*(KD) "Mīlestības zonā!"

Jā, mēs strādājām Mīlestības zonā, Dvēseļu Lielajā zālē. Nē, nu jau vairs partnerus neatceros, tik atceros jautājumu, ļoti sāpīgu: "Vai tiešām man būs jāaiziet, lai nāktu saprašana..."
Un viss. Tālāk neko neatceros...

Bet tagad, pārdomājot tikko pierakstīto, atceros, ka Senvēstulē Draudziņam, vai Tuviniekiem, Draugiem, tika pievienota informācijas kopija, manās acīs "iekritusi", (ievērota) no reliģiska žurnāla vai grāmatas - kristīga anekdote, ka svētceļiniekam vienās pieticīgas iedzīves mājās iedeva naktsmītni, pati saimniece savu gultiņu. Bet no rīta kūtī, gotiņu atrada beigtu, un ceļinieks teica, ka Nāve bija atnākusi pēc saimnieces... Vēl taču atceramies arī latviešu tautas daiļdarbu ar zīmīgu teicienu par princesīti, kuru uzmodināja, un kraukļi teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā..." Tātad - laikam sāpes visspēcīgāk mudina un modina cilvēku zināšanas, glābšanu meklēt...

... Lasīt tālāk »