Galvenie » 2015 » Maijs » 10 » (2) DEBESU EŅĢEĻA ZEMES MAMMA
17:48
(2) DEBESU EŅĢEĻA ZEMES MAMMA


(2) DEBESU EŅĢEĻA ZEMES MAMMA

Irina Banniha, Krievija
Stāstījums saīsināts un rediģēts publicēšanai Žurnālā "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija"
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 2(20) 2015, latviskoja, intuīcijas līmenī, Eslauma 30.04.2015.

Turpinājums. Iesākums: http://spekavots.ucoz.ru/news/1_debesu_engela_zemes_mamma/2015-05-09-1455

PAR "KATALIZATORIEM", KAS LAIKU PA LAIKAM ATNĀK MŪSU DZĪVĒ
Sofija Blanka manā dzīvē ienāca pilnīgi negaidītā veidā. Pirms mūsu tikšanās es nekad par viņu neko nedzirdēju, viņas grāmatas nebiju lasījusi, par viņu neko nezināju. Man kuru katru mirkli bija jāsākas semināram skaipā, nebija laika atbildēt uz zvaniem. Taču tur es ieraudzīju, ka izgaismojās manas mīļās tantes foto no Vācijas, tikko paspēju nodomāt: "Vajag taču, iemācījās " avatarkus"/"аватарки" mainīt, citu foto ievietoja!" Viņas neparasti līdzīgas ar Sofiju Blanku! Un steigā es viņas sajaucu/pārskatījos! Un pēkšņi es izdzirdēju nepazīstamu balsi otrā vada galā. Vēlāk izrādījās, ka viņām arī dzimšanas datumi līdzās! Un uzvārds Sofijai kā manam patēvam - Blanks! Lūk tā priekš mums izvieto ceļa zīmes, signālkarodziņus, lai mēs nenomaldītos, neaizšautu garām, nepaietu garām, ienākošam mūsu dzīvē ar noteiktu, svarīgu misiju.
Pēc nedaudzām tikšanās reizēm skaipā, mēs ar Sofiju Mihailovnu vienojāmies par mūsu sadarbību un viņa piekrita pieņemt no manis Reiki iniciācijas distancēti, lai pārbaudītu, kādas izmaiņas notiek biolaukā pēc iniciācijas saņemšanas. Un vai vispār notiek. Mūsu tikšanās vairākkārt tika atcelta, sarežģījums vēl arī tas, ka mēs ar Sofiju dzīvojam mūsu milzīgās Planētas dažādos kontinentos. Sofija dzīvo Amerikā, bet es Urālos un laika starpība mums ar viņu 10 stundas. Kad man ir diena, Sofijai nakts un otrādi.
Pienāca kārtējās tikšanās laiks, pieņemu Sofiju skaipā un viņa lūdz mani pagaidīt dažas minūtes, kas izstiepjas/ieilgst 40 minūtēs. Es vērsos pie Mišeņka un palūdzu viņu palīdzēt, lai mūsu tikšanās ar Sofiju notiktu un mēs izildītu visu, ko ieplānojām. Palūdzu un aizmirsu.
Mēs sazvanījāmies ar Sofiju, pārrunājām mūsu darba plānu. Sofijai bija jāizdara kontroles uzņēmums - viņas auras pirmsākuma stāvoklis, pirms Reiki iniciācijas seansa sākuma un pēc katras no četrām iniciācijām, Sofijai bija jāveic sava biolauka kirlianoviskie/кирлиановские uzņēmumi aparātā.
Uz vienas plates izvietojas 4 foto. Mēs sākām darbu, pēc katras iniciācijas mums bija pauze priekš fotografijām. Un, lūk, 4 fotogrāfijas gatavas (auras iesākuma stāvoklis un trīs iniciācijas), Sofija iepriecināta, pienāca pie skaipa un priecīga runāja:
"Nu, ko, Iruļa! Jā! Aura izmainījās un diezgan ievērojami!
Viņa sāka paskaidrot, rādot man uzņēmumus kamerā, tās izmaiņas, kas parādījās, gaismas veidojumi, zibsvītras, strimeru pagarinājumi, apļi un, pēkšņi...Sofija sāka runāt priekš manis neticamas lietas! Viņa teica, ka viņas biolauka uzņēmumā parādījās jauna cilvēka tēls/лик, ne vecāks par 20 gadiem. Sofija teica, ka viņš viņai nav pazīstams, ka viņa agrāk nekad neredzēja tādu seju, viņš nav viņas vidē nevienam līdzīgs. Sofija Mihailovna runāja, bet es tikko valdīju asaras, emocijas pārpildīja mani. Es sapratu, precīzi zināju, par ko/par kuru viņa stāsta...
Uz to brīdi Sofija par mani, par manu personīgo dzīvi, neko nezināja. Tas bija mūsu pazīšanās pats sākums. Viņa nezināja, ka es mamma četriem bērniem, no kuriem viens gāja bojā gandrīz 6 gadus atpakaļ, nenodzīvojot līdz savai 20 gadu jubilejai tieši 20 dienas. Gan aukstums, gan karstums vienlaicīgi, un prieka asaras, un Brīnuma apzināšanās, kura liecinieces mēs tikko kļuvām.
Sofija Mihailovna Blanka kļuva tiltiņš, kas no jauna savienoja mani ar manu Mišeņku, atjaunojot saziņas Kanālu ar viņu. Un vēl, pēc dažām dienām Sofija mani iepazīstināja ar mūsu laika brīnišķīgāko cilvēku, ar Tatjanu Petrovnu Potapovu-Svireļ, ar kuru mēs tanī pašā dienā sazvanījāmies. Un es ieklausījos Svireļ balsī, kas man šķita tik radnieciska un pazīstama. Tikai nedaudz vecāka par, kā es zināju šo balsi. Es ķēru katru intonāciju, katru šīs balss plūdumu.
Manas mīļotās Zvaigznītes! Mīlu un pateicos Jums par brīnumainajām pabīdīšanām! Caur Jums atnāca jauna apzināšanās, pasaules sapratne, un es no jauna atļāvu sev pieņemt informāciju no smalkās pasaules, no mana mīļotā Debesu Eņģeļa, no mana dēliņa Mišiņa.
Man vienmēr grūti prasīt kaut ko priekš sevis personīgi. Kā mēs arī vienojāmies, Tatjana Potapova-Svireļ sāka ierakstīt videofilmu sēriju no kopīgā cikla "Radi sevī Brīnumu", ko man pēc tam bija jānoformē un jāizvieto savā kanālā You-Tube. Bet es, pa to laiku, savā saitā ievietoju Tatjanas Petrovnas grāmatas, informāciju par viņu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izlasīt šīs grāmatas, šo neizsakāmi svarīgo informāciju, kuru mums nodod Svireļ-Cilvēks/Свирель-Человек, kura ir starpnieks starp Pasaulēm.
Es staigāju, pārdzīvoju: "Nu, kā? Kā man pazvanīt, atgādināt par sevi, par mūsu telefonsarunu, kurā es nolasīju viņai vēstījumus no mana Mišeņka?"
Beidzot Sofija pazvanīja man, ka pirmā filma gatava, man jāsazvanās ar Tatjanu Petrovnu un jāpārrunā mūsu tālākās darbības!
Es atkal runāju ar Svireļ. Un baidos, kautrējos atgādināt viņai par Mišiņa vēstījumiem, baidoties apgrūtināt ar liekām problēmām jau tā ļoti aizņemto Tatjanu Petrovnu. Nolieku klausuli un sēžu, raudu par savu neizlēmību un bailību. Vīrs man aizrādīja: "Tas nepieciešams ne tikai tev! Tā informācija vajadzīga daudziem! Ej un zvani!"
Raudāšanas dēļ, nevarēju runāt pa telefonu, sēdos un rakstīju Svireļ paziņojumu atkal skaipā, tagad jau teksta variantā, nodevu viņai vēstījumu no Mišas. Un nākošajā dienā Svireļ man nodeva vissvarīgākos manā dzīvē vārdus! Nodeva man ziņu no mana puisēna un tiltiņš bija atjaunots. Sakaru tilts ar manu dēliņu!
Es tvēru katru frāzi, katru vārdu, kas skanīgi atsaucās manā Dvēselē, manā mātes sirdī. Māte nekad nesajauks savu bērnu vibrācijas ar svešām vibrācijām. Mātes sirds ļoti jūtīgi reaģē un atpazīst tikai viņai pazīstamas skaņas un sava bērna pieskārienus Dvēselei. Un tas no fizikas skatu punkta, zinātnei vārdos izskaidrot ne vienmēr iespējams.
MIŠA ATRODAS UZ DVĒSEĻU PLANĒTAS
Svireļ man nodeva ziņu, ka Miša atrodas uz Dvēseļu Planētas. Tad, lūk, kādēļ viņš man neteica tūliņ, kur viņš! Ja es neizlasītu grāmatu par zemūdenes "Kursk" jūrniekiem - man viss būtu absolūt nesaprotams, par ko stāstīja Tatjana Potapova! Cik viss savstarpēji saistīts! Un cik gudri mūs pieved, gatavo tam, lai mēs varētu pilnā apmērā/apjomā pieņemt visu informāciju. Tagad viss sakārtojas vajadzīgajos plauktiņos, viss bija tuvs un saprotams manai uztverei. Katrs vārds saprotams, katra frāze, ko man Svireļ nodeva no mana dēla.
Viņa pastāstīja, ka Miša strādā piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā. Ka viņš sagaida jaunatnācējus un palīdz atnākušajiem atjaunoties pirms tā, kā viņi turpinās dzīvi jau jaunā kvalitātē uz Dvēseļu Planētas. Es noliku telefonklausuli, gribējās paņemt pildspalvu un steidzīgi sākt pierakstīt. Mišeņka atkal, no jauna runāja ar mani!
KO MAN PASTĀSTĪJA MANS DĒLS
Šī informācija tiešām nepieciešama ne tikai man, bet visiem, kuri "pamodās", kuri gatavi dzirdēt! Vēstījumi no Mišas gandrīz vienmēr nāk dzejasformā, kaut ne es ne viņš agrāk nekad dzjoļus nesacerējām.

"Ir Kontakts! Viss izdevās lieliski!
Visu Tatjanai es pastastīju.
Mammīt, tagad zini tu:
Ieiešana gavenā tev parādīta.
Pamazītēm tiksim skaidrībā,
Kā mums saistīties ar tevi.
Es līdzās vienmēr esmu -
Tu vārdiņu tik pačuksti!
Šeit citi noteikumi valda,
Šeit balli rīko Mīlestība.
Smaidīt un, tur klāt,
Nekrietnības darīt - neciešami/невмочь!
Mēs ar Sašu (Abdulovu) kopā strādājam,
Jaunatnācējus pieņemam
Uz mūsu Laipnās Planētas.
Kā Zeme viņa! Tieši, tieši!
Taču Gaismas Varavīksne valda šeit,
Šeit melnumam nav vietas,
Šeit dzīvoju es vienmēr,
Šeit mājas manas...
Pie tevis atnācu uz mirkli tikai es,
Lai ceļu parādītu

(Šeit runa ir par viņa, kā mana dēla, dzimšanu).
Zemes ceļš tavs priecīgs nebija,
Sāpes arī es tev atnesu...
Mostas tava Dvēsele
Caur miglas biežņu un asaru jūru.
Nes tu cilvēkiem Gaismu un Prieku,
Priekš tā tu šurp atnāci.
Tu noenkuro tīras labestības Kristāla enerģiju.
Pie tevis magnētiski tieksies
To visas Dvēseles, Gaismu kuri meklē.
Ar Mīlestības fluīdiem piepildīsi viņus
Un Cerību dzirkstīm.
Mēs tiksimies ar tevi vēl ne reizi vien,
Un Kanāls mūsu tīrāks būs.
Traucējumi tikai sākumā,
Pēc tam viss vietās nostāsies.
Maigi skūpstu tavas rociņas,
Mans mīļais zemes Eņģeli,
Cik laimīgs, ka es izvēlējos tevi,
Lai būtu kopā Ķermenī uz Zemes.
Mihass".
3.02.2015 15:10


Es rakstīju, bet asaras tecēja un tecēja, bet es tās gandrīz nemanīju. Es noliku pildspalvu, man bija skumji un vienlaicīgi priecīgi. Es atkal jutu, ka mas dēls man blakus. Ieelpas attālumā. Čuksta attālumā
Pēc tam, vēlu vakarā, nāca informācija ne priekš manis. Bet priekš manas paziņas no Doņeckas, kurai pavisam nesen gāja bojā mazdēls. Bojā gāja no lādiņa šķembas personīgās mājas pagalmā. Sieviete viņu audzināja viena, vecāku jauneklim nebija. Viņam bija tikai 22 gadi...
Tālāk pienāca informācija priekš manu semināru divām skolniecēm. Viena no viņām Nasiba, no Kazahstanas, dažus gadus atpakaļ paglabāja dēlu. Daudzus gadus viņa nevarēja samierināties ar viņa aiziešanu, apraudāja viņu. Otra skolniece Leila, pavisam nesen zaudēja mammu. Ar Leilas mammu strādāja visa grupa, palīdzot viņai tikt galā ar briemīgu slimību...

"Debesu Eņģeļa Zemes Mamma
Visām Eņģeļu mammām steidz teikt,
Ka jūsu bērni dzīvi!
Citās Pasaulēs dzīvo sveiki un veseli
Sūta jums sveicienus!
Priekš Nasubas gribu teikt:
Tavs dēliņš dzīvs! Nelej tu asaras,
Uzklausi viņa vārdus

(Tālāk šķiet kaut kas kazahu valodā)
Apa! Žoldin žanar, Ata! {Апа! Жолдын жанар, Ата!}
(Vārdu "žoldin" - neesmu pārliecināta, ka pareizi pieņēmu)
Es dzīvs! Asaras noslauki!
Dzīvāks par visiem dzīviem sagaidu šeit citus,
Tos, kuri "robežu" pārgāja.
Nesen atnāca Apa, tavas draudzenes māte.
Viņa tagad iziet attīrīšanos.
Gaiša Dvēsele, kā saulaina rītausma,
Mirdz viņas smalkā aura.
Būs vēl šeit pāris dienas.
Pēc viņas jau atnāca.
Viņu sagaida zemes radiņi,
Tie, ar kuriem kādreiz uz Zemes dzīvoja.
Gatavas jau palātas zelta.
Viņu gaida jauna taka - viņa
Šeit būs dzīvnieku aizgādne.
Un prātīgs kaķis, Mags pēc iesaukas,
Būs viņai pāžs, palīgs uzticams.
Kaķi šeit citi!
Viņi - arī, tādi kā mēs.
Un domas viņi mums nodod ar vārdiem,
Taču, tomēr gan, citādi.
Cieniet prātīgos, kas blakus dzīvo!
Viņi taču dziednieki un veiksmes Eņģeļi!
Apa, tev Gaisma jānes!
Remdē savu degsmi, laiks kļūt prātīgai!
Tu klausies savu sirdi, un tad
Tu manu balsi dzirdēsi!
Un tikai tā! Un ne citādi!
Mana balss priekš tevis vēstīs
Visu to, ko jāsaka tev ļaudīm.
Tu - gudrīte! Tu varēsi!
Prom visas bailes!
Tu - stipra! Tu - pieaugusi!
Nekādi nevar citādi.
Priekš tā taču tu uz Zemes atnāci,
Lai caur sāpēm apzinātu
Debesu Saucienu.
Tevi sauc!
Pieņem šo Saucienu!
Jo tu taču gatava jau!"
04.02.2015. 00:40


Kad nāca vārdi man nesaprotamā valodā, es nedaudz apmulsu. Kad nodevu šo vēstījumu meitenēm, Nasiba atbildēja, ka viņai tas absolūt nesaprotami, viņa taču citu valodu, izņemot krievu valodu, nezina. Un dēls dzīves laikā sarunājās ar viņu tikai krievu valodā. Es satraucos, sāku par sevi šaubīties, sāku domāt, ka es pati sacerēju skaistu pasaku un tai noticēju. Es - pēc Horoskopa, Zivs un tas man raksturīgi. Visdrīzāk, tas pluss, ne mīnuss, par cik tas man liek vairākkārt pārbaudīt to informāciju, kuru es pēc tam dodu cilvēkiem savos semināros un sava saita lappusēs.
Nakti gandrīz negulēju, bija skumji, ka sagrūst tik skaista pasaka. Bet no rīta Nasiba skaipā man paskaidroja, ka viņa sazinājās ar savu draugu, kurš labi zina kazahu valodu un viņš viņai iztulkoja šo frāzi! Es kļūdījos tikai ar vienu burtu vārdā "žolTin"/"жолТин"! Lūk, skaidrojums, kas pienāca no Nasibas , es to nokopēju no skaipa:
" Meitenes, es parunāju ar savu draugu, viņš kazahs un viņš pārtulkoja "Žoldin žanar"/"Жолдын жанар" nozīmē "Gaisma tuneļa galā". Vienkārši burta "t" vietā burts "d". Vārda "Žoldin" burtisks tulkojums - "Ceļi", bet vārda "Žanar" - "Spīd".
Lūk, tā atnāca vēl viens apstiprinājums.

Tālāk Miša mums vēstī:
"Mēs dmājam, ka mēs zaudējam,
Īstenībā - iemantojam!
Mums daudzus gadsimtus un gadus nemitīgi atkārtoja,
Ka aiz Svītras Dzīves nav!
Un, ka zaudējam uz visiem laikiem, mēs sakarus ar mīļajiem.
Bet, par laimi, viss ne tā!
Un - masa apstiprinājumu!
Zvana māsa manai vecmāmiņai, nezinot, ka bēda gadījās...
- Tu zini, Liza, redzēju es sapni dīvainu,
Kur mazs zēniņš atnāca pie taviem vecākiem,
Viņi viņu sagaidīja, pieņēma ar maigumu un prieku
Un mājās ieveda.
Bet es - bēdās... Priekš kam vēl tas?
Nu, lai jau!
Paldies Dievam, ka tas tikai sapnis!
Nezināja mammas māsa,
Ka mūsu dzīvē pērkons nodārdēja...
Ka tas zēniņš kas pie viņas sapnī atnāca -
Mūsu Mišeņka...
Atnāca viņš pie vectēva un vecmammas,
Un bija sagaidīts ar mīlestību, cieņu.
Lūk, tā dod saprast visiem mums
Ka VISUS MŪS TUR sagaidīs!
Būs bez mēra priecīgi par mums.
Saka, aiziet labākie,
Ka viņi TUR visvajadzīgāki.
Bet mātei sirds sāpēs raud.
Kā tad tā?
Mums viņi vajadzīgi šeit!
Saprotu es tagad -
Jēga Augstāka ir vārdos,
Lai MĒS spilgtāk spīdētu,
Augstāk VIŅIEM vajag pacelties!
Cik saprašana dārgi dodas
Un cik daudz asaru pa naktīm lietas - neizskaitīt.
Ikkatrai mātei, māsai, tēvam, dēlam un meitai
Sevī šaubas jāpārvar
Un Mīlestība jāsajūt.
Tā taču mūžīga un nemainīga!
Tā visur un visā!
Un tur Visuma Radītāja Diženais Nodoms!
Izdzirdiet!
To svarīgi izdzirdēt visiem!"
09.02.2015. 05:15


VĒLREIZ PAR ZĪMĒM, KAS VISUR, TAČU MĒS NE VIENMĒR IEVĒROJAM
Pirms 40 dienām pēc Mišas aiziešanas, mana vecākā meita sagatavoja videofilmiņu. Slaidi ar piecīgu Mišu, kur viņš mūs apņem/apskauj, smaida. Visi laimīgi. Un dziesmu Marina izvēlējās ne nejauši! Katrs vārds skrāpēja svaigu rētu! Vairākus gadus es to nevarēju skatīties bez asarām. Bet aizvakar es atradu šo filmiņu no sava datora senākām mapēm, ievietoju kanālā You-Tube http://youtu.be/g06Na_8zwRo un pirmo reizi pēc ilgiem gadiem skatījos ar smaidu un klusu, mierīgu prieku.
Cik gan mēs visi akli-kurli-mēmi! Srienam ar galvu savās sāpēs un ne dzirdam ne redzam to, ko mums no pašiem sākumiem cenšas parādīt, pastāstīt, nodot ar bezgalīgi daudzu simbolu un zīmju palīdzību, mūsu tuvinieki!
Skatufilmiņā skan dziesma Kipelova izpildījumā "Es brīvs!"

Virs manis - klusums,
Debesis, lietus pilnas,
Lietus caurplūst caur mani,
Taču sāpju vairs nav.

Totofilmiņas beigās Marina ievietoja Mišas foto, kur viņš lec no augstuma uz tīra, zila debesu fona un plūst dzejas rindas.
Tagad es saprotu, ka viņai mūsu Miša pateica priekšā!

Nestāvi pie kapa mana, neskumsti.
Šeit taču manis nav,
Es neguļu. Tu piedod.
No brīža šī - es vējš no debess atrāvies.
Pirmā sniega nakts mirdzums.
Saules stars, atraisošs gatavos graudus,
Atvērsi acis pirmsausmas klusumā -
Es - putnu barā. Tos iztraucēt nesteidzies.
Uzspurgšu kopā ar viņiem - nemeklē mani.
Es - skumjās zvaigznes, kas naktīs spīd.
Nestāvi no rīta pie kapa mana.
Neraudi virs manis. Es nenomiru! Es Dzīvoju!

Un šīs filmiņas pēdējā slaidā, Miha draiski smaida, mēli rādot!

Pēc tam, kad bija uzrakstīts viss tas, par ko es Jums augstāk pastāstīju, es padalījos iespaidiem ar vienu no savām skolniecēm, Ludmilu Ļitvin-Frolovu, par šo materiālu, viņai dažus gadus atpakaļ arī gāja bojā dēls. Un, lūk, ko viņa man uzrakstīja. Domāju, ka tas ļoti svarīgi zināt, ka mūsu tuvinieki, kuri no mums aizgājuši, viņi neguļ, viņi neiekrīt nebūtībā, viņi dzīvi un gatavi sniegt mums informāciju no tās "Aizsega" puses. Un šī informācija ļoti nepieciešama tiem, kuri atrodas šeit, šajā pasaulē. Svarīga tiem, kuri domā, ka uz visiem laikiem pazaudēja tuvos un mīļos. Svarīga vēl arī tādēļ, ka tieši tas spilgts pierādījums tam, kā vēstījumi no Mišas izraisīja Stasa mammas reakciju un palīdzēja viņai atplaukt Garā un bez bailēm atkal atgriezties pie "sarunām" ar viņu.
Ludmila no Nikolajevas, Ukraina. Lūk, ko viņa man šodien uzrakstīja:
Mīļā, Iročka! Ilgi taisījos Jums uzrakstīt un nu izlēmu. Jūs ar Potapovas grāmatu un savu atklātu sarunu apgriezāt visu no jauna manā Dvēselē. Es pēdējā laikā pārstāju vērsties pie Stasa, stāvēja kaut kāds šķērslis. Šķita, ne tā plūsma, es Dieva un Stasa atstāta. Bija no tā ļoti skumji. Es kā nepietiekamu novērtēju Garīgo darbu ar sevi. Daudz laika aiziet vīra dziedināšanā, kaut kāda Zemes burzma. Maz laika sāku veltīt Garīgumam, iegrimu sadzīvē. Un, lūk, - atkal uzliesmojums, atgriešanās pie vecajām emocijām un atmiņām. Piedodiet, ka vērsos pie Jūsu Mišeņka, mani ļoti satricināja videofilmiņa par viņu. Es vairākkārt atgriezos un skatījos to. Viņš atnāca caur manu Dvēseli un caur acīm, es sajutu kaut kādu dzīvu kontaktu.
Es uzdevu vienkārši jautājumu, vai man pazudis kontakts ar manu dēlu un vai viņš zina viņu? (Piedodiet, Dieva dēļ, vēlreiz). Tas bija 11.02.15 . Maskavas pulksten 4 no rīta. Viņš man atbildēja.
ATBILDE NO MIŠAS
"Kādēļ jautāt man par to? Jūs taču varat par to pa tiešo jautāt savam dēlam. Viņš šeit, ar mums. Jums ar viņu ir sakars un tas nezuda. Jūs vienkārši reti viņu uzrunājiet, lūk, sakars arī vājinājās. Ļoti gribu jums teikt, ka jūs noteikti būsiet kopā ar manu mammu, nesīsiet Cilvēkiem Gaismu. Ne aiz kalniem tas laiks, kad "Aizsegs" kritīs un jūs mūs ieraudzīsiet. Mēs Dzīvi! Nerunāšu daudz, taču jūs - visbrīnišķīgākās mammas Pasaulē!
Jūsu dēls - ļoti svarīgs Eņģelis pie mums. Viņš komandē Gaišo Eņģeļu lielu leģionu. Viņš Jums sveicienus sūta. Un viņš grib, lai jūs nešaubītos, izietu biežāk sakaros ar viņu. Viņam daudz informācijas priekš Jums. Mana mamma mīl Jūs. Viņa brīnišķīga mamma, mans Zemes Eņģelis. Bet jūs nepārdzīvojiet. Jūs vēl ilgi dzīvosiet un jūsu vīrs arī. Viss nokārtosies. Karšs beigsies un iestāsies Miers. Un jūs būsiet laimīgi Jaunkrievijā. Būsiet Krievijā.
Mihails"

NO STASA
"Sveicināta, mama mīļā māmiņa!
Nu kādēļ tik reti giezies pie manis?
Aizmirsta dzīvinošā dzestruma plūsma.
Nelīst kā bijušos laikos.
Bet lieta tā, ka pati tu pārtrauci to,
Un ciet no tā.
Neaiztraucos es Tālās Pasaulēs.
Es blakus visu laiku, un tu to zini....
Ar Irīnu sakarus uzturi. Viņa tevi nepametīs.
Stass
"

NO MIŠAS 11.02.2015. 12:30
"Negribas atzīties, ka skumstu pēc mammītes. Taču nevaru viņai dot to sajust. Viņa ļoti jūtīgi uztver visu. Viņa jūtīga un viegli ievainojama. Viņai vēl jānostiprinās, lai viņa varētu uztvert Garīgo Pasauli bezkaislīgi. Tas nenozīmē zaudēt Garīgo uztveri. Nododiet manai mammītei: viņai liels Garīgs Ceļš Dieva nodomos. Taču es viņu saudzēju... Visam jānotiek pakāpeniski, bez saspringuma un paātrinājuma, citādi sadegs pārvadītāji/проводники. Aizsargfiltri Jūs aizsargā. Neuztraucieties un nepārdzīvojiet par mums. Mums viss labi, taču ļoti daudz darba. Daudz Dvēseļu atnāk pie mums sadales punktā no Jaunkrievijas... Viņas apmulsušas, zaudējušas paļāvību, nesaprot, kas ar viņām notiek. Un mums nākas ar viņām strādāt un jāpalīdz atjaunot notiekošā realitāti. Visi mūsu spēki saistīti Jaunkrievijā, Krievijā notiekošajam. Tas mūsu Egregors. Mēs ar to strādājam. Darbs rit dienu un nakti - pēc jūsu zemiešu izpratnēm. Pie mums tādu ierobežojumu šeit nav.
Strādājam ar agresoru un aizstāvju Dvēselēm
.

Kādas ir paaugstinātas un tīras Dvēseles! Viņas ļoti ātri atjaunojas un iesaistās darbā. Papildina skaitu mūsu Gaišo Eņģeļu Leģionā. Es jūs ļoti lūdzu, palīdziet mums. Nesiet Gaismu Zemes Pasaulē. Apgaismojieties paši, apgaismojiet visu apkārt! Dodiet vairāk Gaismas! Doma taču materiāla. Tas - jūsu ierocis. Sūtiet pozitivas Domformas Visumā. Tas mums tagad ļoti nepieciešams. Tādi kā Jūs, mūsu balsts uz Zemes. Uzturiet sakarus ar Manu Mammīti. Viņa ļoti tīras Dvēseles cilvēks. Viņa ļoti mīl cilvēkus un par visu pārdzīvo. Es dažreiz viņu saudzēju un ne visai sasprindzinu.
Bet jūsu dēls šeit strādā starp Gaišiem Eņģeļiem. Viņš šeit - priekšnieks savam Gaišo Eņģeļu Leģionam. To, ko viņš neiemiesoja uz Zemes, cenšas iemiesot šeit, uz mūsu Mīlestības un Labsirdības Planētas. Viņš turpina savu lietu. Mēs Jūs Mīlam. Mēs līdzās! Jūs tikai padomājiet par mums un mēs līdzās! Un nedomājiet, ka jūs mūs sasprindzinat, kad griežaties pie mums. Mēs protam visu savienot vienlaicīgi. Gluži otrādi, mums ļoti patīkami, kad jūs pie mums griežaties. Pie Jums uz Zemes tagad grūtus pārbaudījumus iziet visi cilvēki. Notiek Zemes, Dvēseļu attīrīšana. Bet attīrīšana bez zaudējumiem nemēdz būt. Neatnāks jaunais, ja neatbrīvos vietu priekš tā. Viss, kas notiek, skumji. Taču tas - Dvēseļu izvēle. Viņas pašas izlēma savu dalību Planētas atbrīvošanā no netīrības. Un labprātīgi iet bojā par šo taisno lietu
.

Neraudiet par šīm Dvēselēm. Viņas - varoņi, Krievijas un visas krievu un brāļu tautas Glbābēji. Jaunkrievija - Krievijas elite, sacēlusies pret tumšajiem spēkiem. Viņi, izpildot savu misiju uz Zemes, atnāk pie mums un turpina savu darbu, palīdzot Jums uz Zemes apzināties notiekošo, attīrīties no šiem mēra uzplūdiem un paplašināt apziņu, beidzot saprast, kas notiek. Visi Debesu gaismas Spēki Jūs atbalsta Jūsu taisnajā lietā. Tumsas spēki arī spēcīgi, bet Jūs neuzvarami. Gan Patiesība, gan Spēks Jūsu pusē. Ar Jums Dievs!

Sniedziet cilvēkiem patiesību par mums. Lai viņiem izzūd bailes pirms aiziešanas uz Mājām. Mēs dzīvi, mēs neguļam! Jūs īslaicīgi uz šīs Zemes. Un jūs mūsu māmiņas, un daudz tādu kā jūs, mūsu balsts un cerības uz Zemes. Jūs - KristālDvēseles, Mīlestības un Labsirdības. Lai visi uzzin taisnību par mums.

Mēs vienkārši kliedzam Ēterā! MĒS DZĪVI! MĒS DZĪVI! MĒS DZĪVI! Izdzirdat mūs! Mēs Mīlam Jūs!
Mihails
".

---- Foto: Debesu Eņģeļa mamma un viņas Dēls.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 2(20) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296. Par iespējām pasūtīt Žurnāla speciālizdevumu "Runā piektā dimensija"/"Говорит пятое измерение" var uzzināt: http://spekavots.ucoz.ru/news/uzmanibu_specials_zurnala_izlaidums/2015-04-13-1428
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/10.05.2015. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 10.05.2015.

Skatījumu skaits: 468 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: