EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

                        (Turpinājums; sākums Nr. 1-5 2014. g.)

Kas ir izmainījies cilvēces Pamata Rasu izpratnē?

Sveicināti, dārgie lasītāji! Turpinām ceļojumu pa Zemes cilvēces vēstures takām.

Kā mēs jau atzīmējām, jēdziens “Piektā Pamata Rase” ir visai nosacīts. Tāpēc ka cilvēces Saknes Ģenētika ir Mēness-Zemes Dzīvības plūsmas ģenētika. Piektās Rases cilvēki jau bija saņēmuši ģenētisko mantojumu, kuru atnesa citplanētu dzīvības formas. Tās bija ļoti augstu attīstītas cilvēka eksistences formas, lai kā viņas nesauktos. Vienmēr jāatceras: CILVĒCE vārda plašā nozīmē – tie nav vienkārši planētas Zeme saprātīgie iedzīvotāji, bet vispār Garīgi-saprātīgas eksistēšanas forma. Un to ir svarīgi apzināties. Īpaši tagad, kad jūsu radniecība ar citām ārpuszemes civilizācijām jums kļūst arvien skaidrāka. Vēl vairāk, daudzi mūsdienu Gaismas Darbinieki iegūst noturīgu saikni ar saviem ārpuszemes radiniekiem, kuri var būt daudzveidīgi savas materialitātes izpausmē. Pasauļu, kur jūs dzīvojāt agrāk un pildījāt evolucionāras misijas, ir daudz, un tās ir atšķirīgas. Tām visām tā vai citādi ir radniecīgas saites ar Zemi un to ceturtās dimensijas pasauli, kurā jūs pašlaik esat iemiesoti. Daudz ko no tā, kas uz Zemi tika atnests agrāk cilvēces formēšanās procesā, izdarījāt arī daži no jums. Jūs radījāt un turpināt radīt cilvēces un citu planetārās dzīvības formu vēsturi, evolūciju. Un tas patiesi ir tā!

Pats jēdziens “Piektā Pamata Rase” pagaidām paliek. Tas vēl ir ietverts daudzos teosofiskos, ezotēriskos darbos. Bet tikai tādēļ, ka jums agrāk neatvērās Lielā Eksperimenta veikšanas grandiozā aina, līdz zināmam laikam netika doti fakti par daudzajiem citplanētu pārstāvjiem, kuri tieši piedalījās Zemes cilvēces ģenētiskajā pārveidošanā. Ja bāzējamies tikai uz ziņām, kuras jums tika dotas agrāk, uz jūsu pasaules zinātnieku iepriekšējiem pētījumiem un secinājumiem, tad kļūst neskaidri pētnieku daudzie mūsdienu atklājumi, kuri liecina par pavisam citādu cilvēku ķermeņu uzbūvi iepriekšējos laikmetos. Mūsdienu arheoloģiskie atradumi pilnīgi sagrauj iesīkstējušos priekšstatus par cilvēces evolūciju.

Zeme kā eksperimentāla planēta daudzos savas attīstības etapos bija apdzīvota diezgan blīvi. Dažas saprātīgās dzīvības formas, dzīvojošas vienlaicīgi, neko cita par citu nezināja, pildot savas speciālās programmas. Citas sadarbojās un dzīvoja blakus. Protams, bija arī negatīvas attiecības starp dažādu teritoriju iemītniekiem. Konflikti, kari kļuva par realitāti, pazeminoties matērijas vibrācijas līmenim. Un, protams, cilvēku zemes ķermeņi pārdzīvoja noteiktas izmaiņas. Ļoti, ļoti grūti ir izsekot cilvēces vēsturei katrā planētas stūrītī. Taču izsekot mūsdienu cilvēces formēšanās galvenajam virzienam ir mūsu pienākums. Citādi cilvēces vēstures daudzu faktu nesaprašana līdz galam pavairosies, ko nedrīkst pieļaut. Cilvēki šajā savas attīstības etapā ir aicināti saprast, kas viņi ir patiesībā. Cilvēkiem pienācis laiks zināt, ka viņi – absolūti visi! – savos ķermeņos nes dažādas, zemes un ārpuszemes, Daudzdimensionālas Ģenētikas apvienošanas rezultātus. Jūs visi esat rezultāts ilgai, rūpīgai ģenētiskai attīstībai, kura īstenota lielam mērķim. Šis mērķis ir – radīt unikālu Daudzdimensionālu Rasi no cilvēkiem, kuri spēj dzīvot dažādās Visuma dimensijās, pārveidot viņa Pasaules, radīt jaunus Visumus. Tas viss vēl nav īstenots. Taču, galvenais, mēs pārliecināti ejam uz priekšu. Un ir pienācis laiks pastāstīt jums par galvenajiem posmiem jūsu ceļā, kuru jūs aizmirsāt Dualitātes Eksperimenta izpildīšanas tīrības dēļ laikā, kad jūs iegremdējāties matērijā.

Mūsu dārgie! Mēs sākam ar to, ar ko beidzām mūsu ceļojumu uz Ceturtās Pamata Rases pasauli. Jūs spējāt saprast, ka šī Rase kļuva par galveno, fundamentālo jauniem ģenētiskiem Radījumiem. Vēl vairāk, uz Zemes, paralēli viņai, attīstījās arī citas augsti garīgas cilvēces formas, pilnīgi atšķirīgas no Ceturtās Pamata Rases pārstāvjiem. Tieši tā bija paredzēts. Un paši labākie Ceturtās Pamata Rases pārstāvji kļuva Cilvēces Piektās Rases tēvi-ciltstēvi.

Sākoties cilvēces Piektās rases formēšanai, Pamata Rasu vēsture praktiski beidzās. Pēc daudzdimensionālajiem ģenētiskajiem pārveidojumiem, kurus pārdzīvoja mūsu planētas cilvēce, nav jēgas runāt par turpmākām Pamata Rasēm – 6. un 7. Līdz ar planetāro Globusu jaunas sistēmas izveidošanos, pārejot un globālu astoņiskuma sistēmu perspektīvā vairs nav iespējams runāt par septiņām Pamata Rasēm. Viss sāk attīstīties pēc cita scenārija. Par ko gan tad tagad būtu jārunā? Pirms atbildam uz šo jautājumu, mums ar jums savā vēstījumā ir jāaiziet līdz mūsdienām un jāsasaista vienoti izolēti informācijas slāņi.

Mēs tagad runājam par laikmetu un laiku saikni, nevis par vienotu kanvu cilvēces vēsturē. Jā, Zemes cilvēces laiku un laikmetu saikne ir eksistējusi no paša sākuma. Katram cilvēka dzīves virzienam bija savs pamatojums, tas bija vērsts uz to vai citu evolucionāro uzdevumu risināšanu.

Bija arī tādi momenti cilvēka dzīves vēsturē, kad viņu mēģināja iznīcināt. Taču cilvēce ir miesa no daudzdimensionālās Zemes miesas. Un pat ja fiziski iznīcina cilvēci vienā no pasaulēm, vienalga cilvēka daudzdimensionālā dzīvība saglabāsies, turpinās savu attīstību. Pati cilvēka dzīvība tika “iesēta” uz Zemes līdz ar viņas pirmajām eksistēšanas dienām. Mēs aicinām jūs saprast planētas evolūcijas likumsakarības kopumā. Tad būs skaidri arī Pamata Rasu un viņu pēcteču eksistences etapi.

Bet tagad vēršamies pie mīļotajiem Lielās Centrālās Saules Eņģeļiem! Tagad jūs esat aicināti saprast, kā jūsu parādīšanās uz Zemes dažādās plūsmās atrisināja uzdevumu radīt to cilvēci, pie kuras piederat. Kopš tā momenta, kad cilvēki senos laikos parādījās uz Zemes, viņi nekad nebija vieni. Vienmēr ir eksistējuši Cilvēces Vedēji, Augstākie Dievišķie Spēki, kuri palīdzēja cilvēcei attīstīties. Pat dzīvē Dualitātes Eksperimenta laikā, apstākļos, kad matērija bija blīva un eksistēja izturīgs “Aizsegs”, kurš dažas pasaules atdalīja no Augstākajām, Garīgajām pasaulēm.

Neeksistē cilvēces evolūcijas vienots pavediens – kopš tiem senajiem laikiem, par kuriem jums jau ir pastāstīts. Tādu pavedienu ir milzīgi daudz. Zeme pārdzīvoja grandiozas vairākas kosmisko laikmetu maiņas. Daudz reižu mainījās telpas-laika kontinuums (TLK); daudz reižu mainījās kontinentu un pasaules okeāna aprises. Pati planēta mainīja orientāciju kosmiskajā telpā. Mainījās gan mūsu Saules, gan mūs aptverošo planētu un zvaigžņu raksturojumi. Un tāpēc nav cilvēces attīstības vienota pavediena. Var aplūkot tikai dažādu cilvēku plūsmu, Pamatu Rasu, pārmantojamību, mijiedarbību ar citām cilvēka un Dievišķām evolūcijām. Ir jāsaprot, ka cilvēcei ir iespējami noteikti pārrāvumi evolūcijā. Tai skaitā, piemēram, saistīti arī ar pralaijām starp planetāro Globusu sistēmas attīstības Lielajiem Apļiem.

2.5. Zemes cilvēces Piektā Rase

Tātad ceturtā Pamata Rase pabeidza savas attīstības ciklu visos planētas Globusos. Pirms 590 tūkstošiem gadu beidzās Ceturtais Lielais Aplis planetāro Globusu sistēmas evolucionārajā ciklā. Sākās kārtējā pralaija, kura šoreiz turpinājās salīdzinoši neilgi – pēc jūsu lineārā laika. Tikai 15 tūkstoš gadu bija nepieciešams Zemes Globusiem, lai pieņemtu jaunas Programmas tālākai attīstībai. Šajā laikā uz planētas Globusiem dzīves attīstība trešā Garīgā centra dimensijās nenotika. Jūsu četrdimensiju pasaulē Zeme gluži kā gulēja. Uz planētas virsmas tajā laikā nebija nekādu dzīvības izpausmju. Nebija iespējams arī konstatēt dzīvības pēdas ne debesīs, ne zem zemes. Tā laika Zemi var salīdzināt ar jūsu pašreizējo četrdimensiju Marsu. Novērotājam no malas varēja likties, ka jūsu ceturtās dimensijas Zeme ir nedzīva planēta.

Kā kas tāds varēja sanākt? Vai tas ir iespējams? Tūkstošiem gadu uz planētas kūsāja dzīvība, aktīvi attīstījās Pamata Rases, uz Zemes parādījās jaunas dzīvības formas. Un, lūk, negaidīti viss pazuda. Jūsu pasaules Zemes sāka atgādināt pašreizējo planētu Marss. 15 tūkstoš gadu laikā uz Zemes nevarēja konstatēt praktiski nekādas dzīvības pazīmes.

Mani dārgie lasītāji! Pralaijas starp Lielajiem Apļiem laikā Zemes Globusu attīstības ciklā notiek īpaša parādība, par kuru jums jāzina. Blīvo dimensiju, par kādām ir uzskatāmas dimensijas no pirmās līdz ceturtajai, pasaulēs, pralaijas laikā... veselas pasaules dzīve iegrimst samadhi stāvoklī. Turklāt visas dzīvības formas pāriet īpašā telpā-laikā. Šī telpa-laiks nav cits telpas-laika kontinuums. To var definēt kā PRALAIJAS-SAMADHI TELPAS-LAIKA STĀVOKLI, KĀ PASAULES PRALAIJU-SAMADHI.

Tamlīdzīga parādība zemes dzīvības formu evolūcijas laikā bija novērojama ne reizi vien. Kad to vai citu Globusu blīvās pasaules gāja pralaijas stāvoklī, to dzīvības procesu norisi uzturēja citu Globusu augstākās pasaules. Kad sākās pralaija starp Zemes Globusu planetārās sistēmas Ceturto un Piekto Lielo Apli, jūsu pasaules cilvēce un visas citas dzīvības formas iegāja pasaules pralaijas-samadhi stāvoklī. Šo stāvokli var salīdzināt ar cilvēka miega stāvokli. Bet tikai parastā miega laikā cilvēka fiziskais ķermenis paliek četrdimensiju pasaulē, kamēr viņa Dvēsele un apziņa aiziet uz citām pasaulēm. Pasaules pralaijas-samadhi laikā kopā ar apziņu un Dvēseli pasauli pamet fiziskie ķermeņi. Un tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet uz absolūti visām dzīvības formām. Vai jūsu pasaules cilvēku Dvēsele, apziņa un ķermeņi pralaijas-samadhi laikā aiziet un augstākajām dimensijām? Nē. Jūsu pasaules dzīvības formu pralaija-samadhi notiek jūsu četrdimensiju pasaules ietvaros, bet ar īpašiem telpas-laika nosacījumiem.

Protams, jūs interesē jautājums, kā pats cilvēks uztver pralaijas-samadhi stāvokli. Vai viņš turpina apzināties, kas notiek, vai var kustēties, darboties? Absolūtajam cilvēku vairākumam pralaijas-samadhi stāvoklis paiet ļoti ātri. Cilvēks šī stāvokļa laikā zaudē apziņu, viņa ķermenis kustēties nevar. Cilvēka individuālā Dvēsele turklāt pacietīgi gaida, kad varēs turpināt evolucionāro attīstību tieši ar šo fizisko ķermeni un apziņu. Tiesa, ir jāsaprot: Dvēsele pralaijas-samadhi stāvokļa laikā pavājina savu saikni ar fizisko ķermeni, un tāpēc viņa var veikt ceļojumus uz augstākajām pasaulēm, izmantojot citus cilvēka Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksa ķermeņus.

Pievērsiet uzmanību vārdiem „absolūtajam cilvēku vairākumam pralaijas-samadhi stāvoklis paiet ļoti ātri”. Lieta tā, ka pralaijas-samadhi stāvoklī neieiet tie cilvēki, kuri ir Cilvēces Vedēji, īpaši sagatavotas Gaismas Būtnes. Kaut gan arī viņi aiziet no pasaules, kura ieiet fiziskās pralaijas stāvoklī, apziņa viņu ķermeņus nepamet. Cilvēces Vedēji turpina radīt no citas fiziskās pasaules, palīdzot Gaismas Ģimenei īstenot tos vai citus evolucionārus uzdevumus Zemes attīstībā. Pie tam viņi var izmantot savu tās pasaules fizisko ķermeni, kurā šajā etapā notiek pasaules pralaija-samadhi.

Absolūtais cilvēku vairākums, izejot no pasaules pralaijas-samadhi stāvokļa, atgriežas savā pasaulē... zaudējot atmiņu. Viņi gluži kā pieauguši mazuļi ir spiesti krāt pieredzi jaunai dzīvei. Un tur viņiem palīdz Cilvēces Vedēji, kuri atgriežas pasaulē ne tikai ar savu atmiņu, ne tikai ar to apziņu, kura viņiem bija agrāk, bet arī ar jaunām zināšanām, spējām, programmām, iegūtām darbības citā fiziskā pasaulē laikā.

Pirms 575 tūkstošiem gadu jūsu pasaules pralaijas-samadhi stāvoklis bija pabeigts. Sākas cilvēku atgriešanās no pasaules, kur viņi atradās pralaijas-samadhi stāvoklī. Sākumā atnāca Cilvēces Vedēji, radot nepieciešamos apstākļus cilvēku dzīvei. Pēc tam sāka nākt pārējie cilvēki – plūsma pēc plūsmas. Viņu atgriešanās izstiepās ilgāk par septiņām tūkstošgadēm. Cilvēces Vedēji viņus sagaidīja, apmācīja dzīvei jaunajos apstākļos, nodeva nepieciešamo pieredzi.

Kā jūs saprotat, ilgu tūkstošgažu laikā Zeme blīvēja matēriju, pazemināja vibrācijas. Piektā Lielā Apļa sākums Zemes Globusu planetārajā sistēmā iezīmējās ar IEVĒROJAMU VIBRĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANOS UN MATĒRIJAS BLĪVUMA SAMAZINĀŠANOS. Tā var likties dīvaina un pat evolūcijas vispārējai gaitai pretrunā esoša parādība. Taču tas ir tajā gadījumā, ja nezina planetārās evolūcijas vispārīgos likumus. Lieta tā, ka matērijas vibrācijas pazemināšanās un tās blīvuma palielināšanās cikliem eksistē likumsakarība. Sasniedzot zināmus kritiskus matērijas vibrāciju un blīvuma parametrus, ir nepieciešams kvalitatīvi izmainīt visu pasaulē esošo. Matērija, sablīvējoties un sasniedzot vibrāciju kritisko līmeni, nevarēs turpināt savu sablīvēšanu un tālāk pazemināt vibrācijas, ja neveic viņas raksturojumu kvalitatīvu nomaiņu. Un, lai tādu nomaiņu veiktu, uz kādu laiku ir jāpaaugstina vibrācijas un jāpadara matērija mazāk blīva. Tad pasaule varēs pieņemt jaunas programmas no augstākajām pasaulēm tālākai evolucionārai attīstībai.

Un, lūk, Piektā Lielā Apļa sākumā Zemes Globusu planetārās sistēmas evolucionārajā ciklā sākās matērijas vibrāciju PAAUGSTINĀŠANĀS un viņas blīvuma līmeņa pazemināšanās, blīvuma samazināšanās. Šis process turpinājās 197 tūkstošus gadu un beidzās 376 tūkstošus gadu pirms pašreizējās ēras iestāšanās, kuru skaita no Kristus Dzimšanas, tas ir – pirms 378 tūkstošiem gadu. Tieši šajā vēsturiskajā intervālā sāka formēties Cilvēces piektā Rase, kuru vairs nevar nosaukt par Pamata Rasi. Par cik Piektajā Lielajā Aplī sākās Zemes Cilvēces pamata dzīvības plūsmas aktīva saplūšana ar ārpuszemes ģenētiskajām struktūrām. Samērā ar Piektās Rases attīstību tika radīta cita cilvēce, kura tad arī turpina savu eksistēšanu šajā evolūcijas etapā.

Piektā Lielā Apļa pašā sākumā jūsu pasaulē sāka formēties trīs jaunās cilvēces evolūcijas centri. Pirmo centru veidoja to vietu iemītnieki, kur agrāk eksistēja Pirmā jeb Senākā Atlantīda. Šajā centrā attīstījās divi cilvēces atzarojumi. Pirmais atzarojums nesa tīru ceturtās Pamata Rases ģenētiku. Otru atzarojumu pārstāvēja tās pašas ceturtās pamata rases cilvēki, kuru ģenētika jau bija sajaukta ar ārpuszemes ģenētiku, kuru atnesa iemiesotie Lielās Centrālās Saules Eņģeļi. Var teikt, ka pirmais centrs pārsvarā bija Zemes cilvēces ģenētiskais mantinieks, Mēness Dzīvības plūsmas mantinieks. Šo centru sauksim par LANTU ZEMI, bet tās iemītniekus – par LANTIEM.

Lanti ir īpaša Mēness Senču Dzīvības plūsma, kura gaidīja savu stundu, lai iekļautos Zemes četrdimensiju evolūcijas procesā. LANTA ir Gaismas Būtne, kura spēj celt matērijas vibrācijas, padarīt to mazāk blīvu. Lanti iemiesojās to cilvēku pēcteču ķermeņos, kuri iznāca no samadhi-pralaijas stāvokļa. Vēlāk, iedzīvojušies jaunajos esamības apstākļos, viņi sāka radīt cilvēku sabiedrību, kādas līdz tam jūsu pasaulē vēl nebija.

Otrais cilvēces centrs izveidojās tajā vieta, kura tagad saucas ARKTIKA. Zemes ziemeļpols toreiz ieņēma citu stāvokli telpā. Arktika tajā laikmetā bija kontinents, kurā daļēji ietilpa pašreizējo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu zemes. Pati Eirāzija vēl nebija izveidojusies, un to sastādīja liela visdažādāko izmēru salu grupa. Dažas no tām bija ļoti lielas. Arktikas klimats izcēlās ar mērenību. Šeit nekad tajos laikos nebija auksts vai karsts. Augi ražoja augļus trīs reizes gadā. Bija novērojama daudzveidīga dzīvnieku pasaule, ar kuru tā laika cilvēce atrada savstarpēju sapratni. Cilvēku, augu un dzīvnieku vidū valdīja miers un harmonija.

Arktikas teritorijā apmetās tā Dzīvības plūsma, kuru mēs saucam par Lielās Centrālās Saules Dzīvības plūsmu. Un šeit dzīvoja viņu pēcteči, kuri uz to brīdi ģenētiski nekādi nesajaucās ar Ceturtās Pamata Rases pārstāvjiem. Arktikas cilvēki vēlāk izveidoja zemi, kuras nosaukums ir saglabājies līdz mūsu dienām. Un šis nosaukums ir HIPERBOREJA. Nosaukums „HIPERBOREJA”, tāpat kā nosaukums „ATLANTĪDA”, te gāja nost no cilvēces attīstības vēsturiskās skatuves, te atkal atgriezās. Mēs mūsu stāstā jau pieminējām, ka otrā Pamata Rase tiecās uz informācijas plānā dzimstošo kontinentu ar nosaukumu Hiperboreja. Un tagad runāju par materiāli noformējušos kontinentu HIPERBOREJA. Un uzreiz aicinu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka HIPERBOREJA, par kuru es stāstu, tā ir PIRMĀ HIPERBOREJA, sākusi savu eksistēšanu pirms 568 tūkstošiem gadu, bet savu attīstību pabeigusi pirms 369 tūkstošiem gadu. Tādejādi, PIRMĀ HIPERBOREJA eksistēja gandrīz divsimt tūkstoš gadu. Šo HIPERBOREJU var saukt par ARKTISKO HIPERBOREJU. Un, protams, viņu nevajag jaukt ar Hiperboreju, kura eksistēja Eirāzijas kontinentā (pārsvarā – mūsdienu Krievijas teritorijā) un Āfrikas ziemeļos periodā pirms 8 tūkst. gadu – pirms 7 tūkst. gadu.

Trešais cilvēces centrs sāka attīstīties Āfrikas dienvidos. Šeit mitinājās tie, kurus mēs saucam par starpgalaktisko zinātnieku-pētnieku īpašo komandu. Šis daudzdimensionālo ģenētiku centrs sāka radīt unikālu Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu jaunajiem cilvēkiem, kuri līdz tam jūsu pasaulē vēl nemitinājās. Cilvēki, kuri vēlāk sāka dzīvot Āfrikā, manāmi atšķīrās no tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Senākās Atlantīdas teritorijā vai Arktiskajā Hiperborejā. Ceturtās Pamata Rases pēctečiem un iemiesotajiem LCS Eņģeļiem piemita ķermeņi, kuri bija līdzīgi mūsdienu cilvēku ķermeņiem. Viņiem bija: rumpis, galva, divas rokas, divas kājas. Mēness Dzīvības plūsmas garums varēja atšķirties. Atšķīrās ādas krāsa, acu forma un pat – ķermeņu uzbūve. Dažreiz bija atrodama atšķirība elpošanas, dzirdes un ožas orgānu uzbūvē. Taču pamatā Mēness Dzīvības plūsmas pēcteči vienmēr bija līdzīgi saviem senčiem, kuru fiziskais ķermenis ir būvēts pēc vispārējā principa: rumpis, galva, divas rokas, divas kājas. Bet šeit, Āfrikas Dienvidos, tika radīti jauni genotipi cilvēkiem, kuri nebija līdzīgi Mēness Dzīvības plūsmas pārstāvjiem. Dažiem no viņiem bija cits roku, acu, seju un pat – galvu – skaits. Neuztveriet šo informāciju kā fantastiku, mani dārgie lasītāji! Pat pašlaik jūsu pasaules pazemes Glabātuvēs samadhi stāvoklī atrodas cilvēki, kuru ķermeņi ir iekārtoti citādāk nekā jūsējie. Mūsdienu Gaismas Darbinieki spēj vērsties pie saviem Skolotājiem ar atbilstošu lūgumu, un viņi jums palīdzēs veikt astrāli-mentālu ceļojumu uz vienu no pazemes Glabātuvēm, par kuru eksistēšanu ir vēstīts jau ne reizi vien – kā senajos avotos, tā arī mūsdienu autoru grāmatās*.

Kādiem mērķiem tika radīti jauni cilvēces ķermeņu veidi? Lieta tā, ka jūsu četrdimensiju pasaule kļuva par bāzi, pamatu, lai apgūtu citas četrdimensiju pasaules, nepieciešamas Lielā Eksperimenta veikšanai uz planētas Zeme. Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksa ķermeņi (tajā skaitā – fiziskie ķermeņi), kurus radīja dažādu galaktiku zinātnieku kolektīvs, bija nepieciešami kā jūsu pasaules apgūšanai tajā vai citā etapā, tā arī citu četrdimensiju pasauļu apgūšanai. Mani dārgie! Tagad lūdzu paplašināt jūsu apziņu un pieņemt savā sirdī svarīgu patiesību. Cilvēki – tās nav tikai būtnes ar galvu, rumpi, divām rokām un divām kājām. Cilvēcei kā daudzdimensionālai planētas rasei, ir iespēja radīt dažādu ķermeņu – kā fizisko, tā arī citu – kombinācijas. Un šī kombinēšana tiek veikta kā vienas dimensijas ietvaros, tā arī to dimensiju plašumos, kur cilvēce ir izpausta. Un Zemes cilvēce, kā jūs jau zināt, mīt 9, 8, 7, 6, 5, 4 vai 3 dimensijās. Pat jūsu dimensijas ietvaros eksistē dažādas pasaules, kur cilvēce ir izpausta dažādos fiziskos ķermeņos. Un ir četrdimensiju pasaules, kur cilvēkiem ir pavisam citādi fiziskie ķermeņi ar citādu rumpi, roku, kāju un pat – galvu – skaitu. Bet tādēļ viņi nepārstāj būt cilvēki. Tāpēc ka cilvēks – tas ir īpašs daudzdimensionāls Ģenētisks Grauds, kurš katrā pasaulē aug ar savu specifiku. Bet pie tam visiem cilvēkiem ir vienots daudzdimensionālais Ģenētiskais Kodols – ar PLANĒTAS ZEME DAUDZDIMENSIONĀLO CILVĒKU GENOTIPU. Attiecieties pret ķermeņu atšķirībām mierīgi, no Lielās Centrālās Saules Eņģeļu pozīcijas, kuri ir izgājuši evolūciju uz dažādām planētām, pieņemot atšķirīgus izskatus, izmantojot pašus atšķirīgākos ķermeņus, ne reizi vien pārkārtojot savu Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu.

Kas noteica nepieciešamību eksistēt cilvēces evolūcijas trīs centriem? Pirmkārt ir jāatceras, ka centri Zemes nākotnes cilvēcei nesa dažādu ģenētiku. BIJA NEPIECIEŠAMS ĪSTENOT ZEMES PAMATA RASU ATTĪSTĪBU, IENESOT VIŅĀS CITU PLANĒTU, CITU ZVAIGŽŅU SISTĒMU ĢENĒTISKO PIEREDZI. TAS NODROŠINĀJA CILVĒCES GENOMA UNIKALITĀTI UN VIŅAS JAUNĀS DAUDZDIMENSIONĀLĀS IESPĒJAS, KĀDU LĪDZ ŠIM NEBIJA NEVIENAI NO VISUMA RASĒM.

Lantu Zemes teritorijā, kā jau tika vēstīts, eksistēja divi cilvēces atzarojumi: ceturtās Pamata Rases tīrasiņu pēcteči un tie, kuru dzīslās tecēja jauktas Pamata Rases pārstāvju un LCS Eņģeļu asinis. Sapratīsim: tieši kādu ģenētiku uz to momentu pārstāvēja LCS Eņģeļi, kuri dzīvoja bijušās Senākās Atlantīdas teritorijā? Viņu ģenētikā jau bija ietverta daudzdimensionālā JŪSU GALAKTIKAS 16 CIVILIZĀCIJU ĢENĒTIKA. Šī ģenētika noteica Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksa uzbūves īpatnību trešā Garīgā Centra (dimensiju 3, 4, 5, 6, 7) cilvēkiem. Mūsu Galaktikas sešpadsmit civilizācijas, kā jums ne reizi vien ir vēstīts, atnesa cilvēkiem jaunu ģenētiku tad, kad uz Zemes sāka iemiesoties LCS Eņģeļi. Un kad sāka darboties process, kurā Ceturtā Pamata Rase sajaucās ar iemiesotajiem LCS Eņģeļiem, sākās mūsu Galaktikas 16 civilizāciju ģenētikas ienešana Mēness Dzīvības plūsmas cilvēku ģenētikā. Taču Ceturtā Lielā Apļa laikmetā vēl nebija iespējams pilnībā apvienot Pamata rasu ģenētiku un 16 civilizāciju ģenētiku, atnestu no Galaktikas plašumiem. Tas process tajos laikos tikai sākās. Jaunajā etapā stāvēja priekšā to turpināt. Un tas, ka matērijas vibrāciju līmenis paaugstinājās, arī veicināja ģenētikas apvienošanas procesu. Mēness Cilvēces pēctečiem stāvēja priekšā iziet uz augstāku attīstības līmeni – lai pieņemtu evolucionāri progresīvās ģenētiskās Programmas, kuras atnesa sev līdzi LCS Eņģeļi. Neapšaubāmi, tie, kurus mēs saucam par LIELĀS CENTRĀLĀS SAULES EŅĢEĻIEM, SĀKOTNĒJI ATNĀCA NO ŠĪS SAULES. Un viņiem ir tiesības tā saukties. Bet tagad gribu pievērst uzmanību, ka tie iemiesotie LCS Eņģeļi, kuri dzīvoja Lantu Zemē, uz Zemi atnāca caur Galaktisko Centrālo Sauli, kur tad arī saņēma nepieciešamās Galaktikas Piena Ceļš 16 civilizāciju Ģenētiskās Programmas. Tāpēc ir viņi ir LCS EŅĢEĻI ar GALAKTISKO ATTĪSTĪBAS PROGRAMMU.

Atšķirībā no viņiem ARKTISKĀS HIPERBOREJAS teritorijā iemiesojās Gaismas Būtnes, kuras saņēma ne tikai mūsu Galaktikas, bet arī citu galaktiku civilizāciju Ģenētiskās programmas. Arī viņas uz Zemi atnāca caur Lielo Centrālo Visuma Sauli, turklāt nesot mūsu Visuma otrā Garīgā Centra (dimensijas 12-8) Programmas. Šīs Programmas ir mūsu Galaktikas un citu Visuma galaktiku 64 civilizāciju velte. Tām ir starpgalaktisks pamats, un tās formē cilvēces ģenētiskās programmas astotajai un devītajai dimensijai un šo dimensiju saiknes ar citām dimensijām, kur mīt Zemes cilvēku daudzdimensionālā rase. Jau tad jūsu pasaules un virknes citu pasauļu daudzdimensionalitātē sāka ienākt otrā Garīgā Centra programma.

Trešais cilvēces centrs, kurš atradās Āfrikas dienvidos, nodrošināja PRINCIPIĀLI JAUNAS DAUDZDIMENSIONĀLAS ĢENĒTIKAS radīšanu. Šeit tika izstrādāti jauni Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksi, tika radīti jauni četrdimensiju ķermeņi, tajā skaitā – fiziskie. Šis centrs, ieguvis nosaukumu „Starpgalaktiskā laboratorija „RAMTAN””, pildīja vēl vienu ļoti svarīgu misiju. Tas īstenoja to, ka uz Zemi tika atnesta ENERĢĒTISKĀ INFORMĀCIJA no Visuma 19 civilizācijām, kuras radīja 16-dimensiju (atšķirībā no mūsu 13-dimensiju) Visuma JAUNO DAUDZDIMENSIONĀLO ĢENĒTIKU. Tādejādi, tika realizēta CETURTĀ GARĪGĀ CENTRA – 14., 15. un 16. dimensiju enerģētiskās informācijas pieņemšana un izplatīšana. Centrs „RAMTAN” tādejādi īstenoja vissvarīgāko darbību jaunā Visuma radīšanā. Šo kosmisko pētnieku darbu turpina mūsdienu Gaismas Darbinieki, piedaloties jums, Žurnāla lasītājiem, pazīstamajā Projektā „AUGŠUPCELŠANĀS”.

Tātad cilvēces Daudzdimensionālais Genoms tika veidots, sapludinot sekojošus Genomus.

1. Mēness Dzīvības Genoms.

2. Galaktikas 16 civilizāciju Genoms (Galaktiskais Genoms).

3. Starpgalaktiskais 64 civilizāciju Genoms (Starpgalaktiskais Genoms).

4. Starpvisumu 19 civilizāciju Genoms (Starpvisumu Genoms).

Apzīmēsim Mēness Dzīvības plūsmas Genomu ar skaitli „1”, Galaktisko Genomu – ar skaitli „16”, starpgalaktisko Genomu – ar skaitli „64”, starpvisumu Genomu – ar skaitli „19”. Un tad varam izveidot sekojošu vienādojumu:

1+16+64+19 = 100.

Un tas ir Zemes daudzdimensionālās cilvēces skaitļu kods.

Agrāk Krajons jums pavēstīja, ka šo genoma kodu var aplūkot kā kodu „1-00”, kur „1” – tas cilvēces ārpuszemes ģenētikas vienotais kods, „00” – Zemes cilvēces ģenētiskais kods. Cilvēces ārpuszemes ģenētikas kodu nosaka tas daudzdimensionālais ģenētiskais materiāls, kuru atnesa mūsu Galaktikas 16 civilizācijas un visas pārējās mūsu Visuma civilizācijas, kuras piešķīra savu daudzdimensionālo ģenētiku cilvēces daudzdimensionālajai rasei uz Zemes – kā ļoti svarīgas eksperimentālas planētas, kura nosaka evolūcijas jaunus ceļus.

Pievērsīsim uzmanību kodam “00”. Divu nuļļu apvienojums šajā gadījumā nav nejaušs. Tas ir apvienojums no kādiem diviem Avotiem, kuriem piemīts Nulles Punktu attīstības bezgalīgs potenciāls. Par kādiem avotiem ir runa? Pirmā nulle – tas ir pašas planētas Zeme kā daudzdimensionālas Gaismas Būtnes, kura evolucionē kopā ar savām dzīvības formām, Ģenētiskais Avots. Evolūcijas laikā Zeme ir izaudzējusi savu unikālu ģenētiku un nodevusi to daudzdimensionālajai cilvēku rasei – tajā periodā, kad Mēness Senči atnāca uz Zemi. Otrā nulle – tas ir Mēness Ģenētiskais Avots, tā ir tā ģenētika, kuru atnesa Mēness Senču Dzīvības plūsma. Zemes cilvēces unikālo ģenētiku sākotnēji nosaka Zemes un Mēness ģenētikas apvienojums. Bet kāpēc tieši no Mēness atnāca ģenētika Zemes cilvēcei? Kāds ir Mēness kā Zemes pirmdzimtenes īstais noslēpums? Jā, jā, es nepārteicos: Mēness patiešām ir ZEMES PIRMDZIMTENE. Jau ne reizi vien jums ir vēstīts, ka planētām piemīt radniecīgas saites. Un jūs jau zināt, ka eksistē planēta MAITREIJA, kuru mēs nosaucām par ZEMES MĀTI. Un tas patiešām ir tā. Planēta Maitreija, kā viena no pašām visaugstāk attīstītajām mūsu Galaktikas planētām, kļuva par ģenētisko pirmdzimteni mūsu Zemei. Un Mēness ir Maitreijas daļa, kura ir savienojošais posms starp māti un meitu. Turklāt jāatceras, kas es tagad runāju par Mēnesi ne tikai kā par Zemes četrdimensiju pavadoni. Pašlaik runāju par DAUDZDIMENSIONĀLO MĒNESI, kurš uz Saules Sistēmu atnāca pa īpašiem telpas-laika koridoriem KOPĀ AR ZEMI. Vēl vairāk, jūsu četrdimensiju pasaulē sākumā parādījās Mēness un tikai pēc tam – Zeme. Tieši tāpēc daži pētnieki uzskata, ka Mēness ir senāks. Un tas atbilst īstenībai, tāpēc ka Mēness ir planētas Maitreija, Zemes planētas-mātes, izpausme. Jūsu četrdimensiju pasaulē Mēness ir Zemes pavadonis. Mēnesi un Zemi atdala telpa. Bet jums, mani dārgie lasītāji, ir jāzina, ka augstākajās dimensijās, otrā Garīgā Centra dimensijās, vēl nav dalījuma Zemē un Mēnesī. Viņi ir vienota Gaismas Būtne. Mēs ne reizi vien esam vēstījuši, ka Mēnesi un Zemi uzlūkojam kā divkāršu planētu. Gribu jums atgādināt, ka 2012. gada aprīlī, vedot Zemi Jaunās Realitātes Koridorā, Krajons īpaši uzsvēra, ka šis notikums ir noticis gan Zemei, gan Mēnesim. Maitreijas mātišķais sākums organiski ietilpst Zemes daudzdimensionālajā ģenētikā. Un Mēness Senči tāpēc – tie ir tie, kas atnāca no planētas Maitreija. Taču viņi ir sāls no Zemes sāls, tāpēc ka Zeme ir Maitreijas turpinājums, tāpat kā meita ir savas Mātes turpinājums.

Bet tagad atgriežamies Senākās Atlantīdas teritorijā – pirmajā Zemes cilvēces centrā tajā laikmetā, par kuru vēstām. Šeit mitinājās LANTI, kurus bija izveidojuši divi cilvēces atzarojumi – Ceturtās Pamata Rases tīrasiņu pēcteči un tie, kas jau bija apvienojuši savu ģenētiku ar Galaktisko Genomu. Citiem vārdiem, šeit mitinājās cilvēki, kuru genotipu var apzīmēt kā “00” un “0016”. “00” – Mēness Senču un pašas Zemes ģenētikas apvienotais genotips. “16” – 16 civilizāciju ģenētika trešā Garīgā Centra dimensijām. Ir svarīgi saprast, ka visas Gaismas Būtnes, kuras izteica vēlēšanos piedalīties Lielajā Eksperimentā uz planētas Zeme, piekrita savas trešā Garīgā Centra daudzdimensionālās ģenētikas REKONSTRUĒŠANAI. Tas attiecas uz ABSOLŪTI VISĀM GAISMAS BŪTNĒM. Viņu Daudzdimensionālajā Ķermeņu Kompleksā notika visu ķermeņu un struktūru, kuras bija atbildīgas par dzīvošanu no pirmās līdz septītajai dimensijai, neitralizēšana. Dvēseles, kuras nāca uz Zemi, deva piekrišanu šķirties no iepriekšējās dzīves pieredzes trešajā Garīgajā Centrā. Tika radīts jauns Genoms, kurš balstījās uz mūsu Galaktikas 16 speciālo civilizāciju Genomu. Taču šeit ir jāatzīmē, ka visas 16 mūsu Galaktikas civilizācijas bija ģenētiski cieši saistītas ar 16 citām galaktikām. Tāpēc viņu ģenētika, būdama mūsu, galaktiskā, tai pašā laikā nes ĀRPUSGALAKTIKAS ĢENĒTISKAS SĒKLAS. Un visas šīs ģenētiskās sēklas ir rezultāts jūsu Visuma NETIPISKAI, NESTANDARTA EVOLŪCIJAI.

Dabiski, ka lantu divi atzarojumi sāka savā starpā apvienoties, veidojot vienotu Genomu “0016”. Turklāt ceturtās Pamata Rases pārstāvji turpināja saņemt jaunas ģenētiskās Programmas no Mēness un Zemes, bet apvienotā genotipa pārstāvji turpināja saņemt ģenētiskās, evolucionārās Programmas no 16 zvaigžņu ciltstēviem. Tādejādi, notika divi paralēli, savstarpēji saistīti procesi. Pirmais process: mēness-zemes ģenētikas un galaktiskās cilvēces, apvienotas ar mēness-zemes cilvēci, ģenētikas attīstība. Otrais process: mēness-zemes cilvēces ģenētikas tālāka apvienošanās ar galaktiskās cilvēces (16 civilizāciju) ģenētiku. Kopā ar šo procesu attīstību lanti attīstīja savu civilizāciju, balstot to uz materiālā un garīgā saikni. Par Lantu devīzi kļuva: “VISS MATERIĀLAIS IR GARĪGS!” Lanti ne tikai paaugstināja matērijas vibrācijas, viņi veica ļoti svarīgus soļus tikko radītās matērijas apgarošanā. Rezultātā lanti radīja ļoti harmonisku Zemi-Civilizāciju, kura līdz šim laikam dzīvo dziļajā atmiņā Cilvēkiem, kuri iemiesojās tajā laikmetā. Lanti prata apvienot savu garīgo apziņu un matēriju, radot to, ko pēc viņiem nevienam radīt nav izdevies. Dažas civilizācijas, kuras dzīvoja uz Zemes vēlāk, varēja radīt ar domu un mentāli veidot materiālus objektus, tas ir, realizēt priekšmetu materializācijas procesu. Taču neviens vairs nevarēja RADĪT MATERIĀLU DABU – līdzīgi pašam Dievam-Radītājam. Bet Lanti to darīja! Viņi radīja... KALNUS, MEŽUS, UPES, KLIMATU savās salās. Viņi savas salas iekārtoja tā, kā viņiem gribējās. Jūs, mūsdienu cilvēki, atkal un atkal radāt mājokļus, mājas, dažādas ēkas, kurās jums gribas dzīvot arvien komfortablāk un komfortablāk. Bet jums pat prātā neienāk, ka var izmainīt apkārtējo pasauli, Dabu – tā, ka jums nekad nebūs nepieciešamas mākslīgas ēkas un būves. Lantiem par Mājām kalpoja viņu daudzās salas. Katrā salā bija unikāla Daba, unikāls klimats. Lantiem nebija nekā tāda, ko varētu saukt par mākslīgu ēku, būvi. Viņi kļuva par dabas organisku daļu. Daba radīja viņus, bet viņi radīja dabu. Cilvēku vairošanās procesi tajā laikmetā nedaudz atšķīrās no mūsdienu cilvēka vairošanās procesiem. Tajos laikos vēl dzīvoja daudz androīdu, cilvēkam piemita lielāks viengabalainums, tāpēc ka vīrišķais un sievišķais sākumi viņā bija vienoti, harmoniski sapludināti un apgaroti ar Dievišķo Sākumu. Iemiesošanās lantu civilizācijā daudzām individuālām dvēselēm kļuva par patiesi laimīgu iemiesošanos. Lantu individuālā attīstība saskanēja ar kolektīvo attīstību. Lantu dzīves jēga bija kopradīšana ar visām planētas dzīvības formām, veltīta Zemes evolūcijas lielajai lietai. Lanti apzinājās savu diženumu, taču lepnība nekad nepiemeklēja viņu sirdis, piepildītas ar Beznosacījuma Mīlestību pret visu Esošo.

Ne tik harmoniski attīstījās notikumi tā laikmeta otrā cilvēces evolūcijas centrā. Arktiskajā Hiperborejā dzīvoja iemiesotie LCS Eņģeļi, kuriem piemita augstāko dimensiju ģenētika. Viņi pieņēma un izplatīja otrā Garīgā Centra Programmas. Taču tā laika arktiskajiem hiperborejiem vēl nepiemita zemes cilvēku ģenētika, un bija vajadzīgs laiks, lai piemērotos jaunajiem dzīves apstākļiem. Kaut arī klimats arktiskajiem hiperborejiem bija labvēlīgs, viņu četrdimensiju ķermeņi tomēr nevarēja uzreiz adaptēties četrdimensionalitātē. Tas veda pie lielas mirstības, pie dzīves ilguma saīsināšanās. Tajos laikos lantu vidējais dzīves ilgums bija 3,5 tūkstoši gadu. Bet arktisko hiperboreju vidējais dzīves ilgums tik tikko sasniedza astoņsimt gadu. Tas bija izskaidrojams ar lantu un hiperboreju Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksa dažādu uzbūvi. Turklāt, neskatoties uz to, ka lanti un hiperboreji savā starpā ārēji bija diezgan līdzīgi, viņu fizisko ķermeņu ģenētika sākotnēji stipri atšķīrās. Hiperboreju fiziskie ķermeņi viņu evolūcijas sākuma stadijā bija slikti piemēroti zemes gravitācijai. Taču tā nav Gaismas Meistaru, kuri radīja viņu ģenētiku, kļūda. Lieta tā, ka darbs ar gravitāciju bija viena no arktisko hiperboreju misijām. Savas evolūcijas gaitā viņi bija spiesti ne tikai mainīt savus ķermeņus, pilnveidot Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu, bet arī ietekmēt planētas gravitāciju. Pasaulei šajā evolūcijas etapā bija savas īpatnības. Viena no īpatnībām bija tāda, ka gravitācijas spēks dažādos planētas apgabalos būtiski atšķīrās. Arī tagad jūsu pasaulē uz Zemeslodes virsmas ir vietas, kur gravitācijas parametri atšķiras no vidēji statistiskajiem. Taču tie ir salīdzinoši nelieli Zemes virsmas laukumi. Cilvēces Piektās Rases dzimšanas laikmetā diezgan lieli planētas apgabali atšķīrās pēc saviem gravitācijas raksturojumiem. Un, ja lanti varēja levitēt – bez lidaparātiem lidot, ceļot pa gaisu no vienas salas uz otru, tad arktiskie hiperboreji nevarēja uz ilgu laiku atrauties no zemes virsmas. Ja nu tikai veica lielus lēcienus, uz kādiem pašreizējais cilvēks nav spējīgs pie mūsdienu gravitācijas spēka. Gravitācijas spēka starpība radīja apstākļus lantu un hiperboreju relatīvai izolācijai. Kaut gan viņi kontaktējās savā starpā, eksistēja miermīlīgi, taču ilgu laiku savā starpā nesajaucās. Pēc būtības tās bija dažādas pasaules, dažādas civilizācijas uz vienas planētas. Un, kaut arī arktiskie hiperboreji bija Gaismas Būtnes no augstākajām pasaulēm, evolūcijas pirmajā stadijā viņi bija koncentrējušies uz praktisku uzdevumu risināšanu, uz dzīves apstākļu radīšanu. Viņiem nācās IZDZĪVOT jaunos apstākļos, koncentrēties tieši uz izdzīvošanu. Kad pa to laiku lanti, sākot no trešās paaudzes, dzimušas pēc pasaules pralaijas-samadhi, jau aktīvi iekļāvās visplanetārajā evolūcijas procesā.

Taču gravitācijas paaugstinātais spēks rezultātā radīja apstākļus hiperboreju un viņu apkārtējās pasaules daudzu attīstības faktoru paātrināšanai. Radījuši jaunus Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksus, pārveidojuši savu fizisko ģenētiku, hiperboreji savas zemes, Arktiskās Hiperborejas, teritorijā spēja samazināt gravitācijas spēku. Kā rezultātā viņu dzīve kļuva harmoniskāka, viņi sāka iekļauties visplanetārajā gaismas darbā. Taču, samazinot gravitācijas spēku savā teritorijā, hiperboreji neparedzēja, ka tādā veidā... PALIELINA GRAVITĀCIJAS SPĒKU LANTU TERITORIJĀ! Ne vieniem, ne otriem nebija jausmas, ka pirmā un otrā cilvēces evolūcijas centru zemes gravitācija bija cieši sasaistīta dziļajā līmenī. Hiperboreji, samazinot gravitācijas spēku, domāja, ka spēs lieko spēku pārvadīt uz pašu planētas centru, uz viņas kodolu. Un šis kodols kļūs par gravitācijas glabātuvi, kuru nepieciešamības gadījumā varēs izmantot to vai citu evolūcijas procesu realizēšanā. Taču, pēc tam, kad hiperboreji lieko gravitāciju pārvadīja uz planētas gravitācijas kodolu, tas pēc kāda laika atgrieza gravitācijas enerģiju, kura devās uz lantu teritoriju. Un šeit sākās gravitācijas spēka palielināšanās process. Turklāt lantu dzīve kļuva sarežģītāka, par cik viņi sadūrās ar nepieciešamību risināt virkni uzdevumu. Pirmām kārtām, tagad jau lanti sāka transformēt savu fizisko ģenētiku, un līdz ar to – pārveidot Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu. Vēl vairāk, viņiem stāvēja priekšā apzināties, ka ilgstošais periods, kura laikā viņi visu laiku paaugstināja matērijas vibrācijas, beidzas. Beidzot lantu Garīgie Skolotāji pavēstīja, ka stāv priekšā veikt nopietnu sagatavošanās darbu kārtējai iegrimšanai matērijā. Bet tas nozīmēja: lantiem stāvēja priekšā pārkvalificēties, izmainīt savu civilizāciju, savus pamatus. Tā izrādījās ne pārāk vienkārša lieta. Daudzi lanti pirms termiņa gāja prom no fiziskā plāna, nepieņemot jaunos dzīves apstākļus. Un tas, protams, nebija nejauši. Viņu daba, viņu apkārtne sāka mainīties, kā viņiem likās, ne uz labāko pusi. Vēl vairāk, sāka zust tā ciešā saikne ar dabu, kas bija viņu dzīves pamats. Lantu pierastā pasaule gruva, no matērijas dziļumiem formējās jauna pasaule, ar skarbākiem eksistēšanas apstākļiem. Un tāpēc bija izskaidrojams, ka daudzi lanti pieņēma lēmumu pamest fiziskos ķermeņus, tiecoties uz augstākajām pasaulēm.

Pa to laiku Arktiskajā Hiperborejā bija novērojami pretēji procesi. Šīs civilizācijas dzīve kļuva daudz harmoniskāka. Tagad jau hiperboreji varēja lidot pa gaisu un radīt materiālo no nemateriālā. Tiesa, viņiem neizdevās radīt apkārtējo dabu tā, kā to agrāk darīja lanti. Pasaule mainījās, saikne ar augstāko pasauli kļuva nedaudz citādāka. Uz Zemes dzīvojošajiem cilvēkiem nāca klāt vairāk patstāvīguma, paplašinājās izvēles tiesības. Kopumā dzīve Arktiskajā Hiperborejā harmonizējās. Klimats joprojām bija mēreni komfortabls. Ilgu laiku praktiski nemainījās – pat tad, kad tika izmainīts gravitācijas spēks. Un tas bija izskaidrojams ar īpašiem apstākļiem, kurus Māte-Gaija radīja priekš saviem tā laika bērniem.

Lantu garums tūkstošgažu laikā sāka samazināties. Hiperboreju garums, otrādi, palielinājās. Cilvēces Piektās Rases dzimšanas momentā lantu garums bija 11-12 metri. Hiperboreju garums – 6-8 metri.

Pirms 448 tūkstošiem gadu hiperboreju un lantu vidējais garums nolīdzinājās. Un vidēji bija 9-10 metri. Uz to laiku bija notikuši arī citi notikumi. Galvenais no tiem – lantu un hiperboreju ģenētika bija kļuvusi praktiski vienāda, daudzējādā ziņā – pat identiska. Kā tas varēja notikt? Jo lanti un hiperboreji taču praktiski nekrustojās savā starpā, fiziskajā līmenī līdz norādītajam datējumam starp viņiem seksuālu kontaktu nebija. Un tomēr notika kaut kas neticams. Pirms 448 tūkstošiem gadu lantu un hiperboreju Genomi sakrustojās savā starpā. Turklāt viņi bagātinājās ar jaunu ģenētisku materiālu. Lantu un hiperboreju jaunie Genomi saņēma genotipu, kuru atnesa otrā Garīgā Centra 64 civilizācijas. Neskatoties uz to, ka trešā Garīgā Centra ģenētiku pamatā radīja 16 galaktiskās civilizācijas, ienesot ģenētiku Mēness un Zemes Dzīvības plūsmās, savu lomu šī centra ģenētikas radīšanā tomēr nospēlēja arī 64 starpgalaktiskās civilizācijas, strādājot no Smalkā Plāna. Trešā Garīgā Centra Genomu ietekmēja otrā Garīgā Centra Genoms. Starp ģenētikas augstākajiem un zemākajiem līmeņiem Smalkajā Plānā pastāvīgi noritēja enerģētiskās informācijas apmaiņa. Rezultātā lantu jauno Genomu var apzīmēt ar sekojošu skaitļu kodu: “001664”. Hiperboreju Genomu apzīmēsim tā: “641600”. Lantu un hiperboreju fiziskā daudzdimensionālā ģenētika bija kļuvusi gandrīz vienāda, bet atšķīrās ar dažu ģenētisku kodu īpašām kombinācijām. Šī atšķirība izpaudās dziļajā, daudzdimensionālajā līmenī, kamēr fiziskā ģenētika bija praktiski identiska.

Kādā veidā notika dažādu Genomu krustošanās un bagātināšanās?

Mani dārgie! Jūsu zinātnieki jau ir pienākuši pavisam tuvu Daudzdimensionālās ģenētikas slieksnim, viņi jau pēta smalkmateriālo, viļņu ģenētiku. Jūsu pētnieki ir konstatējuši, ka ģenētiskais materiāls var tikt nodots attālināti, bez tieša fiziska kontakta. Kaut kas līdzīgs notika arī lantu-hiperboreju laikmetā. Daudzdimensionālā ģenētiskā enerģētiskā informācija tika nodota caur Zemes centru – tajā periodā, kad mainījās Arktiskās Hiperborejas un Lantu Zemes gravitācija. Kopā ar gravitācijas enerģētisko apmaiņu pa īpašu Kanālu notika arī ģenētiskā enerģētiskā apmaiņa Tā lanti daļēji kļuva par hiperborejiem, bet hiperboreji – par lantiem, tā izveidojās divi jauni Genomi. Tajā pašā laikā viņu Genomos ienāca nepieciešamā ģenētiskā enerģētiskā informācija no otrā Garīgā Centra.

Norādītajā laika periodā, kad lantu un hiperboreju garums nolīdzinājās, kad viņiem parādījās vienāda ģenētika, starp lantu un hiperboreju pēctečiem fiziskajā līmenī sākās aktīvi kontakti. Sāka dibināties ģimenes savienības starp šo civilizāciju pārstāvjiem. Turklāt tajos laikos ar vārdiem “ģimenes savienība” tika saprasts pavisam ne tas, ko mūsdienu cilvēki saprot ar vārdu “laulība”. Ģimenes tajos laikos veidojās nevis pa pāriem, bet no lielāka cilvēku skaita. Minimālo laulības savienību veidoja 5 cilvēki, maksimālais ģimenes savienības pieaugušo dalībnieku skaits sasniedza 50 cilvēkus. Attiecības tādu savienību iekšienē tika būvētas uz savstarpējas mīlestības nosacījumiem un uz savstarpējām dzīves interesēm. Tamlīdzīgu ģimenes attiecību nepieciešamību diktēja cilvēces ģenētikas evolucionārā attīstība. Īpašas poligāmijas apstākļos tika radīta ģenētika Zemes cilvēces nākamajām paaudzēm. Turklāt starp daudzajiem ģimenes savienības dalībniekiem tika realizēti sakari ne tikai fiziskajā (seksuālajā) līmenī, bet arī daudzdimensionālās, viļņu ģenētikas līmenī. Tādā veidā tika radīti daudzi jauni genotipi nākotnes cilvēcei.

Uz to laiku, kuram pienācis mūsu vēstījums, izmaiņas bija pārdzīvojis arī trešais cilvēces evolūcijas centrs Āfrikas dienvidos – “Starpgalaktiskā Laboratorija “RAMTAN”. Sākotnēji šis centrs bija tieši pētnieciska laboratorija, kur tika veikti darbi jaunu Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu radīšanā Zemes cilvēkiem. Šeit pat tika radīti arī fiziskie ķermeņi jūsu pasaules un citu četrdimensionalitātes pasauļu cilvēkiem. Laboratorija “RAMTAN” ir jāuztver kā daudzdimensionāla zinātniski pētnieciska centra daļa. Tai bija cieši sakari ar piekto, sesto, septīto un trešo dimensiju. Un tie nebija vienkārši enerģētiskās informācijas sakari. Eksistēja īpaši portāli, caur kuriem varēja realizēt Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu pārvietošanu uz dažādu dimensiju dažādām pasaulēm. Galvenokārt tagad jums stāstu par notikumiem, kuri attīstījās jūsu ceturtās dimensijas pasaulē. Taču centra ”RAMTAN” zinātnieki piedalījās notikumu norises izvēršanā cilvēcei piecu dimensiju – 3., 4., 5., 6. un 7. – līmenī. Speciāli jūsu četrdimensiju pasaulei viņi radīja jaunus Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksus un divus jaunus cilvēka Genomus. Tai skaitā, protams, tika radīti arī fiziskie ķermeņi cilvēkiem ar jaunajiem Genomiem. Kāda bija divu jauno Genomu īpatnība? Viens Genoms bija veidots no tīri zemes ģenētikas, tā kodu var apzīmēt ar vienu no divām nullēm (šajā gadījumā, kodā “00” tā ir otrā nulle, jo pirmā nulle ir Zemes mātes, Maitreijas ģenētika – ģenētika no Mēness). Šim zemes Genomam daudzdimensionālie zinātnieki ar Gaismas Ģimenes palīdzību pievienoja STARPVISUMU GENOMU, kurš ietvēra enerģētisko informāciju par 16-dimensiju Visumu, par 14., 15. un 16. dimensiju. Caur šo Genomu sāka darboties principiāli jauna Zemes evolūcijas ceļa Programma. No šī brīža Zeme kļuva par bāzes planētu nākotnes izvērsumam 16-dimensiju Visumā. Tas bija ļoti atbildīgs darba iecirknis, izpildot Lielo Eksperimentu un mūsu Visuma Dieva-Radītāja Plānu. Starpvisumu programmu nodošanā piedalījās 16 civilizācijas un 19 civilizācijas kā Jaunā Visuma radīšanas dalībnieces.

Tāpēc tikko radīto Genomu var apzīmēt ar kodu “016”. Turklāt jāatceras, ka šajā kodā “16” nesakrīt ar “16” enerģētisko informāciju kodos “0016” un “1600”, tāpēc ka tur skaitlis “16” apzīmē trešā Garīgā Centra ģenētiku (Galaktisko Genomu). Bet kodā “016” skaitlis “16” nes 16-dimensiju Visuma, ceturtā Garīgā Centra (dimensiju 14, 15, 16) ģenētiku. Tas ir Starpvisumu Genoms.

Tātad pirmais Genoms, radīts centrā “RAMTAN”, bija rezultāts Zemes pamata ģenētikas un ceturtā Garīgā Centra ģenētikas apvienošanai. Šis Genoms bija paredzēts tām Gaismas Būtnēm, kuras steidzās uz planētu no septītās dimensijas augstākajām pasaulēm. Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss, radīts uz Starpvisumu Genoma “016” bāzes, nākotnē kļuva par pamatu cilvēces lejupejošā atzarojuma ģenētikas attīstībai. Bez šī Genoma būtu grūti uz mūsu pasauli nākt Cilvēces Skolotājiem, Garīgajiem Vedējiem no Augstākajām pasaulēm. Šis Genoms savā laikā palīdzēja atnākt uz jūsu Pasauli tādiem pazīstamiem cilvēces Skolotājiem kā Rāma, No Els, Krišna, Buda, Jēzus Kristus, Muhameds un daudziem, daudziem citiem.

Otrais Genoms, centra “RAMTAN” radīts, bija paredzēts evolūcijas augšupejošajam atzarojumam. Sākotnēji kā pamats šeit tika paņemts Mēness Dzīvības plūsmas Genoms, apvienots ar zemes Genomu, kuru mēs apzīmējām ar kodu “00”. Šis Genoms tika harmoniski apvienots ar dažu trešās dimensijas pasauļu Genomu. Un turklāt viņam nodeva speciālu ģenētiku no 3 civilizācijām, kuras atnesa 16-dimensiju Visuma enerģētisko informāciju. Atgādinu, ka pavisam tādu civilizāciju bija 19. 16 civilizācijas ienesa savu ģenētiku Genomā “016”, bet 3 civilizācijas – ienesa ģenētiku Genomā, par kuru pašlaik runājam. Rezultātā izveidojās Genoms, apzīmējams ar kodu “0033”. Un tas ir cilvēces augšupejošā atzarojuma Genoma kods. Viņš ietver Mēness Dzīvības plūsmas ģenētiku, Zemes ģenētiku, 16-dimensiju Visuma ģenētiku un trešās dimensijas ģenētiku. Daudzdimensionālais Ķermeņu Komplekss, radīts Genomam “0033”, kļuva par pamatu augšupejošajai cilvēcei, kura diezgan ilgu laiku nāca (augšupcēlās) uz jūsu pasauli no trešās dimensijas pasaulēm.

Uzskaitītie Genomi – tas ir cilvēces ģenētikas pamats tajā evolūcijas periodā. Pakāpeniski visi Genomi sāka savā starpā apvienoties, radot dažādas kombinācijas. Bet Genomi “640016”, “160064”, “016” un “0033” kļuva par bāzi jūsu pasaules ģenētikas attīstībai. Cilvēces Mēness Dzīvības plūsma savu eksistenci tīrā veidā pakāpeniski pārtrauca, jo viņā tika ienesta mūsu un citu galaktiku ārpuszemes ģenētika. Turklāt Zemes Cilvēce Genomā sāka ienākt (dziļā ģenētiskā līmenī) cita Visuma – 16-dimensiju Visuma – ģenētika.

Pakāpeniski no centra “RAMTAN” pa planētu sāka izmitināties cilvēki. Viņi izveidoja divas jaunas civilizācijas, divus jaunus cilvēces evolūcijas centrus. Viena no tiem pārstāvji devās uz salām, kuras atradās Klusajā Okeānā – turp, kur savā laikā parādīsies kontinents MU (LEMŪRIJA). Viņi bija Genoma “016” īpašnieki. Šo cilvēku ķermeņos iemiesojās dažādas Gaismas Būtnes, kura nokāpa no septītās un piektās dimensijas.

Viņi izveidoja zemi, kura tika nosaukta par ANTĀLIJU. Cilvēkus, tajā dzīvojošus, sauca par antāliešiem. Antālieši bija daudz garāki par lantiem un arktiskajiem hiperborejiem. Viņu vidējais garums bija 14 metri. Tie bija īsti milži – salīdzinot ar lantiem un hiperborejiem, kuru garums no tūkstošgades uz tūkstošgadi arvien vairāk samazinājās.

Uz to laiku, kad lanti un hiperboreji savā starpā apvienojās, antālieši bija sasnieguši diezgan augstu attīstības līmeni, Antālijas salās radot īpašu telpu. Un atkal mums nākas runāt par gravitācijas spēku. Tāpēc ka tā laika Antālijas salās Gravitācijas Spēks bija ļoti, ļoti mazs. Lanti un hiperboreji, periodiski būdami vizītēs pie antāliešiem, izjuta fizisku diskomfortu Zemes pievilkšanas spēka dēļ. Starp antāliešiem un lantu-hiperboreju pēctečiem izveidojās nevis vienkārši draudzīgas attiecības, bet pakāpeniski izveidojās Radītāju savienība, katra šīs savienības puse pildīja savu daļu darba, īstenojot evolūciju uz planētas Zeme.

Otra dzīvības plūsma, kura izgāja no centra “RAMTAN”, devās uz Āfrikas ziemeļiem un aizņēma teritoriju, kur atrodas mūsdienu Ēģipte, Lībija, Alžīra. No “RAMTAN” atnākušie cilvēki iemitinājās arī Arābijas pussalas centrā, kura toreiz bija Āfrikas kontinenta neatdalāma sastāvdaļa. Šie cilvēki nesa pasaulē Genomu “0033”. Paši viņi bija piektās dimensijas augstāko pasauļu pārstāvji. Taču ķermeņu, kuros viņi iemiesojās, ģenētika ļāva pieņemt cilvēces augšupejošo atzarojumu. Protams, no trešās dimensijas iznākošo dvēseļu iemiesošanās četrdimensiju pasaules cilvēku ķermeņos sākās ne tuvu uzreiz. Pirmām kārtām cilvēki radīja apstākļus nākamo paaudžu dzīvei. Tika uzbūvētas pirmās tā laikmeta mākslīgās ēkas un būves. Šīs ēkas un būves kļuva par materiālo bāzi pēctečiem – tiem, kas uz jūsu ceturtās dimensijas pasauli atnāks no trešās dimensijas pasaulēm.

Bez diviem nosauktajiem Genomiem “Starpgalaktiskā laboratorija “RAMTAN” radīja arī citus Genomus cilvēkiem. Taču šie viņu jaunrades virzieni iziet aiz šī vēstījuma ietvariem. Tikai atzīmēsim, ka cilvēki, ieguvuši jaunus Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksus “RAMTANĀ”, devās ne tikai uz jūsu pasauli, bet arī uz citām sestās, piektās, ceturtās un trešās dimensijas pasaulēm. Turklāt vēlreiz atgādinu, ka “RAMTAN” bija DAUDZDIMENSIONĀLS ZINĀTNISKI PĒTNIECISKS UN PRAKTISKS CENTRS, un jūsu pasaules četrdimensionalitātē bija izpausta tikai neliela tā daļa.

Bija pagājuši 70 tūkstoši gadu kopš tā laika, kad apvienojās lanti un hiperboreji. Pa šo laiku planēta stipri izmainījās, tāpat kā izmainījās arī jūsu pasaules iedzīvotāji. Pirmām kārtām ievērojami palielinājās cilvēku skaits, kuri dzīvoja jūsu pasaulē. Uz Lantu Zemes un Arktiskās Hipeborejas apvienošanās sākumu (pirms 448 tūkst. gadu) jūsu pasaulē dzīvoja nedaudz vairāk nekā ČETRDESMIT miljonu cilvēku. Bet pirms 378 tūkstošiem gadu Zemes iedzīvotāju skaists sastādīja vairāk nekā četrsimt miljonu cilvēku. Tas ir – bija palielinājies 10 reizes.Uz šo brīdi pasaules vibrācijas bija paaugstinājušās līdz nepieciešamajam līmenim. Nepieciešamos parametrus bija ieguvusi ievērojami atblīvētā matērija. Pirms 378 tūkstošiem gadu vibrāciju paaugstināšanas un matērijas atblīvēšanas process bija pabeigts. Bija beidzies arī cilvēces Piektās Rases formēšanās pirmais etaps, sākās kārtējās telpas-laika kontinuuma izmaiņas. Tās notika plūstoši, pakāpeniski, jūsu lineārajā laikā izstiepjoties gandrīz uz astoņiem tūkstošiem gadu. Taču šajā laikā zemes cilvēces dzīve sāka vētraini attīstīties. Notika svarīgi un ļoti interesanti notikumi, kuri ir pelnījuši, lai tos aplūkotu sīkāk.

TURPINĀJUMS SEKOS

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 1. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe