakāpienu skaits manā dzīvē), es gribu atzīmēt: summā viņi veido skaitli 5. Tas nav nejauši. Gan manas valdīšanas laiks un pat pēdējais ceļš, ved uz Augšupcelšanu, ved piektajā dimensijā. Taču 23, saskaņā ar krievu valodas alfabēta kodu, tas - burts "H" / "X", Kristus monogramma. 23 - tas arī mans personīgais ceļš pie Kristus un visas Krievias ceļš pie Kristus. Krievija pa 23 pakāpieniem iegremdējās matērijas blīvumā, kad tik cietsirdīgi atvadījās no patvaldības {самодержавия ?}. Viņai stāvēja priekšā pa 23 pakāpieniem pacelties, iziešanai no blīvās matērijas. Teikšu tikai, ka kopš tiem laikiem, Krievija pārvarēja pagaidām tikai divus pakāpienus. 21 pakāpienu viņai stāv priekšā pārvarēt tuvākajā simtgadē. Bez tam, 23 - tā norāde uz 23-šo gadsimtu, kas kļūs lūzums priekš Krievijas. Tieši tad pamodīsies Garīgā Krievija, kas būs spējīga vest jaunajā dzīvē daudzas citas valstis. Vest ne ar rupju spēku, ne materiālu varenību, bet ar labsirdības, sadraudzības un savstarpējas palīdzības paraugu, Gara spēku.
Visi mani zemes darbi bija izveidoti tādā veidā, lai kalpotu noteiktam planētas Zeme augšupejas etapam piektajā dimensijā. Bet priekš tā uz lokālas teritorijas, uz KRIEVIJAS VALSTS teritorijas, tika veikts unikāls DARBS DUALITĀTES EKSPERIMENTA PADZIĻINĀŠANĀ UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS RADĪŠANĀ KRIEVIJAS AUGŠUPEJAI NĀKOTNĒ.
Kad es atgriezos aiz "Aizsega", kad man atkal atgriezās daudzdimensionālais redzējums un zināšanas, tad apzinājos visu šī nodoma diženumu, pie kura, protams taču, izrādījās esmu piederīgs tā plānošanas stadijā. Bet tas jau bija pēc manas atgriezšanās aiz "Aizsega", kad es sāku savu apzinātu atmnēšanos, kā Eņģelis no Lielās Centrālās Saules. Starp citu, es varēju jau tad iziet sakaros ar savu zemes mammu Mariju Fjodorovnu, turpinošu savu zemes eksistēšanu. Varat stādīties priekšā? Viņai bija spējas iziet ar mani kontaktos. Tas notika viņas sapņos, kas patiesībā bija īstenība. Es biju bezgala pateicīgs par iespēju izteikt viņai savu pateicību, viņas gaišais tēls mani atbalstīja visā manā zemes dzīvē, kaut arī dzīves laikā es to nedarīju zināmu atklāti. Tas bija slēpts manas sirds klusumā: mana patiesā mīlestība, mana dziļākā atzinība un pateicība. Taču ne visas lietas mēs saprotam, būdami iemiesojumā. Daudz kas atnāk kā atminējums jau vēlāk, kad mēs no jauna savienojamies Garā. Un tas pie mums atnāk kā atklājums jau aiz "Aizsega".
Atgriezīšos atkal pie mana iemiesojuma laika, pie tā pēdējās daļas, kad manu zemes ģimeni jau turēja apsardzē. Jūs droši vien interesē jautājums, vai es redzējos ar Ļeņinu, mēģināju iziet ar viņu sakaros. NĒ. Nedarīju neko un nemēģināju, par cik, pati doma par to, ka man nāksies tikties ar cilvēku, kurš man tik mīļo valsti iegremdēja HAOSĀ, izraisīja tanī momentā šausmas un sašutumu. No vienas puses, es gribēju izteikt visu, ko man gribējās teikt, bet, no otras puses, es sapratu visu manu ideju un iespējamo mēģinājumu veltīgumu. Man bija redzams, ka Krievija arvien dziļāk iegremdējas SADALĪŠANĀS ATVARĀ {ОМУТ РАЗЛОЖЕНИЯ ?}. Bija sāpīgi un skumji to redzēt. Tas, starp citu, deva zināmu atvieglinājumu, domājot par personīgo likteni, par cik samierināja ar izvēli atstāt zemes plānu. Mēs ģimenē tādu iespēju un iespēju bēgt izskatījām, taču rezultātā, mēs ar sievu atteicāmies no tādas notikumu attīstības. Mēs izlēmām paļauties uz Dieva gribu un pieņemt to likteni, kas bija mums sagatavots. Tās nebija bailes, tā bija Esības gudrības sapratne. Lai cik dīvaini, bet tā mēs to toreiz sapjutām. Jā... Interesanta saruna...
Man nav vienkārši atcerēties to laiku, kaut arī pēc zemes mēriem pagāja jau gandrīz simtgade, taču manas atmiņas joprojām dzīvas. Bet, kad es pārgāju aiz "Aizsega", tad man deva iespēju turpināt savu darbu planētas Zeme sagatavošanā iziešanai no Dualitātes Eksperimenta. Un es strādāju kopā ar RAINI. Atceraties Raini? Par viņu jūs lasījāt žurnālā "Mirovoi Čenneling", jau zinat*.