Galvenie » 2016 » Maijs » 23 » ERVĪNA MISIJA
16:14
ERVĪNA MISIJA

ERVĪNA MISIJA

Sergejs KANAŠEVSKIS
2016.gada 10.-12. janvāris
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 1(26) 2016., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 21.05.2016.
Turpinājums (3). Turpinājums (2) "MČ" Nr 6(24) 2015: http://spekavots.ucoz.ru/news/2_ervina_misija/2016-05-03-1818
1. turpinājums "MČ" Nr 5(23) 2015: http://spekavots.ucoz.ru/news/ervina_misija/2016-02-03-1725
Sākums "MČ" Nr 4(22) 2015: http://spekavots.ucoz.ru/news/ervina_misija/2015-09-22-1590

Uz Japānu mūs veiksmīgi pārnesa jums jau pazīstamais "Kontinentu eņģelis". Tas piezemējās uz Hasima salas, kuras teritorija uz to laiku jau bija mākslīgi palielināta. Visa sala kļuva aerokosmiska osta. Uz pilsētu Nagasaki pasažierus nogādāja speciālā lidojošā aparātā, kas varēja pārvietoties nelielā augstumā - kā virs ūdens, tā arī virs zemes. Vienkāršā valodā, tādus aparātus sauca "sienāži". Nagasaki mani un Sandi pārsēdināja citā lidojošā aparātā - pavisam nelielā pēc izmēra, īpašs gravilidojuma tips. Mēs lidojām virs valsts apmēram divsimt metru augstumā un pārliecinājāmies, ka Japāna... pārauga vienā saaugušā {сросшийся ?} apdzīvotā punktā. Augstas mājas, debesskrāpji nomainījās ar neaugstām būvēm. Neaugstās būvēs, izvietotās samērā savrūp, dzīvoja bagāti, pārtikuši cilvēki, ieņemoši augstu stāvokli sabiedrībā. Tikai viņi varēja atļauties maksāt par zemi milzīgus nodokļus, uz to laiku, palielinājušos daudzkārtīgi ne tikai Japānā, bet arī virknē citu valstu. Augstceltnes kļuva mitekļi priekš vienkāršiem japāņiem. Sirds priecājās, kad parādījās nelielas zaļas zonas - mežu un parku atliekas.
Savā nozīmējuma vietā - pilsētā Akita, ziemeļos no Honsju salas, - mēs nokļuvām, mūsu nesteidzīgā, divu stundu, ceļojuma laikā. Šeit mūs bija jāsagaida ievērojamam zinātniekam no Ķīnas, pārbraukušam dzīvot Japānā. Viņš bija Doktora Lorana draugs un laipni piekrita palīdzēt man iedzīvoties uz japāņu zemes. Viņu sauca Van Li Čen. Es gatavojos sajust laipnu ķīniešu smaidu, bet tā vietā saņēmu krievu smaida enerģiju, kura gēnos ienestas austrumu asinis.
Van Li Čens bez grūtībām notvēra manu izbrīnu. Spiežot man roku teica: "Nebrīnies, pa pusei es, tiešām, krievs. Līdz 33-jiem gadiem dzīvoju Krievijā, pēc tam pārbraucu uz Ķīnu. Ķīnā nodzīvoju vairāk kā 15-mit gadus. Un, lūk, tagad - jau trīs gadus dzīvoju Japānā. Šeit, Akitā, vislabākais zinātniski pētnieciskais centrs mikrobioloģijā. Bet es - mikrobiologs no Dieva. Doktors Lorans teica, ka tu vari apmesties manā mājā. Es patiesi priecājos par tavu ierašanos. Jo vairāk, ka esmu saklausījies par krievu vēstnesi Sergiju. Bet bez tam...
Tur Van Li Čen pārtrauca savu skaņu valodu un sāka ar mani sazināties telepātiski:
"Es - arī tāds robotizēto būtību aģents, kā tu", - paziņoja viņš.
Tanī brīdī es saņēmu telepatēmu no Doktora Lorana, kurš mācēja pieslēgties no tālienes mūsu telepātiskajam dialogam. Bet viņa balsī bija dzirdams draudzīgs smaids:
"Nu, piedod. Tas - pārsteigums. Van Li Čens - Skolotāja iemiesojums, kurš pasaulei kļuva pazīstams kā Kut Xumi. Uzticies viņam, kā uzticies man...."
Es tūliņ sajutu, ka Japānā man tagad ir ne tikai liels draugs, bet arī Liels Skolotājs. No tā es iemantoju pārliecību savas nākošās misijas izpildīšanai. Van Li dzīvoja nelielā, bet ļoti mājīgā mājā, kur man un Sandi atvēlēja divas istabas. Apkārt mājai auga brīnišķīgs dārzs. Tajos laikos tā bija liela greznība priekš Japānas iedzīvotāja, kur iedzīvotāju skaits sasniedza jau sešus miljonus cilvēku. Daudzi japāņi, nevēloties eksistēšanu saspiestības teritoriālajos apstākļos, aizbrauca dzīvot uz citiem kontinentiem. Bet Japānā, uz laiku un uz pastāvīgu dzīvi, vienalga, atbrauca cilvēki. Tādēļ ka arī pēc tūkstoš gadiem Austrumu Saules Zeme palika viena no vadošajām pasaules valstīm. Tās zinātniskie un tehniskie sasniegumi pievilka daudzus. Teritorijas pārapdzīvotība kļuva par nopietnu problēmu priekš Japānas vadības.
Jau nākošajā dienā es sāku savu darbu Miomo bankā. Man nierādīja tādus šikus apartamentus kā Amērikā. Mans kabinets bija pietiekami pieticīgs. Ar to pašu vadība pasvītroja, ka no šā brīža, mana loma cita, kā bankā "Nauda un Ludvigs". Tur es biju pasaules slavenība, šeit - kaut arī svarīgs, taču ierindas darbinieks, nesošs savu iespējamo ieguldījumu kopējā lietā. Mans kontrakts bija aprēķināts trim gadiem. Pēc otrā gada beigām, man solīja nodot mūžīgā lietošanā zemi - 30 hektārus saudzējamā parka teritorijā Šivalik Kalna tuvumā. Bez tam, vēl bija atrunāta virkne papildus pakalpojumu, kurus es varēju izmantot. Tanī skaitā, es iesākumā atrunāju pakalpojumu, kuram pateicoties, par manu palīgu, priekš speciāliem uzdevumiem kļūs tas pats Abbass no Misūri. Vēl Amērikā, nozīmētā dienā un laikā, viņš pie manis ieradās un pazemīgi stājās manu neredzīgo acu priekšā. Tā viņam vēlēja pasaules šīs stiprie, kuriem nekādi nedrīkstāja atteikt. Redzams, viņš sagaidīja manu atriebību. - jebkurā formā. Taču, protams, nekāda atriebība nesekoja. Es viņam darīju zināmu savu lēmumu, kurš Abbasam bija jāizpilda obligātā kārtā: jākļūst par manu palīgu speciālu uzdevumu izpildīšanai un jābrauc dzīvot Japānā - uz trim gadiem. Abbass, gaidošs daudz šausmīgāku atriebību, piekrita pietiekami viegli. Es uzticēju viņam savākt kaut kādas mantas, kādas sadzīvotas pēdējā laikā, bet pats, kopā ar Sandi, bez liekas bagāžas, devos uz Japānu.
Abbass Japānā ieradās pēc dienas. Sandi viņu sagaidīja un nometināja vienu, 12-mit istabu dzīvoklī, kuru man iedalīja Miomo banka, pašā pilsētas Akita centrā.
Un, Lūk, sākās mana, savervētā pravieša, ikdiena. Katru nedēļu man uz galda atnesa... nākotnes programmas. Mans uzdevums bija - pārbaudīt notikumu sarakstus, kuri bija projekta speciālistu izvirzīti {выделены ?}. Precīzāk - es, protams, pārbaudīju ne pašu sarakstu, bet notikumu realizācijas iespējamību. Kā likums, sarakstā bija iedalīti apmēram divsimt notikumi. Dažreiz - vairāk. Nedēļas laikā man bija jāpārbauda - vai programmistu paredzētie notikumi piepildīsies. Kā likums, es apstiprināju notikumus. Taču dažreiz norādīju uz to, ka paredzētie notikumi nepiepildīsies. Un tad programmisti atkal sāka strādāt ar viena vai cita apjoma notikumainibas programmām. Pēc tam, man atkal atnesa sarakstu - taču tad jau pavisam īsu. Tur bija to notikumu saraksts, kurus vajadzēja pārbaudīt pēc veiktajām izmaiņām.
Tas bija rūpīgs, apjomīgs darbs. Tas man patika daudz mazāk, kā tas ar ko es nodarbojos Amērikā. Taču šis bija nepieciešams apstāklis, manas svētās misijas izpildīšanai. Kā domā, brāli, vai es strādāju kārtīgi? Atspoguļoju pareizi nākotnes notikumainību? Jā, mans dārgais biedri, tā var teikt. Taču jāatzīmē, ka tāda notikumainība, īstenībā, bija MĀKSLĪGĀS REALITĀTES programma. To speciāli radīja Laertu Galaktiskais Dienests priekš tam, lai izpildītu uzdevumus robotizēto būtību apgarošanai - tā, kā par to es jau iepriekš stāstīju. Notikumainība, kuru es apstiprināju, apsiprināja arī deviņi citi pareģi, kurus ēnu valdība piesaistīja dalībai nākotnes iepriekšprogrammēšanas Projektā. Visi desmit pareģi (tanī skaitā arī es) bija pieslēgti Gaismas Ģimenes vienam informatīvam Kanālam, caur kuru tika nodota informācija par vienveidīgo notikumainību. Protams, robotizētās būtības neinformēja ne mani, ne citus pareģus par to, ka viņi strādā PARALĒLI ar deviņiem citiem. Tomēr es biju doktora Lorana informēts par to savlaicīgi. Starp datiem, kurus sniedza pareģi, bija vērojamas nepareizības/kļūdas. Taču tās bija pieļaujamas kļūdas. No desmit pareģiem, visos spēles sīkumos, biju apgaismots tikai es. Deviņi citi, centīgi atstrādāja savus kontraktus.
Pusgadu pēc rūpīga darba, tika saņemts kaut kāds rezultāts. Robotizētās būtības radīja daļu Programmas, ar kuras palīdzību varēja iedarboties uz nākotni. Kā mani informēja mans Skolotājs doktors Lorans un Van Li Čens, man kļuvis liels draugs, ēnu valdība pieņēma lēmumu veikt programmas izmēģinājumu. Ar virknes planetāru smalkmateriālu struktūru, speciālas apstarošanas palīdzību, uz kurām norādīja IKS-matrica [ИКС-матрица], plānojās atzīmēt svarīgu notikumu. Notikums bija paredzēts pēc trim gadiem: dažādu pasaules Garīgo novirzienu līderu Sapulce. To plānoja vadīt Honkongā, kur trīssimt gadus atpakaļ noformējās starpreliģiozs orgāns ar nosaukumu "SULES PLANĒTA " - "SOLAR PLANET". Pēc Sapulces bija paredzēts nodibināt Garīgo Planetāro Padomi, kas bija aicināta saliedēt vienībā ne tikai reliģisko, bet arī vispār, visus Gaismas Skolotāju pārstāvjus, nolīdziāt pretrunas un organizēt pasaules garīgo darbību. Šādai Planetārai Padomei nākotnē tika paredzēts kļūt par patiesu cilvēces sabiedrības vadītāju. Fiziskajā plānā, ne reizi vien centās nepieļaut, izjaukt, Lielās Sapulces noturēšanu. Tika rīkotas daudzskaitlīgas provokācijas, izplatīta dezinformācija, publicēti apmelojoši materiāli, kuros garīgo mācību līderus atmaskoja kā apmelotājus, vai vienkārši kā necienīgus cilvēkus. Lietā tika liktas visas viltības. Darbojās ne tikai robotizētās būtības, bet reptiloīdās, Poenktona un duālās telpas-laika kontinuuma sestās dimensijas civilizācijas. Tomēr, kā pareģoja dažādi gaišreģi, notikumam bija lemts piepildīties. Tieši tādēļ, ēnu valdība izlēma tūliņ "nošaut divus zaķus " - izmēģināt jauno nākotnes notikumainības izmaiņu programmu un atsaukt garīgo līderu Sapulces notikšanu, izsvītrojot šo notikumu no varbūtējo saraksta.
Par cik tika saņemts nākotnes programmēšanas projekta rezultāts, un es pilnā mērā pierādīju savu spējīgumu, robotizētās būtības man izrādīja labvēlību. Man bija uzticēts... tikties ar vienu no ēnu valdības vadītājiem. Nedēļu pirms tikšanās man par to darīja zināmu, paziņojot, ka man tikšanos nozīmēja pakalpojumu bankas apvienotā kabineta galvenais/ vadītājs, kungs Kacu Jamaguti. Doktors Lorans un Van Li Čens mani sagatavoja uz tikšanos. Uz tikšanos gatavojās arī Gaismas Ģimene. Manas daudzskaitlīgās Atbalsta Grupas no piektās, septītās, astotās un devītās dimensijām, visas nedēļas laikā, aktīvi strādāja ar manu fizisko ķermeni un visu Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu. Noritēja aktīva gatavošanās tam, kam ar mani bija jānotiek tikšanās laikā. Bet jānotiek bija kaut kam neparastam. Taču - par visu pēc kārtas, brāli...
Tikšanās ar Jamaguti kungu notika ne Japānā. Mani pārvietoja uz Jaunzēlandes Ziemeļu salu. Šeit atradās pazemes bukurs, šeit bāzējās pakalpojumu banku augstākā vadība un, protams, daļa ēnu valdības pārstāvju. Mani nogādāja tieši pie ieejas bunkurā, kas izskatījās kā parastas durvis. Pēc tam, mēs liftā nolaidāmies diezgan ilgi. Radās sajūta, ka tagad iznirsim planētas pretējā virspusē (es smaidu, brāli). Pietiekami plaši koridori, pa kuriem mēs gājām, labi apgaismojās. Patīkama oranža gaisma mūs pavadīja. Nekādas pieņemšanas telpas Kacu Jamaguti nebija. No koridora, tūliņ es nokļuvu viņa, pietiekami nelielā, kabinetā - apmēram simts metru laukums. Divi mani pavadošie apsargi (robotbūtību) palika ārpusē. Un, lūk, es stāvēju aci pret aci ar to, par ko daudz dzirdēju. Jamaguti kungs man bija zināms ne tikai kā banku korporācijas vadītājas, bet arī kā viens no ēnu valdības līderiem. Mums bija zināms, ka līdzgaitnieki viņu sauc "Black abyss" - "melnais bezdibenis". Es viņu domās nosaucu "Melnais Abbass" / "Черный Аббас" - atšķirībā no cita Abbasa, kurš tagad strādāja par manu palīgu un dzīvoja manā 12-istabu dzīvoklī.
Gribu teikt, brāli, ka fiziskās redzes trūkums, saasināja manu iekšējo garīgo redzējumu. Es varēju labi vērot cilvēkus un sajust apkārtējo telpu. Ar garīgo skatu es redzēju elektriskā apgaismoja gaismu, priekšmetu kontūras, dažreiz - pat to krāsu. Melnā Abbasa kabinets man rādījās kā pelēks cilindrs, kura sienas bija daudzslāņainas. Izskatījās, ka saimnieks tā izolējas no ārējās pasaules, tanī skaitā - no dažādiem izstarojumiem un smalkmateriāliem laukiem. Kabinetā nebija nekā lieka. Garš galds priekš sanāksmēm, dīvāni un krēsli. No kabineta bija vairākas izejas, tās bija blakus ar četrām citām telpām. Pie vienas no tām, mūsu saziņas laikā, Abbass ne reizi vien atgriezās domās. Es bez grūtībām lasīju viņa domas, tādēļ, ka mani speciāli noskaņoja uz robotbūtību telepātisko vilni. Taču neviena robotbūtība nebija spējīga lasīt pravieša Sergija domas.
Ieejot kabinetā, es apstājos un paklanījos savam bosam. Melnais Abbass mani apskatīja divu minūšu laikā. Gaisā karājās pauze. Tad saimieks pārtrauca klusēšanu.
- Sveicinu pravieti Sergiju. Atļausiet viesi pavadīt? - Nesagaidot atbildi, viņš man pietuvojās, ņēma aiz elkoņa, pieveda mani pie viena no krēsliem un uzaicināja apsēsties. Es zināju, tas bija sevišķs krēsls, kurā bija iebūvētas speciālas ierīces, ļaujošas noskaņoties uz dažādu cilvēku telepātiskiem viļņiem un ievērojami pastiprinošas telepātiskos signālus. Ar to palīdzību Melnais Abbass plānoja lasīt manas domas.Taču, protams, viņam tas neizdevās.
- Es uzaicināju ievērojamo pravieti Sergiju, lai uzzinātu viņa viedokli par mūsu projektu. Kā Jūs domājiet, kāda iespējamība panākumiem?
Pats Melnais Abbass zināja par iespējamības panākumu pakāpi. Ēnu valdības speciālisti to vērtēja 70 procentu līmenī. Tādēļ es izlēmu, dot rādījumu, tuvu tam. Taču, lai Jamaguti uzlabotos garastāvoklis, es pāris procentus pievienoju. Nebija žēl.
- Es vērtēju panākumu iespējamības pakāpi uz 72 procentiem, - tāda bija mana nepatiesā atbilde. Īstenībā es biju pārliecināts mūsu kopējās lietas panākumā uz visiem simts procentiem. Bet tikai kopējā lieta - tā kopējā evolūcija, bet ne atsevišķas civilizācijas evolūcija.
- Kur jūs redzat projekta vājās vietas?
- Man grūti spriest par projektu kopumā, tādēļ ka es neesmu pazīstams ar visām detaļām. Taču, ja vērtēt pēc tās informācijas, kas tiek piegādāta man, maz tiek ņemti vērā subjektīvie faktori, cilvēkus ietekmējošie....
Un es sāku operēt ar speciāliem terminiem no dažādām zinātņu nozarēm. Mans mērķis bija - ne tikdaudz radīt iespaidu, cik - pati saruna. Man taču bija kaut kas jārunā, iespaids jārada, ka es gribu karjeras izaugsmi un mana kontrakta uzlabošanu. Runājot pārgudro runu, kas bija sagatavota un atreferēta iepriekš, kopā ar maniem Garīgiem Skolotājiem, es izzināju Melnā Abbasa, kā saprātīgas Būtnes iekšējo struktūru, kura nekādi negribēja savā "Es" ielaist Garīgumu. Interesanti bija tas, ka viņa mentālie ķermeņi aizvietoja to telpu, kur parastiem cilvēkiem atrodas astrāli-mentālie ķermeņi. Mentālā matērija iekļuva pat ēteriskās telpas apgabalā, kur bija jāatrodas tikai četrdimensiju ēteriskajai matērijai.
Melnā Abbasa domas bija daudzplānīgas, tecēja daudzos virzienos. Galvenais par ko viņš domāja: kā uzzināt, kas es īstenībā esmu. Viņš pieļāva domu, ka es - Gaišo Spēku vēstnesis. Taču tanī pat laikā, nebija par to pārliecināts. Jamaguti daudz domāja par nākotnes notikumainības matricas projekta izmaiņām. Bieži atgriezās domās pie tās slepenās istabas, kurā vēlāk gribēja uzaicināt mani. Bet vēl, Kacu pastāvīgi domāja par saviem trīs konkurentiem ēnu valdībā. Viņš ļoti gribēja no tiem atbrīvoties, taču baidījās IKS-matricas, kas stingri, jo stingri aizliedza robotizētām būtībām NOGALINĀT SAVĒJOS. Atņemt dzīvību svešiem, tas ir, cilvēkiem, arī tā neveicināja, taču atzina to par iespējamu - gadījumos, ja tas bija nepieciešams vienu vai citu mērķu sasniegšanai. Melnais Abbas zināja, ka IKS-matrica lasa viņa domas un pastāvīgi vadīja ar to dialogu. No citas puses, viņš alka saplūsmes ar citām robotbūtībām, tādēļ ka viņā vienlaicīgi īstenojās tieksme uz personības attīstību un vēlēšanās šo personību nivelēt. Tāda ir robotbūtņu attīstības īpatnība, kuras vienlaicīgi ir atsevišķas būtības un daļa vienas struktūras-tehnomatricas.
Beidzot mans garīgais skats, tiecošies Melnā Abbasi iekšējā pasaulē, atrada kaut ko, īpašas uzmanības vērtu. Jamaguti, burtiski, garāmejot, domāja par skaistuli Indiru, ar kuru pavadīja daudz laika. Indira nebija robotbūtība, viņa bija pilnvērtīgs cilvēks - jauna sieviete, kura patiesi iemīlēja viņu KĀ CILVĒKU. Un tādēļ, aiz Abbasa muguras, aiz viņa fiziskās struktūras, radās kaut kas, ko varēja nosaukt par astrālo apgabalu. Šeit Indira atnesa savu Mīlestības energoinformāciju - kā Pasaules Mātes Enerģiju. Un Pasaules Mātes diženais Dzīvībradošais Spēks, sāka radīt brīnumus. Viņa sāka radīt astrālo matēriju. Bet tas nozīmē - Melnais Abbas drīz sāks sajust, bet ne tikai analizēt. Man, kā cilvēkam, ne kā speciālistam, izpildošam misiju, dažreiz gribējās pārtraukt mūsu sarunu, uzsist Jamaguti uz pleca un teikt: "Kacu, beidz visu šito! Ir kuriem parūpēties par nākotni. Ej pie Indiras un iemīli viņu, esi kopā ar viņu. Tā - īsta. Tā - patiesa dzīve". Taču, baidos ka robotizētā būtība diez vai novērtētu manu patieso, draudzīgo uzliesmojumu. Tādēļ es turpināju sagatavoto runu.
Mūsu sarunas laikā, vienā no Zemes ēnu valdības līdera labinetiem sāka ierasties viesi. Tie bija manas atbalsta grupas pārstavji no Augstākām Pasaulēm. Es viņus sajutu un vēroju. Viņi iesākumā izkārtojās aiz Melnā Abbasa muguras, veidojot pusapli. Pēc tam viņu kļuva tik daudz, ka izveidojās liels aplis, kura iekšienē izrādījāmies esam mēs ar Jamaguti kungu.
Es redzēju, ka manu garīgo radinieku un draugu uzmanību piesaistīta arī tam, kas piesaistīja manu uzmanību. Uz astrālo matēriju aiz Jamaguti muguras. Es redzēju, ka Viesi no augstākām Pasaulēm, izveidoja īpašu struktūru, kas man bija zināma kā energoinformatīvais kanāls "Nākotnes Tilts". Pa šo Kanālu sāka aktīvi nodot energoinformāciju. Izskatās, ka pats JAMAGUTI NO NĀKOTNES nodeva energoinformāciju savam ķermenim. Es ar prieku ievēroju, ka sākās sakrālās sirds formēšanās sudrabotas sfēras formā, it kā izaustas no daudziem sīkiem zirnekļtīkliem. Sfēra iegāja tieši Jamaguti fiziskā ķermeņa saules pinumā. Mūsu tikšanās bija Gaismas Ģimenes izmantota priekš kārtējā etapa robotizētās būtības apgarošanai.
Uz momentu, kad es beidzu savu nodomāto runu, Gaismas Ģimene beidza darbu sakrālās sirds matricas ienešanai mana sarunu biedra ķermenī. Tanī pat momentā mani kolēģi no piektās dimensijas, nodeva speciālu impulsu IKS-matricā. Pēc kā Jamaguti atmeta šaubas un teica:
- Tomiļina kungs. Firmas vadības uzdevumā, es jums izsaku neparastu piedāvājumu. Mūsu zinātnieki izstrādāja speciālu līdzekli priekš dzīves laika ievērojamas pagarināšanas. Īpašā kamerā notiek smalkmateriālo daļu apstarošana ar speciālu kompleksu. Tiek radīts lauks, kas maina cilvēka fiziku. Pēc viena seansa, kas ilgst ne vairāk par sešām minūtēm, cilvēka dzīve pagarinās par 50 gadiem. Ja jūs vēlaties - mēs varam tādu seansu izpildīt tieši tagad. Ticiet, Tomiļina kungs, tādu godu izpelnās tālu ne visi. Bet tikai tie cilvēki, kuri tiešām dod labumu sabiedrībai, kuri svarīgi priekš pasaules.
Es biju gatavs šim priekšlikumam. Taču, piekritu ne tūliņ, bet dažas minūtes pēc pārdomām. Vajadzēja radīt attiecīgu noskaņu.
Pēc kā, Jamaguti, nezaudējot laiku, uzaicināja kabinetā divus savus palīgus oranžos kombinzonos. Viens mani pavadīja tanī pašā slepenajā istabā, kurā savās domās nereti atgriezās Melnais Abbas. Mani ievietoja speciālā kapsulā, uzliesmoja ne spilgta gaisma. Es, protams, viņu neredzēju, bet labi sajutu. Pēc kā sākās pati apstarošana. Starus es gandrīz nesajutu. Izstarojums tiešām bija smalkmateriāls. Priekš manis šie stari bija nepieciešami. Tie deva sevišķu enerģiju priekš mana Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksa, kas ievērojami atšķīrās no absolūtā vairākuma cilvēku ķermeņu, dzīvojošu pasaulē tanī laikā. Un lieta ne tā, ka stari pagariāja fiziskā ķermeņa eksistēšanu. Mans fiziskais ķermenis bija aprēķināts priekš pietiekami liela dzīves laika. Izstarojumi, kurus izmantoja robotbūtības priekš savas dzīves laika pagarināšanas, saturēja viņu dzīvesdarbības programmas. Es pieņēmu šīs programmas, pēc kā mani kolēģi no augstākām pasaulēm sāka aktīvi ar tām strādāt. Šajās programmās ievietojās speciāli kodi, smalkmateriālie elementi, nepieciešami priekš robotizēto būtību garīgās attīstības. Var teikt, ka programmas, paredzētas darbam ar fizisko ķermeni, ievērojami bagātinājās ar jaunām programmām - citu ķemeņu attīstībai, smalkmateriālo. Tanī skaitā - speciāla astrāli-mentālo ķermaņu kompleksa attīstībai, kā arī - ēterisko un ugunīgo. Pēdējie bija spējīgi pieņemt jau monādiskos garīgos elementus, kurus ilgstošas, pietiekami ilgas evolūcijas procesā, sāka veidot Monādes. Pateicoties tam, robotizētās būtības kļuva Dievišķas Dvēseles iemantotājas. Viņas ar laiku DIEVIŠĶOJĀS, APGAROJĀS.
Caur manu ķermeni, aparāta laukā, kas veica apstarošanu, Gaismas Ģimene ienesa programmas, kas nepieciešamas robotizēto būtību apgarošanai. Tagad, kad Jamaguti līdzgaitnieki sāks nākt šurp priekš apstarošanas un fiziskā ķermeņa dzīves pagarināšanas, viņi obligāti saņems apgarošanas programmas. Tas, kas notika, ir daļa manas misijas plāna daļa, kas bija radīts vēl pirms manas atnākšanas šajā pasaulē.
Pēc apstarošanas man deva laiku priekš atpūtas un atnesa dzērienu, kas mani ievērojami uzmundrināja. Bet pēc tam turpinājās tikšanās ar Jamaguti kungu. Atgriezies, es sirsnīgi pateicos savam bosam par sniegto iespēju, sakot, ka negaidīju tik dāsnu dāvanu.
Jamaguti, mani pavadot, glaudīja galda virsmu. Viņš neskatījās uz manu pusi, stāvēja pret mani ar muguru. Es jau piecēlos kājās, taču jutu, ka aiziet vēl agri. Un, pareizi, drīz skanēja jautājums:
- Kā jūs domājiet, Tomiļina kungs, vai šim galdam ir kami*?
-----------
* Kami - viena no SINTOIZMA {СИНТОИЗМА ?} pamata izpratnēm, vairākuma japāņu reliģiskās filozofijas. Uzskata, ka daudzām lietām ir sava garīgā būtība - kami. Kami var eksistēt uz Zemes materiālā objektā, pie tam, ne obligāti tādā, ko pieņemts uzskatīt dzīvu, standarta izpratnē: piemēram, kokā, akmenī, svētā vietā, vai dabas parādībā, kam pie noteiktiem apstākļiem var izrādīties dievišķa vērtība. Daži kami ir vietas, vai noteiktu dabas objektu gari, citi personificē globālas dabas parādības. Cieņā ir kami - ģimeņu un dzimtu aizbildņi, kā arī mirušo senču gari, kurus uzskata par savu pēcnācēju aizbildņiem un aizsargātājiem (NO VIKIPĒDIJAS).
------------
- Ja jūs uzskatāt, ka ir - tātad, ir. - Un ne tādēļ, ka es cienu bosa viedokli. - Es pirmo reizi pasmaidīju mūsu saunas ar Melno Abbasu laikā. - Kami rada cilvēks, kad pieskaras ar mieru tam, kas nav apgarots.
- Jūs varat iet, Tomiļina kungs. Vēlu veiksmi.
Paldies, dono [доно ?], - atbildēju es, paklanījos un izgāju no kabineta koridorā, kur mani jau gaidīja pavadoņi.
Šajā dienā mēs ar Van Li Čenu izlēmām sarīkot nelielus svētkus. Mūsu sirdis priecājās, tādēļ, ka mēs izpildījām sen plānoto. Apgarošanas programmas bija aiznestas robotbūtību galvanajā rezidencē. Bez šaubām, viņu darbība neaprobežosies ar vienu aparātu. Kvantiski tie sāks aktīvi izplatīties mūsu aizbilstamo energoinformatīvā laukā. Bet tas nozīmē - veikts svarīgs solis... Svētki iezīmējās vēl arī ar to, ka vakarā pie mums ciemos atnāca Marija Sabonis. Trijiem ēnu valdības aģentiem bija tiesības tikties priekš lietišķās informācijas apmaiņas, bet pie viena, arī papriecāties par dzīvi. Bet, bez tam, pienāca laiks citam notikumam, kuram arī mēs jau sen gatavojāmies...
Uz svētkiem bija uzaicināti arī Sandis un mans palīgs Abbass. Mēs dzērām tonizējošus dzērienus, klausījāmies mūziku, spēlējām laikmetīgas virtuālās spēles. Kad satumsa, Van Li Čens palūdza Sandi iziet dārzā, lai ar savu enerģiju piesātinātu augus. Vienā no iatabām palikām mēs četri: Van, Marija, es un Abbass. Pēdējais nebija gaidījis, ka mūsu tikšanās, vakariņas, pavērsīsies priekš viņa nopietnā pārbaudījumā. Viņš bija pārliecināts, ka neviens nezina, kas īstenībā viņš ir.
- Abbasa kungs, - vērsās pie ciemiņa Van Li Čens. - Jūs zinat, ka jūs spējat pamest šo telpu tā, ka neviens nespēs Jūs apturēt. Mums arī zināms, ka Jūs spējat ietekmēt notikumus tā, kā neviens cits. Bez tam, mēs zinām, ka Jūs, īstenībā, neesat planētas ēnu valdības kalps. Mums zināmas cita Jūsu spējas, kā arī visi jūsu plāni. Mēs it nemaz nedraudam Jums. Mēs Jums nesagādājam nekādu bīstamību. Mēs tikai gribam, lai Jūs pieņemtu to informāciju, kuru Jums tagad nodosim...
Pirmā doma mūsu Abbasam bija, nodoms pārvietoties telpā. Un tas, mans brāli, tici - ne fantastika. Viņš mācēja ko līdzīgu darīt bez grūtībām. Otra doma, gandrīz materializējās vēlmē... izolēt mūs trīs, sevišķā telpā, un uz ilgu laiku... Abbasa trešā doma pārsteidza pat mani...

2016. gada 10.-12. janvāris.

Turpinājums sekos...

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 1(26) 2016. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr. 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/23.05.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 23.05.2016.

Skatījumu skaits: 339 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: