Galvenie » 2012 Novembris 29 » Transformācijas process
00:22 Transformācijas process | |
| Transformācijas process un to pavadošās iekšējās sajūtas... Natālija Koteļņikova, 07.07.2011.22:19. Pedējā laikā, miegā es bieži stāstīju "robežkontroles" skolā, kas notiek ar mūsu ķermeņiem un kādas ir sajūtas, kad notiek iekšējās transformācijas process. Pamostos ar sajūtu, ka tā ir kārtējā uzstājība uzdevuma izpildīšanai no Augstākā Es - pastāstīt to nomodā. Centīšos pastāstīt svarīgāko. Un tātad, sākumā atcerēšos trešo Iesvētījumu, kas notika daudzus gadus atpakaļ. Toreiz es pirmo reizi iegāju Nirvānā, uz īsu mirkli, tieši Iesvetijuma brīdī, izliju, izšķīdu pasaulē un svētlaimē. No rīta es sajutu burtiski, ka mana zemākā daļa, kas ļaunojās, dusmojās, šaubījās un kritizēja, aizgāja lejup, zem kājām, bet es pati kļuvu maigāka, jo tas slānis, kas atbild par šīm jūtām, burtiski aizvākts arhīvā. Visas jūtas es saprotu un sajūtu, taču, neizbaudu - vienkārši nav ar ko. Toreiz, tajā momentā, es vēl nenojautu par savu pašreizējo likteni, es vienkārši zināju, ka ir Enģeļi un Palīgi man smalkajā plānā, ka ir mani Skolotāji, kuri mani ved un dzird, un es ar viņiem vienmēr runāju. Viņi man atbidēja dažādi, piemēram, ar informāciju grāmatās, kuras es lasīju. Šodien jautājums - rīt grāmatā lasu atbildi. Viens no Palīgiem atnāca, kad es ārstēju. Viņš mani apmācīja dziedināšanas paņēmienā, pēc tam aizsūtīja mani uz taici (taici ?) nodarbību. Pēc tam atnāca vēl viens Palīgs un iztīrīja mani, trīs dienas viņš nodarbojās ar kapitālo tīrīšanu manī, iegāja manā ķermenī un tīrīja to. Pec tam arī aizgāja. Trīs Reiki pakāpienus deva man Enģeļi. Enerģiju Hado es apguvu caur smalko pasauli. Piesaucu grāmatas, par enerģiju Hado, autoru un saņēmu no viņa iniciāciju. Mani skolnieki sajūt šo enerģiju, kad es to novirzu uz viņiem. Tas viss bija pierasts tādēļ, ka es ar Skolotāju satikos no 1990. gada, iemācījos vienreiz, 20 gadus atpakaļ, seminārā un satikos regulāri. Skolotāji no smalkās pasaules mainījās, taču saskarsme ar viņiem vienmēr sagādāja prieku. Es "iesnaudos" un mani "modināja", tā, droši vien, mēs visi ejam. Bija arī pastāvīgi Skolotāji, kuri ved un ved ilgi, līdz, kamēr "neizaudz no autiņiem". Tomēr, arī viņi dažreiz mainās. Taču, kas ir interesanti: daži atgriežas jaunā tēlā, no citām dimensijām, kur viņi pārgājuši. Tā gadījās ar Sanat Kumaru. Viņš klusēja ilgi, pēc tam kā iegāja manī, tad tagad es atkal sāku viņu apjaust pavisam jaunu, pasaultelpas Tēvs. Vienu no cilvēces Tēviem. Tas pats notika arī ar Guaņ-Iņ. Pārsteidzši, atšķirībā no Lucifera, Sanat Kumara un Mihaila, kuri šobrīd izpauž vairāk sievišķās enerģijas, Guaņ-Iņ pagrieza pret mani savu vīrišķo daļu. Neatceros vai jau rakstīju, ka pie mums uz meditāciju Augšupcelšanas Krēslā šī gada 24. aprīlī, Lieldienās, atnāca Jēzus, Dievmāte un Marija Magdalēna. Viņi nāca atvadīties, jo tajā dienā aizgāja daudz augstākā dimensijā. Viņi teica, ka aizkavējās šeit, bija ar mums līdz pēdējam brīdim, cik bija iespējams, lai apgaismotu un mīlētu cilvēci, ka viņi neatvadās uz visiem laikiem, bet vienkārši īsteno pacelšanos nākošajā vibrāciju slānī. Mēs piesaucam viņus arī tagad, bet viņi atnāk pavisam jauni, pārveidojušies, viegli un ugunīgi! Bija laiks, kad es rīta momentā precīzi sajutu ieiešanu ķermenī: pēc tam, kad pamostos, es, apmēram, sekundes laikā iegāju ķermenī. Tad šī sajūta pārgāja. Tādos momentos ir brīnišķīgi sajust, ka tu neesi fizisks ķermenis - tas ir trauks, kurā tu atgriezies katru rītu. Svarīga apmācība notiek nakts miega laikā, kas beidzas pirms pamošanās. Tad tu pamosties savā ugunīgajā ķermenī, tad notiek svarīga baiļu līmeņa, līdzcietības līmeņa, mīlestības un gaismas līmeņa testēšana ... Redzēju sevi miegā "pasniedzēja" astrālā /ķermenī/ un pēc tam gāja uzdevumi - tādi kā šodien - aprakstīt to vai šito. Šie sapņi - uzdevumi mēdz būt vairākas dienas pēc kārtas, tādēļ, ka vispirms vienmēr parādās domas - tas nav iespējams fiziskā plānā. Man vairākas reizes parādīja kā visa klase pāriet no astrālā plāna mentālajā, budhiskajā utt. Sākumā man likās, ka tas nav iespējams, taču tagad tādu meditāciju veicam! Lūk, arī šodien es klasei stāstīju un rādīju, tikai tagad Nebadona līmenī, par savu jauno procesu, kuru ar vārdiem šeit aprakstīt nav iespējams, tas līdzīgs līkločiem, tikai sirds apvidū un ķermeņa augšējā daļā. Ķermenis to veic patstāvīgi, kā tas bija ar maniem pirmajiem līkločiem, kamēr es tos neapzinājos un neiesaistīju praksē. Šķiet, ka nāksies man arī šo procesu kaut kā izgaismot, apdomāt un nosaukt. Tas turpinās jau ne pirmo mēnesi! Mūsu ceļš ved uz pilnīgu veselību, ne tikai fizisko, bet arī dvēselisko. Kādā mērā attīrās domas, tādā mērā pāriet fiziskā ķermeņa slimības, jo slimību iemesli atrodas mentālā plānā. Nepiekūstu tīrīt sevi un Vladimiru līdz pilnīgai uzvarai. Pagāja vairākas brīnišķīgas izdziedināšanas, jūtu sevi jaunu un harmonisku. Līkloči kā process palika pagātnē, pirmajā pakāpē. Tagad labi sajūtu kā izaugu jaunajā Ķermenī Ka, burtiski saknes izaug no ķermeņa uz āru - tie ir Kermeņa Ka enerģētiskie kanāli, kuros ielīst spēks. Bet nonācu es pie šī procesa caur Guaņ-Iņ Amoras vienkāršajām praksēm. Pedējā laikā semināros es bieži stāstu, ka daži no klausītājiem sev neļauj saprast, kur un kāpēc viņi iet, attīstās plašumā vai augšup? Es vienmēr esmu gājusi tieši uz augšu, intuitīvi veidojot sev ceļu pie Debesu Tēva un prasot enģeļus, lai viņi ved mani "pa vienu taciņu", lai netērētu laiku "horizontālo" mācību studēšanai, smadzeņu vai mentāla attīstīšanai. Daudz mācību tiek dots, lai attīstītu mentālu, tās ir gan sarežģītas, gan grūtas un zināšanas par pacelšanu nedod un neko nepievieno par to procesu, kurā mēs ejam kopā ar planētu un smalkajām pasaulēm. Sākt no tā, ka šīs zināšanas iedarbojas uz cilvēkiem, kuru darbības ir paredzamas, kuri neattīstās, nemainās. Tad šīs zināšanas iespējams kaut kādā mērā atbilst cilvēkam. Taču mēs ar jums maināmies katru nakti, aiz mums šīs zināšanas nepaspēj attīstīties, vēlvairāk, ja tās ir zinātnes, kas izveidotas jau senatnē. Mēs tērējam laiku uz to un šito, bet kad tad meditēt? Un, kad domāt? Un, kad tad praktizēt? Bet vēl vajag apdomāt savu ceļu... Lūdzu, pats svarīgākais - sirds atvēršana. Mēs daudzas reizes, centīgi (neapzināti) ievīstījām sirdi arvien blīvākā apvalkā, lai nebūtu tik sāpīgi dzīvot. Mūsu jūtīgums deva mums saasinātas aizvainojuma jūtas, paškritiku, dvēseles sāpes, nespēju mierīgi eksistēt smagā/sarežģītā pasaulē. Es, līdz pat šim brīdim, ļoti labi atceros, ka līdz 12.- 13. gadam es uzaudzēju sevī, ap sirds centru čaulu, kas deva man iespēju pārciest šo dzīvi. Es pārstāju tik asi reaģēt un uzvilkties. Bet pēc tam, kad es sāku tikties ar pirmo Skolotāju, viņš man deva praksi, kā atvērt šos apvalkus un piesātināja mani ar savu neparasto mīlestību. Prakse tāda: iedomājies, ka tavs sirds centrs pārklāts ar garoziņu. Atdrupini to katru dienu uz divām daļām, kā valrieksta daiviņas un čaulas drupačas aizmet. Dari to katru dienu. Atvērta sirds - mīlestības vietne/mājvieta. Ja sirds aizvērta, ne jūs variet sajust citu cilvēku mīlestību, ne Skolotāja vai Radītāja, ne viņi - jūsējo. Iespējams, kaut kur slēpjas jūsu mīlestība, kādos apcirkņos, vai autos, autiņos/vīstokļos bet jūs jūtat, ka jūs neviens nemīl, taču arī jūs nesaprotat - ko nozīmē mīlēt. Sēž tāds cilvēks Augšupcelšanas Krēslā, kā rentgenā, un redzams, ka viņa sirds līdzinās kāpostgalviņai ar cieši savītām lapiņām un dažos gadījumos vēl norobežota ar stiepli vai iesprostota būrī. Tā mēs dzīvojam šajā pasaulē. Kad sirds transformējas, notiek Lielās Sirds dzimšana. Viņas diametrs daudz lielāks par ķermeni. Tas, visdrīzāk, ir jauns torsiona lauks apkārt sirds toram. Ir vēl sirds atvēršanas pazīmes, kad viņa uzzied kā milzīgs lotoss un viss ēteriskais ķermenis arī kļūst kā liels lotoss (dažiem roze). Tajā centrā aktivizējas Mer-Ka-Ba, kas paceļas galvas centrā. Ir vēl ķermeņi par kuriem es maz zinu. Taču mēs tos izmantojam. Atlika pastāstīt par citiem Iesvētījumiem. Sanata Kumaras Uguns Iesvētījums aprakstīts grāmatā "Zināšanas no ugunīgās kārtas" /"Znaņija iz ogņennovo sloja"/. Tā ir pēdējā nodaļa, dienu pirms tam bija cits iesvētījums, bet pēc šīs dienas - Iesvētījums Gaismas Skolotājos. Es jau par to stāstīju, kā uz manis svinīgi uzvilka visu uniformu, ieskaitot čalmu un nodiktēja Skolas programmu. Pēc tam, pēc nedaudz gadiem, bija vēl viens tikpat spēcīgs Iesvētījums, un, beidzot, es nostājos Ģimenes priekšā Dvēseles līmenī, un man "izdeva pasi". Maha Chohan svētīja ar zvaigzni no savas pieres manā pierē un iededza tādu zvaigzni uz manas galvas. Pēc šī Iesvētījuma vēl viens astrālā ķermeņa jūtu kamols "aizgāja arhīvā". Vibrācijas paaugstinājās, un es sāku sevi sajust daudz harmoniskāk un apmierinātāk. Daudz vairāk sāku sajust enerģijas, kuras mūs neharmonizē, tās, ko mēs saucam par "tukšu pļāpāšanu, tracināšanu, klaigāšanu". Viņas mani ievaino, taču tas parāda, ka viņu man vairs nav. No šejienes, no šīs robežas radās nosaukums manam trešajam semināram "Ceļš pie dvēseles caur mīlestību un skaistumu". Visus procesus es aprakstīju grāmatās, iespējams, ka tagad es kaut ko jau izlaidu. Pievienošu ja atcerēšos. Noslēgumā, lūdzu mūsu lasītājus uzdot jautājumus, lai tajā grāmatā, kuru uzrakstīšu nākošo, atbildētu uz tiem un sistematizētu zināšanas. Mana grāmata būs ezotērikas mācīblīdzeklis un gribētos, lai būtu atgriezeniska saite, lai mācīblīdzeklis būtu nepieciešams un savlaicīgs. Nobeigumā vēlos atgādināt svētu patiesību: mīlestība svarīgāka par jebkurām zināšanām. Un es katrā nākošajā dienā atrodu tam arvien jaunus apstiprinājumus. Avots: http://sanatkumara.ru/stati/protsess-transformatsii-isoputstvuiuschie-vnutrennie-oschuscheniya (Latviskoja, intuitīvi, Eslauma, 10.07.2011.) | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |