Kuram pakļaujas telpa un laiks

Lilija Timofejeva, Krievija
Intervija ar to, kurš bija Harijs Hudini
2015. gada 11. janvārī

Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščrņija" Nr 1(19) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 22.03.2015.

Ļoti iepriecināja jauns uzdevums priekš "Mirovoi čenneling". Žurnāla Garīgie kuratori rekomendēja uzdot jautājumus tam, kurš pazīstams kā unikāls triku meistars, iluzionists, hipnotizētājs Harijs Hudini (īstajā vārdā un uzvārdā - ĒRIKS VEISS). Bet kuram gan neinteresē sazināties ar tik apbrīnojamu cilvēku?! Brīdināja: mūsu varonis tagad priekšroku dod saukt viņu citā vārdā. Tagad ievērojamais iluzionists dzīvo vienā no piektās dimensijas pasaulēm. Arī plaši pazīstams savā jaunajā pasaulē, viņa vārds tagad - KRISTIĀNS MATIASS (KРИСТИАН МАТЬЯС ?). Taču atļauj, lai viņu sauc vienkārši - MATIASS.
Kristināns Matiass iznāca uz kontaktu ātri un viegli. Burtiski no nekurienes! Pie viņa parādīšanās es neizjutu nekādu nemieru. Tikai pilnīgu komfortu un spēcīgu interesi. Nepacietīgi gribējās uzzināt par viņu kaut ko jaunu, nezināmu. Un es steidzos uzdot jautājumus.
= Matias, labdien! Mani sauc Lilija. Mūsu Žurnāla Garīgie kuratori pavēstīja, ka Jūs gatavi atbildēt uz mūsu izdevuma pārstāvja jautājumiem. Vai tas nozīmē, ka slepenais kods priekš sakariem, kuru jūs atstājāt savai sievai, nav vajadzīgs?
- Sveicināta, Lilija! Es gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Un nekādi kodi, lai sazinātos, protams taču, nav vajadzīgi. Man, tiešām, bija noruna ar sievu par speciāliem kodiem, kurus es pielietošu sazinoties ar viņu pēc manas aiziešanās citā pasaulē. Mēs izstrādājām speciālas frāzes, zināmas tikai viņai un man. Kaut kas no personīgā dialoga starp mums, notikuša mūsu iepazīšanās dienā. Tas tika darīts izņēmuma kārtā priekš tā, lai darītu galu šarlatānu mēģinājumiem (dažkārt ļoti talantīgu un pārliecinošu!) uzdot nekrietnus melus par kontaktu ar mani. Taču tagad viss izmainījās! Un tagad katrs, kurš vēlas var iznākt uz kontaktiem ar mani. Tas ir, cilvēks var sagatavot teicamu lugu, cenšoties visus pārliecināt, ka viņš sazinās ar Hudini Garu... Bet īstenībā šis cilvēks pat iedomāties nevar, ka patiesībā var ar mani kontaktēties (smaida) un nekādas mānīšanās priekš tā nevajag.
= Atzīstaties godīgi, Jūs bijāt tikai triku meistars, vai tomēr apveltīts spējām, kādas mūsdienīgiem Gaismas Darbiniekiem pazīstamas kā daudzdimensionālas spējas? Uzskatām, ka jums bija spēcīga Atbalsta Grupa no piektās dimensijas - no tās pasaules, kur tagad dzīvojiet.
- Jā, Lilija, es atzīstu! No bērnības jau sajutu, ka es - īpašs, spējīgs uz to, ko nevarēja apkārtējie. Pirmoreiz to ievēroju, kad man 10 gadu vēl nebija, kāršu spēles laikā. Jā, lielāko bērna brīvā laika daļu es pavadīju izpriecu iestādēs, tādēļ, ka biju atstāts pats sev/savā brīvībā. Mūsu ģimenē bērnu bija daudz un vecākiem pietika spēka tikai, lai pabarotu mūs. Pie tam, krogos bieži pacienāja ar kaut ko garšīgu. Taču, protams, ne veģa kumoss mani pievilka! Un pat ne spēles process. Pieaugušie spēlēja, bet es NO KAUT KURIENES ZINĀJU, kuram kādas kārtis. Lūk, tas bija pārsteidzoši, lūk, kas mani tā pievilka! Pēc tam man viens spēlētājs parādīja kāršu triku, un... arī es ar to sāku piepelnīties! Atzīstos, tie bija ne vienkārši triki. Atkārtoju, daudz ko es vienkārši ZINĀJU. It kā kāds neredzamais man pateiktu, kādu kārti iedomājās cilvēks utt. Taču drīz kārtis apnika, šķita sīkas, neinteresantas. Un, vispār, dzīve bija kaut kāda ne ļoti (skumjš smaids). Toties sapņus sapņoju pārsteidzošus! Tur es biju laimīgs un brīvs. Nometu važas un lidoju. Tieši sapņi mani arī uzvedināja uz domām par trikiem ar atbrīvošanos. Protams, bija patīkami pārsteigt skatītāju. Bet...vēl patīkamākas bija BRĪVĪBAS jūtas, ko es katru reizi sajutu trika noslēgumā. Es sāku izrādīt lielu interesi par trikiem, kļuvu īsts magu karaļa Harija Kellera pielūdzējs. Par tādu pielūgsmi mani jau bērnībā iesauca par Hariju. Bet pēc tam es sāku izmantot šo vārdu pseidonīma veidā. Es daudz trenējos, neatlaidīgi strādāju pie katra numura. Gan fiziski, gan morāli. Daudzus gadus nostrādāju par burvju mākslinieka aisistentu, cenšoties apgūt triku meistarību pilnībā. Taču Jums, Lilija, taisnība, dvēselē es vienmēr zināju, ka parasto treniņu, talanta nepietiekami. Ka lieta MANĪ! Es sajutu kaut kādu palīdzību, kaut arī nesapratu, no kurienes. Pārliecināju savu "Es", ka spēlēt publikai triku ar vienu sitienu - treniņu rezultāts, taču sirdī sapratu: ka tas ne tā, man atkal PALĪDZĒJA, deva šim momentam neparstas spējas. Un, kad es tā ATZINOS, tad sāku ne tikai sajust tos, kuri palīdzēja, bet varēju viņus REDZĒT UN DZIRDĒT. Es biju pārsteigts, kāda liela, nē, milzīga man atbalsta grupa no... citas pasaules!
= Pastāstiet nedaudz par to, kā Jūs izgājāt caur sienām un kā pārvietojāties telpā.
- O! Es tiešām to darīju. Daudzi gudrinieki manā laikā centās un cenšas līdz šim laikam izskaidrot manus trikus. Bija hipotēzes, ka es sienā ieliku "savu" akmeni, pārrāvu, zem sienas līdu. Vai taisnība tā? Jā!!! Es tā darīju. Līdz tam brīdim, kad vienreiz biju uzaicināts pie vienas ļoti ietekmīgas un ļoti cietsirdīgas personas. Šis cilvēks izlēma personīgi pārliecināties par manām spējām un piedāvāja iziet caur sienu. Taču man nebija līdzi ne profesionālu atribūtu, ne asistentu...Es izmisu. Domās vērsos pie saviem citas pasaules palīgiem un izdzirdēju frāzi: "Nu tad ej! Kur sarežģījumi? Tu to daudzreiz darīji! Atceries..."
= Un, ko Jūs atcerējāties?
- Taisnību sakot, neko. Kādu īpašu atmiņu uz to brīdi nebija. Taču es pēkšņi skaidri sapratu, ka lielā mērā varu valdīt pār savu ķermeni, vairāk kā domāju. Ka mans ķermenis, tas ne vienkārši kauli, muskuļi, miesa. Kā es to apzinājos, sākās kaut kas neticams! Es to sajutu, jutu fiziskā līmenī! Sajutu, kā mans ķemenis kļūst vieglāks, kā... sašķeļas nesaprotamās mikrodaļiņās, kā pārvēršas... gaismā. Pēc dažām sekundēm, mans ķermenis vairs nebija blīvs, tas bija kaut kādas citas substances, kas viegli, mierīgi izplūda caur sienu... Es izrādījos citā istabā. Un sajutu, kā no jauna sablīvējos. Kļūstu smags un redzams. Ietekmīgajam kungam, mani uzaicinājušajam ciemos, bija šoks. Bet, ko es izjutu, kas to būtu zinājis (smejas). Man, ticiet, ne gluži vienkārši, nācās izrādīt parastu, dabisku izskatu (smaida). Patiesi, parādījās bailes, ka saimnieks pieprasīs atklāt trika noslēpumu, taču mana neredzamā atbalsta grupa atkal mani nomierināja: nekas tāds nenotiks, to nepieļausim.
Un jau pēc šī notikuma, es savā praksē sāku izmantot zināšanas un prasmes, kādas nekad dzīvē neieguvu, bet kādas man kaut kā BIJA. Sāku tās attīstīt un drīz ieguvu spējas pārvietoties citās dimensijās un paralēlās pasaulēs. Tad es uzzināju, ka ne vienu vien iemiesojumu biju triku meistars un burvis. Uz to laiku es jau biju precējies. Dabīgi, gribējās ar sievu dalīties iespaidiem par tādu atklāsmi. Taču tur tad siena izrādījās necaurejama! Nesapratnes siena... Mana sieva pret mani izjuta vismaigākās jūtas, bija man visā uzticams palīgs. Taču, kas attiecas uz garīgo attīstību, tad... viņa lielā mērā bija mteriāliste. Uzmanīgi klausījās manī, taču viņas skatienā es redzēju tikai bailes un nemieru. Dzīves biedre baidījās, ka es vienkārši nojuku prātā. Kad es jau praktiski parādīju pārvietošanos no vienas istabas otrā, tad viņas brīnišķīgās acis... piepildījās asarām. Viņa uzskatīja, ka es vienārši negribu viņai atklāt kārtējā trika noslēpumu, Un ļoti apvainojās.
= Un, tātad, nereti uz sakariem ar Jums iznāca no piektās dimensijas un jūs vienmēr izmantojāt to atbalstu, kuri par jums rūpējās. Kaut arī, protams, izmantojāt arī savu brīnumdara meistarību, kas Jūs bijāt ne vienu iemiesojumu vien. Taču jūs bieži atmaskojāt spiritismu, un pat - atspēkojāt iespēju kontaktēties ar Gariem. Rezultātā, daudzi jūs sāka uzskatīt kā materiālistu. Kādēļ tāds pretrunīgums?
- Pirmkārt, tāda pozīcija (tajā laikā) palīdzēja man būt vairāk aizsargātam. Ja es parādītu, uz ko biju spējīgs īstenībā... Taču es nerādīju, tādēļ, ka parastie, vienkāršie ļaudis vēl nebija uz to gatavi. Bet tā saucamie, pasaules visvarenie nekavētos izmantot mani priekš savu mērķu sasniegšanas. Tādēļ es pats APGĀZU/ОПРОВЕРГАЛ savus brīnumus! Pat grāmatu sagatavoju, it kā noslēpumu atklāšanai. Tas, ko bija iespējams izskaidrot tehniski, pastāstīju. Bet to, ko nevarēja, uzkatīju par labāku neatklāt. Taču neviens brīnumdaris neatklās visus savus noslēpumus (smaida). Jā toreiz mans uzdevums nebija no vieglajiem. No vienas puses man vajadzēja parādīt cilvēkiem brīnumus, lai viņi noticētu. Taču tanī pat laikā, tur nevarēja būt nekādas negatīvas sekas. Vispār, man viss izdevās. Domājot, ka es vienkārši veikls triku meistars, mani īpaši neaizskāra. Taču pārliecība par to, ka brīnumi iespējami, pēc manas uzstāšanās, skatītājos palika. Un tas arī bija vajadzīgs! Kas attiecas uz manu cīņu ar spiritismu, tad tam bija jēga.. Es savos priekšnesumos cilvēkus PĀRSTEIDZU, dāvāju sajūsmu un pozitīvas emocijas. Bet, tā saucamie, spiriti visbiežāk vienkārši apmānīja un saņēma naudu! Vienkārši par meliem, nepievienojot tur nekādu īpašu darbu!
= Taču, droši vien, bija arī tādi, kuri īstenībā spēja kontaktēties ar Gariem!
- Bija. Tieši viņus es uzskatīju par visbīstamākajiem!
= Bet kādēļ? Tagad taču daudzi Gaismas Darbinieki spējīgi viegli sazināties gan ar aizgājušajiem radiniekiem, gan smalkā plāna pārstāvjiem.
- Tad tur jau tā lieta! Priekš tā, lai izietu uz vajadzīgo līmeni, priekš tādas sazināšanās, nepieciešams sasniegt noteiktu līmeni... Garīgās attīstības līmeni. Taču neviens patiess Gaismas Darbinieks neies uz mānīšanos, nesāks rīkot no sazināšanās ar augstākām pasaulēm šovu. Bet, tā saucamais, īsts spirits, tiešām spējīgs izsaukt Garu, manā laikā, visbiežāk, pat neizgāja uz sakariem ar savu "Augstāko Es"! Nebija pietiekami garīgi attīstīts. Bet bija viegli pieejams priekš tumšiem spēkiem, kuri, protams, to izmantoja! Un, ja arī kontakts ar aizgājuša radinieka garu notika, tad, visdrīzāk, atgādināja spēli "bojātais telefons". Informāciju, kādu saņēma aizgājušā radinieks, jā, un arī pats spirits, bija melīga! Pat tas, kurš vadīja spiritisko seansu, dzīvē bija labsirdīgs, godīgs cilvēks, bet nebija pietiekami garīgi attīstīts, lai saņemtu "tīru" informāciju, tad viņš arī varēja tikt apmānīts un dezinformēts! Tādēļ es par savu misiju uzskatīju (kā Gaismas darbinieks) maksimāli mazināt tādu, lūk, seansu ietekmi, viņu iejaukšanos cilvēku dzīvēs. Lūk, no šejienes arī tādas pretrunas. Darbojos saskaņā ar devīzi: lai labāk uzskata brīnumu par apmānu (manus triku), nekā apmānu (sagrozītu informāciju no spiritiem) par - brīnumu.
= Kādu lomu jūsu seansos spēlēja hipnoze? Kā jūs uzskatāt, vai vietā hipnozes pielietošana masu darbībās, jo vairāk masu uzjautrināšanā? Kā tagad jūs attiecaties pret hipnozi?
- Pret pašu hipnozi es attiecos normāli. Tas taču - izmainīts apziņas stāvoklis, kas spējīgs daudz ko sasniegt. Daudzreiz hipnoze iet labumā. Taču es pats nekad...nekad neizmntoju hipnozi savos priekšnesumos! Daudzi mani uzskata par hipnotizētāju, taču, apgalvoju, tas kļūdaini! Jā, savos seansos es ko līdzīgu vadīju. Bet, īstenībā, es neizmantoju hipnozi. Skatītāju "Augstāko Es" līmenī, es saņēmu viņu atļauju īslaicīgai apziņas stāvokļa izmaiņai. Un mēs... pārvietojāmies citās realitātēs! Es arī tagad uzskatu, ka hipnoze "tīrā veidā" nav pieļaujama masu darbībā un masu uzjautrināšanā. Nestrīdēšos, apziņas stāvokļa izmainīšana masu hipnozes laikā kādam var atnest labumu, piemēram, pamodināt zināšanas par savu Dievišķību. Bet kādam var būt tikai kaitējums! Es uzskatu, ka līdzīgs apziņas stāvokļa izmainīšanas panēmiens var būt tikai personīgs, brīvprātīgs, ar "Augstākā Es" piekrišanu.
= Savā laikā jūs kļuvāt masons. Kādēļ? Kas jūs noveda masonismā? Ko tas jums deva?
- Jā, es tiešām kļuvu masons. Tā paša ietekīgā drauga protekcijā, kurš "palīdzēja" man iemācīties iet caur sienām. Taču šajā sabiedrībā es iestājos ne pēc dvēseles aicinājuma, bet, tā sakot, dienesta pienākumā. Jā, jā, tas bija Augstāko Spēku uzdevums. Mērķis - vienas, tanī laikā iemiesotas būtnes novērošana. Masonisms - slēgta sabiedrība, ar aizslēgtām durvīm un aizslēgtām dvēselēm. Pilns noslēpumu... Un priekš šī uzdevuma tieši es ( savu spēju spēkā) biju vislabāk piemērots. Neko vairāk pagaidām teikt nevaru, vēl nav laiks. Teikšu tikai, ka tas saistīts ar to pašu noslēpumu, kuru es uzzināju Krievijā.
= Jā, šis noslēpums līdz šim laikam neatminēts un daudzi gribētu to uzzināt. Neatklāsiet?
- Atklāšu! Tagad jau var. Kad es pagājušā gadsimta sākumā biju Maskavā, es tiešām atklāju noslēpumu. Kādu nakti, sapnī es redzēju liela auguma cilvēku ar gariem matiem un bārdu. Viņa acis manī raudzījās caururbjoši un zobgalīgi. Es pazinu šo cilvēku. Grigorijs Rasputins! Pareizāk sakot, uzzināju - ne gluži pareizo darbības vārdu dotajā gadījumā. ZINĀJU - tas būs pareizi. Un, lai arī Rasputins neteica nebilda ne vārdu, es pēkšņi atcerējos, no kurienes es viņu ZINĀJU. Un galīgi atcerējos, kas es un kādēļ tagad uz Zemes. Mana atbasta Grupa, neskatoties uz pastāvīgu kontaktu, neko nepateica par to. Acīm redzot, gribēja, lai es visu pats atceros. Un tanī naktī es atcerējos!
= Un, kas tad tas par noslēpumu? Nemociet...
- Tūliņ pastāstīšu. Tikai iesākumā, Lilija, paveiciet nelielu darbiņu. Sastādiet sarakstu visievērojamāko cilvēku, apveltītu ekstraordinārām spējām. Bet pēc tam - sarakstu vispopulārāko fantastikas rakstnieku. Ar dzimšanas gadiem.

Es paklausīgi iegāju Internetā un drīz bija gatavs tas, ko prasīja Matiass. Pēc kā ievērojamais triku meistars lika:
- Paskataties uzmanīgi uz šiem sarakstiem (gadi - dzimšanas dati).
1. Grāfs Kaljostro, 1743.g.
2. Mūks Avels, 1757.g.
3. Žans Ežens Robers-Udins, 1805.g.
4. Harijs Kellers, 1849.g.

5. Žerārs Anaklets Vinsents Ankoss, 1865.g.
6. Grigorijs Rasputins, 1869.g.
7. Eduards Kroulins, 1875.g.
8. Edgars Keiss, 1877.g.
9. Haralds B. (Russo) Gardners, 1884.g.
10. Volfs Messings, 1899.g.
11. Dai Vernon, 1894.g.
12. Vanga, 1911.g.

1. Žils Verns, 1828.g.
2. Marks Tvens, 1835.g.
3. Herberts Uelss, 1866. g.
4. Aleksejs Nikolajevičs Tolstojs, 1883.g.
5. Aleksandrs Romanovičs Beļajevs, 1884.g.
6. Aizeks Azimovs, 1920.g.
7. Rei Bredberi, 1920.g.
8. Staņislavs Lems, 1921.g.
9. Karloss Kastaņeda, 1925.g.
10. Arkādijs Strugadskis, 1925.g.
11. Roberts Šelki, 1928.g.
12. Boriss Strugadskis, 1933.g.

Es uzmanīgi paskatījos, pēc tam devu atbildi:
= Matias, es redzu, ka šeit uzskaitīti vispopulārākie magi, pareģotāji, triku meistari. Bet otrā - rakstnieki, fantasti.
- Pareizi! Taču jūs, Lilija, nepamanījāt galveno. Visi mēs (speciāli sagatavoti Eņģeļi) bijām iemiesoti šajos cilvēkos. Iemiesoti praktiski visi kopā, ievērojami īsā, pēc visuma mēriem, perodā, divsimt zemes gadu laikā. Un tas nebija tā vienkārši! Tiešām, visus mūs - magus, triku meistarus, pareģus, fantastiķus apvienoja viena svarīga lieta: aiznest līdz cilvēkiem BRĪNUMA iespēju! Lieta tā, ka uz to brīdi jau Zeme bija iegremdēta ļoti blīvā matērijā. Bet drīz bija jāsākas atpakaļgaitas procesam. Izejai no matērijas, no Dualitātes Eksperimenta. Bet cilvēki... viņi ne vienkārši bija aizmiršanā. Viņi kļuva ļoti materiāli. Viņi pārstāja ticēt brīnumiem. Un sniegt viņiem taisnību par viņu Dievišķīgo izcelšanos, nemirstību, Lielo Eksperimentu utt., lūk, tā pēkšņi, bija nereāli. īpaši tas skāra Krieviju, kur priekšā bija vēl revolūcija, pēc tam vara, propagandējoša pilnīgu materiālismu, noliedzoša visu dievišķīgo. Tā mūsu misija bija sekojoša: parādīt cilvēkiem brīnumus, likt noticēt, ka tas iespējams. Paredzēt, lai pēc tam viss apstiprinātos! Izzust acu priekšā un parādīties no jauna! Pārsteigt viņus, ar ko brīnišķīgi tika galā fantasti, "pareģojoši" pēc desmit un simt gadiem automobīli, lidmašīnu un pat internetu. Ievērojiet, ka galvenā sūtņu plūsma ar brīnumu "rādīšanu" parādījās 19-tā gadsimta beigās un 20-tā sākumā. Divdesmitais tika atvēlēts tam, lai cilvēki šos brīnumus novērtētu, noticētu un atcerētos, bet jau izšķirošajā, 21. gadsimtā, savu atmodu, pēkšņu neparastu spēju iemantošanā, pieņemtu mierīgi, kā pienākas, ar saviem tuviniekiem un pazīstamiem. Kaut arī es, taisnību sakot, cerēju, ka ceturtās dimensijas cilvēku masveida pamošanās notiks ātrāk. Tieši par to pirms aiziešanas tika manai sievai teikti vārdi: "Es Krievijā uzzināju lielu noslēpumu. Esi uz visu gatava. Gaidi! Tici!"
= Sakiet, Matias, bet kāpēc bija tieši tāds daudzums iemiesoto? Vienkārši tā gadījās?
- Nē, Lilija! Viss bija rūpīgi pārdomāts. Jūs četrdimensijās, par nožēlošanu, nepievērsiet īpašu uzmanību cipariem. Bet velti! Jo pat vārdā CIPARS/ЦИФРА - priekšā pateikts. Tur iešifrēta Vērtīga/Ценная InFoRmĀCija/ИнФоРмАЦия par Ciparu. Tā, ka nekas nav nejauši! Cipars "12" nozīmē gatavību pārejai uz jaunu līmeni, kad apziņa sagatavota pasaules uztverei. Cipars "12" ir psihiskās enerģijas apļa pilnība izejai uz jaunu līmeni. Šī izeja vienmēr iezīmēta cilvēka pārbaudīšanai ar uguni. Caur iekšējo uguni cilvēks spējīgs apgūt augstāko uguni. Summa "12" un "12" dod ciparu "24", kas atšķiras ar īpašu spēku, esošs līderis, kas bija ne mazāk svarīgi mūsu misijā. Kā arī "24" ir skaitlis, saistošs Zemi un Kosmosu. Pēdējo divu skaitļu summa dod "6" - skaitlis, apzīmējoš gatavību sasniegt garīgo un materiālo harmoniju. Ar skaitļa "6" vibrācijām Gars ātrāk attīstās un progresē. No "6" viņš ātri pāriet uz "9". Bet tas, kā jums zināms, AUGŠUPCELŠANAS skaitlis! Lūk, kā!
= Matias, kā mums paziņoja, jūs tagad dzīvojiet piektās dimensijas pasaulē, kur matērija vairāk mainīga. Tā saistīta daudz ciešāk ar jūsu pasaulē dzīvojošo cilvēku kolektīvo apziņu kā absolūtā vairākumā citu pasauļu. Kāpēc tā? Kādu ieguldījumu dod jūsu pasaule Zemes kopējā evolūcijā?
- Mūsu piektās dimensijas pasaulē matērija ne vienkārši vairāk mainīga. Mūsu spēkos mainīt to kā vajag. Un tā, droši vien, galvenā atšķirība no jūsu pasaules. Jums, pagaidām, virskundzībā tieši materiālais. Jūs, var teikt,- savu materiālo lietu vergi. Gribas jums lielu māju vai jaunākā modeļa automobīli un...jūs sākat pastiprināti srādāt, lai šo sapni materializētu. Mums taču viss otrādi. Mūsu kundzība pār matēriju. Gribas mājīgu māju, mēs to radām ar matērijas palīdzību. Un tieši šādā jaunradē palīdz kolektīvā apziņa. Jums taču vienkāršāk uzcelt māju ja palīdzēs daudz cilvēku. Tā arī mums, vieglāk vadīt matēriju, ja to darām kolektīvi. Bet strādājot ar matēriju kolektīvi, mēs evolucionējam, izstrādājam vairāk kvalitatīvas enerģijas, kas, kā jums zināms jau neatņemama dzīves sastāvdaļa piektajā dimensijā. Radot materiālo, radīt enerģiju - jaunas, spēcīgas ar Mīlestību un Vienotību piesātinātas. Tā, domāju, arī ir galvenā mūsu atšķirība no citām pasaulēm, un mūsu ieguldījums kopējā Zemes Evolūcijā.
= Matias, ko Jūs gribat teikt mūsdienu Gaismas Darbiniekiem, kuri tagad tikai sāk radīt KOPĀ AR TELPAS-LAIKU? Kādus padomus dosiet mūsu lasītājiem? Jūsu novēlējumi?
- Gribu dot viņiem divus padomus. Pirmais: nebaidaties! Otrs: esiet pārliecināti par saviem spēkiem, par to, ka viss izdosies. Mūsu sarunas sākumā es pastāstīju, kā iemācījos iziet caur sienām. Pat tagad atceros savas emocijas un saprotu mūsdienu gaismas Darbiniekus. Radiet! Vadiet meditācijas! Vērsieties pie augstāko pasauļu Atbalsta Grupām. Jums noteikti viss izdosies. Jo taču darbs ar telpas-laiku neparasti interesants! Mācieties! Un atceraties; jūsu spēkos atrasties jebkurā pasaules punktā, jebkurā laikā, kādā vēlēsieties! Un priekš tā nepavisam nevajag būt lielajam Gudini (smaida). Priekš tā pietiekami atcerēties, ka jūs - Eņģeļi, kuriem pakļaujas gan telpa, gan laiks... Lai veicas visiem Žurnāla lsītājiem! Uz redzēšans!
= Un arī jums visu to labāko, cienījamais Matias. Uz redzēšanos!

11.01.2015.g.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИГ: Духовные сообщения" № 1(19) 2015. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala elektroniskā adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/29.03.2015. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 29.03.2015.