Eduards Askarovs. EKOLOĢISKĀ APZIŅA

Šodien veikalā pievērsu uzmanību vecmāmiņai - ilgi izvēlējās konservus, lētākos. Ievēroju, ka pie plus 2 grādiem, viņa bija gumijas čībās... Piegāju, nostājos blakus, palīdzēju tikt skaidrībā ar cenām, tad pavadīju pa veikalu, metu grozā visu, kas gadījās acīs.

Pieliku viņai pilnu grozu produktu, bet viņa vaimanā: "Oi, nevajag, mani pie kases nelaidīs, viņi zin, ka man nav naudas". Kad saprata, ka tas nav joks, ka es visu apmaksāšu, un ka var ņemt visu, ko viņa vēlas, ņēma sviestu un rīsu. SVIESTU UN RĪSU!!!

Prasīju, kā no produktiem mājās nav, lai saprastu, ko vēl paņemt, izrādījās, ka mājās vispār nekā nav. Kad iemetu grozā pāris plāksnītes šokolādes? acīs parādījās tāds bērnišķīgs prieks... 3 gadīgajai māsiņai arī tādas acis, kad šokolādi ļauj ēst... Šokolādi vecmāmiņa ļoti mīl, taču pirkt to nevar atļauties jau kādus 6 gadus.

Nezināja ko darīt, kamēr līdz kasei gājām: tad att ... Lasīt tālāk »