| Eslauma | Datums: Svētdiena, 11.05.2014, 12:48 | Ziņojums # 1 |
|
Pulkvedis
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 150
Statuss: Offline
| BEIGSIM DRĀMAS
Natālija Koteļņikova
15.08.2012.07:4O
Dzīves drāmas nekādi negrib mūsu apziņu atbrīvot. Lasot daudzu autoru uzsaukumus, lūgšanas, realitāti dramatizējošus, mēs apzināmies, ka šie uzsaukumi tika uzrakstīti ne no Augšas, tā kā jau nākošajā apziņas režģī nav notiekošā dramatisma. Nolaižoties trešajā-ceturtajā apziņas režģī, mēs nokļūstam dramatismā un bezizejā, bailēs par nākotni un Pārejas katastrofu.
Visi gaišie spēki arvien no jauna palīdz mums ieraudzīt pasauli bez katastrofām un kataklizmām. Pietiekami pat iziet uz savu personīgo Augstākās apziņas līmeni, lai ieraudzītu pasauli citā gaismā. Šodien es jūs pavadīšu pa Cilvēka apziņas režģiem, lai jūs varētu saprast, kāda apziņa, kuram līmenim atbilst.
Veicot ceļojumu pa apziņas režģiem, sāksim ar cilvēces veco apziņu, trešās dimensijas Apziņas režģis. Ja uz to paskatāmies no augšas, tad redzam, ka tas viena vienīga darva. Melni, biezi sveķi - tā izskatās pamatcivilizācijas apziņas Režģis. Ja jūs domājiet, ka mēs esam jau garām šim slānim, izgājuši no viņa, tad no kurienes viņš uz planētas?
Šeit mūsu apziņām ļoti grūti izpeldēt, jo sveķi ievelk, aplīp, iemidzina modrību un apziņu. Trešās dimensijas cilvēki neredz sevi slīkstošus un necenšas iziet no trešās dimensijas apziņas purva, kur cīņa par eksistēšanu, par savu matērijas kumosu, par "maizes kumosu", par domāšanas vienādību un šablonismu, par taisnīgumu, par uzvedības zīmogu kļūst karogs, kuru viņi vicina, nosodot citādi domājošos.
Nesen vilcienā bija saruna par veģetārismu. Vīrietis ar dedzību nosodoši paziņoja, ka kaut kāda vispasaules organizācija (JUNESKO tipa) nolēma, ka veģetārisms - tā psihiska novirze cilvēkā. Un vispār, piemetināja viņš, Dievā un smalkajā pasaulē, "visā tajā" vairākumā, 90% cilvēku netic. Es piekritu, ka tas tiešām tā, netic, bet tas nenozīmē, ka pārējiem 10% nav jāseko savai taisnībai, ticībai, uzdevumam.
Agresīvas apziņas tiražēšanas vide, vienveidīga domāšana, modina bailes tajos cilvēkos, kuri sāk sevi izcelt no darvas/sveķiem. Viņi uzdod sev jautājumus: vai ar mani viss normāli? Un ja nu es jūku prātā? Vai tik es pareizi eju? Mūs tā nemācīja. Šiem cilvēkiem mostas gaismas kodi, Mātes Zemes, Saules, Galaktisko Skolotāju ietekmē un personīgā gaismas sēkla, DNS ietekmē. Tas liek aizdomāties par noteiktiem jautājumiem, kuri satrauc iekšēji un neļauj no tiem atgaiņāties.
* * *
Ceturtās dimensijas režģis apvieno no darvas izcēlušās apziņas. Viņas daudz pārdrošākas, nepaklausīgākas, viņām vēl grūti izvēlēties tālāko kursu un savaldīt sevi jaunu esam, viņās palika bailes un zems pašvērtējums. Dažreiz, ja ir no dzimšanas sakaru kanāls ar Augstāko Es, tāds cilvēks raksta, taču pēc apziņas viņš vēl neaizsniedzas līdz Augstākajam Es un smeļ informāciju ne no svaiga avota. Viņa apziņa tikko tikko izgāja no darvas un neattīrījās līdz galam. Lūk, šeit tāds cilvēks savu dzīves drāmu, viņa apziņā eksistēošu atsevišķi (labs un ļauns, labi un slikti, Otello un Dezdemona utt.), pārnes uz visu Pasaultelpu. Čenelers izlaiž informāciju caur savu apziņu un izveido iekšējo drāmu, savas pretrunas absolūtā - nosoda un kritizē. Informāciju un zināšanas, kas pie viņa nonāk no augšas, izlaužas caur duālo apziņu, izplatot cilvēciskās attiecības uz galaktiskajām. Tieši ceturtajā dimensijā, kā mēs zinām, Galaktikā arvien vēl iet kari. Pats Apziņas Režģis satur tumšos un gaišos iecirkņus, kuri arī dod dramatisma jēgu vēstījumiem. Var teikt, ka šajā apziņā notiek pēdējā gaismas un tumsas cīņa vai šaha spēle. Tāds autors nereti sevi pieskaita pie kaut kādas ārpuszemes rases - siriusiešu, plejādiešu, orioniešu, nefiliešu utt. Viņš nosoda vienas rases darbības un citu rasi paaugstina uz pjedestāla. Viņi "labie", bet citi - "sliktie". Pat ievērojami rakstnieki nereti saglabā tādu domāšanu.
* * *
Piektās dimensijas apziņas režģis satur vieglu astrālu gaismu, izkliedējošu tumsu un zemu apziņu pretstatību. Šeit lemūrieša apziņa - maiga, viegla un apmierināta ar to, kādā vidē viņš atrodas. Viņš pats rada savu vidi, tā viņa personīgā pasaule. Mūsu saprāts noguris no laika un telpas ierobežojumiem, pēkšņi saņem ilgi gaidīto brīvību un tuvina savienošanos un saplūšanu ar Tēva Mīlestību, kura mīl visus un visu, bez ierobežojumiem un vērtējumiem. Jūs savienojiet savu skatījumu uz cilvēci ar Radītāju kā radošu darbnīcu, kur darbs vēl nepabeigts, viņš vēl rit pilnā sparā. Uz visu dzīvi jūs raugāties ļoti mierīgi, bez dramatisma: jā, eksistē maigas apziņas - taureņi, kuri pārtiek no zāļu un puķu putekšņiem un eksistē govis, kuras šīs zāles un puķes ēd. Mēs taču nenosodīsim govis? Un eksistē cilvēki, kuri ēd govis. Un tas arī ir normāli. Nav nekā neparasta, ka cilvēku enerģiju kāds izmanto uzturā - daudz augstākas būtnes pēc vibrācijām. Pasaulē viss - sistēma un neviena enerģija nepazūd. Katrs dzīvības veids - vienkārši Dzīve, viņas varenajā daudzveidībā. Šeit nav drāmas. Viss neitrāls.
Taču cilvēciskam prātam garlaicīgi bez drāmas. Viņam vajadzīga drāma priekš noslēpuma, priekš ziņkārības un zinātkāres, ja dzīvē tās nav, mēs ejam uz teātri vai skatāmies filmas. Un ja tāds prāts izzina iespējamības un augstāko plānu laukus, viņš pa paradumam meklē drāmas tur, kur viņu nav. Viņš nav iemācīts domāt citādi.
Piektās dimensijas apziņā jūs izejiet uz galaktiskās apziņas līmeni. Jūs apzināties, ka atnācāt uz Galaktiku caur viņas kodolu no daudz augstāka apziņas stāvokļa priekš enerģiju iestrādēm, apziņas izaugsmes, formas evolūcijas, saprāta attīstības, Dzīvības pavairošanai un paplašināšanai, savas Īstenības izsēšanai, pasaules izzināšanai citos esamības līmeņos. Jūs iegājāt Galaktiskās enerģijas blīvajos slāņos, izsējāt savus fragmentus pa visām Galaktikas robežām, pa visiem aktīvās dzīves iecirkņiem "ielienot visos caurumos", kļūstot aktīvs visuma spēku izzinātājs un radītājs.
Jūs iegājāt plejādiešu rasē, siriusiešu, saules un citās formās un rasēs, kļuvāt planēta, zvaigzne, straume, migla, sistēma, neatkarīgs no apziņas blīvuma smalkajā formā. Jūs radījāt rases kā savas daļas, katrā rasē jūs uzņēmāt pieredzi un zināšanas. Jūs mācījāties no Dzīves un pilnveidojāt savu Lielā Pirmsākuma Patiesības izpratni.
Visas mūsu zināšanas relatīvas (otnosiķeļni ?). Vispirms viņas atkarīgas no informācijas avota (tas ir, cik tīrs un augsts jūsu kanāls) un no čenelera apziņas līmeņa. Paaugstinot savas vibrācijas, aizejot no "galvas loģikas", kļūstot uzsūcošs sistēmas informāciju ar organismu, mēs cenšamies pa jaunam apzināt tās patiesības, kuras šķita neapstrīdamas.
Astroloģija - tā pa jaunām debesu kartēm un zināšanām, noņemtām no jaunas īstenības. Vārdi un hierarhijas - tā kā jūs viņus ieraudzijāt personīgi un kā sajutāt. Visuma uzbūve - tā kā pasniedz debesu Skolās.
Tagad notiek laika galvenā metamorfoza (metamorfoza ?) - mainās ne tikai apziņa, bet arī pārvērtējas (pereosmisļjajutsja ?) visi galvenie kosmoloļijas stāvokļi. Jauni Skolotāji, paaugstinājušies (povzrosļevšije ?), uzņēmuši jaunu pieredzi visuma izzināšanā, sniedz mums savas jaunās zināšanas, universitātiskās (uņiversitetskije?). Viņi saka: "Aizmirstiet visu, ko jums mācīja skolā, sāksim no jauna, taču no citas apziņas pozīcijas".
Pacenšaties, atmest visus šablonus, cietās dogmas, uzstādījumus, vērtējumus un bailes un, izdzirdēt savu Augstāko Es un Skolotāju maigo, mīlošo balsi. Lai tas būtu kaut pilnīgi pretējs tam par ko mēs runājām vēl piecus gadus atpakaļ.
Mums pagaidām vēl ļoti sarežģīti atteikties no zemes pierastajiem dzīves apstākļiem. Mēs cenšamies arī jaunajos Pārejas apstākļos satvert savas mentālās grabažas, kas mums tiešām nebūs vajadzīgas. Mēs izaugām līdz piektās apziņas režģim vai pat līdz septītajai dimensijai, taču cik bieži mēs esam šajā īstenībā? Izzinām pieredzi?
Iegādājoties biļeti partera pirmajā rindā, mēs dodam priekšroku klausīties Koncertu no galerijas, tā pierastāk. Lai labāk mums pastāsta tie, kuri iedrošinājās tur /pirmajā rindā/ sēdēt, kā tur dzirdams.
Viena no jaunās apziņas pozīcijām ir, kas - Tu - visas rases, visi prāti, visas Piena Ceļa Galaktikas daļas. Tu vadi šīs pasaules tā, kā uzskati par nepieciešamu un pietiekamu. Grūti saprast visu daudzdimensiju procesa sistēmu, esot skolnieka prātā, kuram vēlme spriest no uzskata par cīņu starp labo un ļauno, gaismu un tumsu, neaptverot pat miliardo daļu informācijas visuma kā Sistēmas. Tādēļ, atstāsim savus neveiklos mēģinājumus vienus celt dievos un nosodīt citus. Iespējams, jūsu daļas arī cīkstās un cīnās, taču tur, kur cīņa nepieciešama, kā jūs, personīgi iegājāt šajā procesā, lai no iekšienes saprastu apzinātu to.
Viss notiek dēļ kaut kā. Labāk sāksim skatīties uz to no augšas, bez drāmas, neitrāli, kā arī pieklājas augstas apziņas visuma radītājiem.
Sestā dimensija, sešdimensijas režģis ir tas, kuru mēs saucam Nirvana. Pirmoreiz apziņa izlieta un savienota ar to, kas cilvēcisko mentālo priekšstatu sistēmā ir Paradīze. Augstākā gaisma, domāšanas tīrība, vieglums,nepiesaistība, brīvība, attīrāmies no zemes dogmām. Piektā dimensija, salīdzinot ar sesto - darba stāvoklis, kur mēs radam idejas, darbojamies, attīrāmies, dziedināmies, mēs "kļūstam". Nirvanā, mēs "jau kļuvām", izbaudot maigu apmierinātību, atklāšanos, izlīšanu, savienošanos ar sistēmu, kurā tu esi. Tu esi vide, kurā tu mitinies. Dvēsele, nokļūstot no piektās sestajā dimensijā, izjūt dziļu apmierinātību, laimi, kļūst atvērta sistēma. Tā augstākā Gaisma, kur mitinās dvēseles, vēl izejošas pieredzi uz Zemes un Saules sistēmā. Tā augstāko ideju pasaule, filozofijas, augstas kultūras, brīvība bez morāles soficisma. 6-tās dimensijas likumi - jau likumi ne viena, bet sabiedrības un kolektīva likumi.
Šajā līmenī mēs varam izbaudīt jaunu sevis formu - kūniņu savai formai. Tu kļūsti savas būtības membrāna. Šeit tu vari būt iekšēji un ārēji. Šeit tu esi visas apziņas savienojuma siets, taču viena apziņa vēl ir kaimiņos ar Būtības apziņu. Šeit divvienība saglabājas tikai tādā veidā - kā individuuma un kā savienība. Sestā dimensija - galaktiskā brīvība pārvietoties apziņā, sevis sadalīšana uz daļām un iespējas "piestāt" svešā krastā pieredzes iegūšanai. Tu atvirzies no planētas un kļūsti galaktiska būtne, uzturoties uz zvaigznēm un telpā starp zvaigznēm. Mentālais ķermenis kļūst galvenais. Nokriti "lejā" - astrālais ķermenis kopā ar vēlmēm un emocijām. Augstākās sajūtas atnāk nomainīt emocionālo ķermeni. Taču šīm sajūtām arhīvā ir attīstīta emocionālā apziņa ar bagātu planetārās attīstības pieredzi.
Mentālais ķermenis saplūst ar augstākajām jūtām. Domjūtas atnāk no šejienes. Aiziet pretrunas un drāmu atlikumi. Drāma - no nespējas vadīt savu dzīvi. Šeit pilnībā no tevis atkarīga tā vide, kurā tu uzturies. Tu arī esi vide. Tādēļ uz nomaiņu 3-4 dimensijas bezpalīdzīgumam un cienījamām attiecībām pret vidi 5. dimensijā atnāk jūtas, ka tu arī esi tas, kurā tu uzturies/mitinies. Vide ir tava iekšējā daļa, bet tu esi membrāna apkārtesošajam iekš tevis.
Septītā apziņas dimensija - dvēseles vieta, Mājas, Ģimene. Tas Kristusapziņas plāns, vieta savienībai ar Tēvu. Tas ugunīgais plāns, šeit tu piedzimi kā fragments tai lielajai Būtnei, kura esi Tu Iesākums. Tava mazā dvēselīte pieder Saules sistēmas apvalkam. Šeit tiek radīti dvēseļu fragmenti, kuri iziet pieredzi uz visām Saules sistēmas planētām, dažādās civilizācijās un laika plastos (plastah ?).
Tavs ķermenis ieguva pavisam citu skatu. Ja tu uz planetārās sistēmas līmeņa, tad tavas rokas atvērtas un savienotas Kristusapziņas tīklā apkārt planētai. Tavas rokas - piektās dimensijas realitāte. Ja plāniem un zemplāniem ir dziļas saknes tavā Ba ķermenī, kuras sniedzas Iesākumā, no kurienes visa tavas būtnes enerģija gāja uz attīstību un, kura līdz pat šim laikam baro tevi - dziļa tumsa. Ķermenis Ba savieno Iesākuma tumsu ar Būtības gaismu. Tu sevī reāli savieno tumsu un gaismu. Tu daudzveidīga un sistēma. Grūti aprakstīt trešās dimensijas reālijās to ugunīgo plānu, tur viss citādi. Un tanī pat laikā, cilvēkam paredzēts apzināt sevi kā daudzveidīgu Būtni tieši skatoties no planētas Kosmosā.
Mēs nesteigsimies izmainīt Kosmosu. Ieejiet tajos plānos reāli, bet pēc tam, lēnītēm uzņemiet apziņā sevi uz tā līmeņa. Mēs pagaidām nezinām dzīvi un iekšējos uzdevumus tālākiem ķermeņiem nākošajās dimensijās. Tādēļ uzmanīgi izpētiet dimensijas, necenšaties tur "taisīt" kaut ko, lai pieredzes trūkuma dēļ nenodarītu ļaunumu tai sistēmai, kurā vēl neko neziniet. Vai neizlikt sevi apsmiešanai, kas arī neietilpst mūsu plānos.
Mēs kļūstam apzinīgi/apzināti dažādos plānos, ja jau iegājām šo plānu apziņas režģī. Bezmērķīgi dot rīkojumus vai prasīt strādāt uz šiem plāniem savu Augstāko Es, ja jūs vēl nesavienojāt sevi ar viņiem un neapzinājāties to kvantisko vai ugunīgo realitāti.
Tādēļ, mūsu ceļš vienmēr no sevis, no iekšienes, savā gaismā, savā mīlestībā un priekā, savos Augstakajos Aspektos, līdz pat Debesu Tēvam, jūsu monādes radītājam, caur mīlestību, pašatdevi un patiesību.
Avots: http://sanatkumara.ru/stati/zakonchim-drami (latviskoja, pēc intuitīvas uztveres, Eslauma 16.08.2012.)
|
| |
| |
