*(KD) "Interesants stāvoklis!"

9:02, 22.02.2015. - Ļoti interesants! It kā man ne divas rokas, bet četras būtu! Un, kad ar domām iejūtos savā ķermenī un ap ķermeni, tad ir sajūta, ka neesmu viena, bet esmu vismaz divos eksemplāros! Tas otrs manis eksemplārs, ir ap mani, apkārt man un lielāks par mani. Skatos it kā no paliela augstuma uz to, kas man jādara. Un mati, visu laiku viņi mani netraucēja, kaut arī ķemmē bija sirmo matu kaudzīte, taču tagad tie man šur, tur parādās un pat mutē lien! Arī visās citās darbībās, lai vai ko darītu, ir sajūta, ka darbojos divos eksemplāros. Doma jāpietur, lai stabilizētu sevi, ka strādāju līdzsvaroti un daru es pati, fiziskās Laumas Būtne! Jā, tas gan ir stāvoklis interesants....

16:10, 22.02.2015. - Stāvoklis joprojām interesants! Fiziskajās kustībās ļoti jāpiedomā, kā noturēties līdzsvaroti, saglabājot atmiņu par fiziski darāmo. Taču otrs mans, neredzamais eksemplārs, uzpasē, uzmana, pieskata mani, lai Gaismas darbiņus un nodomus izpildītu precīzi! Tā Lūgšanu 24 stundu nomodu nenokavēt - jāpārtrauc bija ēšana, jo pēkšņi (pagriežot galvu uz pulksteni) ieraudzīju, ka sākas pirmā lūgšanu stunda 14:00, pēc Latvijas laika! Pārtraucu ēšanu. Izlasīju norādīto Rozāriju. Novēlēju visiem dalībniekiem izturību, veselību, prieku, tad turpināju iesāktos fiziskos darbiņus. Jāsecina, ka tāds divķermeņu stāvoklis mani iepriecina un pat ļoti! Par tādiem stāvokļiem esmu lasījusi, tikai nebija izpratnes kā tas iespējams?! Taču tagad es sāku apjaust Dievmātes Marijas Vēstījumus un aicinājumus, ka Viņa var būt klāt pie katra lūdzēja, jo Dievs Viņai tādas iespējas dāvājis. Tikai Dievmātes Smalko Gaismas Ķermeni, mēs blīvās miesas cilvēki, nevaram redzēt. Taču tagad, Blīvā un Samlkās Pasaules saplūst un nu mums būs daudz kas iespējams! Mums tikai TICĪBA DIEVAM un Sev, Dievišķam, JĀIZAUDZĒ Sevī! Tad tas nevienam vairs nebūs Brīnums Sevi sajust un darboties divos eksemplāros!

18:10, 22.02.2015. - Jā, mans brīnumainais otrs eksemplārs, izrādās liels palīgs man, fiziskajam ekseplāram, kad es kaut ko aizmirstu, viņš man domās atgādina. Piemēram, neatceros, ko ar ēšanu lai daru, jāievēro taču ķermeņa prasības. Tad pēc brītiņa doma: ledusskapī taču vēl no rīta sadalītā dienas porcija. Jā, es to biju aizmirsusi! Tad viss kārtībā, jāturina darbiņi! Šķiet, ka tā var notikt, kad vecā ķermeņa miesa, kā man, pakāpeniski izzūd, tad jau arī vecā domāšana, atmiņa, uztveres reakcija uz vides izmaiņām izzūd. Jo dzirdu, še pat blakus telpā, divi cilvēki ļoti skaļi runā par vienu un to pašu tematu, bet abi runā reizē! Dzirdams un saprotams, ka viens otru nedzird, tik kāds no viņiem pēkšņi attopas un sāk klausīties, ko tad otrs saka... bet saruna par lietu jau vairs nevedas... Un vēl interesnts konstatējums: senāk krāsnī āboli izcepās čaugani, sulīgi, mīksti, bet tagad, it kā izžūst, paliek cieti, gandrīz kraukšķīgi, ja vēl mazliet, tad jau sadruptu vai pārakmeņotos...

16:43, 23.02.2015. - Interesants secinājums manu divķermeņu darbībā: kad izteiktāk strādā vecā ķermeņa valdīšana, viss notiek lēni, ilgi, ar pārbaudīšanu, vai tikai tā tiešām bija. Un ēdelība, pat badīgumu izvirza vecais ķermenis. Viss ir sāpīgs, žņaudzošs, problemātisks. Jaunais ķermenis - bez problēmām un sāpēm vai kaut kādām žņaugšanām. Tādos brīžos viss rit raiti, veiksmīgi un priecīgi! Pat jābrīnas - kā to visu tik ātri, viegli izdevies izdarīt!? Jā, bet šodien gan ir pārsvarā lēnīguma un vispār, asaru diena...

10:31, 25.02.2015. - Labrīt, mans brīnumainais Otrais eksemplār! Šodien jau es jūtu, ka vadība ir ļoti aktīva, darbīga (brīžiem pat pār lieku), izdarīga manam Jaunķermeņa eksemplāram. Tad ar vienu klikšķi aizsūtās divi e-pasta sūtījumi! Arī Gaismas darbiņa izpildes procesā sanāk visādi misēkļi, slēdzu vienu, bet parādās cits. Traucējoši jau vēl arī tas, ka datoru vāji zinu, angļu valodu vispār nezinu, bet krievu valodā nu jau orientējos gluži labi. Taču vecais, vārgais fiziskais ķermenis, kurš vakar turējās dūšīgā pārsvarā, šodien ir diezgan pakluss un nevarīgs, tādēļ it kā ar visu samierinās. Bet sajūtams viņš tomēr ir ar saviem stingumiem, sāpītēm pie neuzmanīgām rīcībām. Interesants ir psiholoģisko sajūtu atšķirību vērojums: mierīgums, savaldīgums, noturīgums vecajās iemaņās un pieņēmumos. Tā teikt: tikai mieru un labi būs... Tad jau tā arī turpināsim sadzīvot, mierīgā un, tomēr, aktivitātē darbīgā, jo darāmais ir jāpadara un Jaunķermenis-aktīvists nav skubināms! Atceros, ka naktī arī strādāju, miega laikā. Taču šoreiz, pirmoreiz, nebiju viena, biju dažu cilvēku sabiedrībā, it kā viesnīcas numurā, dažādu tautību cilvēki pie kopīga datora un nevarējām atrast man, parakstam, piemērotu vārdu. Šķiet, ka tā arī neatradām... Paldies Visiem!

15:58, 25.02.2015. - Jā, viegli nav, nezinu, kurā brīdī, kuram eksemplāram klausīt un konkrēti arī vēl nesaprotu, kurā būtnes eksemplārā esmu, jo abi jau vēl ir viena miesas masa, kā biezpiens vai sviests gatavošanas procesā...
Urrā! Izstaigāju veikalu! Galvenais, vēsules sūtamās Draudziņiem iemetu pastkastē ar savām rokām! Tad arī iepirkos, dabūju kārumiņus, baltās, konservētās pupiņas, svaigus, zaļos lapu salātus, žēl, ka dillīšu vairāk nebija, bet skābie kāpostiņi, pēc izvēles! Bet nu jāiet gan bija, turoties pie vēziņas un ceļu uzmanīgi vērojot, jo kaut kāda iekšēja nedrošība, pat bailīgums no apkārtējās esamības, uzmanīties mudināja. Vēl arī fiziskais vājums ceļgalos un plecu locītavās diezgan ierobežojošs. Tomēr, mierīgums, zināšanas, nosvērtība un uzticība, ka Dievam Viss labāk redzams, mani ļoti stiprina un tad - Prieks par paveikto, Paldies Dievam, ir gandarījums liels! Vienkārši to grūti vārdos izteikt, tas jāizjūt Katram Pašam! Lai Dievs palīdz Visiem cilvēkiem spīdēt savos personīgajos Jaunās miesas Ķermeņos, tad tas gan būs Interesants Stāvoklis!

4:42, 26.02.2015. - Sveika jaunā diena! Strādājam! Strādājam jau atkal centīgi, konkrēti, ļoti saprotami un stabili... taču izrādās... miegā! Jā! Pamostos un sajūtos kaut kādā fizisko sajūtu vai nojautu kulminācijas momentā! Viss ķermenis nosvīdis, kas man reti mēdz notikt, viss pulsē pastiprināti, vieglas sāpītes galvā, smagums pakrūtē, bet ne žņaudzēji, nē, tikai smagums. Viegli nav, bet ciešami ar saprašanu, kas, kur, un kā, jo latviskojumu zināšanas it kā kombinējas pa plauktiņiem. Tur ķermeņu zināšanas, tur gaisa, gaismu (enerģiju) zināšanas, tad laiku zināšanas, vietu, apgabalu zināšanas. Viss it kā līdzšinēji un tomār ne tā. Līdz šim viss bija kā vienā katliņā, maciņā, sīks un maziņš. Tagad viss top liels un plašs, un apjomīgs. Tas jāapzinas, jācenšas izprast un sniegties pēc tā ko vēlas, jo maciņā, katliņā palikšanas nebūs. Tas skaidrs, jo nu jau mans vecais ķemenis būs gandrīz izsvīdis, gribas jau izstaipīties...

22:44, 27.02.2015.- Diena darbīga un pietiekami stabila kā fiziski tā psiholiģiski. Neparasts prieks par visu, kas pretim nāk, kam rokas pieskaras. Esmu ēdelīga, bet kāds iekšējs brīdinātājs mudina uzmanīties, būt piesardzīgai. Vēl problemātiska vēdera lielā iziešana, jo viens grib, bet otrs, kaut kādos nesaprotamos žņaugos, netiek laukā. Tempertūru sajūtas saprotamas un stabilas. Sajūta, ka abi ķermeņi sastrādājas partneriski. Kaut nu tā būtu jau vismaz ilgstošāk, tad tas būs vēl interesantāks stāvoklis!

Ai, zaļāi līdaciņa,
Nāc ar mani rotāties,
Tu dziļāi jūriņāi,
Es ozola laiviņā. (*)



Vaicāju : http://google.lv/- līdakas, izvēlos 3. Bildīti no kreisās: peldoša līdaka...
Un vēroju video virknīti: http://www.youtube.com/watch?v-suQL5Bp20kA