*(J) "Labrīt, Pasaulīt!"

Šorīt mostos ar nepārtrauktu sajūtu, ka viss apkārt kā kara laikā. Tā bija tajā tālajā laikā, kad dzīvojām lielceļa malā. Laikam esmu jau kādā vēstulē liecinājusi. Un tagad arī ir tādu sajūtu brīdis: pasaules telpa ap mani satraukta, saspringta. Aiz loga bieza migla (virzas uz zemi, tas labi, teica senvecāki). Un, pēc dažu dienu, tiešām burvīga, klusuma, nu jau kopš vakardienas, blakus esošā iela "verd" nepārtrauktā transporta kustības troksnī. Tad ik pa brīdim, melnā naktī, nogrand pērkona duna, kaut kur tālumā, dziļumā, tik sveša un draudīga...

Tā arī toreiz, blakus esošais lielceļš, it kā dunēja, burbuļoja, draudīgi šalca - uztvēra manas bērna sajūtas. Tagad izrādās - tās atmiņā saglabājušās spilgtas un nu savā draudīgumā mudina mani: vai atceries, ko tas nozīmē?... Atceros, bet negribu atcerēties... Paldies sajūtiņas, laimīgu ceļu pagātnes vēstures pieredzes laukos, bet ne šeit, ne šeit...

Šeit mani priecē un mierina Dieva Tēva Absol ... Lasīt tālāk »