*(JD) "Momentiņš!"

Interesants Momentiņš! Redzu Jaunību - skaistu, čaklu, uzmanīgu - izrotātu pērlītēm! Pērlītes (tiešām skaistas) deguntiņā balo! Arī mēlītē ir tāda iekniebta un vēl citur arī esot, tikai redzamas, kad ķermenītis kails... Skaisti - Jaunība tā domā...

Taču tagad rudens klāt un auksta ziema tuvojas, savus brīdinošos signālus jau sūta... Liekas, tādēļ arī Jaunībai: iesnas, šķavas, deguntiņa "šķidrinātājs" piemeties. Saku viņai, Jaunībai:
- "Varbūt ķermenītim šobrīd pērlītes par traucēklīti liekas. Vajadzētu kaut kā ķermenītim palīdzēt: atteikties no pērlītēm uz kādu brīdi..."
- "Ko jūs! Tam nav nozīmes nekādas, mani pērlītes jau gadiem rotā... Tur nekādas vainas nav!"
Atrrauc ciešā pārliecībā Jaunība.

Šorīt, pamostoties, dzirdu - šņaukājas un šķaudas... it kā lauku sētas kaķis, kad šim ūsās ēdiens iekritis, tad tas šķaudās, purinās, kamēr ūsas tīras top. Dzīvnieki jau zina, jūt, kad savs Dieva Dabas Dāvāts skaistums jātīra un jāglābj... ... Lasīt tālāk »