11:02 CILVĒKI UN DZĪVNIEKI: MŪSDIENU PASAULE, NĀKOTNES PASAULE | |
Turpinājums. Iesākums: http://spekavots.ucoz.ru/news/cilveki_un_dzivnieki_musdienu_pasaule_nakotnes_pasaule/2017-04-19-2320 - metode, kura pacientus ārstē ar dzīvnieku (suņu, zirgu, delfīnu, trušu, kaķu, putnu u.c.) palīdzību. Dzīvniekiem kā augstākajām dzīvības formām (līdz ar cilvēku un dažām citām dzīvības formām uz Zemes) piemīt spēja sapņot, fantazēt un radīt sakrālajā līmenī kā daudzdimensionālām Gaismas Būtnēm. Kā daudzdimensionālām būtnēm viņiem ir pieejams darbs ar psihisko matēriju – radoša sapņa un fantāzijas telpu. Psihiskā matērija spēj mijiedarboties ar fizisko matēriju un citiem enerģijas veidiem. Dzīvnieki ļoti smalki jūt enerģijas. Kad mēs tuvojamies dzīvniekam, viņš jau zina, vai mēs pie viņa nākam ar mieru, vai ar pletni. Viņu jūtu pasaule būtiski atšķiras cilvēciskās: „Skolotāji mums ar Vladimiru lika priekšā “pacelties līdz dzīvniekiem” un izjust to, ko jūt augstākie dzīvnieki savas kopīgās mīlestības laikā. Un es sajutu bezgalīgu beznosacījuma mīlestību tādā augstā līmenī, līdz kuram man vēl vajadzēja aizsniegties... Cilvēka mīlestība ir saistīta ar domām, kuras neatstāj mūsu galvu pat mīlas tikšanās laikā. Mēs visu laiku vērtējam un domājam, darot to tik pierasti, ka reizēm pat to neapzināmies. Mūsu domas ir saistītas kā ar pagātni, tā arī ar nākotni. Mēs esam norūpējušies un reti esam klātesoši momentā, pat izslēdzot visas domas... Bet augstākajiem dzīvniekiem ir vienalga, kādos apstākļos jūs dzīvojat un kā jūs izskatāties šajā brīdī, viņi vienkārši nedomā. Viņi savienojas ar Augstāko Es. Tā ir tik augsta momenta un beznosacījuma pieņemšanas sajūta... Viņi dzīvo sirdī, atrodoties viņā dievišķās mīlestības augstajā momentā... Viņi ir dievišķi un vienkārši. Viņu mīlestība nav līdzīga cilvēciskajai...” [17] Kad mēs dzīvniekiem atļausim vienādas tiesības ar mums, atzīsim, ka viņu apziņa pasaules-ēku bieži atspoguļo no pareizākām pozīcijām, un iemācīsimies šo pozīciju pieņemt ar cieņu un izpratni, mēs būsim gatavi piedalīties eksistences augstāku sfēru jautājumu risināšanā. Mēs spēsim saprast, kādā veidā dievišķie spēki izpaužas dažādas eksistences formās, izšķīstot visā esošajā. Mēs sapratīsim, ka Saprāts ir klātesošs visās dzīvajās būtnēs, un uzskatīt cilvēku par „Radības Kroni” ir liela kļūda – akmeņiem un kalniem dažbrīd ir dziļāka savas misijas izpratne, nekā tas, kas jebkad ir bijis cilvēces sasniegts. Tad mēs varēsim saprast, ka visa planēta, kopā ar minerālo, augu, dzīvnieku un cilvēku valstību – tā ir Dzīva Bibliotēka, kuru var aktivizēt tikai ar Gaismu un Mīlestību. Dzīvās Bibliotēkas aktivizācija savukārt vedīs pie cilvēka genoma izmainīšanās [7]. Cilvēkam ir paredzēts rūpēties pa augu un dzīvnieku valstību, būt šo Radītāju lielo dāvanu glabātājam, vienlaicīgi kalpojot par Dzīvās Bibliotēkas atslēgām. Katrai dzīvnieku sugai ir savas unikālas īpašības, kuras vienā vai otrā pakāpē palīdz cilvēcei Eksperimenta izpildīšanā. Visa dzīvnieku pasaule dalās Kosmiskajās Ģimenēs, turklāt katrai Ģimenei piemīt savi pašas Spēki. Galvenās ģimenes uz Zemes ir – Ziloņi, Degunradži, Vienradži, Kaķi, Suņi, Lāči, Nagaiņi. Jūras dzīvnieku vidū – Vaļveidīgie, Haizivis, Astoņkāji, Rajas un daudzi citi [17]. Ko var teikt par dažām no šīm ģimenēm? Suņgalvju pārstāvji atnāca uz Zemi no Suņa zvaigznāja, no Sīriusa, pirms miljoniem gadu [17]. Viņi uz Zemes eksistēja dažādos ķermeņos tajās civilizācijās, kuras šeit bija tajos laikos. Uz planētu viņi atnesa: tīrību un uzticību attiecībās, atvērtību, spēku un visa piedošanu, pacietību un draudzību, mīlestību pret bērniem, kalpošanu. Kaķi ne tuvu negaidīti izrādījās blakus cilvēkiem, jo ar savu klātbūtni tur īpašu Kristālisko Apziņas Režģi, kurš cilvēkiem ir vienkārši nepieciešams tālākai attīstībai, apziņas evolūcijai. Viņi ir nedaudz sarežģītāk organizēti nekā suņi, smalkāk saprot savu apkārtni un reaģē uz smalkāku pakāpju informāciju. Kaķi spēj redzēt cilvēka auras lauku, cilvēka elektromagnētiskos laukus un visu veidu enerģētiskas emenācijas, cilvēka acij neredzamas. Kaķa murrāšana ir ļoti noderīga cilvēka auras dziedināšanā, atjaunošanā un aizsargāšanā. Kaķi lieliski palīdz līdzsvarot enerģiju. Viņu spēks pieaug uz negatīvas enerģijas rēķina, bet nomest viņiem patīk pozitīvu enerģiju. Ja mājā ienāk zemas kvalitātes enerģijas, kaķiem piemīt spēja „pārtvert” šīs enerģijas un, izlaižot tās caur savu „Es”, paaugstināt to vibrāciju frekvenci. Tāpēc mājas kaķis spēj spēcīgi aizsargāt savus saimniekus no nelabvēlīgām domformām un negatīvām enerģijām. Agrāk cilvēki zināja, ka kaķiem ir deviņi speciāli gēni: „1. CITU BŪTŅU DOMU PĀRRAIDES UN UZTVERŠANAS GĒNS (īpašas, no cilvēka atšķirīgas, telepātijas, gēns) Kaķis spēj lasīt domas un tātad spēj sajust briesmas. 2. PAŠKONTROLES GĒNS. Kaķis pats spēj uztvert nevēlamas izmaiņas savā organismā, bez palīdzības no ārienes. 3. REĢENERĀCIJAS AR ĪPAŠU SKAŅU VIĻŅU PALĪDZĪBU GĒNS. Kaķa murrāšana rada speciālus enerģētiskus viļņus, kuri ļauj šūnām reģenerēties un atjaunoties neparastā ātrumā! Ar murrāšanu kaķi dažreiz neizrāda apmierinātību, bet patiesībā ārstē savu organismu vai saimnieku ķermeņus. 4. GRAVITĀCIJAS KONTROLES GĒNS. Ir zināmi ne mazums gadījumi, kad kaķis, krītot no liela augstuma, paliek neskarts. Kāpēc? Ir nostrādājis tieši gēns, un kaķis krišanas momentā, piemēram, varēja izmanīt, samazināt sava ķermeņa svaru ar gravitācijas lauka izmainīšanas palīdzību, lai trieciens nebūtu tik stiprs. Šis gēns ļauj mainīt gravitācijas lauku ap kaķi. 5. ĢEOGRĀFISKĀS ORIENTĀCIJAS GĒNS. Kaķis spēj sameklē jebkuru un jebkur. Ir daudz piemēru, kad pazaudēti kaķi ir atgriezušies mājās no citām zemēm un kontinentiem. Šis gēns aktīvi sadarbojas ar planētas magnētisko lauku. 6. PĀRVIETOŠANĀS CIKLISKAJĀ TELPĀ-LAIKĀ GĒNS. Dažreiz kaķis, kurš fiziski ir gandrīz iznīcināts, var „atgriezties” pagātnē un izmanīt situāciju. 7. DAUDZDIMENSIONĀLĀS SAZIŅAS AR AUGSTĀKO PASAULI GĒNS. Kaķis ne tikai vienkārši spēj lasīt domas. Viņš spēj ierosināt to, ko viņam vajag. Piemērs – „lūk, paņēmu kaķēnu, vienkārši nevarēju paiet garām.” Tas ir fakts tam, kad cilvēka vietā lēmumu pieņem viņa Augstākais „Es”. Kaķi nepieciešamības gadījumā spēj sazināties ar cilvēku Augstāko „Es”. 8. GĒNS SAKARIEM AR KAĶU KOLEKTĪVO APZIŅU. Pietiek kaķim iziet uz sakariem, kad viņam uzreiz var atnākt palīdzība no dzimtās planētas vai no citiem konkrētās planētas kaķiem. 9. SĀKOTNĒJĀS MĪLESTĪBAS GĒNS. Kaķis ir augstu attīstīta būtība. Viņš spēj mīlēt un spēj pamudināt iemīlēt savu „Es”. Ir zināmi ne mazums gadījumu, kad kaķu nīdēji, kādu laiku nodzīvojot ar kaķi zem viena jumta, ir sākuši nepārredzami mīlēt visu mūsu dzimtu.” [14] Diemžēl lielākā daļa gēnu uz šo brīdi kaķiem, kuri atrodas uz planētas Zeme, dualitātes apstākļos, ir pārstājuši darboties. Kā kaķiem, tā arī suņiem ir spēja savus enerģētiskos laukus apvienot ar cilvēku, un viņi spēj kļūt par savu saimnieku individualitātes fragmentiem. Tāpēc daži no viņiem var pat sākt izpaust savu saimnieku fiziskos raksturojumus. Zemes vēsturē bija laikmeti, kad cilvēki un čūskas dzīvoja kopā un radīja kopā – balstoties uz lielu radniecību un lielu mīlestību. Un līdz šai dienai dažādos jūsu planētas stūrīšos atrodas lielas viedas Čūskas no Plejādēm, kuras pat Eksperimenta tūkstošgadu laikā nav zaudējušas nekādas savas jūtas. Šīs Čūskas bieži bija dažu valstu vadītāju padomdevēji vai dzīvoja Tempļos, kur arī pildīja noteiktu misiju. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri prata ieiet ar viņām kontaktā un saņemt nepieciešamo informāciju [15]. Bruņurupuču īpatnība ir tajā, ka viņu apziņā nekad nav bijis baiļu. Uzbrukuma gadījumā viņiem darbojas instinkts „bēgt prom”, taču baiļu turklāt nav, tāpat kā nav arī instinkta „uzbrukt”. Bruņurupuča iekšienē ir pilnīgs miers, svētlaime, mierīgums. Pieaugušam bruņurupucim ir attīstīta neatkarības no citiem sajūta [17]. Peļu un žurku pārstāvji māca mums toleranci, iecietību plašā nozīmē. Viņi ir skolotāji, kuru mērķis ir iemācīt mums prasmīgi un harmoniski būvēt to telpu, kur mēs dzīvojam, ar cieņu attiekties pret jebkuru dzīvības formu. Gulbju Ģimenes kultūra uz Zemes ir ļoti sena un caurausta ar cieņu vienam pret otru, savstarpēju palīdzību, augstu apziņu un neparastu skaistumu. Tā pirmām kārtām nes mieru un mīlestību, eksistences prieku, dzīves prieka sajūtu un cieņas pret dzīvi un savu „Es” turpinājumu pēctečos lielo jēgu [17]. Pēdējo piecu tūkstošu gadu laikā ziloņi, kā pašas lielākās virszemes būtnes, pildīja ļoti svarīgu funkciju – viņi uzturēja matērijas nepieciešamo blīvumu. Pašreizējā laikā gandrīz ceturtdaļa no ziloņu pārstāvjiem ir nevis dzīvnieki, bet garīgi saprātīgas būtnes, ceturtās dimensijas augstās pasaules pārstāves [23]. Pašlaik viņi apzināti un mērķtiecīgi veic unikālu gaismas darbu, sagatavojot pārvadīšanai svarīgas evolucionāras programmas, kuras nepieciešamas kā visai pasaulei, tā arī cilvēcei. Vaļi un delfīni tiek uzskatīti par visgarīgākajām un intelektuāli attīstītākajām sugām uz Zemes. Šīs apbrīnojamās Gaismas Būtnes tika atsūtītas no tālām zvaigžņu sistēmām kā „Dievišķās apziņas glabātājas cilvēku sugām”. Viņas glabā Zemes, visu planētu, saules sistēmu un galaktiku vēsturi un pastāvīgi rada Gaismas un pirmrindas informācijas reverberācijas frekvences. Delfīni un Vaļi palīdz aust kristāliskās apziņas enerģētiskās matricas pa visu planētu, uzturot apziņas evolūciju uz Zemes atbilstoši augstākajam plānam. Viņi ir dižas, lieliskas Būtnes, par kurām mēs jūsmojam, un, ja mēs esam uztverīgi, mēs jūtam viņu mīlošo enerģiju [4]. Neskatoties uz visām šīm dzīvnieku apbrīnojamajām spējām un iespējām, jums ir tiesības piebilst, ka dzīvnieku pasaule ne tuvu vienmēr pauž tikai savas labākās īpašības attiecībā pret cilvēku. Tikšanās ar daudziem no viņiem savvaļas dabas apstākļos var būt bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai. Jā, tas tā ir – tāpat kā cilvēki, daudzi dzīvnieki ir aizmirsuši, kas viņi ir un kādēļ atnāca uz Zemi. Viņi iekrita aizmirstībā, tāpēc ka arī viņiem nācās izdzīvot dualitātes pasaulē, piemēroties, iegūt sev barību. Un pašlaik ar dzīvniekiem notiek tas pats, kas ar cilvēkiem – viņi atceras, kas viņi ir un kādēļ viņi ir šeit. Arī viņu apziņā mostas Mīlestība pret visu esošo. Bet tas nozīmē, ka sāk mainīties arī viņu loma savstarpējās attiecībās ar cilvēci. Pēc Dualitātes Eksperimenta pabeigšanas tuvu nobeigumam ir arī tās vienošanās, kuras darbojās starp cilvēkiem un dzīvniekiem, tajā skaitā arī vienošanās par dzīvnieku izmantošanu barībai, bet viņu ādu – apģērbam. Jaunajā evolūcijas ciklā cilvēki pakāpeniski pārvērtīsies smalkākās garīgās cilvēku būtnēs, būs gatavi apgūt patiesību, ar kuru ir piesūcinātas esamības augstākās dimensijas. Mūsu senči – cilvēces lejupejošā atzarojuma pārstāvji dzīvniekus uzlūkoja ne tikai kā mazākos brāļus, bet arī kā garīgas būtnes, kuras ir tuvi garīgi radinieki. Tāpēc nevienam pat prātā nevarēja ienākt kā barību izmantot savus radiniekus. Pakāpeniski mēs sāksim arvien vairāk barības piesaistīt no augstākā avota. Taču, ja neskaita nelielus izņēmumus, pašreizējā laikā mūsu fiziskie ķermeņi vēl nav gatavi, lai pilnīgi atteiktos no barības, kurai tradicionāli dodam priekšroku, tajā skaitā arī, lai atteiktos no gaļas. Taču cilvēka ķermenis pastāvīgi attīstās un mainās. Neliela pēdējā perioda laikā daudziem no mums ir izmainījušies garšas ieradumi. Mēs vairs nespējam ēst noteiktu barību, kuru labprāt lietojām agrāk, jo dažu sugu vibrāciju intensitāte ir kļuvis pilnīgi nesavietojama ar mūsu izmainījušos ķermeni. Pakāpeniski cilvēki attieksies no gaļas un no citiem zemu vibrāciju produktiem. Tam ir vajadzīgi divi nosacījumi – mūsu tīrs nodoms un fiziskā ķermeņa gatavība. Ieklausieties savā ķermenī, lai novērtētu šīs gatavības pakāpi, taču nav vērts šo procesu piespiedu kārtā paātrināt: „Ļaujiet savam ķermenim izteikt, kas viņam ir vajadzīgs. Dodiet sev iespēju mainīties, vēlieties izmaiņas, jo jūsu ķermenis samērā ar pāriešanu uz augstāku vibrācijas frekvenci un Gaismas ķermeņu uzbūvēšanu pārstās lietot noteikta veida barību. Gatavojieties izmainīt savu diētu un gatavojieties, lai produkti paši, tāpat kā jaunā dzīves pieredze, „atrastu” jūs.” [8] Bet, kamēr tas nav noticis, ir nepieciešams ar sapratni, līdzcietību un mīlestību pieņemt pašuzupurēšanos no dzīvnieku puses. Ideālā gadījumā mums pašlaik vajag dzīvniekiem nodrošināt tādu dzīves kvalitāti, kādu, savukārt, dzīvnieki pēc tam atgriezīs mums. Pagaidām tas diemžēl vēl nenotiek, un mēs redzam, kā dažas dzīvības formas uz planētas sāk izzust. No vienas puses, dažas dzīvnieku un augu sugas caur augšupcelšanos pāriet uz augstākiem esamības līmeņiem, jo viņas jau ir izpildījušas savu vienošanos daļu Dualitātes Eksperimentam. No otras puses, viņu aiziešanu ir izsaukusi mūsu iznīcinošās darbības, patērnieciskā attieksme pret dabu. Un dzīvnieki ir spiesti no mums slēpties smalkākos eksistences plānos, lai izvairītos no kontaktiem ar cilvēku. Taču tas vēl nenozīmē, ka viņi ir izgājuši augšupcelšanos. Cilvēks ir dominējošā suga, un viņš vienmēr ir tiecies valdīt pār visiem. Ir pienācis laiks saprast – lai turpinātu eksistenci uz Zemes, ir nepieciešams ne tikai pārstāt ekspluatēt dzīvniekus, bet arī piešķirt viņiem brīvību un iespēju dievišķi paust savu „Es”, paust patstāvīgi, nesaistīti ar sabiedrību vai maz atkarīgi no cilvēkiem. Planēta pilnīgi var iztikt bez cilvēka, bet vai cilvēks var eksistēt bez dzīvniekiem, putniem, zivīm, augiem? Jo dzīvnieki taču attīsta bioloģisko radību dievišķo fizisko enerģiju. Kopā ar augu pasauli un kukaiņu pasauli viņi ir biosfēras piramīdas pamats, radot dzīvības bioloģisko potenciālu uz planētas. Pašlaik biosfēras stāvokli nevar saukt par harmonisku. Vajag pārstāt egoistiski izmantot planētas resursus, ir jālieto vairāk ekoloģiski materiāli, jāizmanto planētu negraujoši enerģiju avoti, jāpārstāj piesārņot ūdens avotus. Tas viss planētai dos iespēju sākt dzīvnieku pasaules, augu pasaules un kukaiņu pasaules pašatjaunošanās procesus. Taču Zemes evolūcijas šodienas etapā vienkārši atzīt dzīvnieku pasaules tiesības uz brīvu un no cilvēka neatkarīgu eksistenci – ar to vairs nepietiek. Ir nepieciešams sākt sadarboties ar Dabu un tajā skaitā ar dzīvnieku pasauli. Dualitātes Eksperimenta sekmīga pabeigšana iedarbināja Savienošanās procesus visās Esamības sfērās. Ir dabiski sākt praktiskas darbības, lai apziņas līmenī apvienotos ar tiem, kas dzīvo blakus cilvēcei. Sadarbība ar dzīvnieku pasauli dos iespēju vēlāk radīt uz Zemes Polipasauli, kurā īpašā vienotībā saplūdīs daudz pasauļu: „Sāksies vienota Garīguma un vienotas Apziņas attīstības process, kad dažādu saprātīgu būtņu visas Apziņas pakāpeniski harmoniski apvienosies vienotā veselā, veidojot jaunu apziņas sinerģiju, jaunu POLIPASAULES APZIŅAS līmeni. Un tas ir viens no Dievišķās Savienošanās, Dievišķā Viengabalainuma etapiem. Viens no Planetārās Konverģences etapiem.” [13] Šis process jau ir sācies. Lauvu apziņa ir izgājusi uz kontaktu ar cilvēku un sākusi savu misiju – savienošanās ar cilvēka apziņu fiziski-astrāli-mentālajos plānos procesa vadību [17]. Tas ir vispārējs planētas visu apziņu Vienotības Plāns un iziešana uz Planetāro Vienotību, Noosfēru, kad Dzīvnieku Pasaules, Augu Pasaules un Minerālās Pasaules Kolektīvās apziņas sinerģētiski apvienojas Vienotajā Apziņā. Kā piemērs dažādu sugu dzīvnieku harmoniskai līdzāspastāvēšanai, kad viņi cits citam nav barības ķēdes posmi, var kalpot Teloss [5]. Tur, parkam līdzīgā piektā līmeņa zonā, tiek uzturēti dzīvnieki un augi, kuri sen ir izzuduši no Zemes virsmas. Visi dzīvnieki tur ir veģetārieši, viņi dzīvo cieši blakus cits citam pilnīgā harmonijā bez bailēm un agresijas pret cilvēkiem un citam pret citu. Samērā ar Zemes vibrāciju paaugstināšanos mēs pakāpeniski pacelsimies uz esības augstāko līmeni, kura telpas būs sagatavotas cilvēces dzīvei. Tur mūs sagaidīs tikpat bagāta dzīvnieku pasaule kā uz fiziskās planētas. Vēl vairāk, mēs spēsim sazināties un saprast dzīvniekus. Un mūsu pašvērtējums nedaudz samazināsies, tāpēc ka augstākajā plānā dzīvnieki ir gandrīz pilnīgāki par cilvēku [17]. Interesants jautājums – samērā ar cilvēces pacelšanos uz augstākiem plāniem atbrīvosies vieta ceturtajā dimensijā. Kurš šeit dzīvos? [18] tiek vēstīts, ka Āfrikas kontinenta centrā (pašlaik tur notiek tautu pārvietošanās, teritorijas atbrīvošana) netālā nākotnē (runa ir par simts gadiem) tiks „iesēta” jauna rase. Tās būs cilvēkveidīgas būtnes, pārklātas ar melnu vilnu, maza auguma, vairāk līdzīgas dzīvniekiem, nekā cilvēkam. Mēs kā savus mazākos brāļus audzināsim nākamo paaudzi uz Zemes, jau vairs ne cilvēkus. Šī rase atšķirībā no mūsējās neies tehnoloģiju attīstības ceļu. Viņi visdrīzāk dzīvos bez mājām, pēc dievišķā likuma. Kamēr cilvēces pamata masa paliks uz zemes smalkajās pasaulēs, daži cilvēki pāries uz citu planētu, kura atrodas augstākā plānā un kuru viņi radīs no jauna atbilstoši saviem ideāliem un vajadzībām. Šī planēta ir radīta Radītājiem kā augsti organizēta darba vieta visu labumam: „Tur dzīvos ne tikai cilvēki, bet arī zvēri visplašākajā nozīmē. Tā ir visu līmeņu, izņemot fiziskā, apziņu simbioze. Tā ir jauna astrāli-mentāla savienība – planētas apziņas vienotība. Jūs pieņemsiet un sapratīsiet ne tikai cilvēkus, bet arī katru dzīvnieku. Nebūs agresijas un nepietiekamības, un jūs būsiet dzīvnieku pasaules un planētas draugi, nevis ienaidnieki. Jūs jutīsiet planētu savā iekšienē, jūs tīrīsiet pasauli ar sevi. Mīlestība plūdīs no jūsu atvērtajām sirdīm, kā viņai arī pienākas. Visu, ko jūs uz planētas izstrādāsiet, jūs varēsiet atdod citiem kā palīdzību.” [17] Šī planēta atradīsies citā visumā, un uz tās daudz kas būs citādi nekā uz Zemes. Kā redzam. Perspektīvas ir diezgan rožainas. Bet ar ko sākt? Kādus principus likt cilvēka savstarpējo attiecību ar dzīvnieku pasauli pamatā jaunajā evolūcijas ciklā? Atcerēsimies Anastasiju, ar kuru mūs iepazīstināja Vladimirs Megrē. Anastasija, seno vēd-rusu (ведруссов) pēctece un viņu tradīciju glabātāja, dzīvo taigā, harmoniskā mijiedarbībā ar dabu. Turklāt lācis viņai palīdz iekārtot zemnīcu, vilki apsargā, vāveres vāc un attīra ciedru riekstus, ērglis palīdz audzināt dēlu. Tie nav mājdzīvnieki, bet savvaļas dzīvnieki, kuri dzīvo tuvumā. Kas liek viņiem palīdzēt cilvēkam? Anastasija paskaidro – cilvēka Mīlestība! Tā mīlestība, kuru pasaulē var dot tikai cilvēks un kura kā magnēts pievelk viņam visu dzīvo. Pat zāle var just prieku tādēļ, ka viņai pieskaras cilvēka kājas! Lai pagaidām vēl tādas beznosacījuma Mīlestības izpausmes no cilvēka puses ir retas, taču tam ir nākotne. Un kādās formās var būt organizēta cilvēka un dzīvnieku sadarbība? Varbūt izmantot to, ko pašlaik dara Anastasija, bet nedaudz lielākos mērogos? Pašreizējā laikā cilvēka saimnieciskajā darbībā ar panākumiem tiek pielietota mehanizācija, automatizācija, robottehnika, zemkopības un augkopības zinātniskie principi. Mehānismu ražība un efektivitāte pastāvīgi pieaug. Taču cik vērtīgi cilvēka barībai ir pašlaik audzētie produkti? Zemes pasaule sākotnēji bija iecerēta kā vienots harmonisks veselums, kur atsevišķas dzīvības formas pastāvīgi apmainītos ar enerģiju, kura nepieciešama visiem citiem. Par kādu apmaiņu ar enerģijām pašlaik var būt runa, ja starp cilvēku un lauksaimniecības augiem stāv bezjūtīgi mehānismi? Dualitātes apstākļos tādas enerģētiskas apmaiņas traucējumi ir noveduši pie tā, ka daudzu produktu vibrāciju vērtība cilvēkam ir kļuvusi zema, bet tas savukārt ir daudzu slimību cēlonis. Dzīvnieki, kuri sadarbojas ar cilvēkiem pēc Mīlestības principiem, varētu pilnīgi palīdzēt rūpēties par augiem, vākt ražu. Diezin vai tas pagaidām būs visur, taču tamlīdzīga pieredze varētu tikt realizēta lauksaimniecības arteļu-apmetņu formā, kur kopīgi dzīvo un strādā cilvēki un dzīvnieki. Iespējamās sadarbības ar dzīvniekiem ceļi ne tuvu neierobežojas ar fizisko plānu. Šie ceļi ir cieši saistīti ar cilvēces evolūcijas turpmāko virzienu. Evolūcijas tehnogēnais ceļš, pa kuru līdz šim ir notikusi civilizācijas attīstība, bija vajadzīgs tam, lai cilvēks attīstītu savu saprātu izolētības no Dievišķības apstākļos. Saprāts paredz apzinātu iedarbību uz fizisko matēriju; šī iedarbība tehnogēnā ceļa apstākļos realizējas caur mērķu uzstādīšanu, plānu izstrādāšanu un, visbeidzot, ar tiešu fizisku iedarbību uz matēriju caur ražošanas rīkiem un līdzekļiem. Visi šie procesi pa lielākai daļai tika izpildīti fiziskajā plānā. Tehnogēnais attīstības ceļš ir iespējams tikai dualitātes pasaulēs un polipasaulēs, kuras iziet no dualitātes. Saprāta netehnogēna attīstības ceļa apstākļos iedarbība uz matēriju notiek principiāli citādi. Šeit nav pazaudēta saikne ar smalkajiem plāniem, kas dod iespēju izmantot materialitātes vadības dabisko ceļu – caur Sapni. Par Sapņa radīšanu atbildīga ir psihiskā matērija, un tātad piedalās psihiskais ķermenis. Turklāt šeit ir iesaistīti mentālais, astrālais un citi Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksa (DĶK) ceturtās un augstāku dimensiju ķermeņi. Sapņa enerģija, bagātināta ar DĶK enerģijām, pakāpeniski detalizējoties un, nolaižoties pa dimensijām, „nosēžas” materiālajā plānā, tādā veidā mainot to. Radīšana caur Sapni – lūk, tas ceļš, kurš cilvēcei ir jāapgūst evolūcijas tuvākajos etapos. Dualitātes Eksperiments ir sekmīgi pabeigts, taču Lielais Eksperiments turpinās. Cilvēks joprojām ir unikāla, atslēgas figūra uz planētas Zeme, un daudz kas ir pakārtots viņa attīstībai. Dzīvnieki cilvēkam palīdzēs arī nākamajos etapos, taču viņu loma izmainīsies. Samērā ar to, kā cilvēki un dzīvnieki atcerēsies savu misiju, dzīvnieki pakāpeniski kļūs par cilvēka draugiem, palīgiem un skolotājiem. Jūs jau zināt, ka dzīvniekiem ir psihiskais ķermenis, tas ir, viņi spēj sapņot. Viņi daudz ko var iemācīt cilvēkam. Viena no pašām svarīgākajām starp prasmēm ir prasme sapņot! Sapņot tā, lai sapnis kļūtu par radīšanas daļu, nevis pārvērstos sapņojumos un fantāzijās. Tādejādi kopīga radīšana ar dzīvnieku pasaules pārstāvjiem caur Sapni polipasaules etapā veicinās evolūcijas tehnogenā un netehnogēnā attīstības ceļa apvienošanos. Interneta sociālie tīkli pašlaik ir pilni ar filmiņām ar dzīvnieku piedalīšanos. Mēs redzam, kā viņi rotaļājas cits ar citu un ar cilvēku, rūpējas par mazākajiem, brauc lejā no slidkalniņiem, māca cits citu… Viņi arvien vairāk un vairāk kļūst par personībām, paužot apķērību, humora izjūtu, rotaļīgumu, aizkustinošu naivumu, gādību, uzticību, uzticēšanos, skumjas, prieku, beznosacījuma mīlestību. Mēs novērojam, ka mostas ne tikai cilvēki. „Mostas visas citas dzīvības formas. Tie, kurus jūs uzskatāt par dzīvniekiem, arī pārveidojas saprātīgi-garīgās un garīgi-saprātīgās Gaismas Būtnēs, kuras gatavas arvien vairāk un vairāk piedalīties vispārējā evolūcijas procesā… Jūsu pasaules dzīvnieku ķermeņos pašlaik iemiesojas Augsti Gari, kuri dzīvnieku pasaules apziņas un garīguma līmeni paceļ uz pavisam citu līmeni… Ir lauvas, kuri ir gatavi ieskatīties cilvēkam acīs tā, ka viņš uzreiz kļūs par citu būtni, gatavu iemīlēties visā dabā. Ir lāči, kuri no savām sirdīm cilvēkiem un visam dzīvojošajam pārraida tādu mīlestības enerģiju, kādu vēl nepazīst daudzi cilvēki. Ir pērtiķi, kuri smalkajā plānā cilvēkiem nodot zinātniskas zināšanas. Ir daudzi citi, kuri, iemiesojušies kā dzīvnieki, pēc būtības vairs nav dzīvnieki.” [23]
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2017., 1. numurs. Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/ Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru Tulkoja Jānis Oppe | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |