ERVĪNA MISIJA

Sergejs Kanaševskis
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(23) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 26.01.2015.
Turpinājums. Sākums Žurnāla Nr 4(22) 2015, latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/news/ervina_misija/2015-09-22-1590

Drīz divi noslēpumaini viesi nostājās blakus Skolotājam. Es redzēju viņu sejas un... tūliņ tiecos pie viņiem. Sākumā maigi apskāvu savu māti, pēc tam - tēvu. Nē, nē, viņi nebija fiziskie vecāki manā pēdējā iemiesojumā. Manā priekšā nostājās mani Garīgie vecāki. Es atcerējos viņu sejas. Atcerējos viņu enerģijas. Atcerējos viņu Mīlestību un rūpes.
- Nododu Ervīnu viņa Garīgajiem vecākiem, - paziņoja Sergijs Radonežskis
- Tu ar viņiem dosies turp, kur mīt tava Garīgā Dzimta. Tur iziesi speciālu sagatavošanu priekš nākošās misijas. Es apciemošu Ervīnu ne reizi vien. Visas mūsu tikšanās priekšā, mans draugs. Bet tagad - dodies ceļā.
Māte stājās pa kreisi no manis, tēvs - pa labi. Viņi ņēma mani zem rokas un mēs kopā, trijatā, uzlidojām. Atstājot Templi, devāmies lejup. Es zem sevis ieraudzīju brīnišķīgu, apbrīnojamu pasauli. Burvīgas celtnes, dažādu formu, izvietojās uz virsmas vai planēja gaisā. Pārsteidzoša krāsu ziedkopa radīja enerģiju, izstarojošu brīnišķīgu harmoniju. Dominēja maiga violeta krāsa. Pat vairums augu un koku izstaroja violetu mirdzumu, kur organiski iekļāvās zilas, gaišzilas un zaļas nianses. Garām mums aizlidoja citi cilvēki. Viņi mums uzsmaidīja, sveicinot māja ar rokām, vai pielika roku pie sirds. Viņu sejas ļoti atšķīrās vienam no otra - galvas formu, acu, deguna, mutes. Taču rumpji visiem bija apmēram vienādi - stalti, iegareni, daiļi.
Es pagriezu seju uz mammu un vaicāju
- Tā - mūsu pasaule? Šeit dzīvosim?
Māte pasmaidīja:
- Nē, Ervīn. Šī - debesu pasaule, uz četrimensiju Zemes virsmas. Šeit mīt tie, kuriem paredzēts no Zemes aiziet. Viņi savu misiju izpildīja uz planētas un tagad gatavojas tam, lai aizietu citu zvaigžņu sistēmu pasaulēs. Mēs - viesi šeit. Gaismas Valdnieks, tavs Skolotājs uzaicināja mūs priekš tā, lai tiktos ar šīs pasaules vadītājiem. Mums ir kopīgs uzdevums. Pēc tam uzzināsi par to. Bet mēs tagad dosimies uz mūsu pasauli caur speciālu portālu. Mūsu pasaule - iekšplanētiska {внутрипланетный ?}. Izvietota zem ceturtās dimmensijas Zemes virspuses. Tā - sevišķa pasaule, kas izpilda speciālus uzdevumus. Visu uzzināsi, kad tiksim līdz mājām.
Pēc tam mani uzrunāja mans garīgais tēvs:
- Dēls mūsu. Mēs ļoti priecājamies, ka tu esi ar mums! Laimīgi būt ar tevi. Kad mūsu dzimtas bērni aiziet blīvajās pasaulēs, vecāku sirdis bēdājas. Kaut arī mēs zinām, ka visi atgriezīsies dzimtajā mājā. Taču dzīve un darbs blīvajās pasaulēs jūs ļoti ietekmē. Nepieciešams laiks, lai jūs atcerētos, kas jūs esat īstenībā un kādēļ šurp uz Zemi atnācāt Ierobežojošās energoinformatīvās barjeras turpina iedarboties uz jūsu apziņu pat tad, kad jūs atgriežaties augstākajā pasaulē. Tagad mūsu uzdevums - tāds, lai tu pakāpeniski atcerētos, kas tu, priekš kam šeit. Tu atsildīsi sirdi pie dzimtā pavarda. Uzkrāsi spēkus, enerģiju, pēc tam Gaismas Valdnieks aizsūtīs mūsu Ervīnu speciālā skolā.
- Jūs par Gaismas Valdnieku saucat Sergiju Radoņežski? - es jautāju.
- Valdnieks tavā priekšā stājās Sergija Radoņežska tēlā, tādēļ, ka šis tēls mūsu dēlam tuvāks. Taču zini Ervīn: mūsu Gaismas Valdniekam ir daudz tēlu, daudz iemiesojumu dažādās pasaulēs. Viņš - Dižena Kosmiska Būtne, kura ne reizi vien iemiesojās tanī pasaulē, no kurienes tikko tu atnāci. Gaismas Valdniekam ir sava pārstāvniecība arī daudzās citās Zemes pasaulēs. Viņš - viens no tiem, kura vadībā attīstās daudzas Zemes pasaules, cilvēku apdzīvotās. Taču, zini, ir daudz citu pasauļu, kur cilvēki var būt tikai viesi, tur mīt citas dzīvības formas. Viens no visvairāk izplatītiem Valdnieka vārdiem ceturtās dimensijas pasaulēs - El Morija. Tomēr priekš mums viņš - Gaismas Valdnieks Aštars Maitreija. Ar šo vārdu viņš pazīstams daudzās piektās dimensijas pasaulēs... Gatavojies, dēls. Priekšā - portāls, kas mūs aizvedīs uz dzimteni, mūsu dzimto pasauli.
Mans izstruktors Alvis man mācīja iziet pa dažādiem portālu veidiem. Mēs ar viņu veiksmīgi pārvietojāmies dažādās pasaulēs. Pie portālu iziešanas es izbaudīju dažādas sajūtas. Tanī skaitā, nācās sajust diskomfortu. Kaut dažreiz es izjutu patīkamas sajūtas. Portāls, kurā es iegāju kopā ar saviem vecākiem, priekš manis īstenībā kļuva atklājums. Es izjutu nearastas sajūtas. Ieeja parādījās kā zaļa trīstūra formas struktūra. Tur nebija nekā neparasta. Es arī agrāk dažādos portālos iegāju kā ģeometriskās figūrās. Mani pārsteidza enerģijas. Tās bija tik patīkamas, tik tuvas, ka es tik tikko atturējos no asarām acīs. Ar ko to var salīdzināt, brāli? Zini, iedomājies, ka tu ilgi ceļoji citās zemēs, taču vienmēr atcerējies dzimtās mājas smaržu, kur dzīvo tavi mīļie: tētis, mamma, sieva, bērni, māsas, brāļi... Tu jau aizmirsi, kā izskatās māja.Taču atceries tās smaržu. Un, lūk, atver durvis un māja saimnieku sagaida ar savu dzimto smaržu, dzimtām enerģijām - ar to, ko nevar aizmirst, neskatoties ne uz ko... Mēs portālā atradāmies dažas minūtes. Pietiekami ilgi - priekš pārvietošanās starp pasaulēm. Taču šīs minūtes man šķita kā sekundes. Ceļojums Portālā man pārvērtās dāgās atmiņās par dzimtajām enerģijām. Man sirds iesmeldzās tā, ka gandrīz apstājās. Šajā momentā es atcerējos savus mīļos, palikušos uz Zemes. Viņi man nekļuva mazāk mīļi, mazāk tuvi, mazāk mīlami. Taču, tanī pat laikā, es sapratu, sajutu, ka ir - vienmēr bija! - kaut kas radniecīgāks, tuvāks par ko aizmirsu, bet tagad atceros. Brāli, manas jūtas neiespējami izteikt vārdos. Taču es īsteni LIDINĀJOS portālā ar dvēseli un ķermeni, izbaudot apkārtējo telpu un to, ka dzīve ne vienkārši turpinās, bet turpinās daudz pilnīgākā esamības sfērā. Turpinās AUGSTĀ ESAMĪBĀ, kādas mums tik bieži nepietiek, kad mēs iemiesojamies ceturtās dimensijas pasaulē - tajā pasaulē, kur arī tu pašalaik dzīvo, mans biedrs un brāli.
Dzimtene mani sagaidīja ar milzīgu daudzumu atmiņu, saskari ar daudzskaitlīgiem radiniekiem, draugiem, domubiedriem. Ja stāstīt par manu dzimteni, tad var radīt veselu atsevišķu grāmatu. Teikšu tikai, ka mana Garīgā Dzimta mīt piektās dimensijas apakšlīmenī 5,26. Šeit cilvēki gan iet, gan lido un ir iepēja teleportēties. Mums nav zemes un debess. Mēs dzīvojam telpā, ko var salīdzināt ar stāviem, līmeņiem. Taču atkal tomēr, stāvs no stāva nav atdalīts ar kaut kādām "kāpnēm", vai pārejas portālu. Stādies priekšā, ka zemes vispār nav, bet eksistē tikai debesis. Var ļoti ilgi pārvietoties augšup vai lejup, pa labi vai kreisi un nesaskarties ne ar kādiem ierobežojumiem. Lieta tā, ka mūsu pasaule, neskatoties uz to, ka tā eksistē teritoriāli zem jūsu Zemes virsmas, nav... robežu. "Kā tā?" - tu vari brīnēties. - Jābūt taču kaut kādām robežām. Taču der saprast, ka mūsu pasaule vienmēr paplašinās ar mūsu apziņas palīdzību, mūsu mentalitātes un ar piecdimensionālā ētera palīdzību. To var salīdzināt ar internetu. Nav taču internet-teritorijai gala, tādēļ, ka atkal un atkal tiek radīti jauni saiti, jaunas internet-telpas. Tam nav ne gala, ne malas. Tā arī mūsu pasaulei nav ne gala, ne malas, tādēļ ka cilvēki tur mītoši, atkal un atkal rada jaunus telpas-laika un piecdimensionālā ētera apjomus. Tādā veidā , Pasaule pastāvīgi attīstās un paplašinās. Pasaules nosacītas robežas ir telpas, kas to saista ar citām radniecīgām un tuvām pasaulēm.
Mums nav saules, tādēļ ka mūsu pasaule ir PAŠMIRDZOŠA. Visā matērijā izlieta ZEMES IEKŠĒJĀS CENTRĀLĀS SAULES ENERĢIJA. Kopā ar cilvēkiem šeit mīt tikai trīs galvenie dzīvības veidi. Tie - augi, minerāli un... borkati. Jā , jā, brāli, tava garīgā dzirde tevi neapmāna. Es tieši teicu: BORKATI. Kas tie "borkati"? O! Tās patiešām apbrīnojamas būtības, kādu jūsu pasaulē nav, kurā tu tagad esi iemiesots. Kaut arī... jums viņi daļēji pazīstami. "Kā tā?" - jautāsi tu. Tagad paskaidrošu. Borkatus var salīdzināt ar jūsu Gariem, kas cilvēkiem pazīstami, piemēram, kā mājas gari, vai kā vietas sargātāji. Tomēr, daudzi mūsu borkati - tieši bijušie mājas gari, vietas sargātāji. Tas ir, tās priekš jums neredzamas būtības, kuras cilvēkiem palīdz, bet absolūt lielākais vairums cilvēku, viņus pat nepamana, netic viņu eksistēšanai. Daudzi no jūsu, tā saucamajiem, mājas gariem, vienas vai otras vietas sargātājiem, pārejot piektajā dimensijā, kvalitatīvi maina savu garīgo būtību. Kādi no viņiem kļūst mūsu borkati. Atšķirībā no cilvēkiem, mēs ar saviem gariem-borkatiem ne tikai sazināmies, bet arī redzamies. Vēl vairāk - aktīvi sadarbojamies. Mūsu borkati var dažreiz izpausties, kļūt priekš mums ne tikai redzami, bet arī pat taustāmi. Kur viņu sevišķums? Mūsu pasaulē gari-borkati spēlē MENTĀLO CILVĒKU RADĪTĀJU lomu. Borkati, tie ir tie gari, kuri atšķiras/izceļas, izpildot misiju ceturtās dimensijas pasaulēs. Viņi labi iemācījās mentāli sadarboties ar cilvēkiem, nereti sapludinot savu un cilvēcisko apziņu. Tas mums palīdz, mūsu pasaulē, ar viņiem aktīvi radīt jaunas mentālās telpas un formas. Bet šie mentālie apziņas apjomi (jaunās apziņas apjomi) un formas, maksimāli nepieciešami pie jaunu pasauļu radīšanas un pie pasauļu attīstības laikmetu sadures vietā {стыке эпох ?}. Jauni apziņas apjomi un formas maksimāli nepieciešami cilvēkiem jūsu pasaulē, pārejošā no Kali Jugas uz Sati Juga, no lejupejoša laikmeta/ēras uz Augšupejošu laikmetu/ēru. Jūs apstājāties uz AUGŠUPEJOŠĀ LAIKMETA/ĒRAS sliekšņa, kad visa pasaule, visi cilvēki, visas dzīvības formas pakāpeniski, soli aiz soļa, evolucionēs augstākā pasaulē, augstākos cilvēkos, augstākās dzīvības formās. Pakāpeniski, pati jūsu pasaule kļūs piektās diemensijas pasaule. Tas - ļoti valdzinošs, ārkārtīgi aizraujošs process. No iekšienes jums tas tagad šķiet ļoti ilgstošs, smags, sarežģīts. Bet ja raudzīties uz jūsu laiku no piektās dimensijas laika, tad PASAULES AUGŠUPCELŠANAS PROCESS IZSKATĀS KĀ BURVĪGS JAUNRADES PROCESS, KĀ PĀRSTEIDZOŠI SPILGTA PARĀDĪBA.
Borkati - spilgti mentāli radītāji. Viņi prot telpas apziņā, radīt daudzus evolucionārus procesus. Pie tam, viņiem svarīgi sadarboties ar cilvēkiem, kā ar galvenajām pasaules būtnēm. Teorētiski, borkati var sadarboties arī ar citu vienu vai otru pasauļu vadošām dzīvības formām. Bet mēs tagad runājam par pasaulēm, kur galvenokārt evolucionē cilvēki.
Jau manas jaunās dzīves Dzimtenē trešajā dienā, es iepazinos ar borkatu, kurš ļoti labi pazīstams ar tevi pēc taviem pagātnes iemiesojumiem. Viņš pietiekami ilgi izpildīja vietas Glabātāja lomu tur, kur bija tava vasarnīca. Agrākos laikos tur atradās īpašs Temlis - Auņ Šao Homi, kas izpildīja uzdevumu cilvēciskās ģenētikas attīstībā. To Templi dibināja Lemūrieši 28 tūkstošus gadu atpakaļ. Tas eksistēja gandrīz piecus tūkstošus gadu. Mans jaunais paziņa, borkats, kura vārds ARIOLS {kr.val. АРИОЛЬ} šo piecu tūkstošu gadu laikā, ne tikai atbalstīja Tempļa dzīvības nodrošināšanas procesu, bet piedalījās arī ģenētisko programmu radīšanā, kas ļāva cilvēkam īstenot iegremdēšanos blīvajā matērijā, bet pēc tam sākt - augšupcelšanās procesu daudz augstākos matērijas slāņos. Ariols uz kādu laiku kļuva mans Aizbildnis. Viņš sāka veltīt {посвящать ?} mani manai misijai sīkāk. Sagatavoja mani mācībām speciālā skolā, kur pēc tam mani pārveda mans Skolotājs - Aštars Maitreija.
Zinu, brāli, tu maz par ko brīnies. Tomēr, lūdzu: nebrīnies. Es lūdzu arī lasītājus, tos, kuri iepazīsies ar manu ziņojumu, nebrīnīties. Tagad, kad es dodu šo vēstījumu, jūsu pasaulē pagāja vairāk kā divi gadi no mana aiziešanas momenta. Taču es jau īstenoju ceļojumu nākotnē, izpildīju savu misiju un aizgāju no tās... nē, ne savā pasaulē. Bet sevišķā pasaulē, par kuru pastāstīšu vēlāk. Tanī pasaulē, mūsu/jūsu nākotnes pasaulē, kur es izpildīju misiju, es nodzīvoju 56 gadus. Un tagad, protams, pavisam ne tas cilvēks, kurš bija, kad tikko pārgāja no ceturtās dimensijas, dimensijā piektajā. Taču zini: tu paliki manā sirdī pat tad, kad es CIEMOJOS NĀKOTNĒ. Bez tam, lūk, kas interesanti: es ar tevi satikos nākotnē. Zinu: tu neapjuki un saproti, par ko ir runa. Laiks priekš jums lineārs, četrdimensiju iemītniekiem. Taču tas nelineārs priekš MUMS, piektās dimensijas iemītniekiem. Laiks - tā upe un piektās dimensijas iemītnieki, izpildot sevišķas misijas, var nonākt pie upes iztekas, kā arī pie tās grīvas.
UPES GRĪVA ZEM NOSAUKUMA LAIKS... . Tas - ļoti labs salīdzinājums, brāli. Ļoti labs. Es to GRĪVU apmeklēju, kad cilvēces LAIKA Upe sazarojas īpašās daļās. Un ļoti svarīgi, lai šīs daļas kā mozaikas fragmenti, sakārtotos nākotnē pareizā attēlā. Par Laika Grīvu nākotnē man paziņoja Ariols. Viņš pastāstīja, ka uz šo Nākotnes Grīvu dodas vesels pulks mūsu pasaules pārstāvju, lai palīdzētu organizēt pareizu, harmonisku pāreju no četrdimensijas uz jūsu pasaules piecdimensiju, sevišķa varianta laika eksistēšanas apstākļos. Jā, brāli. Jums, Gaismas Darbiniekiem, derīgi zināt, ka jūsu cilvēces nākotnē eksistē sevišķs periods, kad laiks cilvēkiem dod iespējas izdarīt svarīgu izvēli. Cilvēcei parādās svarīgas perspektīvas, tanī skaitā - ļoti satraucošas, saviļņojošas. Uz to laiku, zinātniskās tehnoloģijas sasniegs ļoti augstu līmeni. Un cilvēkiem radīsies iespējas kļūt MĀKSLĪGI GANDRĪZ NEMIRSTĪGIEM. Tas ir, cilvēki saņems iespēju ļoti ilgi saglabāt četrdimensiju fiziskā ķermeņa eksistēšanu ļoti, ļoti komfortablos materiālās pārpilnības apstākļos. Tādējādi būs radīta alternatīva augšupcelšanai piektajā dimensijā. Kādēļ aiziet kaut kur tur, augšup, augstākā pasaulē, ja ir iespēja radīt materiālo paradīzi tur, ceturtajā dimensijā? Daudzi, ļoti daudzi cilvēki var tad pieņemt šo variantu un atteiksies no pārejas piektajā dimensijā. Viņi apmainīs, priekš viņiem nenoteiktu dzīvi augstākajās pasaulēs uz noteiktu komfortablu dzīvi četrdimensionalitātē. Īstenojot tādu izvēli potenciālā realitātē, cilvēki Realitāti izdalīs uz vairākām daļām. Tādēļ ka bez tiem cilvēkiem, kuri tomēr aizies uz piekto dimensiju, var palikt vēl divas cilvēciskās plūsmas. Daļa cilvēku var doties mākslīgajā realitātē, kur nav nākotnes. Bet cita daļa degradēs, radot apstākļus involūcijai (jaunu lejupeju matērijā). Vispār, brāli, nākotnes cilvēce, no ģeētiskā skatu punkta, sastāv no četrām pamata plūsmām. Mani Garīgie Vecāki man paskaidroja, ka šīs plūsmas bija veidotas cilvēces evolūcijas gaitā, pēdējo piectūkstošgadu laikā. Cilvēki dalās ne tikai jūsu sauktajos augšupejošos un lejupejošos evolūcijas atzaros. Starp cilvēkiem ir tie, kuri sākotnēji dzima kā zemesplanetārās rases pārstāvji (dzima - iemiesojās kā planetārās rases cilvēka nozīmē). Ir tie, kuri šurp atnāca un ilgas evolūcijas laikā kļuva cilvēki. Eksistē arī tie, kuri, iemantojot cilvēcisko ķermeni, cilvēki nekļūst. Tie ir tie, kuri iemiesojas cilvēku ķermeņos uz vienu iemiesojumu, atnāot šurp izpildīt vienu vai citu uzdevumu. Par cilvēku ceturto daļu mums labi zināms - tās ir tās robotizētās būtības, kuras planētu neatstāja (daļa no viņiem tomēr to izdarīja vēl 21. gadsimta sākumā, tas ir, jūsu laika).
Ariols man paziņoja, ka cilvēku realitātes sadalīšanu nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Viņš teica, ka iepriekšējā Radīšanas Vilnī (iepriekšējā Radīšanas daudzdimensionālajā ciklā) pasaules realitātes dalīšana radīja nopietnas problēmas priekš visas Zemes Cilvēces daudzdimensionālās rases un planetārās sistēmas kopumā.
Tieši tādēļ Gaismas Ģimene dotajā radīšanas etapā, pieņem tagad visus nepieciešamos mērus priekš tā, lai Laika Grīva veidotu jaunu, Vienotu Laiku, kas nodrošina jūs pasaules harmonisku pacelšanos piektajā dimensijā.
Protams, man ļoti gribējās uzzināt kāds būs mans uzdevums. Ariols teica, ka par to man sīkāk pastāstīs mans Skolotājs - Valdnieks Aštars Maitreija. Tomēr viņš ļāva man saprast, ka man nāksies izildīt nevieglu uzdevumu - būt to skaitā, kuri iemiesosies cilvēces dzīves nevieglā laikā, stāvošas uz dimensiju nomaiņas sliekšņa.
Brāli! Es vēl ne mazumu interesanta pastāstīšu un tu to vari paziņot jūsu Žurnāla lasītājiem, saviem laikabiedriem - tiem, kuri gatavi to dzirdēt. Taču zini: tas ne vienkārši stāsts. Jums vajadzēs pieslēgties procesam, par kuru stāstu un vadīt kopēju darbu jūsu nākotnes harmonizēšanai. Bet pagaidām - klausies tālāk.
Ariols man pastāstīja daudz zināšanu par laiku, par dažādu pasauļu eksistēšanu un attīstību, dažādās realitātēs. Es dzīvoju, mācījos, baudīju dzīvi manā dzimtajā pasaulē, laika tecējumā, kuru var pielīdzināt septiņiem jūsu gadiem. Un tikai pēc tam es tikos ar Gasmas Valdnieku Aštaru Maitreiju, kurš kopā ar citiem pazīstamiem Gaismas Skolotāiem, uzticēja/atklāja man misiju. Bet pēc tam mani nosūtīja uz speciālu skolu...
Tātad, man stāvēja priekšā kopā ar manu kolēģu, manas pasaules iemītnieku daudzskaitlīgu pulku, iemiesoties jūsu/mūsu pasaules nākotnē. Jūsu mūsdienīgā laika skaitīšanā (kas uz to laiku nomainīsies, notiks citādi) tas - 3056-ais gads. Nē, es nepiedzimu no jauna. Kā arī mani draugi. Mums lemts bija atnākt pasaulē kā pieaugušiem cilvēkiem - ar atmiņu par iepriekšējo dzīvi un ar visām iemaņām, kādām mūs apmācīja. Kopumā mēs nākotnē atnācām 5277 cilvēki. Ar mums bija diženi Gaismas Meistari, jums pazīstami kā Augšupceltie Skolotāji. Pa jokam mēs šo atnākšanu nosaucām "Otrā atnākšana". Kaut arī, īstenībā, mūsu misiju grūti pārvērtēt. Mūsu pulks bija izdalīts pa grupām. Katrai grupai bija savs uzdevums. Manas grupas sastāvā bija 321 cilvēks. Mūsu uzdevums bija atnākt jūsu pasaulē tās vietas rajonā, kuru jūs tagad sauciet Arkaima. Tālāk mums stāvēja priekšā doties uz pilsētu, kuras tagad uz kartes nav. Tā pilsēta, jaunā Arimoija, būs uzcelta meteorīta "Armagedons" krišanas vietā (tā saucamā Čeļabinskas meteorita). Šeit 3056. gadā eksistē Tempļu komplekss, kur Gaismas Darbinieki izpilda svarīgas kalpošanas, izpilda nepieciešamos gaismas darbus.
Mēs izgājām caur portālu naktī - maija pilnmēnesī. Izgājām nozīmētajā vietā, netālu no pilsētas Irameļas. Lūk, šeit mēs ar Tevi, brāl, arī satikāmies. Jā, jā. Precīzāk - ar to, kāds tu iemiesojies šajā nākotnes pasaulē. Tu kļuvi par vienu no Arimoijas Tempļa kalpotājiem, viens no tiem, kurš gatavoja mūsu atnākšanu jūsu pasaulē. Mūsu tikšanās bija ļoti sirsnīga. Tu zināji, kas tavā priekšā, un saprati par mūsu kopīgo iemiesojumu uz XX-XXI gadsimtu robežas. Un tādēļ pajokoji, sakot, ka es ļoti novājējis. Jā, der atcerēties, ka mūsu daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss bija pārveidots. Un pirms atnākšanas ceturtajā dimensijā, "RAMATAN" institūta darbinieki nodrošināja mūs ar speciāliem fiziskiem ķermeņiem. Es atbildēju ar joku, sakot, ka tu ļoti paaugies tūkstošgadu laikā. Mēs, brāli, abi bijām ļoti pricīgi par tikšanos. Ļoti priecīgi...
Tu ar saviem biedriem mūs izmitināji vienā no Arimoijas tempļiem. Bet jau nākošajā dienā notika mūsu iepazīšanās ar tiem, ar kuriem mums stāvēja priekšā cieša sadarbība. Tikko parādījās saule, mēs izgājām uz tempļa laukuma un ieraudzījām cilvēkus, kuri ar ziņkāri raudzījās uz mums. Mēs ar ziņkāri raudzījāmies uz viņiem. Viņiem bija zināms par mūsu ierašanos. Mēs zinājām par tikšanos ar viņiem.
Mūsu priekšā stāvēja cilvēki, ar kuriem mums vajadzēs īstenot misiju. Jā, tagad tie bija cilvēki... Izbrīnīts par vārdu "tagad"? Kas viņi bija pagātnē? Viņi bija... robotizētās būtības! Mēs tikāmies ar tām robotizētajām būtībām, kuras atsaucās uz Gaismas Ģimenes aicinājumu, atstāja Zemi vairāk kā tūkstošgadus atpakaļ un aizgāja uz Siriusa "B" zvaigžņu sistēmu. Uz planētas Šefons robotizētās būtības izgāja sevišķu APGAROTĪBAS evolūcijas etapu, kā rezultātā kļuva pilnvērtīgi cilvēki, spējīgi mīlēt un radīt Gaismā. Un, lūk, viņi atkal atgiezās uz Zemes... Priekš kam? Viņiem stāvēja priekšā dalība evolucionārās izvēles procesā. Viņiem uz to bija tiesības, par cik bija radīti uz Zemes un izgāja šeit nevienkāršu evolūciju kā robotizētas būtības - kā būtnes, dzimušas bez dvēseles, taču iemantojušas to savas attīstības procesā. Ja runāt vienkāršāk: viņām bija balss tiesības - tāpat kā tām robotizētām būtībām, kuras palika uz Zemes un turpināja dzīvot šeit. Pēdējo tūkstošgadu laikā, zemes robotizētās būtības ievērojami novājināja savas slepeno valdoņu cilvēciskās sabiedrības vadīšanas pozīcijas. Tomēr, pilnībā šīs pozīcijas neatdeva. Viņi turpināja slepeni ietekmēt cilvēkus, atbalstīt cilvēciskās sabiedrības tehnogēniskuma eksistēšanu un pat - dalīt cilvēkus slāņos, kā iepriekš, kurinot naidu dažādās vietās uz planētas. Tomēr tūkstošgadu laikā cilvēce ievērojami pavirzījās uz priekšu Garīgās attīstības ceļā. Uz mūsu "otrās atnākšanas" momentu, vairāk kā puse Zemes iedzīvotāju (kopējais iedzīvotāju skaits tad bija vairāk kā 9-ņi miljardi cilvēku) jau bija garīgās cilvēces pārstāvji. Gandrīz pieci miljardi cilvēku sazinājās ar saviem Augstākajiem "Es", aktīvi nodabojās ar garīgām praksēm, izpildīja vienus vai otrus gaismas darbus. Vienā pasaulē ar tādiem cilvēkiem turpināja dzīvot ateisti, kuri absolūt neticāja Dievam. Viņiem pirmajā vietā bija materiālā pārpilnība un izmantoja labumus, kurus sagādāja augsti attīstītas tehnoloģijas. Starp šīs daļas cilvēkiem dzīvoja arī robotizētās būtības, kuru skaits uz to brīdi sastādija 10 miljonus.
Laika Upes Grīvā, par ko es teicu iepriekš, bija četras iespējamās plūsmas. Gari, kuri atnāca uz šo pasauli izpildīt tikai viena iemiesojuma misiju, bija gatavi ātrai pasaules pārejai piektajā dimensijā. Viņi protams, skaitījās pie garīgiem cilvēkiem, viņu skaits sasniedza apmēram 300 miljonus cilvēku. Pārējie Garīgie Cilvēki uzstājās par lēnu, polipasaules pārejas variantu.
Cilvēki-ateisti, materialisti uzstājās par cilvēciskās kā tehnogēnās civilizācijas turpināšanos. Attiecīgi, viņiem nebija vajadzīga nekāda pāriešana piektajā dimensijā, par cik viņus apmierināja materiālās civilizācijas labumi. Viņu nepietiekmais Garīgums viņus atvairīja no piektās dimensijas Garīgām pasaulēm. Robotizētās būtības arī uzstājās par tehnogēno attīstības ceļu. Taču viņi sapņoja par tādu sabiedrību, kuru varētu vadīt un uz kuru rēķina dzīvot tālāk. Taču, protams, cilvēkus tāds variants neapmierināja. Viņiem nevajadzēja vairāk nekādu slepeno valdoņu. Apziņa pat ateistiem-materiālistiem ievērojami attīstījās. Un daudzi no viņiem zināja vadīšanas noslēpumus, par sabiedrisko procesu attīstības likumiem un to pārkāpumiem.
Katra no dzīvesplūsmām varēja ietekmēt kopējo realitāti un bija spējīga ar savu mentalitāti radīt sānatzaru {ответвления ?} notikumainības attīstībā. Vairākums cilvēku, pēc būtības, jau izvēlējās PASAULES {МИРОВОЙ ?} pāreju piektajā dimensijā, taču pie tādas pārejas svarīgi bija harmonizēt kopējo notikumainību un nepieļaut, lai mazākums ciestu. Bez tam, notikumainības sazarotība varēja radīt liekas problēmas cilvēces nākotnē. Lūk, kādēļ bija nepieciešams vadīt nepieciešamos gaismas darbus Laika Upes Grīvā - tanī telpas punktā, kur mēs ieradāmies.
Bet ko mēs varējām izdarīt, brāli, kā tu domā? Mēs taču nevarējām robotizētās būtības pārliecināt atteikties no savas virskundzības. Gaismas Ģimenei tas neizdevās tūkstošgadu laikā (SMAIDA ENERĢIJA). Tas varēja mums neizdoties, taču... tas varēja izdoties tiem, kuri agrāk paši bija robotizētas būtības! Lūk, kādēļ ieradās tas "desants" no planētas Šefons, no Siriusa. Bijušās robotizētās būtības, kļuvušas cilvēki, varēja veikt PAMATIETEKMI uz planētas palikušo robotbūtību pasaules uzskatu. Un, vēl vairāk, viņi varēja veikt ietekmi uz savu bijušo līdzbrāļu daudzdimensionālo ģenētiku, jo viņiem bija viena kopējā ģenētiskā pamatne un atnesa ar sevi speciāli radītas Programmas priekš zemes robotizēto būtību evolucionārās ģenētiskās evolūcijas pārveidošanas. Priekš tā pienāca laiks. 10-mit miljoniem būtību bez dvēseles bija laiks kļūt par īstiem cilvēkiem ar Dvēseli. Agrāk neapgaroto būtību apgarošana kļuva par vienu no Lielā Eksperimenta uzdevumiem. Un mēs bijām aicināti šo uzdevumu izpildīt noslēguma etapā. Un vēl mūsu grupa ņēma dalību kop-planetārās notikumainības harmonizēšanā.
Un tātad, bijušās robotizētās būtības, kļuvušas cilvēki, ieradās uz planētas, ceturtās dimensijas pasaulē, lai izmainītu savu līdzbrāļu ģenētiku un ņemtu dalību viņu apgarošanas procesā. Bet priekš kam mēs bijām vajadzīgi? Mēs atnesām jaunu apziņu no piektās dimensijas. Šīs apziņas izplatīšanas programmas, dzīvoja mūsu Daudzdimensionālo Ķermeņu kompleksos, mūsu sakrālās telpās. Un mūsu uzdevums bija šīs programmas izplatīt kopā ar bijušajām robotizētajām būtībām. Kā? Nu, brāli, daļēji mums stāvēja priekšā... jauktas laulības. Smaidi? Nu, jā, var arī pasmaidīt. Kā tu atceries, studentu gados mēs daudz laika veltījām savas "otras pusītes" meklējumos. Meklējām meitenes, kurās varētu iemīlēties. Bet te... priekš manis SPECIĀLI atsūtīja meiteni no citas planētas. Bijusī robotizētā būtība kļuva mana "otra pusīte" uz veselu pusgadsimtu. Mēs stājāmies laulībā, kā arī citi mūsu grupas dalībnieki. Viņu sauca Kleopatra. Zini, tanī laikā cilvēkiem moderni kļuva senie vārdi. Es saņēmu vārdu, kā manā pēdējā iemiesojumā - Sergejs. Sergejs un Kleopatra - amizanti skan? Jā...
Vai mīlējām mēs viens otru? Viennozīmīgi - jā. Mēs viens otru iemīlējām vēl līdz tam, kā satikāmies šajā pasaulē. Manas Kleopatras tēls man bija zināms vēl tad, kad es dzīvoju savā Garīgajā Dzimtenē, piektajā dimensijā. Viņas tēlu ar Mīlestību ienesa manā Sakrālajā Telpā. Var teikt, ka tā bija Dieva-Radītāja dāvana, sniegta ar Mīlestību un priekš mīlestības. Tā arī Kleopatra mani iemīlēja pirms tikšanās ar mani.
Mēs apmetāmies Arimoijā. Priekš mums bija uzcelti speciāli mājokļi. Skaistas mājas ezera krastā. Mūsu dzīve pagāja kalpošanā Gaismai un cilvēcei. Mēs izpildījām daudz gaismas darbu. Un es biju laimīgs. Taču zināju, ka tā vienmēr nebūs. Es atcerējos Skolotāja vārdus par to, ka šajā pasaulē kļūšu ievērojams, darīšu pasauli laimīgāku, bet pats laimi neiemantošu. Es zināju, ka drīz notikumības gaita mainīsies.
Ar Skolotāju mēs sazinājāmies regulāri. Viņš man deva Pamācības. Un laiku pa laikam atgādināja par to, ka es aicināts atstāt Arimoiju un sākt jaunu dzīvi. Kleopatrai bija sava misija. Stāvēja priekšā šķiršanās...
Manam brālim interesanta cilvēces nākotnes pasaule? Zini, priekš tiem, kuri atceras dzīvi augstākajās pasaulēs, dzīve ceturtās tūksošgades sākumā nebija brīnišķīga. Jā, tehnoloģiju attīstība. Jā, komfortabla dzīve. Taču kopējais enerģētiskais līmenis, protams, ievērojami zemāks kā tur, kur mēs dzīvojām parasti.
3060-jā gadā es Arimoiju atstāju un devos dzīvot uz citu valsti, Indiju. Tieši šeit man stāvēja priekšā sākt jaunu dzīvi. Man nācās šķirties ar Kleopatru, tādēļ ka viņai bija paredzēta jauna dzīve. Viņu gaidīja Japāna un cieša saziņa ar saviem bijušajiem līdzbrāļiem. Bet Japānā atrodas slepenais robotizēto būtību centrs. Kleopatrai stāvēja priekšā iepazīties ar tiem, kuri bija ieejoši šajā centrā, noturēt ar viņiem atbilstošas sarunas. Bez tam, kopā ar citiem cilvēkiem, ieradušamies no Šefonas, viņai bija jānodod šajā centrā speciālas evolucionāras Programmas un jāveido tur Sakrālo telpu priekš nākošā evolucionārā cikla.
Es ierados Indijā un apmetos Madrasā, vienā no nelielām apmetnēm. Pienākas atzīmēt, ka uz to laiku Indijas apzdzīvotība ievērojami samazinājās. Robežas starp valstīm kļuvušas mazāk stingras un daudz indusu gadsimtos 23-24 atstāja savu Dzimteni, lai turpinātu dzīvot citās valstīs. Daudzi indusi pārcēlās uz dzīvi Dienvidamerikā, kas enerģētiski ļoti cieši saistīta ar Indiju. Ievērojams skaits Indijas iedzīvotāju kļuva Krievijas iedzīvotāji. Vienā no Madrasas piepilsētas ciemiem, es atklāju Skolu, ko nosaucu "Augšupcelšana 90 dienās". Es tur pieņēmu tikai sagatavotus cilvēkus un ar Skolotāja Aštara Maitreija (Valdoņa El Morija) palīdzību sāku viņus gatavot augšupcelšanai uz piekto dimensiju kopā ar ķermeni. Uz to laiku, augšupcelšana kopā ar fizisko ķermeni jau kļuva sabiedriskās apziņas īpašuma parādība. Atsevišķi augšupcelšanas gadījumi jau bija fiksēti oficiāli - ar masu informācijas līdzekļu un laikmetīgu zinātniski pētniecisko ierīču palīdzību.
Bez šaubām, materiālisti tādu iespēju noraidīja, izskaidrojot notikušo no laikmetīgu zināšanu pozīcijām. Robotizētās būtības apgalvoja, ka notiek vienkārša fiziskā ķermeņa sadalīšana uz elementārām daļām. Uz to laiku eksistēja arī veco reliģijas formu adepti, kuri teica, ka tā saucamā "augšupcelšana kopa ar ķermeni" nodara nelabojamu zaudējumu cilvēka dvēselei. Tomēr, liela vairuma cilvēku sbiedriskais viedoklis jau bija gatavs pieņemt jauno patiesību, ko sludināja Skolotāji daudzu simtu gadu garumā.
Aštars Maitreija man nodeva jaunākās prakses, kas deviņdesmit dienu laikā formēja cilvēka Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu, bez grūtībām ļaujošu viņam augšupcelties piektajā dimensijā kopā ar fizisko ķermeni. Pēc kā cilvēks pats pieņēma lēmumu - augšupcelties uzreiz vai to darīt tad, kad tas būs lietderīgi.
Savā pirmajā kursā es pieņēmu 33 cilvēkus. Pēc apmācību beigšanas, piektajā dimensijā, kopā ar fizisko ķermeni augšupcēlās 4 cilvēki. Pēc tam es apmācīju vēl trīs grupas - ar ļoti lielu skaitu cilvēku. Pirmā mana darba gada beigās, pietajā dimensijā, kopā ar ķermeni, augšuppacēlās jau 18 cilvēki. Es kļuvu pazīstams Indijas teritorijā. Man bija tik daudz skolnieku, ka es vairs visus gribētājus apmācīt nevarēju. Uz uzņemšanu manā skolā "stāvēja" liela rinda, par mani ierunājās masu saziņas līdzekļi. Pēc trīs gadu darba es kļuvu pazīstams visā pasaulē.
Tieši tad ar mani notika tas, kas ļoti sarežģīja manu dzīvi tanī iemiesojumā. Reiz manas skolas durvju zvanu nospieda cilvēks, kurš sevi nosauca Abbass. Viņš paprasīja man viņu uzņemt, sakot, ka viņam ir paziņojums no maniem sekotājiem, kuri dzīvo Amerikā, bijušā Misuri štata teritorijā. Es viņu ielaidu savā mājoklī, pieņēmu speciālā kabinetā. Uzmanīgi ieskatoties cilvēkam acīs, es sapatu, ka viņš atnācis ne ar labiem nodomiem. Līdz šim momentam, es uzskatīju, ka biju aizsargāts no tādu melnās maģijas spēku ietekmes. Taču, redzams, aizsardzība darbojās ne pilnā spēkā...
Pēc nedaudz sekundēm, kā es ieskatījos Abbasa acīs, mana redze sāka pasliktināties. Pēc nedaudz minūtēm, es sapratu, ka esmu akls.
Un tur tūliņ izdzirdēju Skolotāja balsi:
"Nemeklē palīdzību kliīnikā. Neviens nespēs atjaunot redzi. Tas - tavs ceļš. Un tev tas jāiziet".
Es iekliedzos, saucot palīgā vienu no maniem skolniekiem. Kad viņš atskrēja, Abbats bija pazudis. Pazuda kopā ar manu redzi. Tad es vēl nezināju, ka tas izraisīs veselu virkni dīvainu notikumu manā jaunajā dzīvē...
2015 gada 14. - 16. septembris.

Turpinājums sekos...

Avots: "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 5(23) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/
Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/03.02.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 03.02.2016.