[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Forums » Tēmu kopas » KUT HUMI, meditācijas » 9. KUT HUMI. Masku spēle.
9. KUT HUMI. Masku spēle.
EslaumaDatums: Trešdiena, 03.12.2014, 11:29 | Ziņojums # 1
Apakšpulkvedis
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 148
Reputācija: 0
Statuss: Offline
KUT HUMI. Masku spēle

caur Sergeju Kanaševski
2011.g.15.03., 2014.g. aprīlī - papildredakcija.

Meditācija: praktiskais darbs pie tēmas "Matrica Eņģeļiem",- Tēma, Jāņa Oppes tulkojumā, lasāma: http://vestijumi.lv/index.php?category=34&post=883
Avots: žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščenija" Nr 3(15) 2014., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 2014.09.09.- 10.09.

Sveicināti, mīļotie Eņģeļi! Es - Skolotājs Kut Humi. Piedāvāju vadīt meditāciju, kura tieši saistīta ar mūslaiku tēmu. Mēs turpinām Garīgās atbrīvošanās ceļu... Bet tas nozīmē Gara atmodu un patiesu garīgu spēju atklāšanu cilvēciskām būtnēm...
Uzaiciniet līdzjaunradei Gaismas Ģimeni, savus Skolotājus-Aizbildņus - Atbalsta Grupu, kura vienmēr ar jums...Sajūtiet Mīlestības Enerģiju, plūstošu no Lielās Centrālās Saules... Nesteidzaties... Elpojiet lēni... Aizveriet acis... Klusums... Pilnīgs miers... Nekas jūs nesatrauc...
Šodien darbu vadīsim spēles formā (KUT HUMI LABSIRDĪGS SMAIDS). Kādēļ tad ne? Lai tā arī būtu datorspēle - mūsdienīgo bērnu tik iemīļota nodarbība... Un, tātad, jūs skatāties uz monitora ekrānu... Ko redzat? Pierasts skats... Pilsēta... Celtnes... Transports... Ielas, kur cilvēki steidzas savās darīšanās...
Bet, lūk, pa ielu brauc mašīna... Melns furgons... Tas apstājas... No tā izkāpj būtnes melnos kombinzonos... Uz acīm viņiem - tumšas brilles. Būtnes sāk apturēt garāmgājējus, dod viņiem melnas maskas, pelēkus halātus. Viņi nekomandē/neizrīko. Vienkārši uzstājīgi rekomendē ņemt to, kas viņu rokās... Bet cilvēki padevīgi ietērpjas pelēkajos halātos, uzliek melnās maskas. Un iet tālāk... Uz ielām parādas vēl viens melns furgons, pēc tam vēl un vēl... Tagad mūsu kamera maina rakursu... Objektīvs arvien augstāk un augstāk... Un, lūk, - cits mērogs. Mēs redzam visu Pilsētu no augšas. Pa Pilsētas ielām, burtiski vaboles, ložņā melni furgoni. Bet pašas ielas kļūst pelēkas... Tādēļ ka pa tām nepārtrauktā plūsmā velkas cilvēki pelēkos halātos...
Spēles darbība turpinās. Jūs - viens no tiem, kuram iedeva masku un halātu! Aicinu jūs: ievērojiet spēles noteikumus! Citādi mums nekas nesanāks! Bez liekiem jautājumiem, uzlieciet masku, ietērpjaties halātā... Bet ko tālāk? Nu, protams,- steidzaties uz darbu! Jūs - ļoti atbildīgs darbinieks! Strādājiet milzīgā Rūpnīcā, lielā cehā! Jums ļoti svarīga funkcija! Jūs apkalpojat gigantisku Mašīnu preču ražošanā! Grieziet vienu ritenīti - ļoti svarīgu, protams! Tā universāla Mašīna... Vienā pusē gigantam milzīga caurule... pie tās pieiet Rūpnīcas darbinieki un pieliek savas krūtis... Mašīna izsūc enerģiju no cilvēka krūtīm un ievelk savā iekšienē... jūs redzat šo enerģiju... Tā sudraboti zilas krāsas...
Bet tagad paskataties uz Mašīnas otru pusi - tur ļoti daudz dažādu cauruļu... No vienas krīt tualetes piederumi, apģērbi... No citas - datori un televizori... no trešās - pārtikas produkti... Citi kalpotāji visu to savāc tieši no grīdas, iepako kastēs, lādē pelēkos furgonos un kaut kur aizved...
Beidzas diena... Jūs ejat pa to pašu ielu... Ieejat veikalā un pērkat preces, gigantiskās Mašīnas ražotās, kuru apkalpojat, griežot vienu, ļoti svarīgu ritenīti. Iegādājaties apģērbu un produktus...
Mājās ieslēdzat televizoru. Tajā iIgi skatāties! Bet ko tur redzat!? Ak, tās pašas preces, kuras ražo jūsu gigantiskā Mašīna. Bet tagad - uzmanību! Ļoti svarīgs moments! Kamera atkal uzņem no augšas! Un jūs ievērojat, kā TELEVIZORS, līdzīgi gigantiskajai Mašīnai, NORIJ JŪSU ENERĢIJU, zili sudrabotās krāsas. Sudraboti zilie stari stiepjas no visiem cilvēkiem, kuri skatās televizoru. Bet no televizoriem, to jūs arī redzat, iziet tumši sarkani diedziņi un satiekas pie milzīga torņa, novietota ārpus Pilsētas robežas... Apkārt šim tornim stāv tās pašas būtnes, uz kuru acīm tumšas brilles... Pēc tam kamera jūs atgriež mājā. Jūs ieejat istabā, pie jūsu bērna (tur, mūsu spēlē, tas pusaudzis - zēns vai meitene). Redzat, ka bērns sēž pie monitora... spēlē tieši tādu spēli, kādu spēlējat jūs. Uz acīm viņam maska un ģērbies viņš pelēkā halātā. Jūs ar viņu sākat runāt, taču viņš jūs nedzird.
Jūs noņemat masku, halātu un ejat gulēt...

Apsveicam jūs! Jūs paveicāt/izgājāt pirmo līmeni!
Pienāk nakts... Sapnī pie jums atnāk Eņģelis. Viņam nav spārnu, jūs redzat vienkārši ļoti labsirdīgu seju. Jums kaut kā liekas, ka tā pazīstama, pat radniecīga...
Eņģelis pasmaida un čukst:
- Izdari ne tā kā visi!
- Bet vai tāds kaut kas var būt? - izbrīnaties jūs un pamostaties.
Un, lūk, atkal - rīts, pilsēta... Jūs ejat pa ielu un redzat tos pašus melnos furgonus... No tiem izkāpj būtnes melnos kombinzonos, sāk piedāvāt visiem cilvēkiem maskas un pelēkos halātus.
Tur jūs atceraties savu nakts sarunu ar Eņģeli, viņa vārdus: "Izdari ne tā kā visi!" Jūs saņemat drosmi un sakat: "Paldies, bet man jūsu maska un halāts nav vajadzīgi"... Pie tam, bailes sāk ieslēpties jūsu sirdī... Oi! Kas tagad sāksies!!! Taču jūs pārvariet savas bailes...
Un kas tad notiek īstenībā!??
Būtnes, melnajos kombinzonos, PADEVĪGI paiet malā un vairāk jums masku un halātu nepiedāvā. Jūs pārsteigti. Izrādās, var staigāt pa ielām BEZ MELNĀS MASKAS UN PELĒKĀ HALĀTA. Tālāk jūs aizejat uz darbu savā cehā un konstatējat, ka NEKĀDAS GIGANTISKAS MAŠĪNAS ĪSTENĪBĀ NAV! Tās vietā stāv tās pašas būtnes melnos kombinzonos. Viņas SAVĀC ĪPAŠOS REZERVUĀROS JŪSU RŪPNĪCAS DARBINIEKU ENERĢIJU, IEPAKO TO SPECIĀLĀ IEPAKOJUMĀ AR UZRAKSTU "TIKAI PRIEKŠ MUMS" UN KAUT KUR NOSŪTA.
Īstenībā, produktus, apģērbu, sadzīves tehniku ražo/izstrādā cilvēki, bet ne gigantiskā Mašīna... Preču ļoti daudz! Taču, kaut kā no visa ražotā, cilvēkiem pašiem atliek ļoti maz. Un jūs saprotat kādēļ tas notiek. Cilvēki ne tikai piekrita uzģērbt melnās maskas un pelēkos halātus. Viņi labprātīgi atdod savu enerģiju būtnēm melnajos kombinzonos. Gan enerģiju, gan vairākumu no tā, ko ražo rūpnīcā.
Jūs saprotiet, ka no šī brīža jūs nevēlaties piedalīties šajā procesā.
Pagriežaties un aizejat no Rūpnīcas. Ejat pa Pilsētas ielām. Tās tuksnesīgas... Apkārt kustas automobīļi... Turpu, šurpu .../снуют autobusi un trolejbusi. Taču tur neviena nav! NOŅEMOT MASKU, jūs palikāt pilnīgi viens - visi cilvēki strādā Rūpnīcā!
Jūs atnākat mājās, sēžaties pie monitora un sakiet: "PIETIEK! ŠĪ SPĒLE NE PRIEKŠ MANIS!" Un izslēdzat datoru...

Apsveicam! Jūs jau uz trešā līmeņa!
Domājiet, ar to spēle beidzās? Jūs tā uzskatāt? Nē... Nē, ne gluži tā...
Jūs atvirzāties no monitora, atgriežaties šīs pasaules realitātē, plaukstām aizklājiet savu seju un... Kas tas???
Jūs saprotiet, ka uz jūsu sejas - maska!!! Jau reālajā dzīvē!
Jūs pieejat pie spoguļa un redzat, ka jūs ieģērbts pelēkajā halātā!!!
Jūs ejat blakus istabā - tur sēž jūsu bērns un spēlē datorā, neko apkārt neievērojot!
Jūs ieslēdzat televizoru un redzat, ka visiem cilvēkiem uz sejām - maskas!
Jūs gatavojaties iziet no mājas... Vēl ejot pa kāpnēm, no savas sejas noraujat masku, atkal nometat halātu... Un apstājaties pie durvīm, kas ved uz ielu. Jūsu Sirds dauzās pastiprināti... JŪS ATGRIEŽATIES, TĀDĒĻ, KA BAIDĀTIES IERAUDZĪT ŠAUSMĪGO SKATU, BAIDĀTIES REALITĀTĒ IERAUDZĪT MELNĀS BŪTNES KOMBINZONOS, KURAS VISIEM IZDALA MASKAS UN PELĒKOS HALĀTUS!
Jūs skrienat atpakaļ mājā, apguļaties gultā un paslēpjaties zem segas!

Mūsu apsveikumi! Tas - jau ceturtais līmenis!
Jūs guļat... Sapnī pie jums atkal atnāk Eņģelis...
= Kas tu? - jautājiet Jūs.
- Es - tas tu, - smaida Eņģelis.
Pēkšņi, jūs ar Sirdi saprotiet: tas, tiešām, tā. Jūsu priekšā - jūsu īstais "Es", kurš atrodas citā Pasaulē, no kuras Jūs atnācāt. Un jums ļoti gribas uz mājām.
= Eņģeli, paņem mani no šīs pasaules! No šīs spēles... Pārtrauksim viņu! Es ļoti piekusu! Man sāpīgi un bailīgi! Lūdzu!
- Es nevaru. Tu PATS šurp atnāci. Un tikai PATS vari iziet.
= Tas taču cietsirdīgi! Tas bezsirdīgi! Tu - tas ne Es! Citādi taču izpaustu līdzjūtību! Tu - ļauns patēvs!
Eņģelis no sapņa ieiet jūsu realitātē, piesēžas uz gultas malas. Glauda jums galvu... Asaras parādas jūsu acīs... Jūs sajūtiet Mīlestību, kuru tikko iztur jūsu Sirds... Viņa tik ļoti atradinājās no Mīlestības... Eņģelis čukst:
- Mīļais! Vai tad tu nesaprati? Neviens nevar uzlikt masku Eņģelim, ja pats Eņģelis to nevēlēsies! Un vēl... Kad KAUT VAI VIENS EŅĢELIS NOŅEM MASKU, TO TŪLIŅ SĀK DARĪT ARĪ CITI. TĀDĒĻ, KA MĒS VISI - VIENS VESELUMS... Bet, kad cilvēks noņem pelēko halātu, viņa ķermenis sāk mirdzēt... Tādēļ, ka viņš - GAISMA... Kādēļ tu neizgāji uz ielas?
= Es baidos uzzināt, ka TUR - VIŅI!
- Eņģelīt! Nav MĒS un VIŅI! Esam tikai mēs... Sūti turp, uz ielu, savu GAISMU UN MĪLESTĪBU. Sūti MĪLESTĪBU VISIEM - gan cilvēkiem, gan būtnēm melnos kombinzonos... Tu varēsi...
= Jā... Varēšu...
Sirds sāk strādāt kā sūknis... Mīlestības Enerģija sāk plūst caur viņu - no Jūsu Eņģeļa... Caur Jūsu Sirdi... Šī enerģija plūst pasaulē... Un uz dotās Pilsētas ielas, un uz to lielo Rūpnīcu...Un katra cilvēka sirdi...

Pēc tam jūs pamostaties un... pārejat uz PIEKTO LĪMENI.
Rīts sākas ar to, ka jūs ielūkojaties sava bērna istabā. Viņa pie datora nav! Vēlēšanās atrast savu bērnu, mudina jūs iziet uz ielas. Jūs ilgu laiku stāvat pie durvīm... Sirds pastiprināti dauzās... Kas tur, aiz Durvīm?
Beidzot jūs izšķiraties tās atvērt...
Saule iespīd acīs, jūs piemiedzat acis un redzat... Pilsētas nav! Nav namu, kas veido šauras ielas, ierobežojot jūsu kustību. Nav automašīnu, autobusu, trolejbusu... Nav Rūpnīcas skursteņu... Jā, nav arī pašas Rūpnīcas... Apkārt brīnišķīgs, burvīgs parks... Brīvdabas, skaisti augi... Cilvēki iet nesteidzoties, vai līgani lidinās gaisā... Bērni spēlē kaut kādu nepazīstamu spēli lieliskā pļaviņā... Jūs ieelpojat svaiguma burvības maigu aromātu ar pilnu krūti...
= Ak, Kungs! Cik brīnišķīga šī pasaule! - iesaucaties jūs.
- KUNGA vairāk nav! - pēkšņi dzirdat Jūs un sev blakus ieraugāt savu Eņģeli. Viņš stāv ar muguru, skatās uz apkārtējo pasauli. Jūs neredzat viņa lūpas, acis... Taču sajūtiet, ka viņš smaida...
- Kunga nav, esam tikai MĒS - RADĪTĀJS...
= Taču kurš... Kurš radīja šo brīnišķīgo pasauli?
- Tas, kurš noņēma masku un pelēko halātu... Tas, kurš Mīlestību sirdī radīja/родил un atsūtīja viņu šinī pasaulē... Tas, kurš kļuva Gaisma...
= Vai tiešām tas... Tas tik vienkārši?
- Jā... Bet kā tad citādi? Radīt vienmēr vienkārši... Kad tu kļūsti Gaisma...
Eņģelis pagriežas, un tu saproti, kādēļ viņš šķita tik radniecīgs un pazīstams! Un kā vēl! VIŅAM, PROTAMS, TAVA SEJA!
= Eņģeli, bet kur mans bērns? Es neredzu viņu!
- Viņš Iekšienē! Tavā sirdī! Tagad tev jākļūst par bērnu un jāsāk spēlēties no jauna... Un ci-tādi! Izdomā savu brīnišķīgu spēli! Viņā visiem jābūt laimīgiem! Absolūt visiem! Dzirdi?
Jūs ejat uz to pļaviņu,kur spēlējas bērni. Jūsu Dvēselē dzīvo ne tikai Mīlestība... Un arī jūs tagad ne tikai izstarojiet gaismu... JŪSOS DZIMIS JAUNRADES PRIEKS. JŪS EJAT PIE BĒRNIEM, LAI SĀKTU SPĒLĒTIES.
Jūs ejat un pēkšņi saprotiet, KA SĀKAS PATI ĪSTĀKĀ, AIZRAUJOŠĀKĀ UN PATI BRĪNIŠĶĪGĀKĀ SPĒLE MŪSU VISUMĀ...
Pateicieties Gaismas Ģimenei, Meistariem-Aizbildņiem, savai Atbalsta Grupai par līdzjaunradi... Pateicieties visu Eņģeļu, no Lielās centrālās Saules, AUGSTĀKAJIEM "Es"... Taču nesteidzaties atvērt acis... Pagaidiet mazliet... Paklausieties mūsu atbildi... JŪS VIŅU OBLIGĀTI IZDZIRDĒSIET...

Augšupceltais Skolotājs KUT HUMI
2011.g.15.03. Papildredakcija 2014. g. aprīlis.

Avots: žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 3(15) 2014. El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru . Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12.
Latviskoja, intuitīvi, Eslauma 10.09.2014., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/11.09.2014. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 11.09.2014.
 
Forums » Tēmu kopas » KUT HUMI, meditācijas » 9. KUT HUMI. Masku spēle.
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Meklēšana: