*(J) "Tomēr pierakstu."

Domāju... un tomēr pierakstīšu to neparasto sapni, ko nosapņoju, šodien pusdienlaikā iemiegot. Tā noderīga zīme varētu būt mums visiem.
Tik tiešām, dziļā miegā iegrimstot uz mirkli, ap pulksten piecpadsmitiem, kad mājā visa saime skaļi trokšņoja, gatavojot pusdienas, jo tikko kā no veikala atgriezušies bija. Es, kārtējo reizi, atslābinot savu saspringušo ķermeni, gultā atlaidos. Šķita jau, ka neguļu un pēkšņi redzu: iztabas vidū, starp grīdu un griestiem (tuvāk griestiem), stāvošu rotaļu helikopteru. Tik maziņu, kā pieauguša cilvēka dūre. Skatījos uz to brīnumu ar interesi, pārsteigumā! Un gribējās prasīt trokšņotājiem, vai viņi arī to brīnumu joku redz?...

Taču... tas... kā īstens helikopterītis tur būtu apstājies!? Jā! Un cilvēciņš, īstens, tikai ļoti maziņš redzams tur pie stūres, šķiet, pat sakustējās!... Cilvēciņš! Jā, īkšķa lielumā, tik mazītiņš, (helikopterītis taču arī maziņš!), bet tad... cilvēciņš kaut kādā veidā bija ... Lasīt tālāk »