Galvenie » 2023 » Marts » 6 » Vēstis: Celies un raksti
15:25
Vēstis: Celies un raksti

Vēstis: Celies un raksti

Gaļina Kulaka
04.03.2023.16:04
Avots: http://www.sanatkumara.ru/stati-2023/vstavay-i-pishi 

-----< Attēls... 

Dārgie draugi! Uz kādu laiku es izgāju no mūsu skolas mācību procesa. Parādījās vēlēšanās apstāties, tikt skaidrībā ar sevi, kas notiek, paskatīties, paanalizēt, apzināties - vārdu sakot, veikt dziļu "tehnisko apskati" par to, kāda kļuvu. Pie tam, es darbā ar sevi neapstājos, tikai tagad šis darbs kļuva uzmanīgāks. 
Iztīrīju daudz, apgaismoju, pieņēmu, izberzu. Un kādā brīdī mani vienkārši vilka atkal atgriezties pie Natālijas grāmatām, sākot ar pirmo "Dzīvo un mīli". Domāju - bet es taču tās lasīju un pārlasīju, taču sāku lasīt.
Automātiski gāja paralēle salīdzinot sevi līdz tam, kad atnācu uz skolu un mani tagadējo. Viss par ko rakstīja Natālija, es skatījos - bet kā man ir? Bet pats galvenais, es veicu visu no jauna!!
Pievērsu uzmanību, ka grāmata izstaroja tādas enerģijas, kurās es vienkārši peldējos, piepildījos un izšķīdu. Es mīlu grāmatas pārlasīt, turot tās rokās, lai vajadzīgajā momentā vienkārši tās pievērtu un padomātu par izlasīto. Un pārlasot atkal, es sajutu lielu starpību pat materiāla uztverē,  zināšanas caurstrāvoja, atverot jauno.. šķita- es taču to visu zinu. Tomēr tas viss bija citādi: apzinātāk, padziļinātāk, skaidrāk un saprotamāk.
Lasot grāmatas, radās precīza saprašana - laiks atgriezties pie nodarbībām! Uzrakstīju Natašai. Mēs abas par to nopriecājāmies un es atkal sāku apmeklēt skolu.
Un tur es drīz sāku saprast, ka manī kaut kas notiek - iet enerģijas, tās kaut kā mani  pat satrauca, dīvaini sāpēja galva un es nodomāju - laiks iet uz adatiņām pie mana ārsta, jo šīs nepatīkamās sajūtas es nevarēju  ne ar ko noņemt, nekas nepalīdzēja. Es pie tām sāku pierast, domāju - labi, viss pāriet un šis arī pāries.
Un, lūk, guļu es ar grāmatu, lasu, uz kādu brīdi to atvērtu noliku sev uz vēdera (es tā vienmēr daru, kad vajag padomāt) un, pēkšņi: Celies un raksti!
Es sasprindzināju uzmanību, gaidu - celies! Domāju - kas tas ir? Tā nekad nebija. Droši vien, izlikās, taču cēlos un gāju pēc savas burtnīciņas ar maniem čenelingiem. Apsēdos, noskaņojos un domāju: kas gan mani piecēla un kādēļ? Plūda tādas satraucošas enerģijas, tas mani tā aizkustināja... Tas es, Sanats Kumara. Domāju: Cik lieliski!
Sanats Kumara: Notika tavs 3. Iesvētījums. Apsveicu tevi.
Es: Ar mani savienojās mans Eņģelis?
Sanats Kumara: Jā, gandrīz. Tas tavs panākums. Pēc dažām dienām viss nokārtosies, kā saka tava ārste, kura tev adatas liek. (bet viņai tiešām tāda frāze ir. Viņa saka saviem pacientiem - dzīve nokārtojas)
Es: Tas labi. Es sevi sajutu ne īpaši labi.
SK: Zinu, tādēļ arī saku. Pauze. Tavi uzdevumi - izsekot arī tālāk absolūti VISU. Dzīvot priekā un nodomu tīrībā. Tas viss.
Un viņš aizgāja. Es sēdēju satraukta un nemācēju tam noticēt! Emocijas mani pārpildīja.
Pēc kāda laika manas attiecības ar māsu kļuva saspringtas. Es viņai vienmēr palīdzēju visā, izpaudu rūpes, mīlestību, piedevu viņas neapzinātību, tādēļ, ka visa mana tiekšanās pagriezt viņu uz savu pusi, dot palasīt mūsu grāmatas, bija bez panākumiem. Un es biju izmisumā, ka viņa mani vispār negribēja dzirdēt. Turklāt, pilnīgi ne no kā,  viņa uz mani sāka izšļākt visādas muļķības, mani pārsteidza un izraisīja tādas sāpes! Domāju - priekš kam? 
Vēroju, kas notika manī, novācu, piedevu, pieņēmu. Man nebija grūti to izdarīt, par cik es sapratu viņas neapzinātību un ka manas domas - tā neesmu es pašreizēja (nastojaščaja ?). Es viņu ļoti mīlu. Tā man māsīciņa, ar kuru mēs kopā augām.
Es pieņēmu viņu ar visām viņas "kakaškām" , taču sazināties ar viņu man vairāk negribējās. Vienkārši atlaidu, mīlot, tagad mēs ar viņu dažādās pusēs. Laiks rādīs, kā tālāk būt. Apbēdina viens; Viņa tā arī neko nesaprata!
Kad es pieņēmu tādu lēmumu, man kļuva viegli, it kās noveltu smagu akmeni no saviem pleciem, ko agrāk nesu. Tātad, izdarīju visu pareizi
Kādēļ es visu to rakstu?
Droši vien priekš tā, lai kaut ko nolīdzsvarotu, patīrītu, pakoriģētu sevī.
Vajag distancēties no kaut kāda procesa un paskatīties uz sevi no malas (taču neapstājoties, nenovirzoties no izvēlētā Ceļa), ieskatoties vērīgāk, kas es kļuvu. Tā izrādījās ļoti vērtīga un vajadzīga nodarbība. Arī grāmatu pārlasīšana, tanī skaitā. To arī vajag. Tas viss dod negaidītus patīkamus rezultātus, kas tevi spārno, iedvesmo un tu priecīgi virzies uz priekšu. Lūk kaut kā tā Natašeņka. Sanāca, kas sanāca.
Kā vienmēr, ar mīlestību un cieņu
Gaļina Kulaka

Atjaunots (04.03.2023.16:11)
Jūs variet ar rakstu dalīties sociālos tīklos!

------------- 
Vēstis - Gaļina Kulaka - Celies un raksti - no vēstvietnes Sanatkumara ru - informāciju latviskoja, intuitīvi, Eslauma 05.03.2023.,
ievietotas Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru  /06.03.2023.
nosūtītas Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /06.03.2023.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /06.03.2023.
=====
Vēstis: Celies un raksti - ieteicam izlasīt, uzzināt un dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei latviešu valodā 06.03.2023.

Skatījumu skaits: 51 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: