Laimīga dzīve 4:5.
Par "varu" un "nevaru"...

Anna-Marija Vjazemskaja
caur Lilliju Timofejevu
Avots: Žurnāls "Plaņeta Angelov" / "Eņģeļu Planēta" Nr 3(06) 2019, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 26.11.2019.

Sveicinu jūs, dārgie "Plaņeta Angelov" lasītāji!
Ar ko gribu sākt šodienas sarunu? Laikam ar to, ka katram no jums, agri vai vēlu, stāv priekšā... būt Piektajā dimensijā. Nekāds brīnums, ka daudzos jau tagad deg vēlēšanās uzzināt pēc iespējas vairāk par Piecdimensiju un... būt maksimāli  gataviem jaunai dzīvei pēc pārejas. Un es domāju, ka tas pareizi. Brīnišķīgi, kad cilvēks pāriet Piektās dimensijas pasaulē jau ar noteiktu zināšanu un prasmju bagāžu. Tādēļ mūsu žurnāla lappusēs, mēs nolēmām iedibināt jaunā Radītāja (mans smaids) nelielu kursu ar nosaukumu "Laimīga dzīve 4:5". Jūs, droši vien, nopratāt, ka cipari  apzīmē ceturto un piekto dimensiju un tas nav nejauši. Jau tagad katrs no jums var darināt savu nākamo dzīvi piektajā dimensijā harmonisāku un  vienlaicīgi... uzlabot četrdimensiju notikumainību. Un tātad, mani mīļie, esat gatavi kļūt kursanti-radītāji? Tad uz priešu! Mūsu kurators, aizbildnis būs Anna-Marija Vjazemskaja. Man ar viņu jau laimējās iepazīties, tagad - jūsu kārta. Dzīvo Anna-Marija Piektajā dimensija vienā no pašiem pirmajiem līmeņiem. To var apzīmēt kā 5,0 līmenis. Dzīve Piektās dimensijas šajā līmenī maksimāli līdzīga četrdimensijai un, tātad, šī līmeņa pasaules krietni līdzīgas mums.
Es izteicu tīru nodomu saziņai ar Annu-Mariju. Atsauksmi, siltu enerģiju veidā sajutu praktiski tūliņ, mirklīgi. Un sapratu ka Vjazemskaja ir šeit. Nu ko lai saka, tāda "operatīvitāte" pacēla manu noskaņojumu vēl par dažiem grādiem) Un es, ar platu smaidu jautāju:
- Anna! Jūs šeit? Es jūs sajūtu, bet... nezinu kādēļ neredzu.
Un tiešām, ar citiem sarunu biedriem no augstākām pasaulēm vizualizācijas process notika ātrāk.
- Tūliņ būšu, dārgā! Minūtiņu pacietības.
Vispār, pagāja ne tik ilgs laiks un Anna-Marija nostājās manas iešējās redzes priekšā. Mana viešņa - īsta skaistule! Slaida blondīne, zeltītas cirtas aptver simpātisku seju ar mīlīgām bedrītēm vaigos. Acis lielas, pelēkas. Galva lepni pacelta, mugura tasna kā Smoļņijas abiturientei. Bet taču, spriežot pēc uzvārda, mūsu Anna-Marija pilnīgi iespējams, var būt pieskaitāma pazīstamai kņazu dzimtai.
- No viņiem! -  manas domas lasa viešņa un pasmaida, - Ārpus laulību meita vienam no kņaziem. Biju tētiņa, aut slepeni, bet atzīta, mīļota, samīļota. Izglītību, labu vīru, visu, kas pienācās tā laika ievērojamas izcelšanās jaunavai, saņēmu. Ja interesēs, kādreiz parunāsim par maniem senčiem, bet tagad mēs taču tikāmies ne dēļ tā?
- Tev taisnība, tikšanās iemesls pavisam cits, - atbildu un priecājos, ka mēs ar Annu-Mariju tūliņ atradāmies uz viena vibrāciju viļņa un atradām kopēju (saskanīgu) valodu. Jūtu, ka viešņa nemīl "raudāšanu" /выканья ?/ un droši, neprasot atļauju, vēršos pie viņas uz "tu" - Anna, tu nedaudz "aizkavējies". Parasti piecdimensiju ciemiņš parādās ātrāk. Vai tā nejaušība?
- Nē, Lilija. Vienkārši es mītu/dzīvoju diezgan "blīvā" apakšlīmenī, tādēļ arī laika priekš materializācijas uz četrdimensionalitāti tērējas nedaudz vairāk.
- Anna-Marija, lūdzu, pastāsti, ar ko tu nodarbojies Piektajā dimensijā.
- Labprāt. Es -  piektās dimensijas "Polimir" /"Полмир"/ centra garīgā Harmonizētāja. Viņas uzdevums - to, kuri pie mums ieradās no četrdimensijām, maksimāla sagatavošana harmoniskai dzīvei. Dažreiz cilvēki, īstenojuši pāreju, "daļēji" vēl atrodas iepriekšējā dzīvē tad nu arī savācam pa daļām tādas nomaldījušās dvēseles (plats smaids un viltīgums pelēkajās acīs).
- Tad esmu griezusies pareizā adresē. Tādēļ ka mūsu šodienas sarunas tēma - briesmīgais NEVARU! Šos vārdus cilvēki dzird un izrunā katru dienu. Vai nu tik nevainīgi šie vārdi ir, Anna-Marija?
 - Tev taisnība, Lilija. "Nevaru" - tie ne vienkārši vārdi, ne pierasta frāze, bet viena no ierobežojošām barjerām, ar kādām cilvēki atnāk uz piekto dimensiju. Kas slēpjas aiz "nevaru"? Iespēju ierobežojums. Četrdimensiju cilvēka apziņa pārnesas piecdimensiju cilvēka apziņā. Un pēc tam tas sarežģī reabilitāciju un pat dzīvi piecdimensijās.
- Bet vai tad ar to nenodarbojas Piektās dimensijas Reabilitācijas centrs, kur strādā mūsu mīļotais Oļegs Dāls? Vienmēr domāju, ka tur ļoti nopietna sagatavošana jaunajai daudzdmensionālajai dzīvei.
- Viss tā Lilija. RC speciālisti ieliek visus spēkus un sirdi katrā atnākošajā, cenšas maksimāli atvieglot pāreju, radīt komfortablus apstākļus pašā pirmajā etapā un veic iespējamu sagatavošanu. Taču! Izrādās, ka jūsu ierobežojumu duālais plasts tik milzīgs un, pie tam, cilvēkā (viņa apziņā un zemapziņā) slēpjas tik dziļi, ka tūliņ pēc Pārejas neparādās, bet tikai kādam laikam paejot, kad cilvēks jau padzīvo piektās dimensijas sākuma apakšlīmeņos.
- Un, kas notiek tālāk? Ko nes šie neizpaustie, slēptie ieroežojumu plasti?
- Bieži vien, tas izvēršas tādējādi, ka cilvēs nevar normāli dzīvot piektajā dimensijā un atgriežas RC.
- Anna-Marija, bet vai var konkrētu piemēru, lai būtu pieejamāk un saprotamāk?
- Labi. Cilvēks pārgāja piecdimensiju pasaulē un grib kļūt arhitekts, radīt, izveidot skaistas, mājīgas mājas. Ķeras pie jaunrades. Rada vienu māju, otru, trešo... Bet ceturto, kaut kādi nevar izveidot, lai kā arī pūlētos. Beidzas fantāzija, sākas krīze. Cilvēks izpleš rokas un saka: "Nevaru!" Bet, kas notiek īstenībā? Uzpeld dziļais "Nevaru", tas pats milzīgais daudzslāņainais plasts, kas uzkrājās viņa zemapziņā daudzu iemiesojumu laikā un tā negatīvā ieteme, kas parādījās tikai tagad. Jā, Lillija, tā gadās un ne reti.Tādas ir cilvēka daudzdimensionālu smadzeņu un apziņas īpatnības. Pat esošam jau ar piecdimensionālu ķermeņu kompleksu, cilvēks kaut kādā no savām būtībām paliek četrdimensionāls.
- Skumji, Anna-Marija. Un kas ar tādu cilvēku notiek tālāk? Kādi paņēmieni eksistē uzdevuma risināšanai?
- No duālās pozīcijas to var apzināties un sajust kā negatīvu parādību, kas traucē dzīvot piecdimensiju pasaulē. Bet var taču iet pavisam citu ceļu (mana sarunu biedre pasmaida). Ierobežojumu plastu no četrdimensijām uzskatīt kā... vēl vienu iespēju evolucionēt!
- Bet kā kaut kas tāds iespējams?
- Pirmkārt, duālie ierobežojumi, pārnesti no četrdimensijām piecdimensijās, tas - sakars starp pasaulēm. Otrkārt, jums, radītājiem viss iespējas, pat negatīvās parādības transformēt jauna līmeņa evolucionārās iespējās. Ja jūs ar savām neveiksmēm vērsīsieties pie jūsu pasaules psihologa, tad viņš jums dos tādu padomu: "Apmainiet "nevaru" uz "varu"! Un viņam pilnīga taisnība. "Nevaru" uz "varu" var un vajag mainīt.
- Labs padoms. Anna-Marija, bet kā to visu īstenot dzīvē, izpildīt praksē? 
- Bet ar to, garīgo praksi, mēs tagad nodarbosimies, mīļā Lillija. Gribu vērsties pie tiem Žurnāla lasītājiem, kurus šī tēma ieinteresēja un uzaicināt... paspēlēties!
Jā, jā, mūsu praktiskais gaismas darbs būs viegls, nepiespiests, līdzīgs bērnšķīgai izpriecai, bet tādēļ - ne mazāk svarīgs. Starp "varu" un "nevaru" eksistē barjera, ko mēs šodien pārvarēsim, pārveidosim, transformēsim. Gatavi? Sākam!
Aizveram acis, atslābināmies, pieaicinām līdzjaunradei savus Augstākos "Es", Garīgos Aizbildņus, smalkmateriālās Atbalsta grupas. Bet tagad, domās ņemam rokās tīru papīra lapu un zīmuli. Mēs ar jums radītāji-mākslinieki un tagad radīsim īstenu šedevru. Bet iesākumam atcerēsimies savu pagātni. Ne to, kas bija nesen, ne to, kas bija bērnībā un pat ne pagājušos iemiesojumos. Atcerēsimies momentu, kad jūs... bijāt punkts! Nulles punkts, saturošs visas potenciālās iespējas! Un sākam zīmēt. Radām, spēlējamies, kā pazīstamajā četrdimensiju bērnu skaitāmpantiņā. Punktņš, punktiņš, komatiņš, domu zīme ritentiņš, kociņš, kociņš gurķītis, lūk, jau sanāk cilvēciņš. Radījām cilvēciņu no punkta? Priecājieties, cik viņš jums skaists. Šis brīnišķīgais cilvēciņš - jūs. Tikai skumjš. Kādēļ cilvēciņš noskumis? Tādēļ, ka viņu sauc "nevaru". Ar tādu vārdu neviens nekļūs priecīgs un līksms. Taču mēs ar jums neskumstam un turpinām mūsu priecīgo līdzjaunradi. Domās, uz vienas līnijas ar "Nevaru", zīmējam vēl vienu tādu cilvēciņu. Nosaucam/dodam viņam vārdu "Es varu". Cilvēciņus ievietojam aplī, kas simbolizē mūsu apziņu. Abi cilvēciņi aplī. "Es nevaru" un "Es varu". Vienādi, pavisam blakus, bet starp viņiem - neredzama barjera. Darīsim tā, lai barjera būtu redzama. Zīmējam starp cilvēciņiem...sienu. Uzzīmējāt? Sanāca/radās katram sava siena. Kādam tā augsta, kādam zemāka, trešajam bieza, bet ceturtajam smalka starpsiena. Daži no jums radīja muguru no ķieģelīšiem, bet kāds no akmeņa, ir pat tādi, kuri radīja sienu no enerģijām. Bet, ja jūs ielūkosieties uzmanīgāk, tad ieraudzīsiet, ka siena sastāv no daudziem plastiem. Jā, tā arī ir - jūsu duālo ierobežojumu barjera, daudzo iemiesojumu laiku. Uzkrājāt! Un ko mums tagad darīt? No "Es nevaru" līdz "Es varu" tikai viens solis, bet... starp tiem barjera. To vajag novākt. Kādi jums priešlikumi? "Ņemt veseri un sagraut!" - kāds saka. Nekādā gadījumā! Katra sagraušana nes negatīvu, bet mums ar jums tas nav vajadzīgs. Kādi vēl priekšlikumi? Var uzrāpties pa sienu un nolekt lejā. Var nomest "Es nevaru" glābšanas virvi. Stop!!! Jūs domājiet duāli, mani dārgie. Taču mūsu aplis - tā jūsu ceturtās un piektās dimensijas apvienotā apziņa. Neaizmirstiet par savām iespējām, sakoncetrējaties, sāciet domāt piecdimensionāli. Un, es redzu, daudzi jau izdarīja pareizus secinājumus, viņu cilvēks, vārdā "Es varu", uz barjeru skatās ar... mīlestību. Viss pareizi, mani mīļotie. Iemiesojumu duālo sienu var novērtēt ne kā barjeru, traucējošu dzīvot, bet kā... kaut ko, kas eonus gadu  palīdzēja jums pieredzi krāt un veda uz evolūciju.
Siena var būt jūsu palīga lomā, kļūt jūsu sabiedrotais, pārtapt no šķēršļa garīgā instrumentā. Piemēram, nosauksim Vienotības Siena, tāds šis instruments. Patīk? Tad turpināsim. Iesākumā mums vajag "atdzīvināt" mūsu cilvēciņus. Sūtam viņiem Mīlestības starus no savas sakrālās sirds. Brīnišķīgie stari sniedzas, stiepjas un cilvēciņiem, tur, kur sirds, pēkšņi iedegas spilgta violeta liesma. Tagad viņiem, "Es nevar" un "Es varu", pukst sirds. Tie dzīvi un var grozīties, pārvietoties, kustēties attēlā, ko mēs radām. Priecājamies un radām tālāk. Zīmējam arī... pašas otiņas, ar kurām mēs zīmējam))) Tās ne vienkāršas otiņas, bet burvju. Tās var uzzīmēt jebko un krāsa uz tām nekad nebeidzas. Izvēlaties krāsu priekš jūsu Vienotības Sienas, Priekš brīnišķīgā Venošanas Portāla. Piemēram, zelta! Ko jūs redzat? Kā spilgtie saules stariņi iemirdzējās uz otiņu galiņiem! Pie darba! Sākam krāsot duālo ierobežojumu Barjeru, pārvēršot to Vienotības Sienā. Izdaram pirmo triepienu, ar mīlestību un sirsnību izkrāsojam pirmo ķieģelīti. Uzmanību! Tagad daudzi no jums pārtrauca darbu, sastinga neizpratnē. Kādēļ? Taču tādēļ, ka jūs pieskārāties Atmiņai. Atmiņas par iepriekšējiem iemiesojumiem var ataust pēkšņi. Kuriem tas notika, nav nekas briesmīgs. Droši dodaties ceļojumā uz pagātni. Iepazīstaties ar sevi dažādos iemiesojumos. Ko jūs tur ieraudzīsiet? Jūs ieraudzīsiet, ka varējāt daudz no tā, ko tagad uzskatāt par neiespējamu. Tātad "varu" viekārš slēpās iekšienē. Taču tas eksistē!
"Bet kā tad Vienotības Siena? - jautāsiet jūs. - To taču vajag krāsot, pārveidot!" Tad krāsojiet. Nedomājiet duāli. Atceraties: jūs daudzdimensionāli un uzreiz varat būt varākās vietās. Zīmējiet un ceļojiet! Ceļojiet un zīmējiet!
Lūk, jau daļa sienas izkrāsota. Kļūst zeltīti-sudrabota, caurspīdīga un dzīva. Pievienojam otiņā vēl krāsu - violeto, rozā, zili gaišzilo. Siena iemanto varavīsnes krāsu, tā pulsē, ar katru otas vilcienu atdzīvojas arvien vairāk. Un mēs jau redzam ne barjeru, bet kaut ko, kas atgādina portālu. Jā, tas arī ir brīnišķīgs portāls jūsu apziņā, ieeja no enerģijām radīta starp četrdimensionālo apziņu un piecdimensiju. Portāls "aug", paplašinās, palielinās, brīnišķīgās dažādkrāsu enerģijas piepilda visu uzzīmēto apli, kopējo apziņu. Daudzkrāsainie virpuļi vēl kādu laiku griežas. Bet pēc tam brīnišķīgās krāsas izkliedējas. Paldiek tikai kristāliski tīra telpa, maigi gaišzilā krāsā, kā  pavasara debesis. Cilvēciņi "Es varu" un "Es nevaru" lielā sajūsmā. Šķērsļu starp viņiem vairāk nav. "Es nevaru" redz savu dvīni un pārsteigts iesaucas:
- Es varu?
- Jā, Es - varu! Un tu - Varu! - atbild otrs cilvēciņš. - Tagad tu visu vari, tādēļ ka mēs vienoti. Apskauj mani, sajūti savu VARUspēku /МОГУщество/!
Cilvēciņi viens otru apskauj. Un tur jūs redzat, ka cilvēciņš palika tikai viens, uzminējāt, ka "Es nevaru" pazuda uz visiem laikiem.
Mani dārgie! Ar to gaismas prakse beigusies, duālo ierobežojumu barjera izzuda, tās vietā tagad ne siena, bet Vienotības Portāls, ko jūs varat aktivizēt jebkurā momentā, kad jums tas būs nepieciešams, piemēram, ja radīsies grūtības. Taču! Dārgie, mani mīļie. Gribu teikt, ka daudziem no jums ne uzreiz izdosies transformēt duālo ierobežojumu Barjeras Vienotības Portālā. Daudziem siena samazināsies pakāpeniski, pa ķieģelītim. Tur nav nekā slikta vai briesmīga. Viss individuāli. bet galvenais, esiet pārliecināti: jūs - Dievcilvēki, jūs - Radītāji tagadnes, nākotnes un pagātnes, priekš kuriem nav nekā neIESPĒJAma /невозМОЖНОго/. Paies laiks... un tad pienāks laiks izdarīt to, ko jūs agrāk it kā nevarējāt.. Jūs vienkārš sajutīsiet, ka nu jūs varat. Un tad noteikti sastādiet darbību plānu un darbojieties. Noteikti veiciet/speriet pirmo soli, otro, trešo... Un jums izdoses paveikt to, ko agrāk uzskatījāt par neiespējamu!
- Paldies Anna-Marija par pirmo jaunā Radītāja mācībstundu, par brīnišķīgo Praksi. Ceru, ka mūsu lasītājus gaida vēl ne viena vien mācībstunda.
Anna-Marija uz atvadām pasmaida un izzūd tikpat pēkšņi, kā parādījās... Bet es... atceros daudzus neatrisinātus uzdevumus un domās zīmēju "punktu". Acis mirdz, bet dvēselē pārliecība: es visu varu...    

----------------
Informācija - Laimīga dzīve 4:5 - no Žurnāla "Планета Ангелов" /"Eņģeļu Planēta" Nr 3(06) 2019 (Žurnālu var iegādāties Rīgā, piezvanot pa tālruni 29613296),
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /01.12.2019.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /01.12.2019.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /01.12.2019.
=====
Informācija - Laimīga dzīve 4:5 - sagatavota viskopīgai pieredzei latviešu valodā 01.12.2019.