EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

                                                                (Turpinājums; sākums Nr. 1, 2, 3)

“Reālas zināšanas bez aizspriedumiem

būs uzticams pavadonis uz nākotni.

Jebkura, kaut vai daļēja apzināšanās

kosmiskajā procesā – jau ir gara liela uzvara.”

(H.I. Rēriha “Pie Jaunās Pasaules sliekšņa”)

3. daļa.

PAMATA RASES

Dārgie mūsu žurnāla lasītāji! Dārgie visas Zemes cilvēki! Dārgie teosofi, kuri mūsdienu ezotēriskajā informācijā neatpazīst tās patiesības, kuras iegāja jūsu apziņā, pētot fundamentālos teosofijas darbus. Es jau teicu: nevajag radīt dogmas, kuras veido šķēršļus pārliecinošam ceļam uz priekšu. Lai atbrīvotos no dogmām, saliekam dažus akcentus agrāk dotajā informācijā, savienojot to ar mūsdienu informācijas slāni.

Tātad, kas ir Pamata Rases? Kādā nozīmē pašreiz ir piemēroti izmantot šo jēdzienu? Kas attīstījās šo Pamata Rasu sastāvā? Kādai planetārai sistēmai piederēja katra no viņām? Cik vispār Pamata Rasēm ir jābūt?

Pienācis laiks izprast, kas pašreiz mainās cilvēces Pamata Rasu izpratnē, un vienlaicīgi uzzināt, kas patiesībā notiek ar to cilvēci, kurai šajā evolucionārās attīstības etapā pieder cilvēku vairākums. Bet tas, ka uz planētas Zeme var runāt par pakāpenisku, bet dažreiz arī paralēlu vairāku cilvēku civilizāciju attīstību, sen ir skaidrs daudziem zinātkāriem prātiem.

Tātad, kas ir mainījies Pamata Rasu izpratnē?

1. PLANĒTAS GLOBUSU ATTĪSTĪBA UN VIŅU SAKARS AR CILVĒCES MONĀŽU DZĪVĪBAS PLŪSMĀM

Lai pareizi saprastu Pamata Rasu vēsturi, aplūkosim viņu parādīšanos uz Zemes un mijiedarbību ar planetāro Globusu sistēmu. Pie tam vērsīsimies pie vecās Globusu Shēmas. Tas mums palīdzēs izsekot gan Pamata Rasu attīstībai, gan Globusu sistēmas attīstībai.

Lūdzu uzmanīgi iedziļināties tā jēgā, ko tagad pavēstīšu. Apzināti ieejiet informācijas plūsmā, kura nes nepieciešamos labojumus un precizējumus agrāk dotajai informācijai.

Uzmanīgi palūkojieties uz planētu sistēmas Globusu izvietojuma veco shēmu (1. Zīm.).

ZĪMĒJUMS Nr. 1. Shēma ar septiņiem planētas Zeme Globusiem (vecā shēma).

Jūs sev priekšā redzat septiņus Globusus. Seši no septiņiem izvietojas viena līmeņa pāros. Šiem pāriem ir līdzīga matērija, un tie pieder vienam vibrāciju stāvokļa tipam. Dzīvības impulsi, evolucionējoši šajā Globusu ķēdē, secīgi iziet caur visiem Globusiem, pārnesot iegūtos evolucionāros sasniegumus no viena pie otra. Pie tam Globusi paši mainās, attīstās. Un uz to laiku, kad dzīvības impulss atnāk uz Globusu “G”, viņa izmaiņas atbilst šī impulsa dzīvības programmām un neatkārto apstākļus, ar kuriem tas satikās uz Globusa “A”. Tāda pati aina ir vērojama arī uz citiem Globusu pāriem: “B-F”, “C-E”.

Dzīvības plūsmu iešanā caur planētas Globusiem eksistēja noteikta likumsakarība. Dzīvības viļņi, kuri nāca uz planētas Globusu ķēdi, radīja dzīvību uz visiem septiņiem Globusiem. Agrāk domāja, ka dzīvība līdzīgi vilnim pārgāja no viena Globusa uz otru, pa apli. Tāpēc planetārā Globusu ķēde tika saukta par Lielo Apli. Uz katra Globusa eksistēja savi 7 attīstības cikli, kuri tika saukti par Mazajiem Apļiem. Ar šiem cikliem ir cieši saistītas cilvēces Pamata rasu formēšanās, attīstība un eksistēšana. Runājot par Lielo Apli un septiņiem Mazajiem Apļiem, ir jāsaprot, ka patiesībā dzīvība attīstījās nevis secīgi, pa apli, bet vienlaicīgi vienotā sfērā (aplī). Vēl jo vairāk, ka jums jau ir priekšstats par sfērisko laiku, kur pagātne-tagadne-nākotne eksistē vienotā esamības sfērā.

Cikliskums ar kārtu septiņi eksistēja diezgan ilgi. Cik? Eoniem gadu planetārā sistēma attīstījās, balstoties uz septiņiem Globusiem. Un tikai pēc tam sākās Dzīvības impulsu pieņemšana, lai rastos dažādas dzīvības formas, kuras pirms tam jau bija radītas enerģētiskās informācijas plānā. Ir svarīgi zināt: Zemei kā planētas ķermenim, bija savs rašanās un tapšanas moments. Taču viņu radīja un pilnveidoja pilnīgi noteiktam mērķim, tāpat kā katru planētu, katru saules sistēmu, katru galaktiku. Mūsu planētas radīšanā ļoti aktīvi piedalījās kosmisks ķermenis, kurš pašreiz atrodas pavisam netālu no mums. Es runāju par Zemes pavadoni – Mēnesi. Daudzi teosofi par to ir informēti. Bet pārējiem ir derīgi zināt par Mēness lomu planētas evolucionārajā attīstībā. Vairums cilvēku uzskata, ka Mēness ir nedzīvs planētas ķermenis. Dažreiz Zemes pavadoni pat uztver kā mākslīgi radītu debess ķermeni. Taču tas tā nav. Mēness ir pilnvērtīgs Saules sistēmas iemītnieks un viņas harmoniska daļa. Vēl vairāk, tā ir svarīga un unikāla daļa. Ne tuvu visi dažādu planētu pavadoņi ietilpst viņu ciltsvecāku sastāvā. Pavadoņus izveido dažādi evolūcijas mehānismi un dažādu iemeslu dēļ. Pašreiz runājam tikai par šo konkrēto gadījumu. Mēness planetāro Globusu sistēma ir ļoti līdzīga tai, kādu ieguva Zeme. Un tas nav nejauši. Mēness savā laikā nodeva Monāžu dzīvības plūsmas uz Zemi. To jums nepieciešams zināt cilvēces Pamata Rasu pareizai sapratnei.

Šajā evolūcijas etapā mums ir citāda sistēma – no astoņiem planētas Globusiem, par ko jau ir vēstīts. Bet kāpēc sākumā bija tā, kura attēlota 1. Zīm.? Kāpēc bija septiņi Globusi, bet tagad – astoņi? Uz šo jautājumu ir nepieciešams atbildēt, lai būtu skaidri kardinālie planetārā mēroga pārveidojumi – atkarībā no tiem mērķiem, kuru dēļ Zeme no sākuma tika radīta, bet pēc tam pilnveidota.

Tagad Zeme ir izgājusi no tā telpas-laika koridora, kurš viņai bija radīts viņas eksistēšanas rītausmā. Mūsu planētas evolūcijas gaitā viņas telpas-laika parametri vairākas reizes mainījās. Mainījās arī jūsu pasaules telpas-laika parametri. Tieši tāpēc ir īpaši grūti rēķināt apskatāmos notikumus lineāros laika ietvaros, kaut arī daudzi no jums to gaida. Tomēr dažus laika orientierus var norādīt, bet pie tā mēs atgriezīsimies vēlāk. Šajā attīstības etapā Zeme atrodas jaunā telpas-laika koridorā. Ir nomainījusies visu dzīvības plūsmu programma, tajā skaitā – cilvēcei, ir notikusi būtiska visas planetārās struktūras izmaiņa.

Taču atgriezīsimies pie Zemes tapšanas stadijas pēc dzīvības principu un programmu pieņemšanas no Mēness, kurš ne nejauši piedalījās jaunā planētas ķermeņa tapšanā. Viņam bija jānodod Zemei, savai pēctecei, tālākai, augstākai, attīstībai tās dzīvības plūsmas, kuras pieņēma, pacēla un noformēja līdz tai stadijai, līdz kurai bija spējīgs. Tas ir likumsakarīgi, un Kosmosā kas tamlīdzīgs notiek pastāvīgi.

Eksistēja un līdz pat šai dienai eksistē viedoklis, ka sākotnēji Zeme tika plānota kā Mēness pēctece, un tikai. Tas ir pareizi tikai pa daļai. Par cik Mēness loma bija ļoti svarīga tikai noteiktā, sākotnējā cilvēces attīstības etapā. Maz ir to, kam zināms, ka Mēness eksistēja, pirms tika radīta Zeme. Un maz ir arī to, kuri zina Lielo Plānu, saskaņā ar kuru Mēness tad arī tika radīts cilvēces un citu mūsu planētas mūsdienu dzīvības formu radīšanai un attīstīšanai. Vēlāk Monāžu dzīvības plūsmas nāca ne tikai no Mēness, bet arī no citām Saules Sistēmas planētām un pat – no dažām galaktikas Piena Ceļš planētām.

Par to, kā jaunā planēta Zeme pieņēma Mēness dzīvības plūsmas, par to, kā noformējās viņa pati, dodot iespēju pavairoties Mēness dzīvībai un ieiet jaunās eksistences fāzēs, tiek vēstīts darbā “Slepenā Doktrīna”. PĒCTEČIEM “DZIAN GRĀMATU” RADĪJUŠIE VĒSTĪJA TIKAI PAR TO DZĪVĪBAS FORMU ATTĪSTĪŠANOS, KURUS ZEMEI NODEVA MĒNESS.

Un mēs tagad īsi atjaunosim šo vēstījumu – ar mūsdienu komentāriem. Bet pirms tam pievēršu jūsu uzmanību, ka evolūcijas sākuma etapā jaunās planētas Zeme – kopīgi ar viņai nodotajām dzīvības formām – dzīvības programma paredzēja savu attīstību un eksistenci trešā Garīgā Centra ietvaros (dimensijas no 7-tās līdz 1-jai). Jums agrāk nekas netika vēstīts par augstāko dimensiju un trīs Garīgo Centru eksistēšanu mūsu Visumā. Bet tagad to ir ļoti svarīgi ņemt vērā, citādi ir grūti saprast gan daudzu cilvēku civilizāciju paralēlu attīstību, gan visas planētas Globusu struktūras izmainīšanos uz astoņisko sistēmu.

Tātad, kad Zeme sāka formēties un pieņemt dzīvību no Mēness, viņa sastāvēja no tās matērijas un tā vibrāciju spektra, kuri atbilda trešajam Garīgajam Centram. Un tāpēc mēs aplūkosim viņas tapšanu, ņemot vērā planētas matērijas eksistēšanu diapazonā no septītās dimensijas līdz pirmajai. Mēness sagatavoja nodošanai ne tikai cilvēku dzīvības, kura uz viņa vēl nesasniedza saprātīgu eksistenci, vilni, bet arī citas dzīvības formas. Dažas no tām jums arī tagad ir labi pazīstamas, bet tikai jau kā evolucionāri vairāk attīstītas. Tie ir gan minerāli, gan visu sugu dzīvnieki, gan augu valstība. Visas šīs un dažas citas dzīvības formas izgāja savu evolūcijas stadiju uz Mēness un, protams, vēl nesasniedza tur to attīstības līmeni, kurā jums ir pazīstamas tagad. Viņas atnāca uz Zemi citādas. Sākumā tika nodota tikai garīgā un mentālā enerģētiskā informācija, uz kuru pamatojoties, dzīvības plūsmas sāka savu tapšanu dažādās formās, no tikai vēl rodošās matērijas. Mēness pakāpeniski nodeva atdzīvinošus impulsus jaunās planētas radīšanai. Un sākumā formējās smalkmateriālākas Globusu struktūras, bet pēc tam – ar zemākām vibrācijām.

Atcerēsimies par Lielo Apļu kā dzīvības plūsmu attīstības cikliskās likumsakarības eksistēšanu. Tādi Lielie Apļi sākotnēji bija paredzēti septiņi. “Slepenās Doktrīnas” radīšanas momentā septiņiskie cikli eksistēja uz katra planētu ķēdes Globusa. Tieši tos detalizēti aplūko H.P. Blavatska “Slepenajā Doktrīnā”. Taču nepieciešams ņemt vērā, ka procesiem, kuri attīstījās uz katra Globusa, bija attīstības etapu hologrāfisks enerģētiskās informācijas atspoguļojums gan uz iepriekšējiem, gan sekojošajiem Globusiem. Citādi nebūtu attīstības un pārmantojamības no viena Globusa uz otru. Bez tam visi Globusi – tā ir vienota planētas sistēma, kura kopumā attīstās pēc laika sfēriskuma likumiem. Atbilstoša informācija par attīstības etapiem vienmēr ir klātesoša uz visiem planētu ķēdes Globusiem.

Uz katra Globusa pirmie attīstības cikli vienmēr bija agrāk izietās attīstības uz iepriekšējā Globusa atkārtojums, ja procesu aplūko lineārajā laikā. Tādejādi, “Slepenajā Doktrīnā” teiktais attiecas uz dzīvības formu, ieskaitot cilvēku, attīstību ne tikai uz Globusa “D”, bet arī uz iepriekšējiem un sekojošiem Globusiem. Tas ir ļoti svarīgs moments šajā tēmā. Uz to uzmanība netika akcentēta, kad tika radīts tas lielais darbs. To pagaidām darīt nevarēja, tāpēc ka cilvēce tajā laikā vēl nebija nobriedusi tādu smalku planetārās dzīves detaļu sapratnei. Taču viss, kas “Slepenajā Doktrīnā” ir teikts par cilvēces, atnākušas no Mēness ķēdes, Pamata Rasēm, ir pareizi. Svarīgi uzzināt: kur viņa ir, šī cilvēce? Un vai ir klātesoša tagad planetāro Globusu sistēmā?

Sākšu ar to, ka tagad jūs dzīvojat četrdimensionalitātē – gan pēc vecās, gan pēc jaunās planetārās sistēmas shēmas – uz Globusa “D”. Uz šī Globusa, pēc vecās shēmas, cilvēcei bija jāiziet 7 attīstības cikli. Un daudzi teosofi sasaistīja šos ciklus ar Pamata Rasēm: viena rase – viens cikls. Taču tas tā nav. Pie tam cilvēces daudzplānu attīstība tik ļoti sarežģīja pašu Pamata Rasu formēšanās procesu šajā etapā, ka pagaidām nepieciešams runāt tikai par tām Rasēm, kuras jau ir notikušas. Tieši to mums stāv priekšā izdarīt, lai jūs mūsdienu līmenī spētu saņemt un izanalizēt informācijas materiālus par cilvēces vēsturi, par Dualitātes Eksperimentu, par starpzvaigžņu ģenētisko mantojumu.

Pievērsiet uzmanību zīmējumam Nr. 1. Paskatieties uz viņu un iegaumējiet: dzīvība eksistē uz visiem Globusiem vienlaicīgi. Realitātē visi septiņi Globusi telpā izskatījās kā “matrioška”, bija it kā ielikti cits citā, ar savu matēriju iekļūstot cits citā. Tāda Globusu struktūra ir saistīta ar pirmo piecu Pamata Rasu rašanos un attīstīšanos. Visas viņas atstāja savus enerģētiskās informācijas un ģenētiskos mantojumus, kuri organiski kļuva par mūsdienu cilvēces ieguvumu. Pirmo četru Pamata Rasu dzīvības plūsmas ievijās citās cilvēku plūsmās un kļuva par “apkopoto cilvēci”, kuru jūs paši tagad pārstāvat un kura attīstās tālāk saskaņā ar Dieva-Radītāja Lielo Plānu.

Kāpēc Rases tika nosauktas par Pamata Rasēm? Reiz bija iedomāts tieši tāds cilvēka rases attīstības scenārijs. Rase, sākotnēji izcēlusies, tāpat pēc septiņiskuma likuma rada savus atzarojumus, kuri tika nosaukti par “apakšrasēm”. Rases kā ģenētiskas Saknes raksturs vienmēr deva galveno attīstības impulsu apakšrasu attīstībai. Pakāpeniski attīstījās Cilvēks individuāli Saprātīgais ar sekojošu viņa evolūciju cilvēkā Garīgi-Saprātīgajā. Tādēļ tika plānots aiziešanas blīvajā matērijā periods – ar tālāku pacelšanos uz augstu vibrāciju apgabalu, kas bija saistīts ar dzīvības pāriešanu no Globusa uz Globusu un iešanu caur Lielo Apļu Spirāli. Vieni Globusi palīdzēja nokāpšanā matērijā, otri – uzkāpšanā no matērijas. Tieši tāpēc seši Globusi shēmā ir izvietoti pāros, atrodoties vienā līmenī. Šī paredzamā Cilvēka Saprātīgā evolūcijas shēma pēc tam tika izmantota tam, lai uz planētas Zeme realizētu Dualitātes Eksperimentu, no kura tagad ir sākusi iziet mūsdienu cilvēce.

Ķersimies pie Pamata Rasu dažu raksturojumu izskaidrošanas. Uz Zemes uz šo brīdi ir attīstījušās un jau beigušas savu eksistenci PIECAS Pamata Rases. Par viņām mēs tagad parunāsim. Atkal atgādināšu, ka tā pirmkārt bija cilvēku dzīvības plūsmas, nodotas Zemei no Mēness, attīstība.

2. ZEMES CILVĒCES PIECAS PAMATA RASES

2.1. No Mēness ķēdes atnākušās cilvēces pirmā Pamata rase.

Mani dārgie lasītāji! Tagad nododu informāciju, kura var būt apbrīnojama jums daudziem. Taču tas ir vēsturisks fakts planētas Zeme cilvēces dzimšanā. Par pirmo Pamata Rasi kļuva tie Mēness cilvēces pārstāvji, kurus var saukt par MĒNESS SAPRĀTĪGAJIEM CILVĒKIEM. Kaut arī viņu saprāts nebija tajā attīstības stadijā, kā pašreizējiem cilvēkiem. Tiesa, viņu vidū bija daudz augstāka saprātīguma līmeņa cilvēku. Viņus var saukt par Mēness Cilvēku Vedējiem. Šie Vedēji ir viena no Sīriusa “B” civilizācijām, kurai piemita liela pieredze apstākļu radīšanā blīvas matērijas attīstībai. Vedēji no Sīriusa palīdzēja Mēness Cilvēkiem atnākt uz Zemi pirmajiem un adaptēties jaunajos planetārajos apstākļos, lai dotu iespēju attīstīties pamata dzīvības plūsmai. Šī dzīvības plūsma formēja nākošo saprātīgo cilvēci, realizējot jaunu evolucionārās attīstības stadiju jau uz Zemes. Tie bija tie, kurus senatnē Indijā sauca par Mēness Senčiem vai Mēness Pitri. Viņi uz formējošos Zemi atnāca pirmie un sākumā attīstījās uz Globusa “A”, kurš uz to brīdi jau bija saformēts un spējīgs pieņemt viņu dzīvības impulsu. Mēness Pitri, sākot ar Globusu “A” pakāpeniskai sāka formēt smalkos apvalkus, kuros ar laiku varētu ievietot to Dvēseles, kam stāvēja priekšā kļūt par Zemes cilvēci. Mēness Senči izgāja dažādas smalko ķermeņu formēšanas stadijas un pabeidza savu sagatavošanas periodu, izejot visus 7 planētas sistēmas Globusus. Konkrēti uz Globusa “D” viņi aizkavējās ilgāk kā uz citiem, tāpēc ka tieši no šī brīža sāka ienākt Dvēseļu plūsma no Mēness ķēdes, kurai stāvēja priekšā kļūt par Zemes saprātīgo cilvēci. Uz šī Globusa viņi ļāva Mēness Dvēselēm sākt ieiešanu viņu sagatavotajos smalkajos un blīvākos ķermeņos. Taču visi šie ķermeņi vēl bija visai smalkmateriāli, kas sakrita ar Globusa “D” stāvokli, kurš uz to laiku vēl nebija ieguvis pietiekamu blīvumu. Uz to brīdi vēl nebija noformējusies PIRMĀ Pamata Rase. Tāpēc ka tālāk sekoja jauns virzīšanās pa planētas sistēmas Globusiem etaps jau jaunā kvalitātē, kopīgi ar Mēness nodotajām jaunajām Dvēselēm. Mēness Senči pakāpeniski ļāva tikko atnākušajiem ieņemt viņu sagatavotos ķermeņus, pie tam paši izdalījās no šiem ķermeņiem, aiznesot līdzi viņu līdzību. Tas tika nosaukts par pirmās Pamata Rases vairošanās paņēmienu, principā atšķirīgu no mūsdienu vairošanās paņēmiena. Tikko atnākušie sāka apgūt savus ķermeņus. Bet, protams, tā bija neapzināta adaptācija. Nevar teikt, ka Mēness Senči pameta savus aizbilstamos. Viņi bija klātesoši arī planētas tikko formēšanas procesā esošajā telpā un jau sāka gatavošanos nākošo cilvēku smalkmateriālo ķermeņu formēšanas nākošajai stadijai. Saprāta šī vārda mūsdienu nozīmē vēl nebija. Pašiem Mēness Senčiem piemita vāji attīstīts individuālais saprāts, taču viņiem piemita attīstīta kolektīvā apziņa. Bez tam viņiem piemita liela smalko apvalku (ķermeņu) formēšanas pieredze, kas tad arī tika izmantota šajā evolūcijas stadijā.

Tagad saprotiet: PIRMĀ Pamata Rase attīstījās uz visiem septiņiem planētas Zeme Globusiem. Kad viņa pabeidza pacelšanos no matērijas septītajā Globusā “G”, beidzās viņas formēšanās. Tajā laikā planētas sistēma telpā bija orientēta pilnīgi citādi, kas atspoguļojās arī pirmās Pamata Rases eksistēšanas apstākļos, kā arī visu citu dzīvības formu radīšanā.

Pirmajai Pamata Rasei klimatiskajiem apstākļiem nozīmes nebija. Viņa bija smalkmateriāla un nepakļauta visu Globusu vētrainajiem tapšanas procesiem, it īpaši Globusa “D” sablīvēšanas procesiem.

Tādejādi, PAR CILVĒCES PIRMO PAMATA RASI KĻUVA MĒNESS SENČI UN TĀS DVĒSELES NO MĒNESS ĶĒDES, KURĀM VIŅI SAGATAVOJA SMALKMATERIĀLOS APVALKUS. Ar to beidzās Zemes planētu sistēmas pirmais Lielais Aplis.

2.2. Zemes cilvēces otrā Pamata Rase.

Pirmā Lielā Apļa perioda laikā Globusu sistēmā notika kardinālas izmaiņas. Atgriezušies uz Globusu “A”, Mēness Senči nonāca pavisam citos esamības apstākļos. Bija nepieciešams iziet adaptāciju izmainījušamies apstākļiem. Tāpēc uz Globusa “A” nesākās otrās Pamata Rases formēšanās, bet noritēja tikai piemērošanās jaunajiem apstākļiem etaps. Tamlīdzīgi procesi bieži pavada planetāro tapšanu, lai uz kādas planētas tie nenotiktu. Ja, protams, šī planēta, formējoties pati, vienlaicīgi pieņem dažādas dzīvības formas evolucionārai attīstībai.

Adaptācija notika ne tikai Mēness Senčiem, bet arī tiem, kam viņi radīja ķermeņus. Šie “cilvēki”, tā saukti pagaidām nosacīti, uz Globusa “A” patstāvīgi sāka orientēties telpā, apgūt dažādas telpas un mērus. To pavadīja zināmi savienošanās un sekojošas sadalīšanās procesi. Vai sākās cilvēku vairošanās? Nē. Pagaidām notika pavisam cits process. Tas bija sākums neapzinātai mijiedarbībai, kura vēlāk ļāva pāriet pie apzinātākas mijiedarbības. Un tā jau sāka parādīties otrās Pamata Rases līmenī, kaut arī saprāta viņas pārstāvjiem vēl nebija. Viņi vadījās tikai pēc kolektīvās apziņas, un viņiem piemita atsevišķi ķermeņi, taču nekādi ne atsevišķs saprāts. Šajā momentā tika uzstādītas magnētiskās saiknes un pievilkšanās. Viss notiek pakāpeniski un atbilstoši pašu planētas Globusu iespējām, tāpēc ka no viņu stāvokļa ir atkarīgi arī Pamata Rasu formēšanās procesi.

Uz Globusa “B” otrās Pamata Rases dzīvības plūsma arī sastapa jaunus apstākļus, taču adaptācija pēc kosmiskiem mērogiem notika strauji. No šī momenta Mēness Senči un viņu aizbilstamie ieiet jaunā ķermeņu formēšanas stadijā. Tagad pamata tendence ir jau radīto ķermeņu sablīvēšana ar vienlaicīgu jauna ķermeņa radīšanu, kurš vēlāk noformējās kā ĒTERISKAIS ĶERMENIS, paredzēts nākošo ķermeņu apvienošanai un dzīvības procesu nodrošināšanai. Pie tam lūdzu atcerēties, ka ķermeņu kompleksa uzbūve otrās Pamata Rases pārstāvjiem principiāli atšķīrās no jūsu ķermeņu uzbūves. Un ēteriskais ķermenis tad pildīja virkni citu funkciju, kuras nepilda jūsu ēteriskie ķermeņi. Ēteriskā ķermeņa formēšanas process bija ilgstošs, noritēja visa otrās Pamata Rases eksistēšanas perioda laikā.

Uz Globusa “C” otrās Pamata Rases dzīvības plūsmas pārstāvjiem aktīvi sāk formēties astrālo ķermeņu pirmtēli no astrālās pirmmatērijas. Tas rezultātā palīdz viņiem nolaisties līdz Globusa “D” līmenim, uz kura tajā momentā attīstās līdzīga astrālā matērija (pirmmatērija). Tad vēl neeksistēja astrālā matērija, kādu to tagad saprotat jūs. Taču astrālie ķermeņi jau varēja veidoties enerģētiskās informācijas līmenī – kā zināma Projekcija, kura kārtējā vijumā ir gatava realizēties blīvākā stāvoklī.

Un, lūk, dzīvība pāriet uz Globusu “D”, kur turpmāk paredzama cilvēces saprātīgās attīstība. Pats Globuss pagaidām vēl nav “sacietējis’, nav pietiekamai pazeminājis vibrācijas, kaut arī pirmā Lielā Apļa laikā ir ieguvis zināmu matērijas sablīvējumu. Līdz ar otrā Lielā Apļa dzīvības plūsmas atnākšanu uz Globusu “D” mēs sākam runāt par cilvēces otrās Pamata Rases formēšanos. Ar ko viņas pārstāvji tajā periodā atšķīrās no pirmās Pamata Rases? Jau ar daudz ko. Dzimst process, līdzīgs vairošanās procesam, īpatņu izmēri samazinās uz apvalku sablīvēšanās rēķina. Mēness Senči joprojām ir blakus Mēness cilvēkiem, viņi vada patstāvības iemantošanu, kaut gan par individualizētu stāvokli runāt ir grūti. Nākošie cilvēki vēl tiek Grupas Dvēseles vadīti.

Otrās Pamata Rases pārstāvjiem vēl nav vajadzīga cieta zeme, viņi maz atšķiras cits no cita. Izmēros milzīgas ēteriskas figūras pārvieto no vietas uz vietu uz Globusa “D” vēl plosošās Stihijas. Pie visa tā no šī momenta var runāt par šo formējošos cilvēku “cilts” zināmu piesaisti noteiktiem Globusa punktiem. Uz viņa vēl nav jums pierasto kontinentu, taču ir spilgti izteikti poli, pie kuriem otrās Pamata Rases pārstāvji sāk tiekties. Visvairāk pievilkšanās izpaužas pie planētas Ziemeļpola. Tajā laikā tur sāka formēties gigantisks kontinents – enerģētiskās informācijas līmenī. Paša kontinenta vēl nebija. Tāpēc nav nejaušība, ka H.P. Blavatska otrajai Pamata Rasei ierādīja kontinentu drīzāk kā telpu ap polu, nevis zemi. Un nosauca to par “otrās Pamata Rases Hiperborejas kontinentu”. Es tagad par to runāju tāpēc, ka mēs vēl sastapsim tamlīdzīgu nosaukumu – HIPERBOREJAS KONTINENTS. Kā enerģētiskās informācijas nesējs tas ne reizi vien izpaudīsies evolūcijas spirāles vijumos. Cilvēces vēsturē bieži atkārtojas kontinentu, zemju, pilsētu un pat cilvēku kopienu nosaukumi. Tāpēc arī nosaukums “HIPERBOREJA” atkārtosies ne reizi vien – dažādos vēsturiskos laikmetos. Paskaidrošu vārda “HIPERBOREJA” nozīmi. Senie tā sauca to zemi, kurā nenorietēja Saule. Tā tika uzskatīta par senā Spīdekļa pajumti vai pili. Otrās Pamata Rases laikos apgabals ap Ziemeļpolu bija pastāvīgi Saules apgaismots. Tas notika Zemes ass pastāvīgas orientācijas uz Sauli dēļ. Citos laikos šis vārds guva pavisam citu nozīmi.

Un, lūk, formēšanās procesā esošā otrās Pamata Rases dzīvības plūsma pamet Globusu “D”, aiznesot sev līdzi pietiekamā pakāpē sablīvējušos ķermeņus, kuri jau ir apguvuši vairošanās procesu. Pagaidām šis process ir līdzīgs tam, kā vairojas ar sporām, ko tagad var novērot dažiem augu valstības pārstāvjiem. Taču šī šķietamā vairošanās nepilnība tajā periodā jau bija liels dzīves sasniegums. Otrā Lielā Apļa dzīvības plūsma iziet Globusus “E”, “F” un “G”. Un tikai līdz ar dzīvības plūsmas atnākšanu uz Globusu “G“ mēs varam runāt par cilvēces otrās Pamata Rases formēšanās pabeigšanu un par otrā Lielā Apļa beigām.

Otrās Pamata Rases evolūcijas rezultātā tika radīti apstākļi blīvu ķermeņu radīšanai un attīstīšanai. Otrā Pamata Rase savas eksistences pirmajā pusē – tāpat kā pirmā – nebija pakļauta nekādām Stihiju iedarbībām. Bet pēc tam, sablīvējoties ķermeņiem, dažreiz bija novērojama to bojāšana no Stihiju puses. Taču jaunajiem “cilvēkiem” piemita unikālas spējas eksistēt gan gaisā, gan ūdenī, kas liecināja par viņu apvalku smalkumu. Tādas īpašības piemita arī dažiem trešās Pamata Rases pārstāvjiem savas attīstības sākuma etapā. Norādījumus par to var atrast senās leģendās, kuras saglabājušās līdz mūsu dienām.

2.3. Trešā Pamata Rase un cilvēces un Zemes kopumā evolūcijas plāna sarežģīšanās

Mani dārgie lasītāji! Protams, jūs jau sapratāt, ka trešā Pamata Rase arī neeksistēja vienīgi uz Globusa “D”. Saprotu neizpratni no to puses, kuri pēc teosofijas darbu studēšanas domāja, ka trešā Pamata Rase attīstījās tikai uz Globusa “D”, bet uz visiem pārējiem notika kaut kādi nezināmi procesi. Taču visu dzīvības formu, tajā skaitā – cilvēces, attīstība notika uz visiem Globusiem vienlaicīgi. Katrai dzīvības formai bija sava programma, tā savietojās un sasaistījās ar visas planētas sistēmas attīstības programmām, ar katru Zemes Globusu. Cita lieta, ka Globuss “D” kļuva par trešās Pamata Rases attīstības pamatu, viņš vairumu programmu cilvēces evolūcijai nodeva trešajā Lielajā Aplī.

Tātad, mēs turpinām sekot Mēness Monāžu, kā viņas nosauca H.P. Blavatska “Slepenajā Doktrīnā”, formēšanās procesam. Smalkos apvalkus ieguvušo Mēness Senču un viņu aizbilstamo – no Mēness atnākušo Dvēseļu – dzīvības plūsma jau bija izgājusi planētas ķēdes divus Lielos Apļus un atkal parādījās uz Globusa “A”. Šeit jau eksistēja jauni esamības apstākļi, bija noformējusies jauna matērija. Atkal uz Globusa “A” norit adaptācija jaunajiem apstākļiem un pagaidām netiek pildīta cilvēces formēšanās tālākā programma. Tas pats notiek arī uz Globusa “B”. Tāda ir dzīvības impulsu Globusu iziešanas likumsakarība Lielajos Apļos šajā planētu sistēmā. Neuzskatiet to par likumsakarību visām planētām un visām iespējamām planētu sistēmas uzbūves shēmām. Jau tagad, jaunajā planētas Globusu sistēmā, Zeme ir principiāli izmainījusi dzīvības formu attīstības ceļus.

Tikai ar Globusu “C” trešajā Lielajā Aplī sākas jaunas Pamata Rases formēšanās. Cilvēkiem tiek radīts jauns ķermenis, kurš nākotnē ļauj realizēt saikni ar cilvēka Mentālo un Dievišķo būtību. Šo ķermeni var definēt kā mentālā ķermeņa pirmtēlu, tāpēc ka tad vēl nebija tīri mentālas matērijas mentālā ķermeņa uzbūvēšanai. Substance, kura tika izmantota jaunā ķermeņa uzbūvēšanai, deva mentālisma iedīgļus un iespēju sākt būvēt sistēmas, uz kurām vēlāk sāka balstīties mentālais un astrālais ķermenis. Parādījās nervu sistēmas un galvas smadzeņu pirmtēli. Tikko kā Globuss “C” savu programmu bija izpildījis, cilvēces plūsma pārgāja uz Globusu “D”.

Kad tas bija? H.P. Blavatska vairākkārt min lineārā laika skaitli 300 000000 gadu, apgalvojot, kad cilvēks tad jau eksistēja, kaut arī viņam nebija fiziska, blīva ķermeņa. Tieši tāpēc zinātne arī nekad nespēs ar savām pētniecības metodēm konstatēt šo eksistenci. Tas ir neapstrīdami. Bet saukt jebkādus skaitļus gados pašreiz, kad jūs zināt par laika sfēriskumu, nav jēgas. Pie tam toreiz visa planētas Globusu sistēma eksistēja īpašā telpas-laika kontinuumā. Laiks, kaut arī kļuva lineārs, taču būtiski atšķīrās no jūsu tagadējā. Kopš trešās Rases formēšanās momenta telpa un laiks ir stipri izmainījušies, dzīve uz planētas ir izgaismojusies citādā leņķī, ieguvusi jaunas iespējas. Līdz tam laikam cilvēces attīstība bija apslēpta Kosmosa acīm, nebija pieļauta nekāda iejaukšanās viņas attīstībā.

Pirmā un otrā Pamata Rase savu tapšanu izdzīvoja īpašā sfēriskā laikā. Trešās Pamata Rases evolūciju pavadīja planētas telpas-laika raksturojumu izmainīšanās. Tāpēc cilvēces ļoti senās vēstures norādāmajiem datējumiem ir relatīvs raksturs. Un to mūsdienu lasītājiem, Gaismas Darbiniekiem vajag atcerēties.

No cilvēces izpaušanās uz Globusa “D” momenta sākas ļoti vētraini notikumi, notiek būtiskas izmaiņas trešās Pamata Rases dzīvē. Ar pārliecību var teikt, ka viņa bija Globusa “D” lolojums lielākā pakāpē, nekā iepriekšējās Pamata Rases. Aplūkosim dažus svarīgus viņas attīstības uz Globusa “D” momentus.

Pirmkārt būtiski sāk mainīties vairošanās process. Sākumā tas bija saistīts ar ģenētiskās informācijas izdalīšanu no visa ķermeņa, kurš tajā laikā bija smalkmateriāls, bet tomēr viņu jau varēja uzskatīt par fizisku. Cilvēku grupa attālināti varēja nodot ģenētisko enerģētisko informāciju citai cilvēku grupai. Pēc tam sākās pretējs process. Tamlīdzīgas mijiedarbības rezultātā veidojās speciāls enerģētiskās informācijas kokons, viņa matērija arvien vairāk sablīvējās. Kokona iekšienē formējās ķermeņi, attīstījās ģenētiskās struktūras. Rezultātā dzima jaunu cilvēku grupa. Viņus nevarēja saukt par bērniem – šī vārda jūsu izpratnē. Jaundzimušo izmērs atbilda pieauguša Rases pārstāvja izmēriem. Taču viņiem vēl stāvēja priekšā attīstīties kā pilnvērtīgiem savas rases pārstāvjiem. Pakāpeniski vairošanās paņēmiens pilnveidojās. Sākumā cilvēki, tāpat kā iepriekšējās Rasēs, radīja savu līdzību garumā un struktūrā. Bet pēc tam sāka parādīties tendence uz izmaiņām ķermeņos un izmēros.

Tāds kolektīvas vairošanās paņēmiens nomainījās ar diezgan ilgstošu vairošanos ar olām periodu. Sākās individuāli kontakti starp atsevišķiem cilvēkiem, vērsti uz vairošanos. Apmainīšanās ar ģenētisko enerģētisko informāciju rezultātā arī radās kokons, pēc formas līdzīgs olai. Viņam vairs nebija enerģētiskas informācijas raksturs, bet viņš bija izpausts materiālajā plānā. Jaunais vairošanās veids veicināja ne tikai cilvēka ķermeņu sablīvēšanos, bet arī individuālākas ģenētikas radīšanu. Fiziskais ķermenis beidzot kļuva pietiekami materiāli blīvs. Cilvēku garums vēl bija liels, bet ķermenis ļāva runāt par to, ka dzima četrdimensionalitātes materiālais cilvēks. H.P. Blavatska vēstīja, ka tas notika aptuveni pirms 18 milj. gadu. Un šis skaitlis patiešām ir tuvu īstenībai. Taču tomēr jāņem vērā, ka pēc tam telpas-laika raksturojumi arī vairākkārt mainījās. Ja korelē, attiecina šos raksturojumus uz mūsdienu lineāro laiku, tad noradītais laiks, kaut arī relatīvs, taču ir pietiekami pieņemams.

Šajā periodā, kurš bija diezgan ilgstošs, nomainījās vairākas cilvēka aizmešanās un noformēšanās kokonos-olās fāzes. Šīs fāzes tai skaitā ir saistītas ar dzimuma pazīmju attīstīšanos. Darbā “Slepenā Doktrīna” trešā Pamata rase tiek saukta par pašu noslēpumaināko. Un tas patiešām tā ir. Līdz šim brīdim mēs neesam noskaidrojuši visus faktorus, kuri noteica viņas attīstību. Bez tam trešās Pamata rases formēšanās un tapšana bija visilgstošākā un piesātināta ar dažādiem notikumiem. Šīs Rases evolūciju var sadalīt divos etapos, kuri viens no otra būtiski atšķiras.

Vairošanās ar kokoniem-olām perioda laikā notika svarīgi notikumi – kā priekš dzimstošās cilvēces, tā arī priekš planētas kopumā. Pirmkārt, vairošanās paņēmiens pakāpeniski pārgāja uz to, kuru arī tagad izmanto cilvēce. Otrkārt, vēl pie aizmešanās olās cilvēka īpatņi pakāpeniski mainīja dzimuma neesamību uz androgēnismu. Pēc tam bija novērojama pāriešana uz dalīšanu vīrišķajā dzimumā un sievišķajā dzimumā. Kādu laiku trešās Pamata Rases sabiedrība sastāvēja no androgēniem, sievietēm un vīriešiem. Pie kam sākumā sieviešu un vīriešu bija mazāk, taču pakāpeniski viņu daudzums arvien palielinājās. Notika dzimumu sadalīšanās, sāka formēties vairošanās paņēmiens, analoģisks mūsdienām.

Visi šie procesi vēl attīstījās pie jaunās cilvēces individuālas saprātīgas dzīves pilnīgas neesamības. Saprātīgajai dzīvei bija kolektīvs raksturs. Praktiski tas nozīmēja, ka cilvēki neapzinājās savu atsevišķumu. Un pat uzradusies nāves (fiziskā ķermeņa sabrukšanas) parādība neizraisīja traģiskas jūtas, par cik aizgājēja apziņa palika to daļa, kuri turpināja dzīvot šajā pasaulē. Cilvēki domāja un darbojās kolektīvi. Pie kam kolektīvi sastāvēja no dažāda cilvēku skaita. Viņu sastāvs variējās no 999 cilvēkiem (minimālais skaits) līdz vairākiem tūkstošiem.

Tagad – svarīgs moments! Pienācis laiks paskaidrot, ko rezultātā priekš jaunās cilvēces izdarīja Mēness Senči un kurp viņi aizgāja. Mēness Senči veicināja cilvēces formēšanos līdz dzimumu sadalīšanās momentam. Tālāk izvirzījās uzdevums – dot cilvēkam individuālu apziņu, saprātu. To pēc sava statusa Mēness Senči izdarīt nevarēja. Attīstīt saprātu neietilpa viņu kompetencē. Mēness Senči aizgāja no cilvēku Rases formēšanās telpas, taču palika cilvēces Glabātāji Smalkajā Plānā. Daudzi no viņiem arī tagad ir dažādi Sargeņģeļi veselām cilvēku grupām – tām pašām grupām, kuras reiz pārstāvēja vienotu kolektīvu apziņu. Mēness Senči, protams, arī nav stāvējuši uz vietas, bet ir pilnveidojušies un garīgi pacēlušies. Un tagad daudzi no viņiem iemiesojas kā jaunie bērni zemes evolūcijas paātrināšanai.

Bet tagad – par to, kā cilvēkam tika dots saprāts. Pēc “Slepenās Doktrīnas” to izdarīja Saprāta Dēli jeb Saules Senči. Kas Viņi bija priekš Zemes? Vai Viņi bija Zemes Globusu Radītāji? Vai Viņi piederēja Saules sistēmai? Jā, Viņi piederēja Saules sistēmai, taču viņiem bija īpašs statuss tā laika Gaismas Ģimenē. Tie bija Meistari cilvēka Dievišķās būtības savienošanā ar viņa zemākajiem principiem. Viņi atnāca no Saules sistēmas augstākajām pasaulēm un sāka noteikt radīto cilvēka formu derību apsēklošanai ar saprātu. Viņu parādīšanās uz Zemes atbilda trešās Pamata Rases attīstības androgēnajai stadijai. Viņi sāka iemiesoties pašos evolucionāri pilnīgākajos ķermeņos tieši šajā stadijā. Tā parādījās ne tikai evolucionāri attīstīti trešās Pamata Rases pārstāvji, apveltīti ar augstāko saprātu, bet arī nākošie šīs Rases Vedēji, Cilvēces Vedēji. Pēc tam, kad Saules Senči paši kļuva trešās Pamata Rases ķermeņu nesēji, viņi sāka mijiedarboties ar viņas pārstāvjiem, apveltot tos ar spējām būt saiknē ar Dievišķo būtību caur individuālo (nevis kolektīvo, kā agrāk) apziņu.

Šis process bija ilgstošs un nebija neaptumšots.

Noskaidrojās, ka ir vairākas plūsmas, kurās ir saprātīgie cilvēki un tie, kuri, šķīrušies no kolektīvās apziņas, nekādi nevar pilnā mērā apgūt individuālo saprātīgumu. Ar laiku izveidojās atsevišķi pašas cilvēces evolucionāro plūsmu atzarojumi, kuru saprāts attīstījās dažādos tempos un pat – dažādos ceļos.

Materiālo ķermeņu sasaistīšanas ar Dievišķo sākumu un individuālā saprātīguma apgūšanas process kļuva par sākumu sadalīšanai pēc vairākām pazīmēm ne tikai trešajā Pamata Rasē, bet arī turpmāk. Dzimusī saprātīgā cilvēce ieguva iespēju domāt individuāli, pakāpeniski zaudējot saikni ar Dievišķo Kolektīvo Apziņu. Bet individuālā Dievišķā apziņa dzima ļoti, ļoti lēni. Taču tomēr pēc saprāta iegūšanas cilvēce uz Globusa “D” ieguva īpašu vadošās dzīvības formas statusu. Un tas noteica īpašas attiecības ar visām citām planetārās dzīvības formu dzīvības plūsmām. Tajā laikā cilvēks dzīvoja lietā vienībā ar planētas dabu, ar Stihijām. Cilvēki juta savu radniecību un vienību. Cilvēki prata vienoties ar Dabas spēkiem. Un savā starpā piekopa diezgan miermīlīgu dzīves veidu.

Tagad pārejam pie citas, ne mazāk svarīgas, informācijas par trešo Pamata rasi.

Teosofi ir pieraduši trešās Pamata Rases cilvēkus saukt par LĒMŪRIEŠIEM, bet kontinentu, uz kura rase attīstījās – par LEMŪRIJU. Tiekam skaidrībā ar šo nosaukumu pareizumu. Nosaukumu atšķirības dēļ pašreiz ir vērojama nesaskaņotība laikmetu un civilizāciju, kuras attīstījās uz planētas Zeme, definējumā. H.P. Blavatska patiešām trešās Pamata Rases kontinentu nosauca par Lemūriju, taču ar atrunu, ka cits tā nosaukums tagad nevar tikt izteikts. Tajos tālajos laikos kontinentu aprises, sauszemes un ūdens attiecība bija pilnīgi citādas. Trešās Pamata Rases kontinents, pēc pašreizējās terminoloģijas, bija PANGEJA, kuras eksistēšanu atzīst mūsdienu zinātnieki. Protams, pati Pangeja eksistēja plašākā mērogā, tāpēc ka bija kontinentālā plātne. Trešā Pamata Rase aizņēma tikai daļu Pangejas. Taču vienalga tā bija milzīga teritorija. Tās sastāvā ietilpa mūsdienu Ķīnas, Indijas, Austrālijas teritorijas, Madagaskaras sala un daļa pašreizējās Āfrikas, tā sniedzās uz Dienvidpola pusi līdz polārajam lokam. Austrumos tā aptvēra jums pazīstamo Lieldienu salu, kur ir saglabājušies tā perioda cilvēku attēli.

Tagad iztēlojieties, ka visu šo milzīgo teritoriju apdzīvoja cilvēki un citas dzīvības formas. Nebija nekādas sablīvētības. Cilvēki bija gara auguma un ar ārkārtīgu fizisko spēku. Citas dzīvības formas arī bija visai liela mēroga. Tajā laikā jau eksistēja dažas reptiloīdu būtņu sugas. Uz Pangejas mitinājās gigantiski pterodaktiļi un reptiļi, par kuru eksistēšanu jūs zināt pēc izrakumiem. Daži no viņiem bija ļoti draudzīgi ar cilvēkiem. Var teikt, ka sākās savvaļas zvēru pieradināšanas periods, sāka parādīties dzīvnieki, kuri mitinājās blakus cilvēkam un tika viņa izmantoti dažādiem mērķiem. Cilvēki prata lidot uz spārnotiem reptiļiem.

Bet tagad – pavēstīšu jums trešās Pamata Rases kontinenta slēpto vārdu. Mēs viņu saucam par MARĪNIJU, bet šī kontinenta iedzīvotājus, piederošus trešajai Rasei – par MARĪNIEŠIEM, nevis par lemūriešiem. Lemūrija eksistēja daudz vēlāk. Par to vēl parunāsim sīkāk.

Trešās Pamata Rases pārstāvji, sablīvējot savus ķermeņus, stipri izmainījās svarā un augumā. Ja pirmās marīniešu apakšrases bija augumā līdz 18 metriem, tad pēdējās – izmainījās augumā līdz 6 metriem. Bija arī tādas, kuras kļuva mazākas visai strauji, skaidri atspoguļojot vispārējo tendenci samazināties augumā. Trešās Pamata Rases pēdējo apakšrasu cilvēki stipri izkliedējās pa visu Pangeju, jau izejot ārpus savas teritorijas. Trešā Pamata Rase pavisam attīstīja 7 apakšrases, no kurām pēdējā, pateicoties pietiekami labvēlīgiem eksistences apstākļiem un stipras saiknes ar planētas Dabu saglabāšanai, ir noeksistējusi līdz šim laikam. Marīniešiem stipra saikne ar Dabu ir būtisks faktors. Tieši tāpēc mūsdienu civilizācija, kura atdala cilvēkus no Dabas, viņiem ir postoša. Marīniešiem nācās pārdzīvot telpas-laika izmainīšanos. Un izdzīvoja vienīgi tie, kuri spēja veikt pāreju pār telpas-laika barjerām. Pašreiz trešās Pamata Rases atliekas uz mūsu planētas ir Austrālijas aborigēni, dažas tumšādainu afrikāņu ciltis, kā arī virkne Dienvidamerikas tautību, kuras dzīvo Amazones biezokņos un nelabprāt iziet uz kontaktu ar mūsdienu pasaules civilizētajiem cilvēkiem. Kad tiek pārkāpti viņu dzīves pamati un parašas, tad šie cilvēki sāk iet bojā, kas planētai nav vienaldzīgi, tā kā laiku saiknei, pretēji daudzu viedoklim, ir liela nozīme planetārajā evolūcijā.

Vai trešā Pamata Rase attīstījās uz Globusam “D” sekojošajiem viņa brāļiem-Globusiem: “E”, “F”, “G”? Jā, attīstījās, taču tikai ne savos jaunajos materiālajos ķermeņos. Viņai uz visiem Globusiem bija savi smalkmateriālāki aspekti, fragmenti. Tas tad arī noteica šīs Rases cilvēku vienotību ar visu planētu, ar visu Dabu. Bez tam Globusu augstākajās dimensijās apmetās cilvēku Augstākie “Es”, kuri ar cilvēkiem sāka ieiet ciešā mijiedarbībā, īpaši pēc tam, kad viņi dabūja saprātu.

Pienāca Pamata Rasu nomaiņas laiks, un Rases attīstība zemākajās dimensijās, blīvajās pasaulēs sāka dzist. Tai pat laikā tika audzēts potenciāls pāriešanai uz augstāku līmeni, uz augstākajām dimensijām. Sākās cilvēku diferencēšana ar mērķi atlasīt tos, kuri veidos jauno Pamata Rasi. Tā īstenojās evolucionārais process. Daļa trešās Pamata rases pārstāvju kļuva par augstāko dimensiju iemītniekiem. Cita daļa – kļuva par pamatu ceturtajai Pamata Rasei. Taču bija tādi Rases pārstāvji, kuri aizgāja dzīvot uz citu planētu citām pasaulēm.

Trešā Pamata Rase, apveltījusi cilvēku ar saprātu, blīvu ķermeni, dzimuma orgānu atšķirību, noeksistēja miljoniem gadu. Vulkāniskā darbība, citi dabas procesi sāka drupināt, sadalīt Marīnijas kontinentu. Tas spieda cilvēkus izmitināties pa citām sauszemes daļām un nest savas eksistēšanas pieredzi uz citiem planētas reģioniem. Iedzīvotāju lielākās daļas blīvie ķermeņi tika iznīcināti stihisko kataklizmu laikā. Dvēseles pārgāja uz aukstākajām pasaulēm.

Tagad aplūkosim svarīgu jautājumu par telpas-laika kontinuuma (TLK) maiņu trešās Pamata Rases eksistēšanas laikā. Sakarā ar TLK maiņu mēs nevaram precīzi norādīt Trešās Pamata Rases eksistēšanas kopējo laiku. TLK maiņa notika septītās apakšrases laikos, tas ir, pašā Pamata Rases iziešanā no savas formēšanās un eksistēšanas. Tas kļuva par noteicošo šai apakšrasei un viņas izmitināšanās citās teritorijās procesam. Dažas no viņām spēja pārdzīvot TLK maiņu un adaptēties jaunajos apstākļos. Pateicoties tam līdz šim laikam eksistē viņu pēcteči, saglabājot savās leģendās un mītos atmiņas par dīvainām telpas-laika pārvērtībām. Tas notika aptuveni pirms 7,7 miljoniem gadu. No šī laika jau var noteikt kaut kādus laika intervālus, kaut arī Telpas-Laika Kontinuuma maiņa (telpas-laika raksturojumu principiālas izmaiņas) tika realizētas vēl ne reizi vien. Un jūsu lineārais laiks pilnā mērā tika ieviests tikai līdz ar Dualitātes Eksperimenta priekš mūsdienu cilvēces sākumu – pirms nedaudz vairāk kā pieciem tūkstošiem gadu.

Pirmo telpas-laika izmaiņu procesā tika pieļauta arī pirmā citplanētiešu klātbūtne. Kaut arī līdz tam laikam dzīve uz Zemes attīstījās izolēti. No šī brīža noformējusies cilvēce kļuva par izpētes objektu no dažu Galaktikas pārstāvju puses. Planētas aiziešana pazeminātu vibrāciju stāvoklī pievērsa liela skaita Eņģeļu no Liekās Centrālās Saules, dažādu Galaktiskās Gaismas Ģimenes pasauļu pārstāvju uzmanību. Brīvo Pasauļu Galaktiskās Federācijas Padomē tika izvirzīts jautājums par Zemes kā eksperimentālas bāzes izmantošanu. Lēmums par Lielā Eksperimenta uz planētas Zeme veikšanu netika pieņemts uzreiz. Tā veikšanas plāns tika rūpīgi izstrādāts un pēc daudzām radošam diskusijām saskaņots ar Starpgalaktiskajiem Gaismas Spēkiem, ar Starpgalaktisko Konfederāciju. Un tikai pēc tam galaktiskā Gaismas Ģimene sāka gatavoties Lielā Eksperimenta uz mūsu planētas īstenošanai. Zemes evolūcijai tika paredzētas kardinālas pārmaiņas.

(Turpinājums sekos)

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2014., 4. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe