*(J) "Brālīši! Māsiņas!"

Mēs atkal sēžam bariņā uz zaļas pakalnītes un pārlūkojam šo mūsu mīļo mammasdabas pasaulīti! Tur pietiek vietas gan skudriņām pūznī, gan putniņiem ligzdās, gan zvēriņiem norās, purvos un mežos! Viss ir un notiek! Mēs, Brālīši, Māsiņas, arī vēl varam sēdēt, kur katram tīk savas spēcīgās Gribēšanas visziņā. Bet Mēs, lūk, cik jau nu zināšanā vai nojaušanā, taču Gribēšanā būt Kopā savas CilvēkMīlestības noskaņās, sēžam uz zaļās pakalnītes, vai noriņas un klausāmies, ko mums centīgākās ZinātGribētājas, CilvēkDvēselītes stāsta par DievZemītes-MammasDabas pārvērtībām! Un lielākā pārvērtība šajā procesā izrādās pats cilvēks! Jā, tieši cilvēks, un īpaši ar savu Gribēšanu vai Negribēšanu!

ZinātGribas cilvēks uzzina no Tēva Absolūta Jaunākajiem Rakstiem, ka cilvēks ar savu ZinātGribēšanu ir jau CilvēkDievs. Un, ja cilvēkDievam mājās nav datora, tad viņš zinātgribēšanā dodas uz tuvāko biblioteku, lai uzzinātu jaunākās Zināšanas, jaunā ... Lasīt tālāk »