*(J) Es ESMU!"

Tagad man jaatzīst: Es ESMU. Godīgi sakot, man ir jāiedrošina sevi To pieņemt un ATZĪT !
Vispirms es saku domiņām - manas Galvas Prāta Domām: "vājspēcīgā Eslauma, ko tu iedrošinies!?" - negrib viņas mani palaist brīvībā. Saku viņām: paldies manas mīļās domiņas, ka ar mani kopā bijāt, tiešām pašalaik vājspēcīgā, fiziskās miesas apvalkā manā, paldies. Bet nu, lūdzu, ejiet savu ceļu, jums jau labāk zināms, kādā, vai kurā arhīvā jums jābūt ...
Tagad Eslauma Es ESMU, es pieņemu un apzinos, ka ar Mūsu Debesu Tēva - Radītāja Palīdzību, esmu jau izaugusi pietiekami liela Būtne Gaismā, lai saprastu un apzinātos, ka ESMU Viņa, ne tikai Bērns, bet līdzstrādniece. Skaidrs, ka es apzinos un saprotu, ka nevaru sēdēt Viņam blakus pie Pasauļu vadības pults, bet es varu jau būt kā ganiņš mazs, kurš uz pakalna stāv un visiem plašumiem dzied: " Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, lai manā balstiņā klausījās tautas ..." (no latviešu tautas dziesmas).
Un tā tas notika īste ... Lasīt tālāk »