*(J) "Kustība!"

Kā tad - Kustība! MĒS VISI Esam Dieva Kustība! Mēs taču visi nepārtraukti kustamies: mēs ejam, mēs ceļam, mēs radām, mēs izjaucam un atkal no jauna - būvējam!
Tagad tik vectētiņš, vecmāmiņa laukos joprojām rok, rušina, sēj, kaplē, vāc ražu, konservē un koncentrē bērniem pa koncertiem izkaisījušamies un labi! Vienalga, gan jau ceļu mājup taču zin, bet kamēr neatceras - vectētiņš, vecmāmiņa paši no laukiem klātu pieved. Viņi taču bez ceļiem zina, kur tie nebēdnieki draiskulē, kad tas bērnišķīgais prieks kājām, prātiem brīvestības spārnus dāvājis. Tad jau tik uz priekšu, tālēs plašajās, gan jau draiskām kustībām Dievs būs Dabas prātu dāvājis, kad tas Laiks Kustībām jaunā ciklā doties ļaus.

Nu un tad, kad pienāks brīdis tas, kad Kustība sāks Domas, Sirdis kustināt, tad jau beidzot jautājumu jūra saprašanai acis vērs: kur skreju, ko ķeru, ko noķert gribu, cik vērtīgi tas man personīgi, bet - vai citiem arī noderēs? Neskreju taču tagad es vi ... Lasīt tālāk »