*(KD) "Dievs manī!"

Ir tiešām jābrīnās, kā var nesaprast un neatzīt, ka Dievs ir cilvēkā klātesošs katru mīļu brīdi! Mēs lūdzamies: "Dievs, ienāc Tu manā Dvēseles mājoklī; paplašini, atjauno un dari to derīgu Tev, lai mēs, Tavi kalpi varētu mīlēt Tevi un kalpot Tev ar visu savu sirdi, prātu un spēku..." (1). Mēs dziedam "Dievs, svētī Latviju!" (2), bet ikdienā, pat cilvēku savstarpējās sarunās, liecības par Dieva klātbūtni manī, cilvēkiem šķiet novirzes no veselā saprāta normām. Mums joprojām ar šādām runām nākas sastapties un ar tādu savu uzskatu Mēs neesam arī cilvēkiem, pat tuviniekiem, pieņemami. Arī DievGaismas Draudziņi brīnās: "Kā cilvēki tā var izturēties?!..."

Jā, redzam, ka var, un tā izturas arī politiskā prese! Labi ja tiek kaut kas stāstīts par Dievu, bet liecības par Dieva klātbūtni cilvēkā ir tikai kā brīnumstāsti, kaut kad un kaut kā notikuši. ... Lasīt tālāk »