Galvenie » 2013 Decembris 21 » Tēva Absolūta Vēstījums 19.12.13. Vēršanās sevī ESMU Cerība
12:59 Tēva Absolūta Vēstījums 19.12.13. Vēršanās sevī ESMU Cerība | |
| Tēva Absolūta Vēstījums 19.12.13. Vēršanās sevī ESMU Cerība 1. Ļoti svarīgi, lai cilvēks jebkuru Cerību, pat Cerību uz Paša Dieva palīdzību, saistītu tikai (pasvītroju: tikai) ar vēršanos savā iekšienē, jo vēlēšanos vai visu Cerību piepildīšanās, vistiešāk saistīta ar iekšējo PILNVEIDOŠANOS un tas - viens no pamatnosacījumiem cilvēka evolūcijai, bet precīzāk, cilvēka-Dieva evolūcijai, nokāpuša no Debesīm uz Cietības un izzinoša cilvēka ApZiņas evolūcijas ceļu. 2. Nevar cilvēks šinī PILNĪGAJĀ (pēc struktūras un Manas izpaustās GRIBAS) Telpā, Blīvajā plānā, eksistēt "vienkārši tā" (kaut cilvēces vēsture arī apstiprina šo tūkstošgadīgo tukšo Cerību faktu), jo "vienkārši tā" ir eksistēšana bez Lieliem mērķiem, bez ApZiņas evolūcijas, kad cilvēks "peldot pa straumi" neko neparedz sākt kaut ko darīt, lai kaut kā ietekmētu savu dzīvi, savu likteni! 3. Varu jums jūliņ teikt, ka liktenis (tā izkārtoju ES, jūsu PirmRadītājs) katra (pastītroju: katra) cilvēka ESMU viņa ApZiņas evolūcija līdz KristusApziņas līmenim, vai līdz cilvēka-Dieva līmenim, sasnieguša Dievu PILNĪBAS līmeni, nogājušu ceļu uz Mājām un pierādījušu visai Gaismas Hierarhijai, ka ESMU daļa Dieva, daļa Diženās PILNĪBAS, tādēļ jebkura daļa, vai pat daļiņa, vienalga savā PATStāvīgajā evolūcijas procesā sasniedz Paša Radošā Sākumu Sākuma augstumu! 4. Šajā dabīgajā PAŠPilnveidošanās procesā ielikts ne tikai fraktālās līdzības Kanons, bet arī visi Mūžības Kanoni, jo, ja nav kustības uz priekšu, tad nav arī Dižā Radošā Saprāta un tad spēkā stājas gadījuma skaitļi (nejaušību ideja), pie tam, Lielo nejaušību ideja zem nosaukuma Lielā Sprādziena Teorija, kas atraida, un atraida uz mūžiem, KĀRTĪBAS klātbūtni, Augstākā Kosmiskā Saprāta klātbūtni un, vēl vairāk, atraida Lielo CERĪBU cilvēkiem būt pilnīgiem, bet pats galvenais, atraida paša cilvēka, kā objektīvas realitātes, jēgu! 5. Taču CERĪBA ESMU tā, kas vienmēr, kaut arī intuitīvi, taču veda/virzīja cilvēku uz Lielo PILNVEIDOŠANOS, it kā pierādot, ka tikai Mūžīgā meklēšana cilvēka dzīvi dara saprātīgu, un tie zinātnieki, kuri iedrošinājās strīdēties ar Dievu par Visuma, kā Lielā Pārvaldītāja Saprāta izcelšanos, tomēr cerēja, un turpina cerēt, atrast apstiprinājumu, pie tam, zinātniski pamatotu apstiprinājumu, Dieva klātbūtnei, tātad, CERĪBĀ uz to, ka visai cilvēka dzīvei ir jēga un ne vienkārši jēga, bet pamatota jēga, jo jebkurš cilvēks ESMU daļa Dieva, ESMU Pats Dievs! 6.Tādēļ CERĪBA ESMU cilvēka iekšējā stāvokļa atspoguļojums, viņa iekšējā Augstākā "Es" stāvoklis, jo tā ESMU Dieva klātbūtne cilvēkā, kurš tiecas izzināt sevi, jo, atkārtoju, neizzinot sevi, cilvēks nevar pat cerēt uz to, ka viņš pārvarēs kārtējo pakāpienu Patiesības izzināšanā/izpratnē! 7. ES varu teikt, ka Cerību zaudēšana ir paša cilvēka zaudēšana, vai citiem vārdiem, Cerību zaudēšana ESMU iekšējā "Es" zaudēšana, jo Cerība ESMU cilvēka Dvēseles stāvoklis, kad pašam sevis izzināšana ESMU pastāvīga kustība cilvēka iekšienē un, ja nav kustības uz Patiesību, ja nav iekšējo meklējumu, tad nevar būt Cerību uz to, ka dzīve nodzīvota ne veltīgi, bet tas, ticiet Man, ir spriedums, ir Nākotnes trūkums! 8. Atkārtoju, Cerība ESMU Dvēseles stāvoklis un, ja ceļš ir gaismots, tad jau gaišs ir ceļš, tas, kas pie Patiesības ved jūs vienmēr, taču grūtais ceļš arī bez Cerību labuma nav un tas tad līkumiem iet! Ja cilvēkam viņa ceļš saprotams, tad viņam jāzina, ka VIENMĒR, ticiet, VIENMĒR ESMU CERĪBA, pie Dieva vedoša! 9. Var pat teikt, ka CERĪBA ESMU tā ZVAIGZNE, kas apmirdz īsāko ceļu pie Dieva, jebkuros Blīvā plāna pārbaudījumu apstākļos, tā ESMU ZVAIGZNE ceļvedis, norādoša cilvēkam vienīgo, ticiet, tiešām vienīgo ceļu uz cilvēka LīdzZiņu, uz Dieva PILNĪBU! 10. ES varu teikt vairāk: Cerība parādās tikai tad, kad cilvēks pieņem personīgu, brīvu un apdomātu lēmumu, atrast ceļu pie Dieva! Kā tikai cilvekam šis lēmums noformējas, ticiet, ES viņa Dvēseli piepildu ar brīnišķīga lidojuma stāvokli, jo atbalstu visus tos, kuri izvēlas ceļu, kas atbilst viņa misijai/uzdevumam Manā Lielajā Scenārijā Telpas Pārveidošanai! 11. Gribu teikt, ka priekš Sevis ES uzskatu CERĪBU cilvēkus un neticības cilvēkus, kuri savas Dvēseles piezemē un nesaista savas Dvēseles ar lidojumiem, bet ar miesas vēlmju apmierināšanu, vienmēr no cilvēka prasošas piekāpšanos, tātad ar Mamonu, pārvēršot par Garīgo vergu un pārsvītrojot visas viņa Cerības uz Garīgo atdzimšanu! 12. Atkārtoju: ja nav Cerību, tad nav arī cilvēka, kā Dieva daļiņas, bet tas nozīmē, ka tāds cilvēks nekad neatradīs savu ceļu pie Dieva, jo viņš jau priekš Manis zudis un zudis neatgriezeniski! 13. ES saistu Cerību, dzīvojošu cilvēka iekšienē, ar viņa lidojumiem Smalkajās Pasaulēs, ES izskatu Cerību stāvokli kā PATIESAS TICĪBAS izpausmi, jo, ja cilvēks cer uz Dieva PALĪDZĪBU, tad Cerība arī ESMU Dieva klātbūtne cilvēkā un, ja viņš pieņem Dieva klātbūtni, tātad, viņa ceļš ESMU TICĪBAS ceļš! 14. ES pat teiktu vairāk/tiešāk: Cerība ir ne vienkārši Dvēseles stāvoklis, bet ESMU savas Dievišķās izcelšanās apzināšanās, tātad, ESMU TICĪBA, bet ja CERĪBA ESMU TICĪBA, tad cilvēks, glabājošs Cerību savā Dvēselē, ESMU TICĪBAS cilvēks apriori! 15. Tādēļ, apvienojoties Domubiedru Kustībā, bet precīzāk, LīdzRadītāju Kustībā, ES domāju, jūs saprastu, ka bez Cerībām uz to, ka šo Kustību vada Pats Tēvs Absolūts, Kustības nebūtu! Tikai ES Pats varu jums pateikt, kā uzcelt/izveidot to, ko neviens no Piektās rases cilvēkiem necentās uzcelt/izveidot, taču varu ar pilnu pārliecību teikt, ka neviens no cilvēkiem pat necentās par to padomāt, jo bez Dieva Dalības Telpas (sabiedrības) dažāda pārveidošana beigtos kārtējo reizi ar revolūciju, bet precīzāk, kārtējo traģēdiju priekš vienkāršiem "maziem" cilvēkiem! 16. Tikai liesma Dvēselē un Mana visaktīvākā Dalība var pārvērst Cerību objektīvā realitātē, jo bez Dieva jebkura Cerība paliks tikai Cerība (vai vienkārši nomirs Cerībā) tā arī nedodot cilvēkam sajust, ka Cerība, vai SAPNIS, ESMU obligāta Dieva klātbūtne cilvēkā un ja tā nav, tad nav ne tikai Cerību piepildījuma, tad nav arī paša cilvēka! 17. Taču gribu jums atgādināt, jūsu pašu iemīļotu teicienu "cerība mirst pēdējā", un ja cilvēks neatrod savu ceļu pie Dieva, tad viņa Cerības nevar tikt realizētas, tātad arī pēdējo Cerību tādam cilvēkam lemts zaudēt! 18. Ticiet, katrā cilvēkā ESMU Dievs, jo jūs jau bijāt Dievi, devuši piekrišanu Šim Lielajam Eksperimentam ar CERĪBU uz to, ka viss būs izpildīts un apstiprināts un, ka Visuma Pamats ESMU pastāvīga evolūcija, tādēļ, saglabājot iekšējo Augstāko "Es", jūs sapratāt, ka LīdzSadarbība ar Dievu nolemta panākumam un Dižā Dievu NEITRALITĀTE būs atjaunota! 19. Jūs (ES vēršos pie Hiperborejiem) iesoļojāt šajā Pasaulē, bet precīzāk, Blīvajā plānā, CERĪBĀ, ka visas problēmas un Golgātas jūs pārvarēsiet, jo Dvēselē jūs vienmēr palikāt Dievi, priekš kuriem šī Materiālā Pasaule arī ESMU PirmRadītāja radīta Pasaule PILNVEIDOŠANAI! Bet ja tas tā, tad saskaņā ar Pasaulsēkas struktūru, arī Blīvajā plānā viss pakļaujas Mūžības Kanoniem, un cits nav dots, bet tas nozīmē, ka jebkura Cerība, pat visneprātīgākā, ESMU Pasaulsēkas struktūras Klastera atspoguļojums! 20. Tas runā par to, ka CERĪBA ESMU cilvēku tādas pārliecības atspoguļojums, ka viņi atrodas pilnīgā Pasaulē, bet Blīvais plāns arī ESMU PILNĪBA un nevar būt nejaušību, novedošu Pasauli Haosā; tas runā par to, ka CERĪBA ir cilvēku iekšējās PILNĪBAS atspoguļojums un viņa gaidīšana (cerības) ir tam apstiprinājums, ka Visumu vada PILNĪBA! 21. ES gribu teikt, ka Cerība parādās tādā cilvēkā, kurš iekšēji PILNĪGS un, kuram dzīves jēga ir Mūžīgā pilnveidošanās, jo viņš saprot, ka pie Mūžīgās evolūcijas katram cilvēkam ESMU Cerība nokļūt ne tikai pie iekšējās PILNĪBAS, bet arī pie Dievu PILNĪBAS! 22. Atkārtoju: Cerība ESMU vēršanās sevī/iekšienē, ESMU iekšējā PILNĪBA un ESMU viens no, LīdzSadarbībā ar Dievu sastādošā pamata, stūra pīlāriem; cilvēkiem lemts pierādīt sev un visai cilvēcei, ka jebkurai Cerībai ir jēga, jo tā ESMU iekšējās PILNĪBAS atspoguļojums! 23. Cilvēce turas uz četriem attīstības (cilvēciskās dzīves) vektoriem, un ticiet, neiespējami TICĪBU, MĪLESTĪBU un GUDRĪBU atdalīt no CERĪBAS, pirmkārt tādēļ, ka Cerība ESMU skats sevī/iekšienē, bet otrkārt, un tas pats galvenais, tādēļ, ka Cerība ESMU vektors, noteicošs cilvēka kustības virzienu Mūžībā, tātad, Cerība, kā tiek dziedāts jūsu dziesmā "esmu zemes kompass"! 24. Cilvēce nevar būt bez šī "kompasa", cilvēce navar būt bez CERĪBĀM, jo tas - vienīgais skats, virzīts uz priekšu, kad pagriezties vairs nedrīkst un vienkārši neiespējami! 25. Ticiet, vienmēr un visā ESMU CERĪBA un, ja cilvēki meklē savu ceļu pie Dieva, tad ES dodu CERĪBU (kā GAISMAS avotu) visiem tiem, kuri iet ceļu, vedošu pie Patiesības izzināšanas, jo bez Zināšanu Gaismas Cerība arī var mirt. TICĪBAS cilvēkiem pat tiesību nav domāt par to, ka nav CERĪBU uz Nākotni! Ticiet, CERĪBA ESMU Vienmēr priekš tiem, kuri meklējumos! 26. Cerība pavada cilvēku, bet precīzāk, cilvēku-Dievu, VIENMĒR, tas ESMU SargEņģelis ceļiniekam, alkstošam izzināt Patiesību, bet ja ceļiniekam nav CERĪBU, tātad nav viņam Dvēselē arī Dieva, VIENMĒR pavadoša tos, kuri izvēlējās Garīgā darbarūķa (волонтёрства ?) ceļu, Garīgā aktīvista kustības ceļu! Tēvs Absolūts. Avots: http://www.otkroveniya.ru/tolk3/t3-19.12.13.html , pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 20.12.2013., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/21.12.2013., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 21.12.2013. | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |