Vēstis: Kā sarunāties ar augiem
"Zaļais cilvēks"
- sarunā ar Natāliju Koteļņikovu
11.11.2022.18:12
Avots: https://www.sanatkumara.ru/stati-2022/kak-razgovarivat-s-rasteniyami
-----< Attēls ...
Es uzdevu jautājumu savam Augstākajam Es: "Kā sarunāties ar kokiem un citiem augiem" un uz saucienu atnāca "Zaļais cilvēks".
Pateicos tev!
Zaļais cilvēks: Sen es vēroju tevi un brīnos, cik tu akla un kurla pret tiem saucieniem ko augi tev apkārt sūta. Mācies tagad saprast un sajust kaut vai augus (dzīvnieku man nav). Viņi mīl tevi un aug priekš tevis un tu nežēlo savu mīlestību priekš tā, lai piepildītu viņus ar savu klātbūtni.
Kā man viņi tagad jāmīl, kad sniegs uzkrita un vairākums aiziet ziemas guļā?
Zaļais cilvēks: Viņi pagaidām neguļ un jūt tavu vienaldzību vai mīlestību, kad tu izej dārzā. Sasveicinies ar viņiem un palīdzi viņiem izdzīvot ziemā, rūpējies par viņiem kā par saviem bērniem.
Viņi dārzā tādu mājīgumu rada, brīnišķīgas komforta vides sajūta, jā, un baro mūs!
Zaļais cilvēks: Lūk, tieši, viņi arī tagad tavā mājā gaida tavu dalību lai tiktu apēsti.
Grūti viņiem, kad es viņus griežu, tīru, ēdu?
Zaļais cilvēks: Nedomā par to, tu taču arī izaudzēji augus priekš sevis, devi viņiem dzīvību, lai pabarotu ģimeni. Viņiem jābūt pateicīgiem, ka pateicoties tavām rūpēm izauga un nogatavojās, deva augļus. Bet koki arī nākošgad dos augļus un vēl daudzas vasaras. Tā iekārtota jūsu sadzīve, ka augi kalpo jums uzturam, bet nevajag domāt, ka viņi cieš vai kā tamlīdzīgi. Viņi bez cilvēka vienkārši neizaugtu.
Jā, es dažreiz dzirdu no augļa - apēd mani! Droši vien, tas koks ar mani runā?
Zaļais cilvēks: Kokiem vajadzīgas rūpes. Nedrīkst viņus atstāt bez uzmanības, citādi viņi deģenerēsies, slimos un dos mazāk augļu. Nav priekš kā censties!
Jau vairākas dienas zīlītes lenc mūsu māju, pastāvīgi klauvē baļķus, lido mums garām. Ko viņas ar savu klātbūtni grib teikt?
Zaļais cilvēks: Viņām, droši vien, labi jums blakus, citādi viņas aizlidotu uz citu vietu.
Kā tu novērtē mūsu dārzu?
Zaļais cilvēks: Daudz darba ieguldīts, labs dārzs. Tagad viņš atdos. Mīli viņu un viņš tevi mīlēs un dāvās tev savus augļus.
Augi saprot cilvēka valodu?
Zaļais cilvēks: Protams, ne tik daudz vārdus, cik jūtas. Viņi arī tev ar jūtām cenšas atbildēt.
Reiz man parādīja, ka visas priedes - tās cilvēki astrālā. Bet no tā laika es viņas vairāk tādas neredzēju. Kā īstenībā izskatās koki?
Zaļais cilvēks: Viņi arī ir cilvēki, tikai citos ķermeņos. Viņiem ir smadzenes un apziņa, viņiem vienkārši ir citas īpašības, piemēram, nevar kustēties. Bet dārza un mājas augi prasa rūpes, lai atdotu augļus vajadzīgajā daudzumā.
Bet kāpēc ābeles augļus dod ik pēc gada (ne katru gadu)?
Zaļais cilvēks: Ne visas un ne vienmēr. Ir atsevišķas šķirnes, kuras dod augļus katru gadu. Tavā dārzā vienkārši tādu koku nav.
Bet tu kas?
Zaļais cilvēks: Es - kokelementālis. Dzīvoju tavā ābelē.
Dārza stūrī?
Zaļais cilvēks: Jā, atradi mani. Es vienkārši varu ar tevi sazināties vienmēr un dot tev padomus augu izaudzēšanā.
Pateicos! Kā izdarīt tā, lai tomāti ātrāk augtu, bet tā viņi uz dobes nepaspēj dot augļus.
Zaļais cilvēks: Šķirnes jāizvēlas pēc vietas, ne pēc kategorijām, bet pēc vietas. Kādas labāk dos augļus, bet kādas pavisam neveiksmīgas. Atceries un atlasi. Sēklas salasi pati un tad tev būs sava kolekcija. Savas sēklas pat labākas par pirktajām.
Pateicos! Būšu uzmanīgāka, kaut arī sāku atlasīt šķirnes. Agrīnās dažreiz pavisam slikti augļus dod, bet vidējie labāk...
Zaļais cilvēks: Cilvēki steidzas jaunās šķirnes pārdot, lai tikai jauniņās būtu, bet tu atlasi pēc agrīnām īpašībām un garšas. Vecās pārbaudītās šķirnes, nenoniecini, tās drošas un izturīgākas, jo atlasītas ne siltumnīcas apstākļos, bet ekstremālos.
Bet kā man tevi saukt? Kā tevi sauc?
Zaļais cilvēks: Ada.
Pateicos, ļoti patīkami. Tu sieviešu vai vīriešu dzimtes?
Zaļais cilvēks: Es abu dzimumu. Kā koks.
Saprotams. Labi. Ko tu gribētu izlabot vai izmainīt manā dārzā?
Zaļais cilvēks: Kad izgriez augus, piemēram avenes, dari to bez cietsirdības, jo augi jūt.
Bet kā es to cietsirdību izpaužu? Vai tā mēdz būt?
Zaļais cilvēks: Man liekas , tu vienaldzīga, vai pat dusmojies, kad griez ar dārza grieznēm, sevišķi, kad resnus stumbrus novāc.
Labi, būšu uzmanīgāka un žēlsirdīgāka. Es taču ar rūpēm cenšos griezt.
Zaļais cilvēks: Nav jūtams. Smagi tev un tu centies ātrāk pabeigt nepatīkamo nodarbi. Bet tu pamēģini ar prieku un mīlestību.
Labi, protams, tas pareizi. Pateicos. Vai varu tev ar kaut ko palīdzēt?
Zaļais cilvēks: Man nevajag, kop tu dārzu un es būšu apmierināts.
Tu, droši vien, šīs vietas glabātājs?
Zaļais cilvēks: Jā, es sen šeit dzīvoju, daudzus gadus. Taču tagad man šeit kļuva daudz patīkamāk un es priecājos, izbaudu tavu dārzu. Tu malacis, sevi nežēlo un dari visu pareizi. Tikai rudenī liet vajag retāk, sākot no augusta, tanī skaitā arī puķes. Jo tad viņas slimo no mitrā aukstuma.
Saprotams. Vai daudz tādu kā tu dzīvo manā zemes gabalā?
Zaļais cilvēks: Nē, es viens dzīvoju un pāris dzīvnieku zebiekstes tipa. Viņas nevienam netraucē, lai dzīvo
Bet vai blakus zemes gabalos ir tādi glabātāji?
Zaļais cilvēks: Es viens uz daudziem zemes gabaliem šeit, pie meža. Citi ir, bet ne blakus. Es izvēlējos tavu dārzu, tādēļ ka man suņi nepatīk, viņi nikni un mani bieži redz. Es šeit sen, ilggadīgs iedzīvotājs. Gadus simts jau. Līdz jums šeit lauki bija. Kareivji stāvēja blakus. Bet pirms viņiem bija mežs. Uz laukiem vairāk auzas un rudzus izaudzināja, arī zāli lopu barībai. Bet kad karavīri šeit rīkojās, sprādzieni bija un ugunsgrēki. Daudz augu tad gāja bojā. Es aizgāju tālāk, citā vietā. Bet tagad atgriezos.
Sen tu atgriezies?
Zaļais cilvēks: Jā. Es redzēju, ar kādu cītību tu ķēries pie dārza un sapratu, ka šeit es, laikam gan, palikšu. Tu mani neredzi, protams. Paskaties uzmanīgāk.
Tu līdzīgs sienāzim. Vai cikādei? Cikāde otro gadu dārzā dzied.
Zaļais cilvēks: Tas es viņu uzaicināju. Lai dzied, man patīk.
Putnu sarodas vairāk, bet kad mēs tikai atbraucām, viņu bija maz.
Zaļais cilvēks: Jā, kareivji viņus visus aizbiedēja. Tagad mežs atjaunojas.
Daudz dzeņu bija, bet tagad, ziemā praktiski nav dzirdami. Kas notika?
Zaļais cilvēks: Ir taču viņi, neuztraucies. Atnāks vēl. Iespējams, visus kukaiņus apkaimē apēda. Izaugs jauni un putni atnāks.
Kā tu domā, lieli aukstumi būs tagad pie mums?
Zaļais cilvēks: Nē, ne lieli, kā pagājušajā gadā.
Vai var pie tevis laika prognozi precizēt?
Zaļais cilvēks: Ne sevišķi, es nedomāju ka iepriekš varu paredzēt. Laiks tik mainīgs!
Bet ziemā tu neguli?
Zaļais cilvēks: Neguļu. Varu tērzēt cik tīk.
Paldies! Bet kā tā priede pret mani izturas, pie kuras es dažreiz eju?
Zaļais cilvēks: O, viņa tevi ciena, jo tu taču viena viņas mūžā ar viņu runā. Viņa tevi pazīst. (pauze) Un mīl, laikam, jo tu taču no viņas neko negribi, bet vienkārši apciemo viņu. Jums draudzība, viņa saka.
Bet mēs varam ar viņu sazināties neklātienē, kā ar tevi?
Zaļais cilvēks: Nē, viņai sarežģīti, viņa nepierada pie tādas saziņas, kā pie jums, bet neklātienē viņai būs grūti.
Bet ar ko augi kapsētās atšķiras no pārējiem augiem?
Zaļais cilvēks: Negatīva tur daudz. Viņi uzsūc un kļūst tādi. Neej uz kapsētu.
Mums pienākas uzkopt kapus un apciemot nomirušos radiniekus tādā veidā.
Zaļais cilvēks: Slikti, negatīva tur daudz un neieteicu jums tur bieži būt.
Atvados no tevis šodien, Ada. Pateicos par sarunu! Ļoti interesanti bija ar tevi iepazīties.
Zaļais cilvēks: Bet es neguļu ziemā, tā ka sauc mani, parunāsim vēl!
Paldies!
Jūs variet ar rakstu dalīties sociālos tīklos!
-------------
Vēstis - "Zaļais cilvēks" - sarunā ar Natāliju Koteļņikovu - Kā sarunāties ar augiem - no vēstvietnes Sanatkumara ru - informāciju latviskoja, intuitīvi, Eslauma 17.11.2022.,
ievietotas Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /21.11.2022.
nosūtītas Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /21.11.2022.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /21.11.2022.
=====
Vēstis - Kā sarunāties ar augiem - ieteicam uzzināt un dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei 21.11.2022.
|
