*(J) "Vārdu putenī!"

Tieši tā, mēs dzīvojam apbrīnojamā Vārdu putenī! Mums ir varen plaša skaistu vārdu bagātība! Un taču vārdi izsaka kādu jēgu, vai simbolu, vai veselu romānu! Un mēs katrs, kā protam, cik saprotam, noprotam, vai arī - cik gribam, tik spēlējamies ar vārdiem... Un viens savus vārdu plūdus apturēt nevar, bet citam - nav ko teikt. Vienkārši nav, vai trūkst vārdu. Un vienam vārdu pietrūkst aiz sajūsmas, citam... Nu vienkārši - viņam to nav.

Dzīvē tiku novērojusi, ka ir ļoti svarīgi ar jaundzimušo bērniņu, vēl šūpulī esošu, runāt un censties runāt emocionāli, priecīgi, dziesmas dziedot. Bērniņš tad emocionāli atbild bez vārdiem, bet ar uzmanību - mammīte ar viņu runā! Apkārt runas dzirdamas, uzmanība jāpievērš skaņām apkārt esošām! Tur jau viņš tad arī jūtas, kā vārdu putenī...
Taču, ja viss notiek pretēji... žēl bija tādus bērnus redzēt, jo noslēgušies sevī, arī bailes, nedrošība, neuzticība... Tur tad skaidri redzams - vārdisk ... Lasīt tālāk »