*(KD) "Jaunās sajūtas!"
Kopš rīta šodien sajūta ir, ka Dvēselīte "domā", ko darīt: vai palikt blīvās miesas ķermenī, vai jau vienai projām doties... Pārāk blīvs un gadu slāņiem piesārņojies ķermenītis izrādās. Arī klausīšanās, klausīšana elastību nesaprot, tik pēc smagām ēsmām, gardumiem jau prātiņš kārojas...
Nu gan cenšos, saprotu, ka ceļš ir paveikts nopietns, tādēļ piesardzība, padevība, saprašanās jāciena. Tikko biju ieslīdējusi vieglā miega brīdī un sajutu, ka...teju, teju varu palikt smagumā un vientulībā! Tad gan steidzos kustēties un elpot, domas veikli kustināt, tvert vēl lūgšanas, un sapratu, ka arī zīmulis ir jāņem, jāsteidz pierakstīt: sajūtām, draudošām un brīdinošām uzmanība jāpievērš! Jāzina - ko katrs gribam mēs: vai ar Ķermenīti Dvēselītei līdzi doties, vai ar vieglprātīgu žestu atteikties no Miesas Augšāmcelšanās. Nav viegli izvēlēties, bet vēl nevieglāk ir apzināto izpildīt, ilgā laika periodā. Tur ir jābūt Tēva Absol
...
Lasīt tālāk »
