*(KD) "Uz Sevi!"

Tiešām! Lūkosim paraudzīties uz Sevi no malas! Un pajautāsim sev: vai man patīk tā māsiņa/brālītis malā/līdzās esoša, vai no spoguļa man pretim smaidoša/šs; vai izbrīnījusies man acīs raugās, ka es tik nepierastā veidā uz Sevi lūkojos?! Lūkojos akurāti, lai labāk ieraudzītu tieši smaidu, varbūt izbrīnu, vai prieku par spēju aplūkot Sevi nepierastā variantā!

Nepierastais variants būs - jūtu variants. Tas nebūs pierastā izskata vērojums, bet tieši - jūtu izteiksmes skatījums actiņās! Mūsu acis taču ir tiešs dvēseles spogulis! To esmu lasījusi gudros rakstos, grāmatās, dzirdējusi arī vecļaudis bieži vien pamudinot, paraudzīties acīs, ko tās saka!

Gudrs cilvēks spēs arī Savās acīs ieraudzīt: ne krāsu, ne lielumu, ne spožumu, bet tieši dvēseles jūtu izteiksmi! Tās var būt gan laimes izbrīns, gan prieks, skumjas, sāpes, ilgas, negantums, arī melīgums vai viltība! Atceros, ka bērnus audzinot, pietika aicināt bērnu man paskat ... Lasīt tālāk »