*(KD) "Laiks negaida!"

Atceroties bērnībā uzņemtās gudrības, gan vecmāmiņu dāvātās, gan skolā saņemtās, atminos spilgti mīļotu pasaku par trīs sivēntiņiem. Tur trešajā sivēntiņa glābšanās mājiņā vilks caur skursteni iekrita verdoša ūdens katlā, laikam taču gāja bojā... Un vēl atceros pasaku, kur viltīgā lapsa aicināja vilku skriet no kalna tieši vēderā... Tie momenti no līnijlaika gara un matērijas sadarbības, kur viena no pusēm gāja bojā, jo tumsa un gaisma bija cīņā. Taču nu jau cilvēki ir iemācījušies aizsprostus ierīkot, lai saglabātu gaismu un mācītu tumsai apgaismoties.

Tālāk ir jau saprotams, no zināšanām secināms un konstatējams sevī, apkārtnē, ka gaisma dzīvos un pilnveidosies savā sfēriskajā plašumā, bet tumsa pamazām izzudīs pati no sevis, jo līdzšinējā tumsas līmenī gaisma vairs neieplūdīs. Tādi būs Dieva, Tēva Absolūta izveidotie Laikmetu nomaiņas apstākļi, par ko Tēva Absolūta, vai Augstākā Kosmiskā Saprāta Vēstījumos ir skaidrots un ... Lasīt tālāk »