Galvenie » 2013 Janvāris 11 » Radītāja Diktāts 10.11.04. (2/8.)
12:09 Radītāja Diktāts 10.11.04. (2/8.) | |
| Radītāja Diktāts 10.11.04. (2/8.) 1. ... Pārejot no Pasaules Pasaulē, īpaši cilvēkam materializējoties, viņa mūžīgā substance - Dvēsele - pāriet ar viņu Materiālajā Pasaulē, bet pēc formas vai izskata paliek Garīgajā Pasaulē. 2. Tādēļ, kad ES runāju, ka Dvēsele paliek ar Mani Garīgajā Pasaulē, ES ar to saprotu Dvēseles eksistēšanas formu. 3. Vēlreiz: Dvēsele pieder Garīgajai Pasaulei, neaptverama/neapzināma materiālajam cilvēkam, viņa nevar materializēties, tādēļ, pēc stāvokļa (formas), viņa paliek Garīgajā Pasaulē, tas ir, ar Mani, bet vienlaicīgi viņas ķermenis ir materializēts un Dvēsele nevar atteikties no ķermeņa vadīšanas, jo tas viņai piederošs. 4. Lūk, kādēļ ES runāju, Dvēsele vienmēr ir ar ķermeni savu, taču ķermenim neapzināma, tādēļ, ka viņa ar Mani. 5. Šis jautājums ļoti svarīgs un Reliģijas uzdevumu noteicošs. 6. Reliģija, vārda tiešā nozīmē, ir paskaidrojums cilvēkam, viņa misijai un izskaidrojums materiālā ķermeņa un viņa Dvēseles attiecībām Mūžībā. 7. Tas, kurš to zina, tas saprot savu lomu Mūžībā un var pareizi izveidot attiecības starp Pasaulēm. 8. Cilvēks, iesvētīts, dzirdošs vai, beidzot, vienkārši taisns cilvēks, saprot savu misiju, orientējas Pasaulēs un paceļas pa savām attīstības kāpnēm, kur augstumu robeža ir Apustulība. 9. Mans uzdevums, mūsdienu etapā, dot cilvēkiem pareizu priekšstatu (pūlim) par Manu Pasauli, par Garīgo Pasauli un parādīt, ka Materiālā Pasaule, kurā jūs atrodaties, arī pieder Man un tiek Manis vadīta, taču paredzēta viņa jūsu Dvēseļu pārbaudei uz patstāvību, kuras attīstās Mūžībā. 10. Ja ES spēšu iepotēt šīs Zināšanas, ja cilvēki noticēs Man, nebūs nepieciešams atgriezties pie Mūžīgiem Baušļiem, vai cilvēka "uzvedības noteikumiem" Materiālajā Pasaulē. 11. Nevajadzēs izskaidrot, kur melnais, kur baltais, nevajadzēs runāt par morāli, tādēļ, ka cilvēks pats meklēs savu misiju un centīsies izpildīt izvirzītos uzdevumus līdz galam. 12. Lūk, uzdevums Mans, uzdevums sarežģīts! 13. Priekš tā, lai iepotētu cilvēkiem pārliecību par Manu klātbūtni, taču citā dimensijā - Garīgajā Pasaulē, nāksies iztērēt milzumdaudz laika un pakāpeniski, caur Mani dzirdošiem, uz viņu piemēra pamata, nonest Manas Vadības iespējas jūsu Pasaulē, Materiālajā Pasaulē. 14. Lūk, kādēļ pakāpeniski, no visām pusēm, nesteidzoties, izskatu visus Materiālās Pasaules jautājumus un šīs Pasaules mijiedarbību ar Mūžības Garīgo Pasauli. 15. Pakāpeniski atklāju viņu saistību un Manas Pasaules iekārtu, kurā jūs atrodaties pastāvīgi, bet ar īsu uzturēšanos Materiālajā Pasaulē. 16. Periodiskā materializācija - cilvēka cilts liktenis un viņa tūkstošgadīgās attīstības pieredze. 17. Neskatoties uz Pasauļu attiecību šķietamo vienkāršību un cilvēka misiju, cilvēks nespēja pa šo tūkstošgadu periodu, kaut vai mazlietiņ pietuvoties sava uzdevuma risinājumam - sevis, savas Dvēseles pilnveidošanai un sava Saprāta Trauka papildināšanai. 18. Lūk, tad arī nākas jau kuro reizi (ceru pēdējo) skaidrot un rādīt, ka var, bet negrib cilvēks, kādas brīnišķīgas perspektīvas viņa priekšā un cik viņš nemākulīgi izmanto sev pašu dārgāko - laiku - sava ķermeņa, pagaidu čaulas izdabāšanai. 19. Nezin viņš un negrib zināt par savas uz Zemes uzturēšanās īslaicīgumu un uzdevumiem uzturēšanās periodā. 20. Reliģija nenonesa līdz viņam, ka mūžīgs viņš, ka pastāvīgi viņš atrodas citā Pasaulē, bet šurp atnācis uz laiku, laiku, īsu, smelties pieredzi patstāvīgai vadīšanai uz Zemes. 21. Ja to ņem par pamatu, kuru paskaidrot pienākums bija Reliģijai, tad cilvēkam būtu jāspēj patstāvīgi izdarīt savu izvēli par labu Mūžībai, Mūžīgām vērtībām, kas saprotamas viņam. 22. Taču stūrgalvīgam cilvēkam paskaidrot šīs Patiesības grūti, negrib viņš paraudzīties uz to no citas pozīcijas, viņš tic tam, ko redz, ko jūt, ko satausta. 23. Un viss, kas neietilpst Materiālās Pasaules robežās, svešs un nesaprotams viņam, tādēļ atraidāms - un cilvēks velk nožēlojamu, primitīvi dzīvniecisku stāvokli pēc principa "augļojaties, vairojaties" pat necenšoties nopietni aizdomāties par dzīves jēgu un par savu misiju šajā Pasaulē. 24. Nav viņam priekš tā laika, visu savu laiku tērē uz Materiālās Pasaules zināšanu apgūšanu priekš komfortablu eksistēšanas apstākļu nodrošināšanas viņā. 25. Viss virzīts uz to. Un vidējā, un augstākās skolas dod izdzīvošanas zināšanas šajā Pasaulē un panākumu sasniegšanu esamībā. 26. Nē, ne to viņi dod, ne tās zināšanas vajadzīgas. Kādēļ tā sisties, kādēļ sasniegt panākumus ķermenim savam, par katru cenu? 27. Tādēļ, ka tāda panākuma cena ir Sabiedrības sašķelšana, morāles krišana, netikumi un grēki. 28. Dzīve pēc šīs shēmas Materālajā Pasaulē - pazaudēts laiks, bet pēc būtības - pazaudēta dzīve. 29. Dzīves mērķa trūkst, bet labāk teikt - nav dzīves mērķa, vai tā pagriezta kājām gaisā. 30. Kas tas ir, ka tu sasniedz ķermeņa svētlaimi. Kas tālāk? Villas, pilis ... Ko vēl vajag šai Materiālajai Pasaulei? 31. Taču ķermeņa eksistences komforta dēļ, izpostīta Daba, notiek kari un pasaule stāv uz katastrofas robežas. Viss priekš ķermeņa materiālā, iznīcīgā un īslaicīgā. 32. Nav vērts tērēt dārgo dzīvi ķermeņa dēļ. Dzīves jēga cilvēkam Materiālajā Pasaulē - ne tāda. 33. ES runāju: dzīve Materiālajā Pasaulē ir dzīve priekš mūžīgās dzīves Garīgajā Pasaulē. 34. Lūk, mērķis: Zināšanas, Saprāta Trauka papildināšana, Cilvēka dzīves attīstība līdz līdzībai Manai "Tur", Garīgajā Pasaulē ... http://www.otkroveniya.ru/part2/2-10.11.04.html / pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 09.12.2011. | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |