Sarunas No Sirds
Mana patiesā Mācība

Jēzus/Ješua
Pieņēma Marta 2018. gada 17. janvārī
Vozrožģeņije, 2018. gada 20. janvārī 
Avots: http://vozrojdeniesveta.com/moe-istinnoe-uchenie-razgovory-po-dusha/ 

Audio Eduards: https://soundcloud.com/user-134876201/razgovory-po-dusham 

Sveicinātas, man radniecīgās mīļotās dvēseles!
Šodien es pacentīšos dot priekšstatu par to, kā notika mani sprediķi jau pēc manas galīgās atgriezšanās no Indijas.
Kad es atbraucu kādā jaunā pilsētā vai sādžā, mani skolnieki, Marija Magdalēna, bet dažreiz arī mana māmiņa, kura bieži mūs pavadīja ceļojumos pa Jūdeju, pastāstīja par mani, kas izraisīja publikas ziņkāri un interesi.
Tā bija iesākumā, kad mans vārds vēl cilvēkiem nebija zināms. Vēlāk valodas par manu ierašanos gāja jau pa priekšu man.
Un, kad sapulcējās pietiekami daudz cilvēku, es nozīmēju mana sprediķa laiku un izvēlējos priekš tā vietu.
Gandrīz vienmēr tie noritēja brīvā dabā - ēnainā dārzā, uz ezera, upes vai jūras krasta. Man gribējās, lai brīnišķīgā, valdzinošām smaržām, krāsām bagātā, mūsu mīļās Mātes Zemes daba būtu mans sabiedrotais un palīgs.
Visbiežāk mans sprediķis sākās ar kādu joku, jautru notikumu vai līdzību, lai cilvēkiem paceltu noskaņojumu un radītu nepiespiestu toni mūsu saziņai.
Un tad, kad es jutu, ka īsteni izveidojās labvēlīga un uzticma atmosfēra, es ar cilvēkiem sāku runāt par nopietnām lietām.
Es iepriekš nekad neplānoju savu sprediķu tēmas, par cik man vajadzēja redzēt cilvēku acis, atnākušu mani klausīties, sajust viņu enerģiju, saprast, kas tieši viņus satrauc, kādas viņu intereses un gaidas.
Es domāju, ka pats vārds "sprediķis", ko cilvēki pierada izmantot attiecībā uz mani, saknē nepareizs.
Pareizāk būtu nosaukt tās kā tikšanās, pārrunas, sarunas no sirds, apmainoties viedokļiem un dzīvespieredzi - visu ko vēlas, bet tikai ne "sprediķi".
Pats šis vārds raisa monologa noskaņu: mācība, pārliecība, uzstāšanās, kas pilnīgi neraksturīgi bija man.
Es sevi neuzskatīju par Skolotāju vai Sludinātāju un nekad nestādīju sevi augstāk par cilvēkiem, ar kuriem sarunājos, es taču labi zināju, ka mēs visi Dieva priekšā vienlīdzīgi, visi esam viņa daļiņas, viņa mīļotie bērni.
Visa starpība tikai tā, ka kāds no mums nodzīvoja jau daudzas dzīves un iemantoja zināšanas un gudrību, bet kāds ne tik sen atnāca uz Zemi un veic pirmos soļus savā garīgajā attīstībā.
Ja arī izdarīju kādu dalīšanu starp cilvēkiem, tad tikai uz jaunām un senām dvēselēm, vai citiem vārdiem, nobriedušām un nenobriedušām. Viņu vecumu es sajutu ar sirdi.
Taču uz tikšanos ar mani, tomēr atnāca nobriedušas dvēseles, par cik nenobriedušās dzīvoja vēl pavisam citā pasaulē - tīri materālā un sarunas par mūžīgo viņām pagaidām bija nepieejamas un neinteresantas.
Pirms sākt savu galveno sarunu, es nodibināju enerģētisko vienotību, priekš kā novadīju īsu meditāciju, gandrīz nemanāmu priekš apkārtesošajiem.
Uz mirkli es aizvēru acis un sapulcējušos iedomājos kā spilgtas uguntiņas, iedegušās no viena Dievišķā avota, vai kā liesmas dzirkstelītes, riņķojošas brīnišķīgā Dievišķā dejā.
Es ar visu savu sirdi sajutu, ka mēs visi - viens veselums uz laiku izkaisījušās kā sīkas daļiņas, lai kaut kad, savākušās kopā, atgrieztos pie Radītāja krūts.
Es sajutu, kā mainās telpa apārt, kā tā piesātinās jau ar pavisam citām enerģijām, izšķīdinot visu negatīvu un piepildot cilvēku sirdis ar Gaismu un Mīlestību.
Un tikai pēc šīs Dievišķās "prelūdijas" es beidzot sāku runāt par to, kādēļ arī es atnācu uz tikšanos ar cilvēkiem.
Pie tā mēs šodien apstāsimies.

No visas sirds jūs mīlošais Ješua runāja ar jums

Pieņēma Marta 17. janvārī 2018. g.
---------------------
Informāciju - Jēzus/Ješua. Mana patiesā Mācība (sarunas no sirds) - no vēstvietnes Vozrožģeņije, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 20.01.2018.
Ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /22.01.2018.
Nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /22.01.2018.
Un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /22.01.2018.
=====
Informāciju - Sarunas no sirds - viskopīgai pieredzei sagatavoja Eslauma 22.01.2018.