PERESVETA VILNIS,
VAI SRGĀJIET SAVU DZĪVĪBU

Marina Iverova, Ukraina
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 2(20) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 30.05.2015.

Es iepriekš ieelpoju prāna-enerģiju, noskaņojos, piesaucu savu Augstāko "Es", Skolotāju El Moriju un sajutu, ka man stāv priekšā sazināšanās ar Lemūriešu Kristālu Peresvetu. Viņš tūliņ viegli iznāca uz sakariem ar mani. Es izrādījos esam viņa iekšienē. Un tad sākās...
Es lidoju Kosmosā uz Zemi. Es biju Peresveta iekšienē. Mani apņēma prieka stāvoklis par priekšā stāvošo, interesanto darbu...
Tad Peresvets sāka runāt par to, lai viņu aktivizētu, precīzāk, visas viņa programmas šeit, vajadzīgi tikai cilvēku nodomi, izteikti ar Mīlestību Sirdī. Visu nepieciešamo informāciju viņš dos.
Es jautāju, ko dos šis jaunais gaismas universālais vilnis.?
Un tur es izrādījos kaut kādā telpā. Redzu šo vilni gaisā, tveru to ar roku un saprotu, ka tas mani tagad var pārnest uz kurieni vien es gribu . Es norādu punktu - nokļūt tur, kur pašlaik atrodas Jura K. (zēns, gājis bojā manā bērnībā).
Es domāju, ka tas bija viņa upuris, lai neietu bojā citi un, tanī skaitā, es arī. Tajos gados daudzi zēni un, es kopā ar viņiem, izjutām savu drosmi, izklaidējāmies - lēcām kravas mašīnās (skrēperos) no aizmugures. Tad kādam ienāca galvā doma mēģināt uzlekt un pavizināties uz vilciena. Jura izrādījās visdrosmīgākais...
Taču man par izbrīnu, viņš saka, ka tas pavisam ne tā. Viņam nebija jāiet bojā. Viņa iemiesošanās uzdevumas bija - piedzimt blakus man, draudzēties, kopā augt, pasargāt mani un pat, iespējams, kļūt pārim.
Viņš gāja bojā negaidīti, muļķības dēļ, vienkārši kaut kāds cits gadījums, pagadījās veca karma. Viņš nebija gatavs. Kad Jura gāja bojā, viņš vēl ļoti ilgu laiku sēdēja uz dzlzceļa, skatījās savās ķermeņa daļās, raudāja, nespēja šo nāvi pieņemt, gribēja atgriezties ķermenī un dzīvot tālāk - viņš taču savus svarīgos uzdevmus neizpildīja. Jura mani redzēja, kā es gāju turp, redzēja visus citus bērnus, cilvēkus.
Viņš ilgi neiedrošinājās atgriezties pie savas mātes. Viņas sāpes bija tik lielas, ka viņš pat pietuvoties viņai nevarēja. Viņš pilnībā sajuta šīs sāpes, un izjuta savu vainu. Viņš daudz un ilgi klīda apkārt savai bijušajai dzīvei. Centās sazināties, taču viņu gandrīz nedzirdēja, bet kurš dzirdēja - ātri par to aizmirsa.
Pēc tam Jura apstājās savā stāstā. Viņam bija smagi to atcerēties. Viņš bija mierīgs, bet pa maniem vaigiem tecēja asaras, es savu bērnību it kā no jauna izdzīvoju, sāpes par šķiršanos no Juras. Kaut gan viņa bojā ejas momentā, mēs tikko, tikko sākām sazināties, draudzēties. Taču es paspēju sajust ļoti radniecīgu dvēseli.
Viņš jautāja, ko es vēl gribu uzzināt.
Es lūdzu pastāstīt, kā tagad viņš dzīvo.
Viņš teica, ka iemiesoties no jauna atteicās. Tā kā iemiesojies viņš nevarēs panākt uzdevumus no pagātnes iemiesojuma, bet ņemt jaunus uzdevumus viņš pagaidām nav gatavs. Izlēma pagaidīt mani un citus viņa garīgās ģimenes locekļus tur, smalkajā pasaulē.
Tagad viņš nodarbojas ar to, kas viņam patīk. Viņš mīl pabūt uz Zemes pie 4-tās dimensijas cilvēkiem. Viņš atnāk pie tiem cilvēkiem, kuri savu dzīvi nesargā. Kuri iet pa naža asmeni, pa bezdibeņa malu, neapzinoties ar kādu milzīgu vērtību viņi apveltīti un, kas ir dzīvība/dzīve priekš viņu evolūcijas.
Viņš dažreiz pat "maskējas" un atnāk kaut kādu "briesmoņu" izskatā. Tur, kur neiespējami "aizklauvēties" līdz cilvēkam, tur viņš atbaida.
Protams, vizbiežāk viņš apmeklē jaunatni un bērnus.
Man bija viens interesants klients. Jauns puisis, kurš ļaunprātīgi izmantoja savas vēlmes būt smalkajā pasaulē. Lūk, un viņam sāka parādīties tumšas būtības, kā viņš tās sauca. Es jautāju, vai pie viņa viņš "gāja"? Jura atbildēja - jā. Ka tas puisis īstenībā labs, un viņam vēl daudz svarīgu uzdevumus nepieciešams izpildīt, bet tāda ļaunprātīga izmantošana vienkārši sabojās neatgriezeniski viņa ķermeni, pastāv pat bojā ejas risks.
Un vispār, Jura teica, ka sūtīs jauniešus uz manu Centru "Magnēti", ko es drīzumā atvēršu. It kā nosūtīs pie manis šos cilvēkus, lai es varētu viņiem palīdzēt. Lūk, tā mēs sadarbosimies. Viņš smalkajā pasaulē, bet es fiziskajā.
Bet vēl viņš teica, ka atrodoties jau "Aizsega" dažādās pusēs, ne reizi vien mani glāba, kad es riskēju ar savu dzīvību. Lūk, tādēļ arī viņš man sapnī parādījās.
Es pateicos Juram. Un sajutu, ka tagad pēc manis atnāks. Parādījās spilgts Peresveta gaismasvilnis, es atkal pie tā pieķēros un tas mani aiznesa manā parastajā, fiziskajā pasaulē.
Es izjutu lielu laimi un atvieglojumu no šī ceļojuma, tagad es zinu kādēļ gāja bojā Jura. Beidzot sazināšanās ar manu draugu atjaunojās. Mani iepriecināja priekšā stāvošā sadarbība ar viņu palīdzībā cilvēkiem.
Pateicoties Peresveta gaismasvilnim, viss izdevās neapšaubāmi! Tas mani nogādāja tur, kur es gribēju un palīdzēja pieņemt visu informāciju. Tas kā milzīgs iespēju resurs telpā un laikā.
Pateicos, mans mīļais draugs un brāli, Peresvet, par šo Dievišķo Dāvanu cilvēcei - universālo gaismasvilni.

Marina Iverova,
Priesteriene Svētās Vienošanas Uguns LK 26 Presvet.
04.02.15.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 2(20) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni: 29613296. Par iespējām pasūtīt Žurnāla speciālizdevumu "Runā piektā dimensija"/"Говорит пятое измерение" var uzzināt: http://spekavots.ucoz.ru/news/uzmanibu_specials_zurnala_izlaidums/2015-04-13-1428
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/04.06.2015. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem o4.06.2015.