*(J) "Sprostā?"

Tā nu tagad ir - Katrs cilvēks Pats izvēlas: palikt sprostā, vai doties plašā Pasaulē. Izvēle ir katram personīgi BRĪVA un BRĪVPRĀTĪGA...

Lūk, kā DievPasaule mainās: pietiekami ātri, tomēr lēnām, mierīgi un pēc kārtas, pārliecinoši, noteikti - MĒS ESAM Jaunā Pasaulē, Pasaulē - Brīvā, Skaistā, Plašā, Mierīgā!
Vēl jau suņus rejam dzirdēt varam tuvāk, tālāk. Žagatiņas žadzina un vārnas ķērc, bet tas jau arī nav nekas, viņiem balsis jāvingrina...

Jauno Pasauli Mēs Zināt varam, Sajust savā Būtībā, ja MĒS DebesTēva Absolūta Zināšanu Enerģiju Spēku Savā Sirdī, Prātā Sveicinām un Pieņemam! Kad jau Saprotam, vai vismaz nojaust cenšamies, ka VISS ir Enerģija (cietībā, biezumā: akmeņota, tvaikota un vēl sfēru plašumos). Tad jau noprotam un izmēģinām: bites dzēliens, nātras glāsts vai pieneņpūkas pieskāriens tas maigs? Varbūt Vēja brāzmas, pērkondārdi, ūdens šņāc un krāc?... Zinu, zinu - Tēva Absolūta Enerģiju Sveiciens Saviem Zemes draiskuļi ... Lasīt tālāk »