Galvenie » 2013 Septembris 3 » Škola Ļubvi. Domformas daba.
16:27 Škola Ļubvi. Domformas daba. | |
| Škola Ļubvi. Domformas daba. Domforma - tā konkrēta ģeometriska figūra, kas satur arī cilvēka domu enerģiju. Tieši tā, forma domām, kas atbilst kaut kādam informācijas objektam un uztveras caur cilvēka apziņu. Domforma satur daudz jēdzienisku nozīmju. Informācija, esoša viņā, var tikt apstrādāta ar dažādu ātrumu, atkarībā no cilvēka apziņas stāvokļa. Pilna Apziņa ļauj uztvert domformas informāciju veselumā/kopumā un mirklīgi. Domforma tiek Dvēseles vadīta tieši, tādēļ nekāda ārējās pasaules ietekme nevar viņu sasniegt un izmainīt. Tātad, vadība ar domu ir visdrošākais vadības veids. Varam izdarīt svarīgu secinājumu: Tas par ko cilvēks domā, tas, ko viņš runā, un tas, ko viņš dara, ir mūžīgs! Stādaties priekšā?! Lai par ko arī cilvēks padomātu, tas paliek Visumā uz visiem laikiem! Tādēļ tik svarīgi piepildīt Pasauli ar labsirdīgām, gudrām, gaišām, radošām domām un tad jūs daudzās dzīvēs pavadīs palīgi, bet ne ienaidnieki. Viss ir enerģija un mēs ar savas Apziņas enerģiju varam vadīt visas Pasaules enerģijas! Doma tiecas izpausties, iegūt formu un materializēties - tas ielikts dabā. Un vajag šim procesam, kā minimums, netraucēt, bet labāk palīdzēt. "Kā mēs domājam, tā mēs arī dzīvojam". Daudzi to zina, bet šī pamatnosacījuma principa dziļā izpratne atausa ne katram. Tas redzams kaut vai tādēļ, ka lielākais vairums cilvēku slimo, dzīvo nabadzībā un... nomirst. Jā, arī nomirst. Nāve arī atkarīga no mūsu apziņas. Cilvēks radīts priekš mūžīgās dzīves šajā ķermenī, bet ar savu apziņu viņš šo dzīvi padarīja tik īsu. Un tagad jau eksistē jaudīga kolektīvā apziņa, kas neļauj izrauties no šī priekšstata par cilvēku. Un tikai vieninieki izkļūst no stereotipu varas, ka cilvēks var dzīvot, labākā gadījumā, līdz simts gadiem. Pirmais solis ļoti vienkāršs - nepieciešams sekot savai domu plūsmai un novirzīt to vajadzīgajā gultnē. Mēs sekojam kārtībai uz sava galda, savā istabā, savā mājā, kabatās ievedam kārtību, sekojam ķermeņa tīrībai, bet vissvarīgākajai savai daļai - galvai - tur kārtībai sekojam reti. Kad jau tur vispār sākas haoss, kad tā sāk sāpēt, vai viņai "jumtu aiznes", tad mēs aizdomājamies par tās eksistēšanu, sākam ārstēt. Bet kā mēs viņu ārstējam! Tabletes, tabletes, tabletes... Un reti kurš aizdomājas un saka: "Ja jau galva sāp, tad tur nav kārtībā ar to, kas viņu aizpilda - jāsaved kārtībā savas domas". Vajag iet arī tālāk! Ja dzīvē ir kaut kāda nekārtība, tātad, ir kaut kāda nekārtība galvā, tās saturā, domās, kas to aizpilda. Tikai "atkritumu" esamība galvā, vai kādu elementu trūkums, izskaidro problēmu, ciešanu, vai kaut kādas, ļoti vajadzīgas, nepietiekamības klātbūtni. Piemēram, jau pati vajadzība, pēc kaut kā, norāda uz nekārtību domāšanā, kas arī rada, kaut kā nepieciešama, trūkumu! Gribēt kaut ko, lai būtu - tā jau apziņas problēma! Pienācis laiks daudz dziļāk apzināties savu atbildību par prāta stāvokli. Izskatīsim kādu metaforu. Stādaties priekšā, ka jūs sagaidiet savu draudzeni, bet viņa Jums saka: "Es jau vairākus mēnešus nemazgājos, ķermenis netīrs, niez, un smaka no manis tāda nepatīkama. Tu sajūti? Bet mājās, kas man notiek - šausmas ieiet. Logus nemazgāju vairākus gadus - tie jau zirnekļu tīkliem aizklāti. Dzīvoklī, pāri atkritumiem nākas iekļūt, augsti ceļot kājas". Teiksiet - vai tāds kaut kas iespējams? Iespējams! Maz vēl, tādus cilvēkus jūs satiksiet katru dienu. Viņi jums stāsta tādas vēstures, tikai citiem vārdiem. Piemēram: "Man tik ļoti sāp galva - vienkārši pušuplīst!" Vai: "Man tik spēcīga alerģija, ka es visa izmocīta". Vai: "Es tik slima! Man vesela buķete slimību!" Vai: "Man tik grūta dzīve, ka dzīvot negribas!" Un tamlīdzīgi, jūs varat turpinat daudz līdzīgu izteicienu. Pievērsiet uzmanību - šeit skan tieša analoģija ar augstāk minēto. Jo kā mēs domājam, tā mēs dzīvojam. Slimības, dzīvesproblēmas, naudas trūkums - viss tas dēļ daudzo kompleksu esamības apziņā, maldīšanās, bet vienkāršāk sakot - netīrības. Saņemsimies, godīgi atzīsimies un teiksim tieši: "Ja jau es tā dzīvoju, tātad, man daudz netīru domu, jūtu un krāmu galvā". Krāms, tiešām var būt arī tīrs, garīgs, taču traucējošs ieraudzīt dzīves realitāti un dzīvot laimīgi. Ja netīrumi uz ķermeņa, dzīvoklī, mēs cenšamies nomazgāt, notīrīt un, kā minimums, neparādīt, turpretim netīrību un aizkrāmētību savā prātā, nekaunamies parādīt un pat nesaprotam, ko mēs darām. Bet taču netīrība ir netīrība. Un laiks uzņemties atbildību par to... Lai izmainītu dzīvi, vajag izmainīt domāšanas veidu. Domformu nomaiņa, maina eksistējošo realitāti. Cilvēks kaut ko sev vēlas un tanī pat laikā izjūt skaudību pret citu. Viņa vēlēšanās realizējas, pārvēršas reālā lietā, bet - citam cilvēkam. Doma realizējas, taču skaudība novirzīja enerģiju uz citu adresi. Un jūs, droši vien, novērojāt ne reizi vien tādus gadījumus. Apziņas tīrība ļaus realizēt domas bez izkropļojumiem. Atceroties par domu spēku, derīgi piepildīt savu Apziņu ar tām no viņām, kas palīdz Jūsu laimīgajai dzīvei. Piemēram, par sevi derīgi domāt kā par Sevi, atrodošos visu ķermeņu un visu Apziņu plānu kopībā/veselumā. Tā arī ir Pilna Apziņa. Tāda, sevis veseluma, uztvere ļauj viegli iegūt visu nepieciešamo. Kad domā par Sevi, kopīgo/veselumu, tad automātiski sāc domāt globāli, procesā ieslēdz visus Pasaules Spēkus, risini visus cilvēces uzdevumus, sasniedz visaugstākos mērķus. Tieši tādēļ Meistari runā: gribi atrisināt savu uzdevumu - risini šo uzdevumu priekš visiem, tā tiks atrisināts arī tavs uzdevums. Domājiet tā, it kā katra jūsu doma, lieliem, milzīgiem burtiem uzrakstīta debesīs un redzama katram. Avots: http://vk.com/shkolalubvi , pievienots: 02.09.2013.9:31, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 02.09.2013., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/ 03.09.2013., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 03.09.2013. | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |